I
Amnis ibat inter arua ualle fusus frigida,
luce ridens calculorum, flore pictus herbido.
Caerulas superne laurus et uirecta myrtea
leniter motabat aura blandiente sibilo.
Subter autem molle gramen flore adulto creuerat:
et croco solum rubebat et lucebat liliis,
et nemus fragrabat omne uiolarum sub spiritu.
Inter ista dona ueris gemmeasque gratias
omnium regina odorum uel colorum Lucifer
auriflora praeminebat, flamma Diones, rosa.
Roscidum nemus rigebat inter uda gramina:
fonte crebro murmurabant hinc et inde riuuli,
antra muscus et uirentes intus hederae uinxerant,
qua fluenta labibunda guttis ibant lucidis.
Has per umbras omnis ales plus canora quam putes
cantibus uernis strepebat et susurris dulcibus.
Hic loquentis murmur amnis concinebat frondibus,
quis melos uocalis aurae musa Zephyri mouerat.
Sic euntem per uirecta pulchra odora et musica
ales amnis lucus aura flos et umbra iuuerat.
II
Aurum, quod nigri manes, quod turbida uersant
flumina, quod duris extorsit poena metallis!
Aurum, quo pretio reserantur limina Ditis,
quo Stygii regina poli Proserpina gaudet!
Aurum, quod penetrat thalamos rumpitque pudorem,
qua ductus saepe illecebra micat impius ensis!
In gremium Danaës non auro fluxit adulter
mentitus pretio faciem fuluoque ueneno?
Non Polydorum hospes saeuo necat incitus auro?
Altrix infelix, sub quo custode pericli
commendas natum? Cui regia pignora credis?
Fit tutor pueri, fit custos sanguinis aurum!
Immitis nidos coluber custodiet ante
et catulos fetae poterunt seruare leaenae.
Sic etiam ut Troiam popularet Dorica pubes,
aurum causa fuit . . .
. . . . . pretium dignissima merces:
infami probro palmam conuendit adulter.
Denique cernamus, quos aurum seruit in usus.
Auro emitur facinus, pudor almus uenditur auro,
tum patria atque parens, leges pietasque fidesque:
omne nefas auro tegitur, fas proditur auro.
Porro hoc Pactolus, porro fluat et niger Hermus?
Aurum, res gladii, furor amens, ardor auarus,
te celent semper uada turbida, te luta nigra,
te tellus mersum premat infera, te sibi nasci
Tartareus cupiat Phlegethon Stygiaeque paludes!
Inter liuentes pereat tibi fuluor harenas,
nec post ad superos redeat faex aurea puros!
III
Ales, dum madida grauata nube
udos tardius explicat uolatus,
decepta in medio repente nisu
capta est pondere depremente plumae:
cassato solito uigore pennae,
quae uitam dederant, dedere letum;
sic, quis ardua nunc tenebat alis,
isdem protinus incidit ruinae.
Quid sublimia circuisse prodest?
Qui celsi steterant, iacent sub imis!
Exemplum capiant, nimis petendo
qui uentis tumidi uolant secundis.
IV
Omnipotens, annosa poli quem suspicit aetas,
quem sub millenis semper uirtutibus unum
nec numero quisquam poterit pensare nec aeuo,
nunc esto affatus, si quo te nomine dignum est,
quo sacer ignoto gaudes, quom maxima tellus
intremit et sistunt rapidos uaga sidera cursus.
Tu solus, tu multus item, tu primus et idem
postremus mediusque simul mundique superstes.
Nam sine fine tui labentia tempora finis.
Altus ab aeterno spectas fera turbine certo
rerum fata rapi uitasque inuoluier aeuo
atque iterum reduces supera in conuexa referri,
scilicet ut mundo redeat quod partubus haustus
perdiderit refluumque iterum per tempora fiat,
tu (siquidem fas est in temet tendere sensum
et speciem temptare sacram, qua sidera cingis
immensus longamque simul complecteris aethram)
fulmineis forsan rapida sub imagine membris
flammifluum quoddam iubar es, quo cuncta coruscans
ipse uides nostrumque premis solemque diemque.
Tu genus omne deum, tu rerum causa uigorque,
tu natura omnis, deus innumerabilis unus,
tu sexu plenus toto, tibi nascitur olim
hic deus hic mundus, domus haec hominumque deumque,
lucens, augusto stellatus flore iuuentae.
Quem (precor, adspires), qua sit ratione creatus,
quo genitus factusue modo, da nosse uolenti;
da, Pater, augustas ut possim noscere causas,
mundanas olim moles quo foedere rerum
sustuleris animamque leui quo maximus olim
texueris numero, quo congrege dissimilique,
quidque id sit uegetum, quod per cita corpora uiuit.
