0

Iamque dies prono decedens lumine pontum

Inciderat, furvamque super nox caerula pallam

Sidereis pictam flammis per inane trahebat:

Cum multos homines mentis languore ruentes

5Devinctosque animam furibunda daemonis arte

Certantes populi caeca iam nocte ferebant.

Sed verbum Christi tanto languore remoto

Omnibus indulgens praebebat munera patris.

Ecce sed exorta maior cum luce tumultus

10Gratantis populi cum turbis; anxius ille

In mare velivolum celsam deducere iussit

Discipulis puppim. Precibus tum scriba profusis

Navigio Sancti pariter poscebat abire.

Olli Christus ait: 'Quo me tu, scriba, sequeris?

15Vulpibus in saltu rupes excisa latebras

Praebet, et aëriis avibus dat silva quietem;

Ast hominis nato nullis succedere tectis

Est licitum: gentis sic sunt molimina vestrae.'

Tunc e discipulis unus sic ore rogabat:

20'Ultima defuncto debentur munera patri,

Sed spatium tribuat tua nobis, Sancte, voluntas,

Ut liceat miseri genitoris condere corpus.'

Christus ad haec: 'Itiner melius comitabere nostrum

Et sine defunctis defunctos condere terrae.'

25Conscendunt navem ventoque inflata tumescunt

Vela suo, fluctuque volat stridente carina.

Postquam altum tenuit puppis, consurgere in iras

Pontus et immissis hinc inde tumescere ventis

Instat et ad caelum rabidos sustollere montes;

30Et nunc mole ferit puppim nunc turbine proram,

Illisosque super laterum tabulata receptant

Fluctus disiectoque aperitur terra profundo.

Interea in puppi somnum carpebat Iesus.

Illum discipuli pariter nautaeque paventes

35Evigilare rogant pontique pericula monstrant.

Ille dehinc: 'Quam nulla subest fiducia vobis!

Infidos animos timor irruit!' Inde procellis

Imperat et placidam sternit super aequora pacem.

Illi inter sese timidis miracula miscent

40Colloquiis, quae tanta sibi et permissa potestas,

Quodue sit imperium, cui sic freta concita ventis

Erectaeque minis summittant colla procellae.

Iam Gerasenorum steterat sub litore puppis;

Ecce sed egresso iuvenis (mirabile dictu)

45Occurrit, miseram cui mentem spiritus ater

Immunda implebat lacerans virtute furoris.

Illi grata domus taetris habitare sepulchris;

Nec poterat rapidum quisquam retinere furorem,

Fortia quin etiam rumpebat vincula ferri

50Scindebatque graves ut lanea fila catenas.

Et iam compedibus levis insultare solutis

Ludus erat saxisque ferum concidere pectus.

Isque ubi pergentem Christum per litora vidit,

Cum clamore ruit longoque accurrit adorans:

55'Regnantis semper Domini certissima proles,

Oramus, ne nos solitae regionis ab oris

Excutias longe tormentis excruciatos.

Nam nomen Legio est nobis multosque sub uno

Nomine consociat flatus vis sola nocendi.

60Cernis, ut immundi subigant haec pascua porci?

His saltem liceat rabiem satiare repulsam,

Per patris altithroni nomen sublime rogamus.'

Imperat his hominis mentem dimittere Christus

Porcorumque sinit gregibus finire furores.

65Iamque hominis stupidum decusso daemone pectus

Insperata suae veneratur dona salutis.

Et iam praecipites scopulorum margine porci

In mare coniecti properant disperdere vitas.

At vero e speculis miracula tanta paventes

70Diffugiunt urbisque ruunt ad tecta subulci

Et famam accendunt populosque ad litora cogunt.

Insanum vero iuvenem postquam resipisse

Credere cernentum populorum turba coacta est,

Orabant pavidi, regionem linqueret illam.

75Inde domum repedat terrarum lumen Iesus.

Ecce revertenti iuvenis torpentia membra,

Officium quorum morbus dissolverat aeger,

Ante pedes Christi lecto posuere cubantem.

Quem miserans animo verbis compellat Iesus:

80'Adsit certa tuae, iuvenis, constantia menti,

Nam tibi praeteritus vitae donabitur error.'

Hoc dictum scribae mentis per operta malignae

Carpebant, quod verba Dei virtute ferenda

Protulerat. Christus sed pectora talia cernens,

85'Hoc, inquit, verbum scribarum dicta retractant.

Quod quanto levius fuerit dixisse sequentis

Et dicti et facti pariter virtute probabunt,

Et mihi concessum peccata remittere cernent.

Quapropter iuvenis, firmato corporis usu

90Surge vigens stratumque tuum sub tecta referto.'

Surrexit lectumque umeris iam fortibus aptat,

Per mediumque vigens populi mirantia abibat.

Tunc timor et laudes Domini per pectora plebis

Concelebrata simul miracula laeta frequentant.

95Progrediens tunc inde ad vectigalia vidit

Consessu in medio Matthaeum; protinus ergo

Discipulis haerere iubet. Nihil ille recusans

Imperio Christi paret gaudetque secutus.

Inde iter ingrediens simili sermone Philippum

100Hortatur comitemque suis ascivit amicis.

Ille ubi cognovit Christi viresque viamque,

Ut primum iusto concurrit Nathanaheli,

'En nostris, inquit, concessum est surgere saeclis,

Quem voces veterum et sancti cecinere profetae.

105Hunc genuit veniens Davidis origine Ioseph,

Nazara cui felix patria est et nomen Iesus.'

Ille refert: 'Genvit quicquam si Nazara, miror,

Quod dignum tantis umquam virtutibus esset.'

Inde Philippus ait: 'Cernes, dubitare quiesce.

110Illum ubi tendentem longe respexit Iesus:

'Vir venit huc, inquit, cui pectora nescia falsi

Virtutem puram servant sine fraude maligna.'

Ille sub haec: 'Ubinam vel quo me tempore nosti?'

Cui Dominus dicta haec divino pectore promit:

115'Cum te diffusae tegerent umbracula ficus,

Ante etiam quam te vocitarent verba Philippi,

Vidit et elegit comitem te spiritus auctor.'

Talibus attoniti sequitur vox Nathanahelis:

'Progenies veneranda Dei, rex inclite gentis,

120Tu populis manifesta salus vitaeque magister.

Christus ad haec: 'Facilis suasit tibi credere virtus,

Arborea quod te vidi recubare sub umbra;

Sed maiora dehinc rerum miracula restant.

Cernetis pariter totum se scindere caelum

125Atque Dei celeres aethram penetrare ministros,

Inde hominis nato claram deferre coronam.'

Interea thalamis conubia festa parabant

In regione Chanan, ubi clari mater Iesu

Nato cum pariter convivia concelebrabat.

130Vina sed interea convivis deficiebant.

Tum mater Christum per talia dicta precatur:

'Cernis, laetitiae iam defecisse liquorem?

Adsint, nate, bonis ex te data munera mensis.'

Olli respondit terrarum gloria Christus:

135'Festinas, genetrix: nondum me talia cogit

Ad victus hominum tempus concedere bona.'

Mensarum tunc inde vocat laetata ministros

Mater et imperiis nati parere iubebat.

Sex illic fuerant saxis praepulchra cavatis

140Vascula, quae ternis aperirent ilia metris

Haec iubet e fontis gremio complere ministros.

Praeceptis parent iuvenes undasque coronant

Completis labiis lapidum; tum spuma per oras

Commixtas undis auras ad summa volutat.

145Hinc iubet, ut summo tradant gustanda ministro.

Ille ubi percepit venerandi dona saporis

Nescius, in vini gratum transisse liquorem

Egestas nuper puris de fontibus undas,

Increpat ignarum sponsum, quod pulchra reservans

150Deteriora prius per mensas vina dedisset.

His signis digne credentum discipulorum

Perpetuam stabili firmavit robora mentem.

Inde ubi Iudaeis aderant sollemnia paschae,

Ad Solymos direxit iter temploque subibat.

155Repperit hic populum venalia multa locantem:

Pars vendebat oves, pars corpora magna iuvencum,

Pars inhians nummis arti numerare vacabat.

Restibus hic Christus conectit verbera flagri

Et tales populos sancta proturbat ab aede,

160Et mensas vertens aeris profundit acervos

Et superincrepitans: 'Procul haec auferte profani,

Ut meus hic genitor, non sordida lucra colantur.'

Tum poscens signum plebes Iudaea fremebat,

Quo fidens animos in talia facta levaret.

165Ventura obscuris tunc Christus talia miscet:

'Solvite pollutis manibus venerabile templum

Hoc, ego restituam, cum tertia lumina solis

Incipient rutilam terris infundere lucem.'

Illi inter sese tractantes murmure caeco:

170'Hoc, aiunt, vix sex et quadraginta per annos

Constructum veteris regni molimine templum

Tu poteris tribus in spatiis renovare dierum?'

Hoc verbum quondam post tempora debita digni

Cognovere viri, proprio de corpore Christum

175Delubrum dixisse Dei. Sed signa videntes

Tunc multi cepere fidem Sanctumque secuti.

Nocte sub obscura celso sublatus honore

Primorum procerum Iudaei nominis unus

Venit et ad Christum summissa voce profatur:

180'Haut dubium est, quod larga Dei te, Sancte, voluntas

Humanis lucem concessit surgere rebus;

Nec quisquam tantis tribuet miracula signis,

Ni comitata Dei iubeat splendescere virtus.'

Christus ad haec: 'Iteris iusti si culmina quaeris,

185Nullus ad excelsum poterit conscendere regnum,

Reddita ni penetret nascendi exordia rursus

Atque novam capiat divino munere vitam.'

Ille autem tantis stupefactus corda loquellis:

'Hoc, inquit, nostrae non est comprendere mentis.

190Quis poterit coeptae revocare exordia vitae?

An rursus senior matris correptet in alvum

Ut novus in lucem veniat vitamque revolvat?'

Ille sub haec: 'Liquido si quis de fonte renatus

Et flatu sancto rudibus consistere membris

195Coeperit, aetheriam liber conscendet in aulam.

Terrenum corpus terreno corpore natum est,

Spiritus haut aliter similem generat sibi flatum.

Spiritus hic Deus est, cui parent omnia mundi.

Hic, ubi vult, quocumque volat vocemque per auras

200Iactat, sed nescis, quae sint exordia vocis,

Quamque petant eius currentia flamina partem.

Quisque igitur iustae repetit primordia vitae,

Hunc similem sancti datus revirescere certum est.'

Et Iudaeus ad haec: 'Nil horum cernere possum.'

205Talia tum Christus: 'Solymorum magne magister,

Tune etiam mentem vitae de lumine raptam

Demergis praeceps furvis, miserande, tenebris,

Nec potes obtunso comprendere talia sensu?

Ecce fides nulla est, tantum terrestria dixi!

210Quid, si caelestes vires conscendere sermo

Coeperit et superas rerum comprendere formas?

Quis vestrum duram poterit mihi pandere mentem?

