0

fr. 2

Haēc vĭă Sōlĭs ĕrīt bīs sēnīs lūcĭdă sīgnīs.

nōbĭlĭs hīc ărĭēs aūrātō vēllĕrĕ, quōndām

quī tŭlĭt īn Taūrōs Phrīxūm, quī prōdĭdĭt Hēllēn,

quēm prōptēr făbrĭcātă rătīs, quēm pērfĭdă Cōlchīs5

sōpītō vĭgĭle īncēstō dōnāvĭt ămōrī.

cōrnĭgĕr hīc taūrūs, cūiūs dēcēptă fĭgūrā

Eūrōpē, thălămīs ēt vīrgĭnĭtātĕ rĕlīctā,

pēr frĕtă sūblīmīs tērgō mēndācĭă sēnsīt

lītŏră, Crētaēō pārtūs ēnīxă mărītō.10

sūnt gĕmĭnī, quōs nūllă dĭēs sūb Tārtără mīsīt;

sēd caēlō sēmpēr, naūtīs laētīssĭmă sīgnă,

Lēdaēōs stătŭīt iŭvĕnīs pătĕr īpsĕ dĕōrūm.

tē quŏquĕ, fēcūndām mĕtĕrēt cūm cōmmĭnŭs hŷdrām

Ālcīdēs, aūsūm mōrsū cōntīngĕrĕ bēllō15

sīdĕrĕ dōnāvīt, cāncēr, Sātūrnĭă Iūnō,

nūmquam ōblītă sŭī, nūmquām sēcūră nŏvērcā.

hīnc Nĕmĕaēŭs ĕrīt iūxtā lĕŏ; tūnc pĭă vīrgŏ;

scōrpĭŏs hīnc dūplō quām cētĕră pōssĭdĕt ōrbĕ

sīdĕră, pēr chēlās gĕmĭnātō lūmĭnĕ fūlgēns,20

quēm mĭhĭ dīvă cănēt dīctō prĭŭs Ōrīōnĕ.

īndĕ săgīttĭfĕrō tēntūs cūrvābĭtŭr ārcūs,

quī sŏlĭtūs Mūsās vĕnĕrārī sūpplĭcĕ plaūsū

āccēptūs caēlō Phoēbēīs ārdĕt ĭn ārmīs.

cōchlĭdĭs īnvēntōr, cūiūs Tītānĭă flātū25

proēlĭă cōmmīsīt dīvōrūm laētĭŏr aētās

bēllāntēm cŏmĭtātă Iŏvēm, pĭĕtātĭs hŏnōrēm,

ūt fŭĕrāt gĕmĭnūs fōrmā, sīc sīdĕrĕ, cēpīt.

hīc, Aūgūstĕ, tŭūm gĕnĭtālī cōrpŏrĕ nūmēn

āttŏnĭtās īntēr gēntīs pătrĭāmquĕ păvēntēm30

īn caēlūm tŭlĭt ēt mātērnīs rēddĭdĭt āstrīs.

prōxĭmŭs īnfēstās, ōlīm quās fūgĕrăt, ūndās

Deūcălĭōn pārvām dēfūndēns īndĭcăt ūrnām.

ānnŭă cōnclūdūnt Sўrĭaē dŭŏ nūmĭnă pīscīs

tēmpŏră; tūnc ĭtĕrūm praēdīctūs nāscĭtŭr ōrdŏ35

lānĭgĕri ēt taūrī, gĕmĭnōrūm, pōstĕă cāncrī

tūnc lĕŏ, tūnc vīrgō, tūnc scōrpĭŏs, ārcĭtĕnēnsquĕ

ēt gĕlĭdūs căprĭcōrnŭs ĕt īmbrĭfĕr ēt dŭŏ pīscēs.

hūiūs quāntum āltās dēmērgĭtŭr ōrbĭs ĭn ūndās

ōcĕănī, tāntūm lĭquĭdūm sŭpĕr āĕră lūcēt40

ūnă vĭa ēst sōlīs bīs sēnīs lūcĭdă sīgnīs.

hāc răpĭtūr Phoēbē, pĕr ĭdēm Cўthĕrēĭŭs īgnīs

fērtŭr ĭtēr, pĕr ĭdēm crīstātūs vērtĭcĕ Māvōrs

Mērcŭrĭūsquĕ cĕlēr, rēgnō caēlōquĕ vĕrēndūs

Iūppĭtĕr ēt trīstī Sātūrnūs lūmĭnĕ tārdūs.45

ōmnĭbŭs hīs gĕmĭnī mōtūs, quōrum āltĕr ăb īpsīs

nāscĭtŭr ēt prŏprĭōs ōstēndīt sīdĕrĕ nīsūs.

tūnc mūndūm sŭbĕūnt lēntō pĕdĕ, cōncĭtŭs āltēr

īnvītōs răpĭt ēt caēlī cīrcūmrŏtăt ōrbēm.