I
Āmnĭs ībăt īntĕr ārvă vāllĕ fūsūs frīgĭdā,
lūcĕ rīdēns cālcŭlōrūm, flōrĕ pīctŭs hērbĭdō.
Caērŭlās sŭpērnĕ laūrūs ēt vĭrēctă mŷrtĕă
lēnĭtēr mōtābăt aūră blāndĭēntĕ sībĭlō.
Sūbtĕr aūtēm mōllĕ grāmēn flōre ădūltō crēvĕrāt:
ēt crŏcō sŏlūm rŭbēbāt ēt lŭcēbāt līlĭīs,
ēt nĕmūs frāgrābăt ōmnĕ viōlărūm sūb spīrĭtū.
Īntĕr īstă dōnă vērīs gēmmĕāsquĕ grātĭās
ōmnĭūm rēgīna ŏdōrūm vēl cŏlōrūm Lūcĭfēr
aūrĭflōră praēmĭnēbāt, flāmmă Dīōnēs, rŏsă.
Rōscĭdūm nĕmūs rĭgēbăt īntĕr ūdă grāmĭnă:
fōntĕ crēbrō mūrmŭrābānt hīnc ĕt īndĕ rīvŭlī,
āntră mūscŭs ēt vĭrēntēs īntŭs hĕdĕraē vīnxĕrānt,
quā flŭēntă lābĭbūndă gūttĭs ībānt lūcĭdīs.
Hās pĕr ūmbrās ōmnĭs ālēs plūs cănōră quām pŭtēs
cāntĭbūs vērnīs strĕpēbăt ēt sŭsūrrīs dūlcĭbūs.
Hīc lŏquēntīs mūrmŭr āmnīs cōncĭnēbāt frōndĭbūs,
quīs mĕlōs vōcālĭs aūraē mūsă Zĕphўrī mōvĕrāt.
Sīc ĕūntēm pēr vĭrēctă pūlchra ŏdōra ēt mūsĭcă
ālĕs āmnīs lūcŭs aūră flōs ĕt ūmbră iūvĕrāt.
II
Aūrūm, quōd nīgrī mānēs, quōd tūrbĭdă vērsānt
flūmĭnă, quōd dūrīs ēxtōrsīt poēnă mĕtāllīs!
Aūrūm, quō prĕtĭō rĕsĕrāntūr līmĭnă Dītīs,
quō Stўgĭī rēgīnă pŏlī Prōsērpĭnă gaūdēt!
Aūrūm, quōd pĕnĕtrāt thălămōs rūmpītquĕ pŭdōrēm,
quā dūctūs saēpe īllĕcĕbrā mĭcăt īmpĭŭs ēnsīs!
Īn grĕmĭūm Dănăēs nōn aūrō flūxĭt ădūltēr
mēntītūs prĕtĭō făcĭēm fūlvōquĕ vĕnēnō?
Nōn Pŏlўdōrum hōspēs saēvō nĕcăt īncĭtŭs aūrō?
Āltrīx īnfēlīx, sūb quō cūstōdĕ pĕrīclī
cōmmēndās nātūm? Cuī rēgĭă pīgnŏră crēdīs?
Fīt tūtōr pŭĕrī, fīt cūstōs sānguĭnĭs aūrūm!
Īmmītīs nīdōs cŏlŭbēr cūstōdĭĕt āntĕ
ēt cătŭlōs fētaē pŏtĕrūnt sērvārĕ lĕaēnaē.
Sīc ĕtĭam ūt Trōiām pŏpŭlārēt Dōrĭcă pūbēs,
aūrūm caūsă fŭīt . . .
. . . . . prĕtĭūm dīgnīssĭmă mērcēs:
īnfāmī prōbrō pālmām cōnvēndĭt ădūltēr.
Dēnĭquĕ cērnāmūs, quōs aūrūm sērvĭt ĭn ūsūs.
Aūro ĕmĭtūr făcĭnūs, pŭdŏr ālmūs vēndĭtŭr aūrō,
tūm pătrĭa ātquĕ părēns, lēgēs pĭĕtāsquĕ fĭdēsquĕ:
ōmnĕ nĕfās aūrō tĕgĭtūr, fās prōdĭtŭr aūrō.
Pōrro hōc Pāctōlūs, pōrrō flŭăt ēt nĭgĕr Hērmūs?
Aūrūm, rēs glădĭī, fŭrŏr āmēns, ārdŏr ăvārūs,
tē cēlēnt sēmpēr vădă tūrbĭdă, tē lŭtă nīgră,
tē tēllūs mērsūm prĕmăt īnfĕră, tē sĭbĭ nāscī
Tārtărĕūs cŭpĭāt Phlĕgĕthōn Stўgĭaēquĕ pălūdēs!