Accipite ergo, novis quae sit sententia rebus.

Sidereum nullus poterit conscendere caelum.

215Ni solus, qui missus caeli venit ab aula,

Idem hominis natus, caeli qui in sede moratur

Ut serpens olim regionibus in desertis

Moysei manibus summo sublatus honore est,

Sic hominis natum tolli in sublime necesse est,

220Ut, quicumque fidem mentis penetralibus altis

Illius ad nomen statuit, sub turbine saecli

Proculcet pedibus letum et trans sidera surgens

sublimis capiat donum inviolabile vitae.

Namque Deus mundum tanto dilexit amore,

225Eius ut in terras discenderet unica proles

Credentes Domino vitae iunctura perenni.

Nec Deus hunc natum disquirere iure severo

Iudiciove truci terras expendere misit,

Mitia sed populis veniant ut munera vitae.

230Namque ubi certa fides fuerit complexa salutem

Non erit ulla illic anceps agitatio iuris.

Ast ubi dona procul fuerint exclusa medellae,

Iam propria ipsorum mentem damnatio torquet;

Unica nam Domini fuit his incognita proles.

235Aduentum lucis miseri fugere superbi

Et magis amplexi caecas tenuere tenebras.

Sic quicumque malis mentem maculaverit actis,

In tenebras pavidus refugit, ne lumine claro

Sordida pollutae pateant contagia mentis.

240At quicumque piae tenuit vestigia vitae,

Ad medium properat lucemque nitescere gaudet,

Splendeat ut claris virtutis gloria factis.'

Inde Galilaeam repetit servator Iesus.

Praeteriens sed forte venit Samaritida Sichen.

245Illic fundus erat, Iacob de nomine pollens,

Et puteus gelido demersus in abdita fonte.

Sederat hic rapido Salvator anhelus in aestu,

Discipulique escas mercantes moenibus urbis

Passim dispersi solum liquere magistrum.

250Moenibus egrediens Samaritis femina venit

Hauritura cavis putei penetralibus undas.

Olli Christus ait: 'Laticis da, femina, potum.'

Respondens mulier: 'Mirum mihi praecipis, inquit,

Ut tibi Iudaeo mulier Samaritica potum

255Dispernens veterum Samaritum iussa ministrem.'

Tum servator ait: 'Domini si munera nosses,

Et quis te sitiens putealia pocula poscat,

Tu potius peteres, vivam tibi traderet undam.'

Illa sub haec: 'Puteus gremium sinvatur in altum,

260Urceus est nullus nec sunt tibi vincula funis;

Unde igitur poteris undam mihi tradere vivam?

Num tu maior eris nostri virtute parentis?

Hunc Iacob etenim puteum cum prole bibebat,

Et proprios huc saepe greges ad pocula duxit.'

265Olli respondit mundi regnator Iesus:

'Ex ista plene nullus satiabitur unda,

Nam rursus sitiet; sed nostri dona liquoris

Ardorem excludent aeterna in saecla bibendi.

Dulcia provenient nostri cui pocula fontis,

270Largior inde fluet vitalis gratia fluctus.

Sed desiderium nostrae si te capit undae,

Excitus veniat tecum mox urbe maritus.'

Coniugio sese mulier negat esse revinctam.

Tunc sic prosequitur mentis perspector Iesus:

275'Femina, veridicis loqueris de coniuge verbis.

Nam tu conubiis nexa es iam quinque virorum,

Nunc aliena super thalamorum vincula tollis.'

Tum mulier: 'Sanctum te certum est esse profetam.

Sed nostri istius venerandum montis in arce

280Praeceptum nobis quondam liquere parentes

At vos in Solymis orandum dicitis oris.'

Talia dicenti mox talia reddit Iesus:

'En aderit tempus, montis cum vertice vestri

Omnibus ex Solymis aberit veneratio longe

285Sed nunc certa salus Iudaeis surget ab oris,

Et nunc instantis cursus iam temporis urget,

Cum veri sanctum genitorem errore remoto

Cultores iustis armati legibus orent.

Spiritus his ac plena fides erit et pater altus

290Talia conquirit cultorum pectora terris.'

Illa dehinc: 'Scimus, quod Christus nuntius orbi

Aduentu proprio vitalia saecula pandet.'

Et tum peccantis largus miserator Iesus

Se lumen terris Christum venisse fatetur.

295Et iam discipuli reduces stupuere magistrum,

Quod secreta illis potiretur femina verbis.

At properans urnam mulier pro fonte reliquit

Et populum totis eduxit moenibus urbis.

Omnia nam memorat, sibimet sermone profetae

300Gesserat ipsa prius quaecumque, ex ordine dicta.

Tum propere Christum fusae petiere catervae.

Discipuli interea rogitabant, sumeret escas.

Ille satis sibi pulchrorum superesse ciborum

Respondit. Sed tum mirantum discipulorum

305Inter se occultis currebat sermo loquellis:

'Forte aliquis prior hic epulas dedit ante magistro,

Nostras ut merito satiatus respuat escas.'

Ille sed internae cernens molimina mentis:

'Hae mihi sunt epulae, pectus satiabitur istud,

310Si faciam magni genitoris iussa per orbem.

Quattuor hinc menses laetae ad primordia messis

Frugiferae aestati certe superesse putatis.

Erigite ergo oculos albentes cernite campos,

Cunctaque maturam iam rura exposcere messem.

315Nunc quicumque metet, pulchri mercede laboris

Vitalique dehinc gaudebit fruge redundans

Et sator accipiet messorum gaudia laetus.

Vos ego nunc misi gravidam succidere messem,

Quae non est vestro sulcis inserta labore.

320Vos aliena bonae ditabunt munera frugis.'

Talibus alloquiis comitum dum pectora complet,

Ecce Samaritum populi venere rogantes

Exorantque illic geminos expendere soles,

Iamque fides multos plebis fundaverat alta;

325Nec iam femineis tantum concredere verbis

Ipsos, sed coram virtus manifesta docebat,

Venisset saecli quod iam servator Iesus.

Iamque Galilaeam remeaverat in regionem,

Quondam ubi fontanas vino mutaverat undas.

330Regius hic iuvenis, cui natum morbus anhelo

Ardore extremis vitae torrebat in oris,

Comperit ut Christum certo remeasse recursu,

Aduolat et precibus subolis pro sorte profusis

Orabat, celeris deposcens dona salutis,

335Ne prius ad letum natus traheretur acerbum.

Christus ad haec: 'Signis nisi suadeat omnia virtus,

Non erit ulla fides; sed perge et sospite vita

Aedibus in vestris dulcem complectere natum.'

His verbis fructum mox perceptura salutis

340Pulchra fides animum laetanti in pectore firmat.

Iamque iter ingresso properantibus obvia servis

Nuntia fama venit pueroque in luminis oras

Limine de mortis subitam remeasse salutem.

Ille ubi cognovit certum concurrere tempus

345Sanantis Christi verbis, seseque domumque

Mancipat amplexus fidei venerabile donum.

Forte dies epulis multos sociaverat unis,

Publica conductis qui vectigalia lucris

Professi rapiunt alieno nomine praedam.

350Hos cum discipulis simul accipiebat Iesus.

Ecce Pharisaei occulto reprehendere risu,

Quod legis doctor convivia talia iniret.

Ille sed inspiciens, quid pectora clausa tenerent:

'Non, inquit, medicis opus est, ubi fortia membra

355Intemerata salus vegetat virtutis honore.

Aegris sed merito miseris adhibenda medella est.

Discite nunc saltem, iubeant quid verba profetae:

Non ego sacra magis quam mitia pectora quaero.

Haut etenim iustos veni ad directa viantes,

360Sed revocare malos peccantum a limite gressus.'

Ecce sed e numero mirantum munera Christi

Unus Iohannis quaerebat discipulorum,

Cur ipsi legis ieiunia crebra tenerent

Nullaque sub Christo plebes ieiunia ferret.

365Christus ad haec contra placido sic ore profatur:

'Qui sponsi laetis comitantur vota choreis,

Non praesente illo ieiunia tristia portant.

Iamque dies aderit, cum sponsus turbine saecli

E medio comitum rapietur: tristibus illi

370Spondebunt animos lacrimis horrore ciborum.

Quam stultum est, rudibus veteres subtexere pannos

Vestibus ut turpis peius scissura patescat?

Aut utribus calidum tritis committere mustum,

Quis ruptis totum sequitur disperdere vinum?

375Sed rudibus rectum est utribus spumantia musta

Condere: sic vinum conservant fortia vasa.'

Talia tractanti percussus pectora luctu

Ecce Sacerdotum princeps procumbit adorans

Et sibi defunctam (funus miserabile) natam

380Implorat lacrimans, certamque venire salutem

Defunctis etiam poscebat munera Christi.

Haut mora, consurgens graditur servator Iesus.

Progressi mulier sequitur vestigia servans,

Quam languore gravi bis sex labentibus annis

385Carpebat fluxus macerans sine fine cruoris

Viribus absumptis et toto corpore fessam.

Pectoris haec tacitam volvebat credula mentem

Arcano secumque fide iam certa tenebat,

Actutum fesso fugeret quod corpore tabes,

390Extremam Christi posset si tangere vestem.

Haec ubi per populum summi pendentia pepli

Fila manu trepida tractavit, protinus ille

Et causas morbi et credentia pectora cernens

Concessit celerem tali cum voce salutem

395'Accipe, quod meruit fidei constantia, munus.'

Et mox restricto viguerunt sanguine venae.

Postquam perventum est, ubi funera virginis, ingens

Plangentis populi fremitus clangorque tubarum

Ultima supremae celebrabant munera pompae:

400'Abscedant, inquit, tectis haec tristia vestris.

Namque puella iacet placido demersa sopore,

Defunctam retur flentum quam nescia plebes.'

Talia dicentem ridentum turba reliquit,

Quod morte abreptam dixit dormire puellam.

405Sed Christus, leti victor vitaeque repertor,

Frigentis dextram dignatus prendere dextra

Surgere mox iussit miranda ad gaudia patris.

Inde revertenti clamor se protinus offert

Caecorum pariter gressu labente duorum.

410Ollis Christus ait: 'Quid credunt pectora vestra?

Num virtute mea se reddet lumen ademptum?'

Olli firmato se credere corde fatentur.

Tum Christus fatur: 'Credentes cernite lucem

Nec cuiquam nostrum post haec edicite nomen.'

415Dixit; sed propere per gaudia tanta videntum

Ardor inexpletus famam per cuncta serebat.

Offerturque dehinc iuvenis, cui rapta sonorae

Daemonis incursu fuerat substantia vocis.

Ast ubi propulsus fugit de pectore daemon,

420Confestim sanae redierunt munera linguae.

Talia mirantis populi stipante tumultu

Vallatur; cernens sed milia tanta virorum

Ingemit ut ruris dominus, cui pascua laeta

Innumerae tondent pecudes rectoris egentes.

425Tunc ad discipulos depromit talia dicta:

'Quam laetae segetes ruris per terga patescunt!