ānnŭă sōl mĕdĭūs dēsīgnāt tēmpŏră, Phoēbē50

mēnstrŭă, nāmque ānnō sōlēm rĕmĕārĕ vĭdēbīs,

mōvĕrĭt ūndĕ sŭōs cūrrūs pēr sīgnă vŏlāntīs.

hōc pĕrăgīt spătĭūm brĕvĭōrĕ cĭtātĭŏr ōrbĕ

mēnsem ēxplētūrīs Phoēbē cōntēntă dĭēbūs.

ānnŭŭs ēst Vĕnĕrī cūrsūs nĕquĕ tārdĭŏr īllā55

Mērcŭrĭūs, bīnōs Grādīvūs pērfĭcĭt ōrbīs.

Pēr dŭŏdēnă pătēr sŭpĕrūm dūm sīgnă fĕrētūr

bīs sēnōs Phoēbūs iām tūnc cōmplēvĕrĭt ānnōs.

cūrsŭs ĭnaēquālīs cūnctīs: nūnc īgnĕ cĭtātō

fēstīnārĕ pŭtēs, nūnc pīgrō sīdĕrĕ sōmnō.60

fr. 3

Grāndĭnĕ pērmīxtās ărĭēs nĭvĭbūsquĕ cădūcīs

spārgīt vīcīnās sūprā iŭgă trīstĭă nūbīs.

taūrūs pōrtăt ăquās ēt vēntōs ēxcĭtăt ācrēs.

fūlmĭnă tūm crēbrō iăcŭlātūr Iūppĭtĕr ēt tūnc65

īntŏnăt ēmīssīs vĭŏlēntĭŏr īgnĭbŭs aēthēr.

āt gĕmĭnīs lĕvĭtēr pērstrīdūnt caērŭlă vēntī,

rārŭs ĕt īn tērrās caēlō dīmīttĭtŭr ūmōr.

ōmnĭă mītēscūnt trānquīllō sīdĕrĕ cāncrī.

sīccŭs ĕrīt lĕŏ, praēcĭpŭē cūm pēctŏră fērvēnt.70

vīrgŏ rĕfērt plŭvĭās ēt pērmŏvĕt āĕră vēntīs.

lēnĭŭs ēst lībraē sīgnūm; vīx rōrăt ĭn īllō.

scōrpĭŏs āssĭdŭē caēlō mĭnĭtābĭtŭr īgnīs:

lēntĭŏr īn plŭvĭās măgĭs īnvĕnĭt ārvă quĭētă

ātquĕ trŭcīs vēntī dēnsā nĭvĕ saēpĕ rĭgēbūnt.75

rāră săgīttĭfĕrō dēscēndūnt flūmĭnă tērrīs;

aēgŏcĕrōs ălĭīs pārcīt, sēd frīgŏră dūrāt

īnstăbĭlīquĕ gĕlū fāllīt vēstīgĭă pāssūs.

quī fūndīt lătĭcēs caēlō quŏquĕ pērmŏvĕt īmbrīs.

ōmnĭă mīscēntūr cūm pīscĭbŭs; āspĕră vēntīs80

aēquŏră tūrbātōs vōlvūnt ād sīdĕră flūctūs;

īmbrĭbŭs īncūmbīt caēlūm sōlēmquĕ rĕcōndīt;

grāndĭnĕ pūlsātūr tēllūs, nĭvĕ moēnĭă dūrānt.

Haēc ūt quīsquĕ dĕūs pōssēdīt nūmĭnĕ sīgnă,

ādiūngūnt prŏprĭās vīrēs. tōrpērĕ vĭdēntūr85

ōmnĭă Sātūrnō; rārōs īlle ēxprĭmĭt īgnīs

ēt sīccās hĭĕmēs ādstrīctīs pērfĭcĭt ūndīs.

grāndĭnĕ dūrāntūr plŭvĭaē, nĭvĕ grāndŏ pŭtrēscīt

ēt rĭgŏr āccēdīt vēntīs. mītīssĭmŭs īllĕ

fr. 490

Iūppĭtĕr ēst īllō laētūs măgĭs. hīc ŭbĭ sōlīs

vītāvīt flāmmās prŏprĭō bĕnĕ lūcĭdŭs ōrĕ,

cōmmīssās Cĕrĕrī frūgēs spēctābĭs ĭn hērbīs

pōmăquĕ pūrpŭrĕō prīmūm nāscēntĭă flōrĕ;

nēc pĕcŭs īn fētū fāllēt, nŏvă tūrbă rĕpēntĕ95

mūgĭĕt ē stăbŭlīs, ārtō bālābĭt ŏvīlī.

īdēm nē tēllūs nĭmĭūm sīccātă tĕpōrĕ

dēstĭtŭāt sătă, cūm tĕtĭgīt fĕră cōrnŭă taūrī,

dāt plŭvĭās sōrbētquĕ dătās, cūm Plīădă fūgīt

ātque ădĭīt gĕmĭnōs. cāncrō plăcĭdīssĭmŭs īdēm100

dāt mŏdĭcās vīrēs răbĭdōs ēt tēmpĕrăt aēstūs.