Īntēr līvēntēs pĕrĕāt tĭbĭ fūlvŏr hărēnās,
nēc pōst ād sŭpĕrōs rĕdĕāt faēx aūrĕă pūrōs!
III
Ālēs, dūm mădĭdā grăvātă nūbĕ
ūdōs tārdĭŭs ēxplĭcāt vŏlātūs,
dēcēpta īn mĕdĭō rĕpēntĕ nīsū
cāpta ēst pōndĕrĕ dēprĕmēntĕ plūmaē:
cāssātō sŏlĭtō vĭgōrĕ pēnnaē,
quaē vītām dĕdĕrānt, dĕdērĕ lētūm;
sīc, quīs ārdŭă nūnc tĕnēbăt ālīs,
īsdēm prōtĭnŭs īncĭdīt rŭīnaē.
Quīd sūblīmĭă cīrcŭīssĕ prōdēst?
Quī cēlsī stĕtĕrānt, iăcēnt sŭb īmīs!
Ēxēmplūm căpĭānt, nĭmīs pĕtēndō
quī vēntīs tŭmĭdī vŏlānt sĕcūndīs.
IV
Ōmnĭpŏtēns, ānnōsă pŏlī quēm sūspĭcĭt aētās,
quēm sūb mīllēnīs sēmpēr vīrtūtĭbŭs ūnūm
nēc nŭmĕrō quīsquām pŏtĕrīt pēnsārĕ nĕc aēvō,
nūnc ēsto āffātūs, sī quō tē nōmĭnĕ dīgnum ēst,
quō săcĕr īgnōtō gaūdēs, quōm māxĭmă tēllūs
īntrĕmĭt ēt sīstūnt răpĭdōs văgă sīdĕră cūrsūs.
Tū sōlūs, tū mūltŭs ĭtēm, tū prīmŭs ĕt īdēm
pōstrēmūs mĕdĭūsquĕ sĭmūl mūndīquĕ sŭpērstēs.
Nām sĭnĕ fīnĕ tŭī lābēntĭă tēmpŏră fīnīs.
Āltŭs ăb aētērnō spēctās fĕră tūrbĭnĕ cērtō
rērūm fātă răpī vītāsque īnvōlvĭĕr aēvō
ātque ĭtĕrūm rĕdŭcēs sŭpĕra īn cōnvēxă rĕfērrī,
scīlĭcĕt ūt mūndō rĕdĕāt quōd pārtŭbŭs haūstūs
pērdĭdĕrīt rĕflŭūmque ĭtĕrūm pēr tēmpŏră fīāt,
tū (sĭquĭdēm fās ēst īn tēmēt tēndĕrĕ sēnsūm
ēt spĕcĭēm tēmptārĕ săcrām, quā sīdĕră cīngīs
īmmēnsūs lōngāmquĕ sĭmūl cōmplēctĕrĭs aēthrām)
fūlmĭnĕīs fōrsān răpĭdā sŭb ĭmāgĭnĕ mēmbrīs
flāmmĭflŭūm quōddām iŭbăr ēs, quō cūnctă cŏrūscāns
īpsĕ vĭdēs nōstrūmquĕ prĕmīs sōlēmquĕ dĭēmquĕ.
Tū gĕnŭs ōmnĕ dĕūm, tū rērūm caūsă vĭgōrquĕ,
tū nātūra ōmnīs, dĕŭs īnnŭmĕrābĭlĭs ūnūs,
tū sēxū plēnūs tōtō, tĭbĭ nāscĭtŭr ōlīm
hīc dĕŭs hīc mūndūs, dŏmŭs haēc hŏmĭnūmquĕ dĕūmquĕ,
lūcēns, aūgūstō stēllātūs flōrĕ iŭvēntaē.
Quēm (prĕcŏr, ādspīrēs), quā sīt rătĭōnĕ crĕātūs,
quō gĕnĭtūs fāctūsvĕ mŏdō, dā nōssĕ vŏlēntī;
dā, Pătĕr, aūgūstās ūt pōssīm nōscĕrĕ caūsās,
mūndānās ōlīm mōlēs quō foēdĕrĕ rērūm
sūstŭlĕrīs ănĭmāmquĕ lĕvī quō māxĭmŭs ōlīm
tēxŭĕrīs nŭmĕrō, quō cōngrĕgĕ dīssĭmĭlīquĕ,
quīdque īd sīt vĕgĕtūm, quōd pēr cĭtă cōrpŏră vīvīt.