Sed rarus messor frugis superatur acervo.

Iam superest dominum segetis deposcere tantae,

Ut sua rura velit numero complere colentum.'

430Haec fatus populo ex omni delecta seorsum

Fortia conglomerat bisseno pectora coetu.

Hos ubi delegit, praeceptis talibus implet:

'Devitate itiner, quod gentes perfidiosae

Et Samaritarum fraudis vestigia calcant.

435Pergite, qua patrii pecoris custodia labat.

Pergentes vero similem mihi sumite mentem,

Ut vobis subigat virtutes daemonis atri

Sancta fides curamque piam languoribus aptet.

Hae vires nulla vobis mercede dabuntur

440Et vos haut aliter gratuita impendite dona.

Non auri argentive domet possessio mentem,

Nec vos nummorum subigat scelerata cupido.

Non geminas vestes nec plantis tegmina bina

Virtutis nudae cupiat servare minister.

445Ingressi muros urbis perquirite semper,

Hospitio quorum par sit succedere iustis;

Ingressique dehinc pacem sub tecta vocate.

Si tranquilla domus fuerit, pax illa manebit,

Sin erit indignis habitantum moribus horrens

450Diffugiet vestrumque abitum pax vestra sequetur

Excludet quicumque ferus vos limine tecti,

Auribus aut duris spernet vitalia verba,

Excutite egressi domibus vestigia vestra,

Haereat iniustae ne vobis portio vitae.

455Illos deterior Sodomorum poena manebit

Suppliciis, veniet mundo cum terminus omni.

Pergite nunc ut oves, durorum praeda luporum;

Sed vos arguto serpentum corde vigete,

Simplicitate tamen dulces superate columbas.

460Nam saepe incumbet vobis iniuria praeceps

Conciliisque hominum statuentur corpora vestra.

Vos flagris vinclisque feris durisque tyrannis

Frendens urgebit pro me violentia saecli.

Cum vos prodiderint, verborum linquite curam,

465Sponte fluens dabitur sermonis gratia vobis;

Spiritus in vobis pro vobis digna loquetur.

Prodet enim fratrem scelerata insania fratris,

Ad letumque dabunt genitorum corpora nati.

Vos odia urgebunt semper pro nomine nostro,

470Sed finem fidei comitatur gloria vitae.

Profugite ex tectis, quae vos sectabitur, urbis;

Inde aliam, mox inde aliam conquirite sedem.

Nam vobis urbes semper superesse necesse est,

Istrahelitarum quae dent sub nomine plebem.

475Discipulus numquam transcendat celsa magistri

Culmina, nec dominum temptet praecellere servus.

Discipulo satis est vires aequare magistri

Vel domini similem virtutem prendere servo.

Pectoribus vestris semper timor omnis aberret;

480Nam nudata suis promuntur cuncta latebris.

In tenebris tacite vobis quaecumque iubentur,

Dicite praeclaro nitidi sub lumine solis.

Auribus et vestris dicam quaecumque susurrans,

Excelso in populos spargantur culmine tecti.

485Despicite illorum rabiem, qui corpora vestra

Prosternent ferro: non est his ulla potestas

Vivacem leto pariter dimittere mentem.

Illum sed potius cordis secreta pavescant,

Corporis est animique simul cui cuncta potestas.

490Passeribus pretium nummi vix portio parva

Proveniet; non est tamen unum credere dignum

Iniussu Domini laqueos incurrere nostros.

Quis dubitet sapiens, Domini sub pectore multis

Cedere pinnatis hominem pro milibus unum?

495Qui me confessus fuerit sub iudice terrae,

Hunc ego non aliter coram genitore fatebor;

Sic itidem coram genitore negabo negantem.

Non ego nunc pacem terris immittere veni,

Sed gladium, patrio dirimat qui pectore natum

500Et dulcem natam dirimat qui pectore matris.

Si quis amore meo genitorem pluris habebit,

Vel matri subolive meum postponet amorem,

Sentiet horribilem nostra de sede repulsam.

Contemnet quicumque animam pro nomine nostro,

505Inveniet laeta florentem fruge salutis.

Qui vos suscipiet, me suscepisse benignis

Obsequiis, idem me pro genitore supremo

Suscepisse sibi gaudebit perpete vita.'

Talia discipulis bis sex cum iussa dedisset,

510Iustus Iohannes caeci de carceris umbris

Sectantum e numero delectos talia dicta

Ad Christum portare iubet verumque referre:

'Tune piis animis requies, quam regia caeli

Pollicita est terris, nostro sub tempore fulgens?

515An aliam superest post haec sperare salutem?'

Talibus haec Christus dictis mandata remittit:

'Caecorum tenebrae mutantur lumine lucis

Debiliumque vigent firmato robore membra;

Lurida discutitur squamoso corpore lepra,

520Aëriae vocis penetrat surdas sonus aures.

Redditur amissae leti post funera vitae

Ad corpus remeans animae iam libera virtus,

Pauperibusque suis non dedignata patescit

Fulgentis splendens adventus gloria nostri.

525Ille beatus erit, quem non deceperit error.'

Talia discipuli referunt mandata magistro.

Hoc super ad populum depromit talia Christus:

'Cur in deserto voluistis visere nuper

Stramen harundineum vento vibrante moveri?

530Cur etiam molli vestitum veste videre?

In domibus regum molli cum veste tenentur.

Ille profetarum solus transcendere vires

Iudicio veteris scripti promittitur olim.

Hunc etenim memorat venerandae lectio vocis:

535En ego mitto meum stratas aptare ministrum

Ante tuos vultus; genuit nec femina quemquam

Maior Iohannis nostri qui viribus esset.

Sed minor hoc caeli fiet sublimior aula.

Huius ab exortu vim caeli regia sentit,

540Et caeli regnum violentia diripit atrox.

Lex omnis summam Baptistae ad tempora cepit

Atque profetarum finis concluditur idem.

Si vultis volucris penetralia noscere saecli,

Corpus Iohannis felix habitabile sumpsit

545Helias, quondam quem turbine missa corusco

Flammipedum rapuit simulatio quadriiugorum.

Audiat haec dictis pandens vitalibus aures.

Nunc tibi confiteor, genitor, cui gloria servit

Fulgentis caeli et terrarum frugiferentum,

550Celasti nunc quod sapientibus ista superbis

Parvulaque infantum vis haec comprendere corda.

Iam mihi regnantis sunt omnia tradita patris,

Nec quisquam Domini poterit cognoscere natum,

Ni solus genitor; genitorem mente videbit

555Filius, aut idem pandet cui talia natus.

Huc omnes veniant, oneris quos sarcina vasti

Comprimit; his poterit virtus mea munere patris

Antiquas vires hilari reparare quiete.

Sumite forte iugum, levis est mea sarcina iustis,

560Namque humili dulcem largitur corde salutem.'

Haec ubi dicta dedit, messis per culta gravatae

Praeterit, et populus sectantum discipulorum

Spicarum gravidam carpebat in ordine frugem.

Ille dies veteri poscebat lege quietem,

565Sabbata nam priscis repetebant otia iussis.

Ecce Pharisaei coram reprendere Christum,

Quod sanctae legis calcarent iussa metentes

Discipuli. Legum sed tunc completor Iesus

Incipit his veteris scripti monumenta retexens:

570'Legistis certe, in templo Davida canorum

Cum populo quondam panes sumpsisse sacratos

Et propriam comitumque famem sedasse; sed illos

Illicitum cuiquam fuerat contingere panes,

Sumere quos solus poterat de lege sacerdos.

575Eiusdem scriptum est iusto moderamine legis:

Sabbata profanent templo sine crimine vates.

Nec minor est istic vestrae glomeratio turbae

Quam templi virtus. Caperent si pectora vestra,

Quod non sacra Deus, sed malit mitia corda,

580Non iam saepe viros damnasset factio sacros,

Expertes culpae. Sed nunc ego sabbata cuncta

Sponte mea dominans legis sub iure tenebo.'

Tunc conventicula ipsorum post talia dicta

Ingreditur; mox hic iuvenem pro limine cernit,

585Siccatum ex umero cui pondus inutile palmae

Pendebat. Sed tum dictis temptando dolosis,

Aegris an liceat per sabbata ferre medellam,

Quaerunt, calcatae ut legis vindicta maneret.

Christus ad haec: 'Foveam si forte pecuscula vestra

590Inciderint, certe transibitis otia legis

Et pecus abrupto tolletis vile profundo.

Quanto igitur nobis hominum curatio maior

Ad benefacta animos tollens accendere debet!

Ergo age tu, iuvenis, redivivam tendito dextram.'

595Cum dicto palmas sanus porrexit utrasque.

His tum pro signis, quae vix veneratio posset

Mirantis digno populi sustollere cultu,

Conciliis trucibus conclamant decipiendum.

Talia perspiciens procerum molimina Christus

600Discedit; variis hominum languoribus aptat

Concessam in populos patria virtute medellam.

Oblatus sibi mox quem daemonis horrida virtus

Et lingua et visu truncatum vivere poenae

Et propriis escam cruciatibus esse volebat.

605Hunc ubi curatum visuque et voce vigentem

Caeca Pharisaeae cognovit factio gentis,

Daemonis auxilio, qui princeps daemoniorum

Solus nequitiae vires dicione teneret,

Haec illum fecisse ferunt. Sed talia Christus

610Veridicis aperit convincens pectora verbis:

'Si gemina regnum distractum parte dehiscat

Et scissa adversum sese divulsio pugnet,

Disruptis propere labentur cuncta medullis.

Horridus et daemon si daemone pellitur atro,

615Aduersa sibimet scissus virtute repugnat.

Quis poterit praedam tectis auferre virorum,

Ni prius aggressor custodum bracchia nodis

Vinciat, ut facilis veniat direptio praedae?

Quisque meis aberit discretus miles ab armis,

620Hostis in adversa consistet fronte duelli.

Quisque meis gregibus cogendis liber aberrat

Dissicet ille mei pecoris per devia pastus.

Sed quicumque hominum fuerit super omnibus error,

Dimitti poterit, tantum ne Spiritus umquam

625Vocibus insana laceretur mente profusis.

Sive furens hominis nato convicia quisquam

Ingeret, haec etiam poterunt peccata remitti.

Spiritus at sanctus tantum cuicumque profana

Verborum rabie violabitur, irrevocatis

630Suppliciis nunc et semper torrebitur ignis.

Quando veneniferi serpentis saeva propago

Sermonum dulci poterit mitescere fructu?

Nam bona thesauris promuntur dulcia iustis

Et mala letifero procedunt ore venena

635Verborum meritis veniet sub iudice poena,

Verborum meritis dabitur sub iudice vita.

Quae genitor faciet, sectabitur omnia natus,

Namque idem nato manifestat cuncta videnda

Et potiora dehinc tribuet miracula rerum.