ēt lĕŏ tērrĭbĭlīs sūb tē pătĕr īpsĕ rĕpēllīt

īnstāntīs mōrbōs ēt Dītīs līmĭnă clūdīt.

īncĭpĭt āgrĭcŏlīs īn vīrgĭnĕ sōlvĕrĕ vōtă.

iām tūm mātūraē sĕgĕtēs ēt spīcĕă pēndēt105

āntĕ lărēm prīmūm pērfēctā mēssĕ cŏrōnă.

lībră tŭmēscēntīs mūstō bĕnĕ pērcŏquĭt ūvās.

scōrpiōn īngrĕdĭēns tŭă, Lībēr, mūnĕră cōndīt

iāmquĕ săgīttĭfĕrūm scāndēns sŭă sīdĕră rēddīt

nūmquām laētae hĭĕmī. mŏdĭcē tămĕn īn căprĭcōrnō.110

hŷdrōchoōn pīscēsque ăgĭtāt saēvīssĭmŭs īdēm,

sī stătŭīt cūrrūs quōcūmque īn sīdĕrĕ fēssōs.

lanigero tollat et Poeni per terga leonis

ōmnĭăque hībērnīs pērmīscēt mēnsĭbŭs āstră.

Āt cūm Phoēbēōs Māvōrs ēffūgĕrĭt īgnēs,115

sīve ărĭēs gĕmĭnīquĕ dĕūm sīve ācrĕ lĕōnīs

sīdŭs ĕt aēquātaē lībrātō pōndĕrĕ chēlaē

aūt ārcū pōllēns aūt īmbrīs fūsŏr hăbēbīt,

spīssātīs caēcūs nĕbŭlīs hĕbĕtābĭtŭr āēr

nūllăquĕ praēcĭpĭtēs ăgĭtābūnt aēquŏră vēntī.120

hīs īdēm lēntōs sīgnīs cūm sūpprĭmĕt īgnīs

bēllĭgĕr ēt nīgrā cūrsūs stătĭōnĕ tĕnēbīt,

tūm crēbrō māgnūs tŏnĭtrū pūlsābĭtŭr aēthēr,

tūm rĕsŏlūtă dăbīt nīmbōs cūm grāndĭnĕ nūbēs,

sēd măgĭs, hībērnaē scĭdĕrīt cūm sīdĕră pārtīs,125

ēffūndēt tōtās vĭŏlēntō nūmĭnĕ vīrēs.

āt mŏdĭcōs īmbrēs, prōnī cūm cōrnŭă taūrī

frūgĭfĕrāmquĕ dĕām vēl brūmālēm căprĭcōrnūm

āttĭgĕrīt, lĭquĭdō nōn saēvŭs ăb aēthĕrĕ fūndēt.

īnsērtūs cāncrō, tērrās cūm lētĭfĕr ōrtū130

Sīrĭŭs ādflāvīt, nŏcĭtūrōs tēmpĕrăt aēstūs.

scōrpĭŏs āt prīmaē quā tōllĭt ăcūmĭnă caūdaē

frīgĭdăque ēxtrēmī iām claūdūnt sīdĕră pīscēs,

Mārtĭă nōn īllōs tūrbābīt stēllă nĕque īmbrĕ

aūt ūllā cōndēt nĭtĭdōs cālīgĭnĕ sōlēs.135

sēd sī fōrtĕ dĭēm vīctūs mūtāvĕrĭt āēr

ēt vēntōs aūt fūndĕt ăquās gĕlĭdīssĭmŭs ūndaē,

fīt rĭgŏr ēt tōtō bŏrĕās dŏmĭnābĭtŭr ōrbĕ.

Āt făcĭlēs glēbās āstrīngīt frīgŏrĕ vērnō

ālmă Vĕnūs pĕcŭdīs clārō cūm vēllĕrĕ fūlsīt140

sūb lūcem ēxŏrĭēns ĕădēmque, ŭbĭ tēmpŏre ĕōdēm

aēthĕrĭūm vēnīt taūrūm sŭpĕr, īmbrĭbŭs ātrīs

ēt tŏnĭtrū crēbrāque ābscōndīt grāndĭnĕ tērrās.

tēmpĕrăt īn gĕmĭnīs ānnūm nēc crēdĕ sĕrēnō

nūbĭlă nēc dĭŭtūrnă pŭtēs, cūm sīdĕrĕ cāncrī145

fūlsĕrĭt ārdēntīs; tāntum hōc nīl sīdĕrĕ cērtūm.

flāgrāntīs plăcĭdē lūcēns haēc tēmpĕrăt aēstūs,

cūm pŏsŭīt sēdēm Nĕmĕaēī fīnĭbŭs āstrī.

vīrgĭnĕque ēt lībrā sēmpēr pēndēntĭă tāntūm

nūbĭlă cōntĭnŭā măgĭs īn stătĭōnĕ mănēbūnt.150

nūnc quŏquĕ nūllă fĭdēs caēlō, cūm scōrpĭŏn ācrēm

stāt sŭpĕr, īncērtā nāmque ōmnĭă lēgĕ fĕrūntūr.

heū quāntīs tērrās tūnc Iūppĭtĕr īmbrĭbŭs ōmnīs

ōbrŭĕt! aūt glŏmĕrātă cădēt quām dēnsă pĕr aēthrām

īmmītīs grāndō! caēlūm quām saēpĕ sŏnābīt!155

cūm spătĭum āttĭgĕrīt tēndēntīs spīcŭlă sīgnī,

nōn tērrīs īmbrēs, pōntō nōn flāmĭnă dērūnt.