640Sicut enim genitor demortua corpora reddet

Ad claram vitae lucem, sic omnia natus,

Quae volet, ad lumen surgentia corpora ducet,

Nec genitor quicquam vestri se iudice quaeret,

Sed dedit haec nato quaerendi iura per orbem,

645Gloria quo maneat similis natoque patrique.

Namque repulsus erit vestro si natus honore,

Improbitate pari genitorem despicietis.

Sed cui nostra fidem sermonis gratia figet,

Mox me mittentis genitoris dona patescent

650Aeternamque dabit praesens constantia vitam,

Iudiciumque illi non est, sed migrat ab atra

Morte procul lucisque vigens ad limina tendit.

Adueniet tempus, cum mortua corpora vocem

Accipient nostram et vitam cum voce tenebunt.

655Nam sicut genitor vitam sibi possidet in se,

Sic tribuit nato vitam et ius dicere iussit,

In terras hominis quoniam cum corpore venit.

Nec vobis mirum videatur, corpora cuncta

Vocis ad auditum propriis exsurgere bustis,

660Iustorumque animas redivivo corpore necti,

Iudicioque gravi miseros exsurgere pravos.

Nec mihi iudicium tribuit mea sola potestas,

Arbitrio quoniam genitoris cuncta iubentur,

Qui me iustitiam terris disquirere iussit.

665Namque ego si proprio testis pro nomine surgam,

Falsa loquar; aliusque itidem quia testis habetur

Pro nobis, semper mihi talia temnere fas est.

Nam veris operum signis manifestior omni

Luce nitet praesens nostris testatio factis.

670Talia concedens genitor mihi testis adhaeret,

Qui me dimisit terris sua ponere iussa.

Huius enim vocem numquam comprendere quistis

Nec speciem propriam concessit visere vobis,

Nec sermo ipsius poterit per vestra sedere

675Pectora, credendi quoniam substantia nulla est.

Quaeratur veterum scriptorum lectio vobis,

Perpetuam cunctis vitam quam ferre putatis.

Haec etiam nostrum testatur lectio donum.

Nec tamen audetis propius consistere nobis,

680Ne verae vobis contingat gratia vitae.

Non mihi captatur terrenae gloria laudis.

Namque ego quod summi genitoris nomine veni,

Respuitur vobis, veniet sed decolor alter,

Nomine quem fultum proprio gens vestra sequetur.

685Alternae in vobis captatur gloria famae,

Unius et solam fugitis disquirere laudem.

Nec vos arguerim coram genitore, sed illic

Accusator erit, quem spes modo vestra celebrat,

Moyses, quem fidei nullo servastis honore.

690Eius enim scriptis vester si crederet error,

Crederet et nobis, Moysi quem scripta frequentant.'

Talia tum contra scribarum verba sequuntur:

'Vocibus indubitata fides comitabitur istis,

Si virtus certis firmet miracula signis.'

695Ille dehinc: 'Polluta malis generatio quaerit

Signa sibi; rebus stabunt sed signa futuris.

Namque profeta cavo quantum sub pectore ceti

Temporis absumpsit, terrae in penetralibus altis

Progenies hominis tantum demersa manebit.

700Adueniet tempus, cum surget reddita vitae

Gens hominum propriis in fletum dedita gestis.

Haec istam digno damnabit crimine gentem,

Quod maris e fundo surgentis voce profetae

Commonita in lacrimas Dominum proiecta reflexit.

705Hic et Ionaeis monitis potiora iubentur,

Contemnitque feris animis gens impia lucem.

Et regina Noti vitales surget in oras.

Illius ad specimen damnabitur effera plebes,

Finibus extremis Libyae quod venerit illa,

710Ut Solomona pium, praeceptis dedita iussis,

Audiret; potior nunc est Solomone potestas

Et tamen obtunsae caecantur pectora plebis.

Expulsus si quando fugit de pectore daemon,

Quem turbat sanctus purgato corpore flatus,

715Ille venenatis collustrat passibus oras,

Qua nulla excurrit fontani gurgitis unda,

Nec requiem placidae sedis sibi repperit ardens.

Tunc repetit suetae sitiens habitacula mentis.

At si forte suis obnoxia corda venenis

720Ornatuque levi ridentia limina cernit,

Associat septem similes glomerando furores

Vis inimica homini penetratque in viscera serpens.

Sic genus hoc vero mentis cum degenerarit,

Vincula perpetuis deflebit subdita poenis.'

725Atque ea dum populis vitalia dicta frequentat,

Pro foribus mater cum fratribus astitit illi

Et miscere foris sermonem comminus orat.

Talia tum matris mandatis dicta remittit:

'Hic mecum genetrix, mecum germana residunt

730Corpora. Nam patria impletur cuicumque voluntas,

Ille meo proprium conectit sanguine corpus,

Et matris generisque mei sub nomine habetur.'

Progreditur templo terrarum lumen Iesus

Et maris extrema terraeque resedit in ora,

735Innumeraeque illuc plebis fluxere catervae.

Ille sed excelsam scandens, quae proxima puppim

Litora complenti depromit talia plebi:

'Ecce sator proprio commendat semina ruri;

Illa cadunt diversa solo sortemque locorum

740Pro virtute ferunt. Nam sicubi trita viarum

Sub pedibus solido densetur limite tellus,

Aëriis avibus dant nudam semina praedam.

Ast ubi pertenui velantur pulvere saxa,

Farra quidem viridem depromunt germinis ortum;

745Sed quia nulla subest suci substantia glebis,

Inserto arescunt radicum fila calore,

Cunctaque mox apicum labuntur acumina leto.

Seminibusque aliis contingunt aspera rura;

Sentibus hic spinisque feris velocius exit

750Roboris augmentum frugemque internecat angens.

Uberibus vero dantur quae semina glebis,

Illa ferunt pulchram segetem, cui laeta frequentat

Incrementa sui centeno copia fetu.

Audiat haec, aures mentis qui gestat apertas.'

755Talia discipuli mirantes dicta requirunt,

Implicitis populo cur clauderet omnia verbis,

Ille sed amota credentum plebe profatur:

'Vobis, qui firmo robustam pectore mentem

Ad capienda Dei penetralia constabilistis,

760Concessum est aditis penitus consistere regni;

Illis pro merito clauduntur lumina mentis.

Si quis habet dignus, capiet potiora redundans;

Qui vero expertes caelestis muneris errant,

Amittent etiam, proprium quodcumque retentant.

765Idcirco obscuris coopertum ambagibus illum

Perstringit populum sermonis gratia nostri,

Ut dictum Esaiae merita de plebe recurrat:

En populi mentes velantur ad omnia crassis

Obicibus, sensu ne tangant munera vitae.

770Auribus assistunt clausis oculisque gravatis,

Ne conversa bono sanetur noxia plebes.

Quam vestrae nunc sunt aures oculique beati!

Nam multi veteres iusti sanctique profetae,

Quae vobis clarent, orarunt cernere dona.

775Accipite ergo animis, qui sit de semine sensus:

Quisque meum verbum summas dimittit in aures,

Nec sensus recipit stabili praecepta vigore,

Eripit illius totum de pectore daemon.

Hic agro est similis duro, qui germina farris

780Exponit rapidis avibus sine fruge rapinam.

Sunt alii, laeto qui pectore nostra receptant,

Sed brevis est illis perceptae gratia frugis.

Nam si dura premat mentem strictura coërcens,

Continuo trepidi produnt sibi credita leto.

785His saxosus ager simili levitate virescit.

At spinosus ager curarum mole gravatis

Respondet, pressant quos pondera divitiarum.

Semina sic nostri sermonis pressa gravantur,

Nec fructus sequitur spinarum horrore necatus.

790Pinguia sic itidem paribus stant viribus arva

Illis, qui clarae capiunt praecepta salutis,

Quae penetrant animum sensu tractante tenaci

Centiplicemque ferunt virtutis robore frugem.'

Haec tum discipulis plebique haec insuper addit:

795'Agricolae simile est regnum sublime Tonantis.

Ille iacit proprio mandans bona semina ruri,

Sed post surripiens hominum insidiando sopori

Trux inimicus adit loliumque inspergit amarum.

Ecce sed ad fructum culmis cum spiceus horror

800Processit, lolio messis maculata redundat.

Tum domino famuli mirantes talia fantur:

Nonne bonum terrae, semen per terga dedisti?

Unde igitur lolio turpi tua rura gravantur?

Sed iam, si iubeas, messem purgabimus omnem,

805Triticeusque nitor selecta sorde resistet.

Tum dominus miti contra sermone profatur:

Hic dolus est, inimice, tuus, sed farra sinamus

Crescere cum lolio. Pleno nam tempore messis

Secretum lolium conexo fasce iubebo

810Ignibus exuri; at nostro de semine messor

Horrea nostra dehinc purgata fruge replebit.

Haut aliter simile est, cordis si panditis aures,

Praeparvi grano regnum caeleste sinapis,

Quod proprio insinuans disponit cultor agello.

815Seminibusque illud minus omnibus esse virentum

Creditur; at iusti mox incrementa viroris

Sumpserit, erecto transcendit vertice cunctas

Agrorum fruges, ramis ut plumea turba

Colludat possitque umbras habitare virentes.

820Fermento par est munus caeleste salubri,

Quod magna condit mulier sub mole farinae.

Illa dehinc modico fermenti mixta calore

Conducto, unius coalescit corpore massae.'

Talia tum populo perplexis condita verbis

825Promebat, veteris quo possent dicta profetae

Ordine saeclorum iussis concurrere rebus:

Os aperire meum dignabor, condita mundi

Convolvet ructans varii sermonis imago.

Inde domum repetit serus turbasque reliquit.

Iāmquĕ dĭēs prōnō dēcēdēns lūmĭnĕ pōntūm

Īncĭdĕrāt, fūrvāmquĕ sŭpēr nōx caērŭlă pāllām

Sīdĕrĕīs pīctām flāmmīs pĕr ĭnānĕ trăhēbāt:

Cūm mūltōs hŏmĭnēs mēntīs lānguōrĕ rŭēntēs

Dēvīnctōsque ănĭmām fŭrĭbūndā daēmŏnĭs ārtĕ5

Cērtāntēs pŏpŭlī caēcā iām nōctĕ fĕrēbānt.

Sēd vērbūm Chrīstī tāntō lānguōrĕ rĕmōtō

Ōmnĭbŭs īndūlgēns praēbēbāt mūnĕră pātrīs.

Ēccĕ sĕd ēxōrtā māiōr cūm lūcĕ tŭmūltūs

Grātāntīs pŏpŭlī cūm tūrbīs; ānxĭŭs īllĕ10

Īn mărĕ vēlĭvŏlūm cēlsām dēdūcĕrĕ iūssīt

Dīscĭpŭlīs pūppīm. Prĕcĭbūs tūm scrībă prŏfūsīs

Nāvĭgĭō Sānctī părĭtēr pōscēbăt ăbīrĕ.

Ōllī Chrīstŭs ăīt: 'Quō mē tū, scrībă, sĕquērīs?