ēt caēlī tērrēt sŏnĭtūs mōrtālĭă cōrdă,

cūm sēdem aēgŏcĕrī Cўthĕrēĭŭs āttĭgĭt īgnīs.

ūmĭdŭs āt gĕlĭdōs pōrtēndĭt ăquārĭŭs īmbrīs,160

hībērnaēquĕ cădūnt plŭvĭaē cōncrētăquĕ grāndŏ.

pīscĭbŭs ā gĕmĭnīs ūt prīmă rĕcūrrĕt ĭn āstră

Hēspĕrŏs, haēc tĭbĭ sīgnă dăbīt, cūm lūcĭfĕr †cur ōră

īngrĕdĭēns Vĕnŭs ālmă pŏlūm; sĕd ŭbi Hēspĕrŏs īgnīs

prōvŏcăt aēthĕrĭōs ēt nōctēm dūcĕrĕ tērrīs,165

īncĭpĭt, ēxŏrĭēns ēcce haēc Cўthĕrēă mŏvēbīt.

vērĕ căvēto īmbrēs ēt fūlgŭră cūlmĭne ăb āltō,

Phrīxēūm rŭtĭlō pĕcŭs ūt rădĭāvĕrĭt āstrō.

nūbĭlă cōmmīxtūsquĕ frăgōr plŭvĭālĭbŭs ūndīs

flāmĭnăque ādsĭdŭō tērrīs īnstāntĭă pūlsū170

ēt dīraē caēlō dēiēctī grāndĭnĭs īctūs,

vērĕ măgīs nĭtĭdō taūrī cūm sīdĕrĕ fūlsīt,

ādpārēnt; gĕmĭnīs ĕădem īncōnstāntĭă pērstāt,

cūm dĕdĕrīt sōlēs, īndūcēt nūbĭlă caēlō;

nūbĭlă cūm fŭĕrīnt, sŭbĭtōs mīrābĕrĕ sōlēs175

ēt mŏdŏ dē vēntō, gĕlĭdō mŏdŏ prōtĭnŭs īmbrĕ

lūcēns āltērnā sŭpĕrābīt nūbĕ sĕrēnā.

sī Vĕnŭs īngrēssa ēst spătĭōsī sīdĕră cāncrī,

pācēm mūndŭs hăbēt; nōn ūllī cōrpŏră sōlēs

pēstĭfĕri īncēndūnt, nōn sīdĕră dēnsă sŏlūtōs180

āstrīngūnt ārtūs ălĭēnō tēmpŏrĕ; lēnīs

ōmnĭă pācātō tūm sīdĕrĕ tēmpĕrăt āēr.

āc răpĭdīs ĕădēm nē sōlĭbŭs aēstŭĕt ōrbīs,

ēffĭcĭēt, māgnī sīgnō cōnspēctă lĕōnīs.

vīrgĭne ĕrūnt plŭvĭaē plēnīque īn nūbĕ frăgōrēs,185

cōncăvă quōs rēddūnt īnclūsō nūbĭlă vēntō.

dētrăhĕt aūtūmnō plŭvĭās ĕădēmquĕ rĕplēbīt

nūbĭbŭs ādsĭdŭīs caēlūm nĕquĕ frīgŏră prīmă

ēxtrēmum aūtūmnī sŭpĕrēnt glăcĭālĭă lībraē.

scōrpĭŏs āt rārīs nē quīd căvă tērră glăvētūr,190

hōrrēbīt plŭvĭīs. āt dīrīs ōmnĭă nīmbīs

cōntĭnŭīsquĕ rŭēnt, cūm pēr sĭnŭōsă fĕrētūr

cōrnŭă Cēntaūrī răpĭdā dīstēntă săgīttā.

Aēgŏcĕrōs īmbrēs ēt crēbrō lūmĭnĕ rūptōs

nūbĭbŭs ēlīdēt sŏnĭtūs trĕmŭlōquĕ nĭtōrĕ195

flāgrāntīs tēlī mōrtālĭă lūmĭnă vīncēt.

haēc ĕădēm fūndēns praēdīcĭt ăquārĭŭs īmbrēm.

ēxtrēmī saēvīs mărĭa īncrēbrēscĕrĕ vēntīs

ōstēndēnt pīscēs, Vĕnĕrīs quōs stēllă nŏtārīt.