Vūlpĭbŭs īn sāltū rūpēs ēxcīsă lătēbrās15

Praēbĕt, ĕt āĕrĭīs ăvĭbūs dāt sīlvă quĭētēm;

Āst hŏmĭnīs nātō nūllīs sūccēdĕrĕ tēctīs

Ēst lĭcĭtūm: gēntīs sīc sūnt mōlīmĭnă vēstraē.'

Tūnc ē dīscĭpŭlīs ūnūs sīc ōrĕ rŏgābāt:

'Ūltĭmă dēfūnctō dēbēntūr mūnĕră pātrī,20

Sēd spătĭūm trĭbŭāt tŭă nōbīs, Sānctĕ, vŏlūntās,

Ūt lĭcĕāt mĭsĕrī gĕnĭtōrīs cōndĕrĕ cōrpūs.'

Chrīstŭs ăd haēc: 'Ĭtĭnēr mĕlĭūs cŏmĭtābĕrĕ nōstrūm

Ēt sĭnĕ dēfūnctīs dēfūnctōs cōndĕrĕ tērraē.'

Cōnscēndūnt nāvēm vēntōque īnflātă tŭmēscūnt25

Vēlă sŭō, flūctūquĕ vŏlāt strīdēntĕ cărīnă.

Pōstquam āltūm tĕnŭīt pūppīs, cōnsūrgĕre ĭn īrās

Pōntŭs ĕt īmmīssīs hīnc īndĕ tŭmēscĕrĕ vēntīs

Īnstăt ĕt ād caēlūm răbĭdōs sūstōllĕrĕ mōntēs;

Ēt nūnc mōlĕ fĕrīt pūppīm nūnc tūrbĭnĕ prōrām,30

Īllīsōsquĕ sŭpēr lătĕrūm tăbŭlātă rĕcēptānt

Flūctūs dīsiēctōque ăpĕrītūr tērră prŏfūndō.

Īntĕrĕa īn pūppī sōmnūm cārpēbăt Ĭēsūs.

Īllūm dīscĭpŭlī părĭtēr naūtaēquĕ păvēntēs

Ēvĭgĭlārĕ rŏgānt pōntīquĕ pĕrīcŭlă mōnstrānt.35

Īllĕ dĕhīnc: 'Quām nūllă sŭbēst fīdūcĭă vōbīs!

Īnfīdōs ănĭmōs tĭmŏr īrrŭĭt!' Īndĕ prŏcēllīs

Īmpĕrăt ēt plăcĭdām stērnīt sŭpĕr aēquŏră pācēm.

Īlli īntēr sēsē tĭmĭdīs mīrācŭlă mīscēnt

Cōllŏquĭīs, quaē tāntă sĭbi ēt pērmīssă pŏtēstās,40

Quōdvĕ sĭt īmpĕrĭūm, cuī sīc frĕtă cōncĭtă vēntīs

Ērēctaēquĕ mĭnīs sūmmīttānt cōllă prŏcēllaē.

Iām Gĕrăsēnōrūm stĕtĕrāt sūb lītŏrĕ pūppīs;

Ēccĕ sĕd ēgrēssō iŭvĕnīs (mīrābĭlĕ dīctū)

Ōccūrrīt, mĭsĕrām cuī mēntēm spīrĭtŭs ātēr45

Īmmūnda īmplēbāt lăcĕrāns vīrtūtĕ fŭrōrīs.

Īllī grātă dŏmūs taētrīs hăbĭtārĕ sĕpūlchrīs;

Nēc pŏtĕrāt răpĭdūm quīsquām rĕtĭnērĕ fŭrōrēm,

Fōrtĭă quīn ĕtĭām rūmpēbāt vīncŭlă fērrī

Scīndēbātquĕ grăvēs ūt lānĕă fīlă cătēnās.50

Ēt iām cōmpĕdĭbūs lĕvĭs īnsūltārĕ sŏlūtīs

Lūdŭs ĕrāt sāxīsquĕ fĕrūm cōncīdĕrĕ pēctūs.

Īsque ŭbĭ pērgēntēm Chrīstūm pēr lītŏră vīdīt,

Cūm clāmōrĕ rŭīt lōngōque āccūrrĭt ădōrāns:

'Rēgnāntīs sēmpēr Dŏmĭnī cērtīssĭmă prōlēs,55

Ōrāmūs, nē nōs sŏlĭtaē rĕgĭōnĭs ăb ōrīs

Ēxcŭtĭās lōngē tōrmēntīs ēxcrŭcĭātōs.

Nām nōmēn Lĕgĭo ēst nōbīs mūltōsquĕ sŭb ūnō

Nōmĭnĕ cōnsŏcĭāt flātūs vīs sōlă nŏcēndī.

Cērnĭs, ŭt īmmūndī sŭbĭgānt haēc pāscŭă pōrcī?60

Hīs sāltēm lĭcĕāt răbĭēm sătĭārĕ rĕpūlsām,

Pēr pătrĭs āltĭthrŏnī nōmēn sūblīmĕ rŏgāmūs.'

Īmpĕrăt hīs hŏmĭnīs mēntēm dīmīttĕrĕ Chrīstūs

Pōrcōrūmquĕ sĭnīt grĕgĭbūs fīnīrĕ fŭrōrēs.

Iāmque hŏmĭnīs stŭpĭdūm dēcūssō daēmŏnĕ pēctūs65

Īnspērātă sŭaē vĕnĕrātūr dōnă sălūtīs.

Ēt iām praēcĭpĭtēs scŏpŭlōrūm mārgĭnĕ pōrcī

Īn mărĕ cōniēctī prŏpĕrānt dīspērdĕrĕ vītās.

Āt vēro ē spĕcŭlīs mīrācŭlă tāntă păvēntēs

Dīffŭgĭūnt ūrbīsquĕ rŭūnt ād tēctă sŭbūlcī70

Ēt fāmam āccēndūnt pŏpŭlōsque ād lītŏră cōgūnt.

Īnsānūm vērō iŭvĕnēm pōstquām rĕsĭpīssĕ

Crēdĕrĕ cērnēntūm pŏpŭlōrūm tūrbă cŏācta ēst,

Ōrābānt păvĭdī, rĕgĭōnēm līnquĕrĕt īllām.

Īndĕ dŏmūm rĕpĕdāt tērrārūm lūmĕn Ĭēsūs.75

Ēccĕ rĕvērtēntī iŭvĕnīs tōrpēntĭă mēmbră,

Ōffĭcĭūm quōrūm mōrbūs dīssōlvĕrăt aēgēr,

Āntĕ pĕdēs Chrīstī lēctō pŏsŭērĕ cŭbāntēm.

Quēm mĭsĕrāns ănĭmō vērbīs cōmpēllăt Ĭēsūs:

'Ādsīt cērtă tŭaē, iŭvĕnīs, cōnstāntĭă mēntī,80

Nām tĭbĭ praētĕrĭtūs vītaē dōnābĭtŭr ērrōr.'

Hōc dīctūm scrībaē mēntīs pĕr ŏpērtă mălīgnaē

Cārpēbānt, quōd vērbă Dĕī vīrtūtĕ fĕrēndă

Prōtŭlĕrāt. Chrīstūs sēd pēctŏră tālĭă cērnēns,

'Hōc, īnquīt, vērbūm scrībārūm dīctă rĕtrāctānt.85

Quōd quāntō lĕvĭūs fŭĕrīt dīxīssĕ sĕquēntīs

Ēt dīcti ēt fāctī părĭtēr vīrtūtĕ prŏbābūnt,

Ēt mĭhĭ cōncēssūm pēccātă rĕmīttĕrĕ cērnēnt.

Quāprōptēr iŭvĕnīs, fīrmātō cōrpŏrĭs ūsū

Sūrgĕ vĭgēns strātūmquĕ tŭūm sūb tēctă rĕfērtŏ.'90

Sūrrēxīt lēctūmque ŭmĕrīs iām fōrtĭbŭs āptāt,

Pēr mĕdĭūmquĕ vĭgēns pŏpŭlī mīrāntĭa ăbībāt.

Tūnc tĭmŏr ēt laūdēs Dŏmĭnī pēr pēctŏră plēbīs

Cōncĕlĕbrātă sĭmūl mīrācŭlă laētă frĕquēntānt.

Prōgrĕdĭēns tūnc īnde ād vēctīgālĭă vīdīt95

Cōnsēssu īn mĕdĭō Mātthaēūm; prōtĭnŭs ērgŏ

Dīscĭpŭlīs haērērĕ iŭbēt. Nĭhĭl īllĕ rĕcūsāns

Īmpĕrĭō Chrīstī pārēt gaūdētquĕ sĕcūtūs.

Īnde ĭtĕr īngrĕdĭēns sĭmĭlī sērmōnĕ Phĭlīppūm

Hōrtātūr cŏmĭtēmquĕ sŭīs āscīvĭt ămīcīs.100

Īlle ŭbĭ cōgnōvīt Chrīstī vīrēsquĕ vĭāmquĕ,

Ūt prīmūm iūstō cōncūrrīt Nāthănăhēlī,

'Ēn nōstrīs, īnquīt, cōncēssum ēst sūrgĕrĕ saēclīs,

Quēm vōcēs vĕtĕrum ēt sānctī cĕcĭnērĕ prŏfētaē.

Hūnc gĕnŭīt vĕnĭēns Dāvīdĭs ŏrīgĭnĕ Iōsēph,105

Nāzără cuī fēlīx pătrĭa ēst ēt nōmĕn Ĭēsūs.'

Īllĕ rĕfērt: 'Gĕnŭīt quīcquām sī Nāzără, mīrōr,

Quōd dīgnūm tāntīs ūmquām vīrtūtĭbŭs ēssēt'.

Īndĕ Phĭlīppŭs ăīt: 'Cērnēs, dŭbĭtārĕ quĭēscĕ.

Īllum ŭbĭ tēndēntēm lōngē rēspēxĭt Ĭēsūs:110

'Vīr vĕnĭt hūc, īnquīt, cuī pēctŏră nēscĭă fālsī

Vīrtūtēm pūrām sērvānt sĭnĕ fraūdĕ mălīgnā.'

Īllĕ sŭb haēc: 'Ŭbĭnām vēl quō mē tēmpŏrĕ nōstī?'

Cuī Dŏmĭnūs dīcta haēc dīvīnō pēctŏrĕ prōmīt:

'Cūm tē dīffūsaē tĕgĕrēnt ūmbrācŭlă fīcūs,115

Ānte ĕtĭām quām tē vŏcĭtārēnt vērbă Phĭlīppī,

Vīdĭt ĕt ēlēgīt cŏmĭtēm tē spīrĭtŭs aūctōr.'

Tālĭbŭs āttŏnĭtī sĕquĭtūr vōx Nāthănăhēlīs:

'Prōgĕnĭēs vĕnĕrāndă Dĕī, rēx īnclĭtĕ gēntīs,

Tū pŏpŭlīs mănĭfēstă sălūs vītaēquĕ măgīstēr.120

Chrīstŭs ăd haēc: 'Făcĭlīs suāsīt tĭbĭ crēdĕrĕ vīrtūs,

Ārbŏrĕā quōd tē vīdī rĕcŭbārĕ sŭb ūmbrā;

Sēd māiōră dĕhīnc rērūm mīrācŭlă rēstānt.

Cērnētīs părĭtēr tōtūm sē scīndĕrĕ caēlūm

Ātquĕ Dĕī cĕlĕrēs aēthrām pĕnĕtrārĕ mĭnīstrōs,125

Īnde hŏmĭnīs nātō clārām dēfērrĕ cŏrōnām.'

Īntĕrĕā thălămīs cōnūbĭă fēstă părābānt

Īn rĕgĭōnĕ Chănān, ŭbĭ clārī mātĕr Ĭēsū

Nātō cūm părĭtēr cōnvīvĭă cōncĕlĕbrābāt.

Vīnă sĕd īntĕrĕā cōnvīvīs dēfĭcĭēbānt.130

Tūm mātēr Chrīstūm pēr tālĭă dīctă prĕcātūr:

'Cērnīs, laētĭtĭaē iām dēfēcīssĕ lĭquōrēm?

Ādsīnt, nātĕ, bŏnīs ēx tē dătă mūnĕră mēnsīs.'

Ōllī rēspōndīt tērrārūm glōrĭă Chrīstūs:

'Fēstīnās, gĕnĕtrīx: nōndūm mē tālĭă cōgīt135

Ād vīctūs hŏmĭnūm tēmpūs cōncēdĕrĕ bōnă.'

Mēnsārūm tūnc īndĕ vŏcāt laētātă mĭnīstrōs

Mātĕr ĕt īmpĕrĭīs nātī pārērĕ iŭbēbāt.

Sēx īllīc fŭĕrānt sāxīs praēpūlchră căvātīs

Vāscŭlă, quaē tērnīs ăpĕrīrēnt īlĭă mētrīs140

Haēc iŭbĕt ē fōntīs grĕmĭō cōmplērĕ mĭnīstrōs.

Praēcēptīs pārēnt iŭvĕnēs ūndāsquĕ cŏrōnānt

Cōmplētīs lăbĭīs lăpĭdūm; tūm spūmă pĕr ōrās

Cōmmīxtās ūndīs aūrās ād sūmmă vŏlūtāt.

Hīnc iŭbĕt, ūt sūmmō trādānt gūstāndă mĭnīstrō.145

Īlle ŭbĭ pērcēpīt vĕnĕrāndī dōnă săpōrīs

Nēscĭŭs, īn vīnī grātūm trānsīssĕ lĭquōrēm

Ēgēstās nūpēr pūrīs dē fōntĭbŭs ūndās,

Īncrĕpăt īgnārūm spōnsūm, quōd pūlchră rĕsērvāns

Dētĕrĭōră prĭūs pēr mēnsās vīnă dĕdīssēt.150

Hīs sīgnīs dīgnē crēdēntūm dīscĭpŭlōrūm

Pērpĕtŭām stăbĭlī fīrmāvīt rōbŏră mēntēm.

Īnde ŭbĭ Iūdaēīs ădĕrānt sōllēmnĭă pāschaē,

Ād Sŏlўmōs dīrēxĭt ĭtēr tēmplōquĕ sŭbībāt.

Rēppĕrĭt hīc pŏpŭlūm vēnālĭă mūltă lŏcāntēm:155

Pārs vēndēbăt ŏvēs, pārs cōrpŏră māgnă iŭvēncūm,

Pārs ĭnhĭāns nūmmīs ārtī nŭmĕrārĕ văcābāt.

Rēstĭbŭs hīc Chrīstūs cōnēctīt vērbĕră flāgrī

Ēt tālēs pŏpŭlōs sānctā prōtūrbăt ăb aēdē,

Ēt mēnsās vērtēns aērīs prōfūndĭt ăcērvōs160

Ēt sŭpĕrīncrĕpĭtāns: 'Prŏcŭl haēc aūfērtĕ prŏfānī,

Ūt mĕŭs hīc gĕnĭtōr, nōn sōrdĭdă lūcră cŏlāntūr.'

Tūm pōscēns sīgnūm plēbēs Iūdaēă frĕmēbāt,

Quō fīdēns ănĭmōs īn tālĭă fāctă lĕvārēt.

Vēntūra ōbscūrīs tūnc Chrīstūs tālĭă mīscēt:165

'Sōlvĭtĕ pōllūtīs mănĭbūs vĕnĕrābĭlĕ tēmplūm

Hōc, ĕgŏ rēstĭtŭām, cūm tērtĭă lūmĭnă sōlīs

Īncĭpĭēnt rŭtĭlām tērrīs īnfūndĕrĕ lūcēm.'

Īlli īntēr sēsē trāctāntēs mūrmŭrĕ caēcō:

'Hōc, ăĭūnt, vīx sēx ēt quādrāgīntă pĕr ānnōs170

Cōnstrūctūm vĕtĕrīs rēgnī mōlīmĭnĕ tēmplūm

Tū pŏtĕrīs trĭbŭs īn spătĭīs rĕnŏvārĕ dĭērūm?'

Hōc vērbūm quōndām pōst tēmpŏră dēbĭtă dīgnī

Cōgnōvērĕ vĭrī, prŏprĭō dē cōrpŏrĕ Chrīstūm

Dēlūbrūm dīxīssĕ Dĕī. Sēd sīgnă vĭdēntēs175

Tūnc mūltī cēpērĕ fĭdēm Sānctūmquĕ sĕcūtī.

Nōctĕ sŭb ōbscūrā cēlsō sūblātŭs hŏnōrĕ

Prīmōrūm prŏcĕrūm Iūdaēī nōmĭnĭs ūnūs

Vēnĭt ĕt ād Chrīstūm sūmmīssā vōcĕ prŏfātūr:

'Haūt dŭbĭum ēst, quōd lārgă Dĕī tē, Sānctĕ, vŏlūntās180

Hūmānīs lūcēm cōncēssīt sūrgĕrĕ rēbūs;

Nēc quīsquām tāntīs trĭbŭēt mīrācŭlă sīgnīs,

Nī cŏmĭtātă Dĕī iŭbĕāt splēndēscĕrĕ vīrtūs.'

Chrīstŭs ăd haēc: 'Ĭtĕrīs iūstī sī cūlmĭnă quaērīs,

Nūllŭs ăd ēxcēlsūm pŏtĕrīt cōnscēndĕrĕ rēgnūm,185

Rēddĭtă nī pĕnĕtrēt nāscēndi ēxōrdĭă rūrsūs

Ātquĕ nŏvām căpĭāt dīvīnō mūnĕrĕ vītām.'

Īlle aūtēm tāntīs stŭpĕfāctūs cōrdă lŏquēllīs:

'Hōc, īnquīt, nōstraē nōn ēst cōmprēndĕrĕ mēntīs.

Quīs pŏtĕrīt coēptaē rĕvŏcāre ēxōrdĭă vītaē?190

Ān rūrsūs sĕnĭōr mātrīs cōrrēptĕt ĭn ālvūm

Ūt nŏvŭs īn lūcēm vĕnĭāt vītāmquĕ rĕvōlvāt?'

Īllĕ sŭb haēc: 'Lĭquĭdō sī quīs dē fōntĕ rĕnātūs

Ēt flātū sānctō rŭdĭbūs cōnsīstĕrĕ mēmbrīs

Coēpĕrĭt, aēthĕrĭām lībēr cōnscēndĕt ĭn aūlām.195

Tērrēnūm cōrpūs tērrēnō cōrpŏrĕ nātum ēst,

Spīrĭtŭs haūt ălĭtēr sĭmĭlēm gĕnĕrāt sĭbĭ flātūm.

Spīrĭtŭs hīc Dĕŭs ēst, cuī pārēnt ōmnĭă mūndī.

Hīc, ŭbĭ vūlt, quōcūmquĕ vŏlāt vōcēmquĕ pĕr aūrās

Iāctāt, sēd nēscīs, quaē sīnt ēxōrdĭă vōcīs,200

Quāmquĕ pĕtānt ēiūs cūrrēntĭă flāmĭnă pārtēm.

Quīsque ĭgĭtūr iūstaē rĕpĕtīt prīmōrdĭă vītaē,

Hūnc sĭmĭlēm sānctī dātūs rĕvĭrēscĕrĕ cērtum ēst.'

Ēt Iūdaēŭs ăd haēc: 'Nīl hōrūm cērnĕrĕ pōssūm.'

Tālĭă tūm Chrīstūs: 'Sŏlўmōrūm māgnĕ măgīstēr,205

Tūne ĕtĭām mēntēm vītaē dē lūmĭnĕ rāptām

Dēmērgīs praēcēps fūrvīs, mĭsĕrāndĕ, tĕnēbrīs,

Nēc pŏtĕs ōbtūnsō cōmprēndĕrĕ tālĭă sēnsū?

Ēccĕ fĭdēs nūlla ēst, tāntūm tērrēstrĭă dīxī!

Quīd, sī caēlēstēs vīrēs cōnscēndĕrĕ sērmŏ210

Coēpĕrĭt ēt sŭpĕrās rērūm cōmprēndĕrĕ fōrmās?

Quīs vēstrūm dūrām pŏtĕrīt mĭhĭ pāndĕrĕ mēntēm?

Āccĭpĭte ērgŏ, nŏvīs quaē sīt sēntēntĭă rēbūs.

Sīdĕrĕūm nūllūs pŏtĕrīt cōnscēndĕrĕ caēlūm.

Nī sōlūs, quī mīssūs caēlī vēnĭt ăb aūlā,215

Īdem hŏmĭnīs nātūs, caēlī qui īn sēdĕ mŏrātūr

Ūt sērpēns ōlīm rĕgĭōnĭbŭs īn dēsērtīs

Mōўsĕī mănĭbūs sūmmō sūblātŭs hŏnōre ēst,

Sīc hŏmĭnīs nātūm tōlli īn sūblīmĕ nĕcēsse ēst,

Ūt, quīcūmquĕ fĭdēm mēntīs pĕnĕtrālĭbŭs āltīs220

Īllĭŭs ād nōmēn stătŭīt, sūb tūrbĭnĕ saēclī

Prōcūlcēt pĕdĭbūs lētum ēt trāns sīdĕră sūrgēns

sūblīmīs căpĭāt dōnum īnvĭŏlābĭlĕ vītaē.

Nāmquĕ Dĕūs mūndūm tāntō dīlēxĭt ămōrĕ,

Ēiŭs ŭt īn tērrās dīscēndĕrĕt ūnĭcă prōlēs225

Crēdēntēs Dŏmĭnō vītaē iūnctūră pĕrēnnī.

Nēc Dĕŭs hūnc nātūm dīsquīrĕrĕ iūrĕ sĕvērō

Iūdĭcĭōvĕ trŭcī tērrās ēxpēndĕrĕ mīsīt,

Mītĭă sēd pŏpŭlīs vĕnĭānt ūt mūnĕră vītaē.