Ēt quŏnĭām cērtīs ēxstāt vĭă cōgnĭtă sīgnīs,200

āccĭpĕ quīd mŏvĕāt mūndō Cŷllēnĭŭs īgnīs,

sī mŏdŏ Phoēbēī flāmmās ēffūgĕrĭt āxīs,

mātūtīnă fĕrēns sŏlĭtōs pēr sīdĕră cūrsūs.

cūm pĕcŭdīs vīllīs aūrātī fūlsĕrĭt āstrō,

vēntōrūmquĕ grăvēs ēt dīraē grāndĭnĭs īraē205

nōn īntērmīssō pătĭēndaē tēmpŏrĕ sūrgēnt.

quīn plŭvĭās ălĭās ălĭa īn rĕgĭōnĕ nŏtābīs

ādfŏrĕ; nōn ōmnī nāmque ēst tūnc īmbĕr ĭn ārvō.

āst ŭbĭ sē taūrī sīnvātīs cōrnĭbŭs ēffērt,

grāndĭnĕ sīgnĭfĭcāt. gĕmĭnīs trānquīllă sĕrēntī210

ēt plăcĭdūm naūtīs spōndēt caēlūmquĕ frĕtūmquĕ

nūbĭlăque ātque īmbrēs, aēstūs āc frīgŏră mīscēt.

cērtŭs ăt ārdŏr ĕrīt, quămŭīs iŭvĕt aūră făvōnī

cūm vāstī călĭdā rădĭābīt sēdĕ lĕōnīs.

tēmplă sĕd Āstraēī sĭmŭl āc pōssēdĕrĭt īgnīs,215

ōmnĭă mīxtă fĕrēt, plŭvĭās tāntūm mŏdŏ lībră,

scōrpĭŏ sēd plŭvĭās mĕdĭtābĭtŭr; ūndĭquĕ vēntī,

ūndĭquĕ grāndŏ vĕnīt, rūmpūntūr cūlmĭnă nīmbīs.

cēntaūri āttĭgĕrīt cūm iām Cŷllēnĭŭs ārcūm

aūt ŭbĭ cōnsūrgēt căprĭcōrnūs sēdĕ bĭfōrmīs,220

aūt sŭbĭtōs caēlō dēdūcēt crēbrĭŭs īmbrēs

fūlmĭnĭs aūt iāctū māgnūm pērrūmpĕt Ŏlŷmpūm.

nūllă sĕrēnātō căprĭcōrnūs nūbĭlă caēlō

cōmpărăt, āt gĕlĭdōs flātūs caēlīquĕ frăgōrēs

nōn ălĭō mĕlĭūs sīgnō praēdīcĕrĕ pōssīs,225

pīscĭbŭs haēc ĕădēm quămŭīs cōgnōscĕrĕ dētūr.

quāndŏquĭdem ēxōrtūs mūndō Cŷllēnĭŭs īgnīs,

quīd făcĕrēt prīmō dŏcŭī cūm lūmĭnĕ sōlīs,

tēmpŭs ĕt ōccāsūs mōncāt quaē dīscĕrĕ Phoēbī.

vēr ĕrĭt hībērnīs tōtum ēxsēcrābĭlĕ nīmbīs230

ēt crēbrō tŏnĭtrū nīngēt, flōrēntĭă rūră

spēsquĕ nŏvaē sĕgĕtīs quătĭēntūr grāndĭnĭs īctū.

ūrētūr caēlūm, māgnī cūm rēgnă Tŏnāntīs

īngrĕdĭēns pĕcŭdīs cōnscēndĕrĭt aūrĕă tērgă.

hīnc ĕt Ăgēnŏrĕī stēllāntĭă cōrnŭă taūrī235

quīdvĕ fĕrānt gĕmĭnī, răpĭdō quīd sīdĕrĕ cāncēr,

sī pĕnĭtūs quaērēs: taūrūm saēvīrĕ vĭdēbīs

grāndĭnĕ nēc cōntrā fērrī rătĭōnĕ prŏbāndā

aūt cāncrum aūt gĕmĭnōs; călĭdūs vēstīgĭă sērvāt

hīnc, quō dūctă, lĕō saēvīsquĕ călōrĭbŭs ārdēt.240

flātĭbŭs āt gĕlĭdīs mīscēt trānquīllă sĕrēnă

spīcĭfĕrā dĕă nōtă mănū, nēc lībră mĕtēntī

dīssēntīt dīvaē; sĕd, ŭt haēc, vēntūră sĕrēnă

nūntĭăt, āt vēntīs cēssāt mărĕ, cēssăt ĕt āēr.

scōrpĭŏs īn plŭvĭās rārūs, sēd nūbĭbŭs ātrīs245

crēbĕr ăgīt nīmbōs ēt saēvă tŏnītrŭă pōrtāt,

clāră săgīttĭfĕrī tĕtĭgīt cūm lūmĭnă sīgnī.