Nāmque ŭbĭ cērtă fĭdēs fŭĕrīt cōmplēxă sălūtēm230

Nōn ĕrĭt ūlla īllīc āncēps ăgĭtātĭŏ iūrīs.

Āst ŭbĭ dōnă prŏcūl fŭĕrīnt ēxclūsă mĕdēllaē,

Iām prŏprĭa īpsōrūm mēntēm dāmnātĭŏ tōrquēt;

Ūnĭcă nām Dŏmĭnī fŭĭt hīs īncōgnĭtă prōlēs.

Ādvēntūm lūcīs mĭsĕrī fūgērĕ sŭpērbī235

Ēt măgĭs āmplēxī caēcās tĕnŭērĕ tĕnēbrās.

Sīc quīcūmquĕ mălīs mēntēm măcŭlāvĕrĭt āctīs,

Īn tĕnĕbrās păvĭdūs rĕfŭgīt, nē lūmĭnĕ clārō

Sōrdĭdă pōllūtaē pătĕānt cōntāgĭă mēntīs.

Āt quīcūmquĕ pĭaē tĕnŭīt vēstīgĭă vītaē,240

Ād mĕdĭūm prŏpĕrāt lūcēmquĕ nĭtēscĕrĕ gaūdēt,

Splēndĕăt ūt clārīs vīrtūtīs glōrĭă fāctīs.'

Īndĕ Gălīlaēām rĕpĕtīt sērvātŏr Ĭēsūs.

Praētĕrĭēns sēd fōrtĕ vĕnīt Sămărītĭdă Sīchēn.

Īllīc fūndŭs ĕrāt, Iācōb dē nōmĭnĕ pōllēns,245

Ēt pŭtĕūs gĕlĭdō dēmērsŭs ĭn ābdĭtă fōntĕ.

Sēdĕrăt hīc răpĭdō Sālvātŏr ănhēlŭs ĭn aēstū,

Dīscĭpŭlīque ēscās mērcāntēs moēnĭbŭs ūrbīs

Pāssīm dīspērsī sōlūm līquērĕ măgīstrūm.

Moēnĭbŭs ēgrĕdĭēns Sămărītīs fēmĭnă vēnīt250

Haūrītūră căvīs pŭtĕī pĕnĕtrālĭbŭs ūndās.

Ōllī Chrīstŭs ăīt: 'Lătĭcīs dā, fēmĭnă, pōtūm.'

Rēspōndēns mŭlĭēr: 'Mīrūm mĭhĭ praēcĭpĭs, īnquīt,

Ūt tĭbĭ Iūdaēō mŭlĭēr Sămărītĭcă pōtūm

Dīspērnēns vĕtĕrūm Sămărītūm iūssă mĭnīstrēm.'255

Tūm sērvātŏr ăīt: 'Dŏmĭnī sī mūnĕră nōssēs,

Ēt quīs tē sĭtĭēns pŭtĕālĭă pōcŭlă pōscāt,

Tū pŏtĭūs pĕtĕrēs, vīvām tĭbĭ trādĕrĕt ūndām.'

Īllă sŭb haēc: 'Pŭtĕūs grĕmĭūm sĭnŭātŭr ĭn āltūm,

Ūrcĕŭs ēst nūllūs nēc sūnt tĭbĭ vīncŭlă fūnīs;260

Ūnde ĭgĭtūr pŏtĕrīs ūndām mĭhĭ trādĕrĕ vīvām?

Nūm tū māiŏr ĕrīs nōstrī vīrtūtĕ părēntīs?

Hūnc Iācōb ĕtĕnīm pŭtĕūm cūm prōlĕ bĭbēbāt,

Ēt prŏprĭōs hūc saēpĕ grĕgēs ād pōcŭlă dūxīt.'

Ōllī rēspōndīt mūndī rēgnātŏr Ĭēsūs:265

'Ēx īstā plēnē nūllūs sătĭābĭtŭr ūndā,

Nām rūrsūs sĭtĭēt; sēd nōstrī dōnă lĭquōrīs

Ārdōrem ēxclūdēnt aētērna īn saēclă bĭbēndī.

Dūlcĭă prōvĕnĭēnt nōstrī cuī pōcŭlă fōntīs,

Lārgĭŏr īndĕ flŭēt vītālīs grātĭă flūctūs.270

Sēd dēsīdĕrĭūm nōstraē sī tē căpĭt ūndaē,

Ēxcītūs vĕnĭāt tēcūm mōx ūrbĕ mărītūs.'

Cōnĭŭgīŏ sĕsē mŭlĭēr nĕgăt ēssĕ rĕvīnctām.

Tūnc sīc prōsēquītūr mēntīs pērspēctŏr Ĭēsūs:

'Fēmĭnă, vērĭdĭcīs lŏquĕrīs dē cōniŭgĕ vērbīs.275

Nām tū cōnŭbĭīs nēxa ēs iām quīnquĕ vĭrōrūm,

Nūnc ălĭēnă sŭpēr thălămōrūm vīncŭlă tōllīs.'

Tūm mŭlĭēr: 'Sānctūm tē cērtum ēst ēssĕ prŏfētām.

Sēd nōstri īstīūs vĕnĕrāndūm mōntĭs ĭn ārcĕ

Praēcēptūm nōbīs quōndām līquērĕ părēntēs280

Āt vōs īn Sŏlўmīs ōrāndūm dīcĭtĭs ōrīs.'

Tālĭă dīcēntī mōx tālĭă rēddĭt Ĭēsūs:

'Ēn ădĕrīt tēmpūs, mōntīs cūm vērtĭcĕ vēstrī

Ōmnĭbŭs ēx Sŏlўmīs ăbĕrīt vĕnĕrātĭŏ lōngē

Sēd nūnc cērtă sălūs Iūdaēīs sūrgĕt ăb ōrīs,285

Ēt nūnc īnstāntīs cūrsūs iām tēmpŏrĭs ūrgēt,

Cūm vērī sānctūm gĕnĭtōrem ērrōrĕ rĕmōtō

Cūltōrēs iūstīs ārmātī lēgĭbŭs ōrēnt.

Spīrĭtŭs hīs āc plēnă fĭdēs ĕrĭt ēt pătĕr āltūs

Tālĭă cōnquīrīt cūltōrūm pēctŏră tērrīs.'290

Īllă dĕhīnc: 'Scīmūs, quōd Chrīstūs nūntĭŭs ōrbī

Ādvēntū prŏprĭō vītālĭă saēcŭlă pāndēt.'

Ēt tūm pēccāntīs lārgūs mĭsĕrātŏr Ĭēsūs

Sē lūmēn tērrīs Chrīstūm vēnīssĕ fătētūr.

Ēt iām dīscĭpŭlī rĕdŭcēs stŭpŭērĕ măgīstrūm,295

Quōd sēcrēta īllīs pŏtĭrētūr fēmĭnă vērbīs.

Āt prŏpĕrāns ūrnām mŭlĭēr prō fōntĕ rĕlīquīt

Ēt pŏpŭlūm tōtīs ēdūxīt moēnĭbŭs ūrbīs.

Ōmnĭă nām mĕmŏrāt, sĭbĭmēt sērmōnĕ prŏfētaē

Gēssĕrăt īpsă prĭūs quaēcūmque, ēx ōrdĭnĕ dīctă.300

Tūm prŏpĕrē Chrīstūm fūsaē pĕtĭērĕ cătērvaē.

Dīscĭpŭli īntĕrĕā rŏgĭtābānt, sūmĕrĕt ēscās.

Īllĕ sătīs sĭbĭ pūlchrōrūm sŭpĕrēssĕ cĭbōrūm

Rēspōndīt. Sēd tūm mīrāntūm dīscĭpŭlōrūm

Īntēr se ōccūltīs cūrrēbāt sērmŏ lŏquēllīs:305

'Fōrte ălĭquīs prĭŏr hīc ĕpŭlās dĕdĭt āntĕ măgīstrō,

Nōstrās ūt mĕrĭtō sătĭātūs rēspŭăt ēscās.'

Īllĕ sĕd īntērnaē cērnēns mōlīmĭnă mēntīs:

'Haē mĭhĭ sūnt ĕpŭlaē, pēctūs sătĭābĭtŭr īstūd,

Sī făcĭām māgnī gĕnĭtōrīs iūssă pĕr ōrbēm.310

Quāttŭŏr hīnc mēnsēs laētae ād prīmōrdĭă mēssīs

Frūgĭfĕrae aēstātī cērtē sŭpĕrēssĕ pŭtātīs.

Ērĭgĭte ērgo ŏcŭlōs ālbēntēs cērnĭtĕ cāmpōs,

Cūnctăquĕ mātūrām iām rūra ēxpōscĕrĕ mēssēm.

Nūnc quīcūmquĕ mĕtēt, pūlchrī mērcēdĕ lăbōrīs315

Vītālīquĕ dĕhīnc gaūdēbīt frūgĕ rĕdūndāns

Ēt sătŏr āccĭpĭēt mēssōrūm gaūdĭă laētūs.

Vōs ĕgŏ nūnc mīsī grăvĭdām sūccīdĕrĕ mēssēm,

Quaē nōn ēst vēstrō sūlcīs īnsērtă lăbōrĕ.

Vōs ălĭēnă bŏnaē dītābūnt mūnĕră frūgīs.'320

Tālĭbŭs āllŏquĭīs cŏmĭtūm dūm pēctŏră cōmplēt,

Ēccĕ Sămārītūm pŏpŭlī vēnērĕ rŏgāntēs

Ēxōrāntque īllīc gĕmĭnōs ēxpēndĕrĕ sōlēs,

Iāmquĕ fĭdēs mūltōs plēbīs fūndāvĕrăt āltă;

Nēc iām fēmĭnĕīs tāntūm cōncrēdĕrĕ vērbīs325

Īpsōs, sēd cōrām vīrtūs mănĭfēstă dŏcēbāt,

Vēnīssēt saēclī quōd iām sērvātŏr Ĭēsūs.

Iāmquĕ Gălīlaēām rĕmĕāvĕrăt īn rĕgĭōnēm,

Quōndam ŭbĭ fōntānās vīnō mūtāvĕrăt ūndās.

Rēgĭŭs hīc iŭvĕnīs, cuī nātūm mōrbŭs ănhēlō330

Ārdōre ēxtrēmīs vītaē tōrrēbăt ĭn ōrīs,

Cōmpĕrĭt ūt Chrīstūm cērtō rĕmĕāssĕ rĕcūrsū,

Ādvŏlăt ēt prĕcĭbūs sŭbŏlīs prō sōrtĕ prŏfūsīs

Ōrābāt, cĕlĕrīs dēpōscēns dōnă sălūtīs,

Nē prĭŭs ād lētūm nātūs trăhĕrētŭr ăcērbūm.335

Chrīstŭs ăd haēc: 'Sīgnīs nĭsĭ suādĕăt ōmnĭă vīrtūs,

Nōn ĕrĭt ūllă fĭdēs; sēd pērge ēt sōspĭtĕ vītā

Aēdĭbŭs īn vēstrīs dūlcēm cōmplēctĕrĕ nātūm.'