aēgŏcĕrō sēmpēr caēlō lĕvĭs ēxcĭdĭt īmbēr,

frīgĭdŭs āt răpĭdīs hōrrēbĭt ăquārĭŭs eūrīs

brūmālēsquĕ dăbīt plŭvĭās ātque īgnĕ pĕrēnnī250

cūm sŏnĭtū quătĭēt nūbēs. sī cūră săgācēm

nōn frūstrāta ănĭmūm cērtō mē līmĭtĕ dūcīt,

haēc ĕădēm tĭbĭ sīgnă dăbūnt nōn īrrĭtă pīscēs.

fr. 5

Āstrōrūmquĕ glŏbōs ēt sīdĕră māxĭmŭs Ātlāns255

prōtŭlĭt īn pŏpŭlōs, nŭmĕrīs vērsūtŭs ĕt ōmnēs

stēllārūm mōtūs cērtā rătĭōnĕ nŏtāvīt;

quaē Phărĭī Tўrĭīquĕ vĭrī cōmmēntă sĕquēntēs

aēquŏră vērĕ nŏvō vēntōs ēt flāmĭnă cūnctă

Aēŏlŭs īn pārtēs dīvīsī rēttŭlĭt ōrbīs,260

quō prĕmĕrēt Bŏrĕās, Nŏtŭs ūnde āttōllĕrĕt īmbrēs

quāque Eūrūs Zĕphўrūsquĕ dŏmō prōcēdĕrĕt ūndīs

ēt cīrcūmpŏsĭtōs ārmārĕt ĭn aēquŏră frātrēs.

fr. 6

... cūr tē dīvĭtĕ līnguā,265

Graēcĭă, praēcūrrām pŏtĭūsquĕ trĭāngŭlă dīcām.

fr. 2

Haec via Solis erit bis senis lucida signis.

nobilis hic aries aurato vellere, quondam

qui tulit in Tauros Phrixum, qui prodidit Hellen,

5quem propter fabricata ratis, quem perfida Colchis

sopito vigile incesto donavit amori.

corniger hic taurus, cuius decepta figura

Europe, thalamis et virginitate relicta,

per freta sublimis tergo mendacia sensit

10litora, Cretaeo partus enixa marito.

sunt gemini, quos nulla dies sub Tartara misit;

sed caelo semper, nautis laetissima signa,

Ledaeos statuit iuvenis pater ipse deorum.

te quoque, fecundam meteret cum comminus hydram

15Alcides, ausum morsu contingere bello

sidere donavit, cancer, Saturnia Iuno,

numquam oblita sui, numquam secura noverca.

hinc Nemeaeus erit iuxta leo; tunc pia virgo;

scorpios hinc duplo quam cetera possidet orbe

20sidera, per chelas geminato lumine fulgens,

quem mihi diva canet dicto prius Orione.

inde sagittifero tentus curvabitur arcus,

qui solitus Musas venerari supplice plausu

acceptus caelo Phoebeis ardet in armis.

25cochlidis inventor, cuius Titania flatu

proelia commisit divorum laetior aetas

bellantem comitata Iovem, pietatis honorem,

ut fuerat geminus forma, sic sidere, cepit.

hic, Auguste, tuum genitali corpore numen

30attonitas inter gentis patriamque paventem

in caelum tulit et maternis reddidit astris.

proximus infestas, olim quas fugerat, undas

Deucalion parvam defundens indicat urnam.

annua concludunt Syriae duo numina piscis

35tempora; tunc iterum praedictus nascitur ordo

lanigeri et tauri, geminorum, postea cancri

tunc leo, tunc virgo, tunc scorpios, arcitenensque

et gelidus capricornus et imbrifer et duo pisces.

huius quantum altas demergitur orbis in undas

40oceani, tantum liquidum super aëra lucet

una via est solis bis senis lucida signis.

hac rapitur Phoebe, per idem Cythereius ignis

fertur iter, per idem cristatus vertice Mavors

Mercuriusque celer, regno caeloque verendus

45Iuppiter et tristi Saturnus lumine tardus.

omnibus his gemini motus, quorum alter ab ipsis

nascitur et proprios ostendit sidere nisus.

tunc mundum subeunt lento pede, concitus alter

invitos rapit et caeli circumrotat orbem.

50annua sol medius designat tempora, Phoebe

menstrua, namque anno solem remeare videbis,

moverit unde suos currus per signa volantis.

hoc peragit spatium breviore citatior orbe

mensem expleturis Phoebe contenta diebus.

55annuus est Veneri cursus neque tardior illa

Mercurius, binos Gradivus perficit orbis.

Per duodena pater superum dum signa feretur

bis senos Phoebus iam tunc compleverit annos.

cursus inaequalis cunctis: nunc igne citato

60festinare putes, nunc pigro sidere somno.

fr. 3

Grandine permixtas aries nivibusque caducis

spargit vicinas supra iuga tristia nubis.

taurus portat aquas et ventos excitat acres.

65fulmina tum crebro iaculatur Iuppiter et tunc

intonat emissis violentior ignibus aether.

at geminis leviter perstridunt caerula venti,

rarus et in terras caelo dimittitur umor.

omnia mitescunt tranquillo sidere cancri.

70siccus erit leo, praecipue cum pectora fervent.

virgo refert pluvias et permovet aëra ventis.

lenius est librae signum; vix rorat in illo.

scorpios assidue caelo minitabitur ignis:

lentior in pluvias magis invenit arva quieta

75atque trucis venti densa nive saepe rigebunt.

rara sagittifero descendunt flumina terris;

aegoceros aliis parcit, sed frigora durat

instabilique gelu fallit vestigia passus.

qui fundit latices caelo quoque permovet imbris.

80omnia miscentur cum piscibus; aspera ventis

aequora turbatos volvunt ad sidera fluctus;

imbribus incumbit caelum solemque recondit;

grandine pulsatur tellus, nive moenia durant.

Haec ut quisque deus possedit numine signa,

85adiungunt proprias vires. torpere videntur

omnia Saturno; raros ille exprimit ignis

et siccas hiemes adstrictis perficit undis.

grandine durantur pluviae, nive grando putrescit

et rigor accedit ventis. mitissimus ille

90fr. 4

Iuppiter est illo laetus magis. hic ubi solis

vitavit flammas proprio bene lucidus ore,

commissas Cereri fruges spectabis in herbis

pomaque purpureo primum nascentia flore;

95nec pecus in fetu fallet, nova turba repente

mugiet e stabulis, arto balabit ovili.

idem ne tellus nimium siccata tepore

destituat sata, cum tetigit fera cornua tauri,

dat pluvias sorbetque datas, cum Pliada fugit

100atque adiit geminos. cancro placidissimus idem

dat modicas vires rabidos et temperat aestus.

et leo terribilis sub te pater ipse repellit

instantis morbos et Ditis limina cludit.

incipit agricolis in virgine solvere vota.

105iam tum maturae segetes et spicea pendet

ante larem primum perfecta messe corona.

libra tumescentis musto bene percoquit uvas.

scorpion ingrediens tua, Liber, munera condit

iamque sagittiferum scandens sua sidera reddit

110numquam laetae hiemi. modice tamen in capricorno.

hydrochoon piscesque agitat saevissimus idem,

si statuit currus quocumque in sidere fessos.

lanigero tollat et Poeni per terga leonis

omniaque hibernis permiscet mensibus astra.

115At cum Phoebeos Mavors effugerit ignes,

sive aries geminique deum sive acre leonis

sidus et aequatae librato pondere chelae

aut arcu pollens aut imbris fusor habebit,

spissatis caecus nebulis hebetabitur aër

120nullaque praecipites agitabunt aequora venti.

his idem lentos signis cum supprimet ignis

belliger et nigra cursus statione tenebit,

tum crebro magnus tonitru pulsabitur aether,

tum resoluta dabit nimbos cum grandine nubes,

125sed magis, hibernae sciderit cum sidera partis,

effundet totas violento numine vires.

at modicos imbres, proni cum cornua tauri

frugiferamque deam vel brumalem capricornum

attigerit, liquido non saevus ab aethere fundet.

130insertus cancro, terras cum letifer ortu

Sirius adflavit, nocituros temperat aestus.

scorpios at primae qua tollit acumina caudae

frigidaque extremi iam claudunt sidera pisces,

Martia non illos turbabit stella neque imbre

135aut ulla condet nitidos caligine soles.

sed si forte diem victus mutaverit aër

et ventos aut fundet aquas gelidissimus undae,

fit rigor et toto boreas dominabitur orbe.

At faciles glebas astringit frigore verno

140alma Venus pecudis claro cum vellere fulsit

sub lucem exoriens eademque, ubi tempore eodem

aetherium venit taurum super, imbribus atris

et tonitru crebraque abscondit grandine terras.

temperat in geminis annum nec crede sereno

145nubila nec diuturna putes, cum sidere cancri

fulserit ardentis; tantum hoc nil sidere certum.

flagrantis placide lucens haec temperat aestus,

cum posuit sedem Nemeaei finibus astri.

virgineque et libra semper pendentia tantum

150nubila continua magis in statione manebunt.

nunc quoque nulla fides caelo, cum scorpion acrem

stat super, incerta namque omnia lege feruntur.

heu quantis terras tunc Iuppiter imbribus omnis

obruet! aut glomerata cadet quam densa per aethram

155immitis grando! caelum quam saepe sonabit!

cum spatium attigerit tendentis spicula signi,

non terris imbres, ponto non flamina derunt.

et caeli terret sonitus mortalia corda,

cum sedem aegoceri Cythereius attigit ignis.

160umidus at gelidos portendit aquarius imbris,

hibernaeque cadunt pluviae concretaque grando.

piscibus a geminis ut prima recurret in astra

Hesperos, haec tibi signa dabit, cum lucifer †cur ora

ingrediens Venus alma polum; sed ubi Hesperos ignis

165provocat aetherios et noctem ducere terris,

incipit, exoriens ecce haec Cytherea movebit.

vere caveto imbres et fulgura culmine ab alto,

Phrixeum rutilo pecus ut radiaverit astro.

nubila commixtusque fragor pluvialibus undis

170flaminaque adsiduo terris instantia pulsu

et dirae caelo deiecti grandinis ictus,

vere magis nitido tauri cum sidere fulsit,

adparent; geminis eadem inconstantia perstat,

cum dederit soles, inducet nubila caelo;

175nubila cum fuerint, subitos mirabere soles

et modo de vento, gelido modo protinus imbre

lucens alterna superabit nube serena.

si Venus ingressa est spatiosi sidera cancri,

pacem mundus habet; non ulli corpora soles

180pestiferi incendunt, non sidera densa solutos

astringunt artus alieno tempore; lenis

omnia pacato tum sidere temperat aër.

ac rapidis eadem ne solibus aestuet orbis,

efficiet, magni signo conspecta leonis.

185virgine erunt pluviae plenique in nube fragores,

concava quos reddunt incluso nubila vento.

detrahet autumno pluvias eademque replebit

nubibus adsiduis caelum neque frigora prima

extremum autumni superent glacialia librae.

190scorpios at raris ne quid cava terra glavetur,

horrebit pluviis. at diris omnia nimbis

continuisque ruent, cum per sinvosa feretur

cornua Centauri rapida distenta sagitta.

Aegoceros imbres et crebro lumine ruptos

195nubibus elidet sonitus tremuloque nitore

flagrantis teli mortalia lumina vincet.

haec eadem fundens praedicit aquarius imbrem.

extremi saevis maria increbrescere ventis

ostendent pisces, Veneris quos stella notarit.

200Et quoniam certis exstat via cognita signis,

accipe quid moveat mundo Cyllenius ignis,

si modo Phoebei flammas effugerit axis,

matutina ferens solitos per sidera cursus.

cum pecudis villis aurati fulserit astro,

205ventorumque graves et dirae grandinis irae

non intermisso patiendae tempore surgent.

quin pluvias alias alia in regione notabis

adfore; non omni namque est tunc imber in arvo.

ast ubi se tauri sinvatis cornibus effert,

210grandine significat. geminis tranquilla serenti

et placidum nautis spondet caelumque fretumque

nubilaque atque imbres, aestus ac frigora miscet.

certus at ardor erit, quamuis iuvet aura favoni

cum vasti calida radiabit sede leonis.

215templa sed Astraei simul ac possederit ignis,

omnia mixta feret, pluvias tantum modo libra,

scorpio sed pluvias meditabitur; undique venti,

undique grando venit, rumpuntur culmina nimbis.

centauri attigerit cum iam Cyllenius arcum

220aut ubi consurget capricornus sede biformis,

aut subitos caelo deducet crebrius imbres

fulminis aut iactu magnum perrumpet Olympum.

nulla serenato capricornus nubila caelo

comparat, at gelidos flatus caelique fragores

225non alio melius signo praedicere possis,

piscibus haec eadem quamuis cognoscere detur.

quandoquidem exortus mundo Cyllenius ignis,

quid faceret primo docui cum lumine solis,

tempus et occasus moncat quae discere Phoebi.

230ver erit hibernis totum exsecrabile nimbis

et crebro tonitru ninget, florentia rura

spesque novae segetis quatientur grandinis ictu.

uretur caelum, magni cum regna Tonantis

ingrediens pecudis conscenderit aurea terga.

235hinc et Agenorei stellantia cornua tauri

quidue ferant gemini, rapido quid sidere cancer,

si penitus quaeres: taurum saevire videbis

grandine nec contra ferri ratione probanda

aut cancrum aut geminos; calidus vestigia servat

240hinc, quo ducta, leo saevisque caloribus ardet.

flatibus at gelidis miscet tranquilla serena

spicifera dea nota manu, nec libra metenti

dissentit divae; sed, ut haec, ventura serena

nuntiat, at ventis cessat mare, cessat et aër.

245scorpios in pluvias rarus, sed nubibus atris

creber agit nimbos et saeva tonitrua portat,

clara sagittiferi tetigit cum lumina signi.

aegocero semper caelo levis excidit imber,

frigidus at rapidis horrebit aquarius euris

250brumalesque dabit pluvias atque igne perenni

cum sonitu quatiet nubes. si cura sagacem

non frustrata animum certo me limite ducit,

haec eadem tibi signa dabunt non irrita pisces.

fr. 5

255Astrorumque globos et sidera maximus Atlans

protulit in populos, numeris versutus et omnes

stellarum motus certa ratione notavit;

quae Pharii Tyriique viri commenta sequentes

aequora vere novo ventos et flamina cuncta

260Aeolus in partes divisi rettulit orbis,

quo premeret Boreas, Notus unde attolleret imbres

quaque Eurus Zephyrusque domo procederet undis

et circumpositos armaret in aequora fratres.

fr. 6

265 ... cur te divite lingua,

Graecia, praecurram potiusque triangula dicam.