Hīs vērbīs frūctūm mōx pērcēptūră sălūtīs

Pūlchră fĭdēs ănĭmūm laētānti īn pēctŏrĕ fīrmāt.340

Iāmque ĭtĕr īngrēssō prŏpĕrāntĭbŭs ōbvĭă sērvīs

Nūntĭă fāmă vĕnīt pŭĕrōque īn lūmĭnĭs ōrās

Līmĭnĕ dē mōrtīs sŭbĭtām rĕmĕāssĕ sălūtēm.

Īlle ŭbĭ cōgnōvīt cērtūm cōncūrrĕrĕ tēmpūs

Sānāntīs Chrīstī vērbīs, sēsēquĕ dŏmūmquĕ345

Māncĭpăt āmplēxūs fĭdĕī vĕnĕrābĭlĕ dōnūm.

Fōrtĕ dĭēs ĕpŭlīs mūltōs sŏcĭāvĕrăt ūnīs,

Pūblĭcă cōndūctīs quī vēctīgālĭă lūcrīs

Prōfēssī răpĭūnt ălĭēnō nōmĭnĕ praēdām.

Hōs cūm dīscĭpŭlīs sĭmŭl āccĭpĭēbăt Ĭēsūs.350

Ēccĕ Phărīsaēi ōccūltō rĕprĕhēndĕrĕ rīsū,

Quōd lēgīs dōctōr cōnvīvĭă tālĭa ĭnīrēt.

Īllĕ sĕd īnspĭcĭēns, quīd pēctŏră claūsă tĕnērēnt:

'Nōn, īnquīt, mĕdĭcīs ŏpŭs ēst, ŭbĭ fōrtĭă mēmbră

Īntĕmĕrātă sălūs vĕgĕtāt vīrtūtĭs hŏnōrĕ.355

Aēgrīs sēd mĕrĭtō mĭsĕrīs ădhĭbēndă mĕdēlla ēst.

Dīscĭtĕ nūnc sāltēm, iŭbĕānt quīd vērbă prŏfētaē:

Nōn ĕgŏ sācră măgīs quām mītĭă pēctŏră quaērō.

Haūt ĕtĕnīm iūstōs vēni ād dīrēctă vĭāntēs,

Sēd rĕvŏcārĕ mălōs pēccāntum ā līmĭtĕ grēssūs.'360

Ēccĕ sĕd ē nŭmĕrō mīrāntūm mūnĕră Chrīstī

Ūnŭs Ĭōhānnīs quaērēbāt dīscĭpŭlōrūm,

Cūr īpsī lēgīs iēiūnĭă crēbră tĕnērēnt

Nūllăquĕ sūb Chrīstō plēbēs iēiūnĭă fērrēt.

Chrīstŭs ăd haēc cōntrā plăcĭdō sīc ōrĕ prŏfātūr:365

'Quī spōnsī laētīs cŏmĭtāntūr vōtă chŏrēīs,

Nōn praēsēnte īllō iēiūnĭă trīstĭă pōrtānt.

Iāmquĕ dĭēs ădĕrīt, cūm spōnsūs tūrbĭnĕ saēclī

Ē mĕdĭō cŏmĭtūm răpĭētūr: trīstĭbŭs īllī

Spōndēbūnt ănĭmōs lăcrĭmīs hōrrōrĕ cĭbōrūm.370

Quām stūltum ēst, rŭdĭbūs vĕtĕrēs sūbtēxĕrĕ pānnōs

Vēstĭbŭs ūt tūrpīs pēiūs scīssūră pătēscāt?

Aūt ŭtrĭbūs călĭdūm trītīs cōmmīttĕrĕ mūstūm,

Quīs rūptīs tōtūm sĕquĭtūr dīspērdĕrĕ vīnūm?

Sēd rŭdĭbūs rēctum ēst ŭtrĭbūs spūmāntĭă mūstă375

Cōndĕrĕ: sīc vīnūm cōnsērvānt fōrtĭă vāsă.'

Tālĭă trāctāntī pērcūssūs pēctŏră lūctū

Ēccĕ Săcērdōtūm prīncēps prōcūmbĭt ădōrāns

Ēt sĭbĭ dēfūnctām (fūnūs mĭsĕrābĭlĕ) nātām

Īmplōrāt lăcrĭmāns, cērtāmquĕ vĕnīrĕ sălūtēm380

Dēfūnctīs ĕtĭām pōscēbāt mūnĕră Chrīstī.

Haūt mŏră, cōnsūrgēns grădĭtūr sērvātŏr Ĭēsūs.

Prōgrēssī mŭlĭēr sĕquĭtūr vēstīgĭă sērvāns,

Quām lānguōrĕ grăvī bīs sēx lābēntĭbŭs ānnīs

Cārpēbāt flūxūs măcĕrāns sĭnĕ fīnĕ crŭōrīs385

Vīrĭbŭs ābsūmptīs ēt tōtō cōrpŏrĕ fēssām.

Pēctŏrĭs haēc tăcĭtām vōlvēbāt crēdŭlă mēntēm

Ārcānō sēcūmquĕ fĭdē iām cērtă tĕnēbāt,

Āctūtūm fēssō fŭgĕrēt quōd cōrpŏrĕ tābēs,

Ēxtrēmām Chrīstī pōssēt sī tāngĕrĕ vēstēm.390

Haēc ŭbĭ pēr pŏpŭlūm sūmmī pēndēntĭă pēplī

Fīlă mănū trĕpĭdā trāctāvīt, prōtĭnŭs īllĕ

Ēt caūsās mōrbi ēt crēdēntĭă pēctŏră cērnēns

Cōncēssīt cĕlĕrēm tālī cūm vōcĕ sălūtēm

'Āccĭpĕ, quōd mĕrŭīt fĭdĕī cōnstāntĭă, mūnūs.'395

Ēt mōx rēstrīctō vĭgŭērūnt sānguĭnĕ vēnaē.

Pōstquām pērvēntum ēst, ŭbĭ fūnĕră vīrgĭnĭs, īngēns

Plāngēntīs pŏpŭlī frĕmĭtūs clāngōrquĕ tŭbārūm

Ūltĭmă sūprēmaē cĕlĕbrābānt mūnĕră pōmpaē:

'Ābscēdānt, īnquīt, tēctīs haēc trīstĭă vēstrīs.400

Nāmquĕ pŭēllă iăcēt plăcĭdō dēmērsă sŏpōrĕ,

Dēfūnctām rētūr flēntūm quām nēscĭă plēbēs.'

Tālĭă dīcēntēm rīdēntūm tūrbă rĕlīquīt,

Quōd mōrte ābrēptām dīxīt dōrmīrĕ pŭēllām.

Sēd Chrīstūs, lētī vīctōr vītaēquĕ rĕpērtōr,405

Frīgēntīs dēxtrām dīgnātūs prēndĕrĕ dēxtrā

Sūrgĕrĕ mōx iūssīt mīrānda ād gaūdĭă pātrīs.

Īndĕ rĕvērtēntī clāmōr sē prōtĭnŭs ōffērt

Caēcōrūm părĭtēr grēssū lābēntĕ dŭōrūm.

Ōllīs Chrīstŭs ăīt: 'Quīd crēdūnt pēctŏră vēstră?410

Nūm vīrtūtĕ mĕā sē rēddēt lūmĕn ădēmptūm?'

Ōllī fīrmātō sē crēdĕrĕ cōrdĕ fătēntūr.

Tūm Chrīstūs fātūr: 'Crēdēntēs cērnĭtĕ lūcēm

Nēc cuīquām nōstrūm pōst haēc ēdīcĭtĕ nōmēn.'

Dīxīt; sēd prŏpĕrē pēr gaūdĭă tāntă vĭdēntūm415

Ārdŏr ĭnēxplētūs fāmām pēr cūnctă sĕrēbāt.

Ōffērtūrquĕ dĕhīnc iŭvĕnīs, cuī rāptă sŏnōraē

Daēmŏnĭs īncūrsū fŭĕrāt sūbstāntĭă vōcīs.

Āst ŭbĭ prōpūlsūs fūgīt dē pēctŏrĕ daēmōn,

Cōnfēstīm sānaē rĕdĭērūnt mūnĕră līnguaē.420

Tālĭă mīrāntīs pŏpŭlī stīpāntĕ tŭmūltū

Vāllātūr; cērnēns sēd mīlĭă tāntă vĭrōrūm

Īngĕmĭt ūt rūrīs dŏmĭnūs, cuī pāscŭă laētă

Īnnŭmĕraē tōndēnt pĕcŭdēs rēctōrĭs ĕgēntēs.

Tūnc ād dīscĭpŭlōs dēprōmīt tālĭă dīctă:425

'Quām laētaē sĕgĕtēs rūrīs pēr tērgă pătēscūnt!

Sēd rārūs mēssōr frūgīs sŭpĕrātŭr ăcērvō.

Iām sŭpĕrēst dŏmĭnūm sĕgĕtīs dēpōscĕrĕ tāntaē,

Ūt sŭă rūră vĕlīt nŭmĕrō cōmplērĕ cŏlēntūm.'

Haēc fātūs pŏpŭlo ēx ōmnī dēlēctă sĕōrsūm430

Fōrtĭă cōnglŏmĕrāt bīssēnō pēctŏră coētū.

Hōs ŭbĭ dēlēgīt, praēcēptīs tālĭbŭs īmplēt:

'Dēvītāte ĭtĭnēr, quōd gēntēs pērfĭdĭōsaē

Ēt Sămărītārūm fraūdīs vēstīgĭă cālcānt.

Pērgĭtĕ, quā pătrĭī pĕcŏrīs cūstōdĭă lābāt.435

Pērgēntēs vērō sĭmĭlēm mĭhĭ sūmĭtĕ mēntēm,

Ūt vōbīs sŭbĭgāt vīrtūtēs daēmŏnĭs ātrī

Sānctă fĭdēs cūrāmquĕ pĭām lānguōrĭbŭs āptēt.

Haē vīrēs nūllā vōbīs mērcēdĕ dăbūntūr

Ēt vōs haūt ălĭtēr grătŭīta īmpēndĭtĕ dōnă.440

Nōn aūri ārgēntīvĕ dŏmēt pōssēssĭŏ mēntēm,

Nēc vōs nūmmōrūm sŭbĭgāt scĕlĕrātă cŭpīdŏ.

Nōn gĕmĭnās vēstēs nēc plāntīs tēgmĭnă bīnă

Vīrtūtīs nūdaē cŭpĭāt sērvārĕ mĭnīstēr.

Īngrēssī mūrōs ūrbīs pērquīrĭtĕ sēmpēr,445

Hōspĭtĭō quōrūm pār sīt sūccēdĕrĕ iūstīs;

Īngrēssīquĕ dĕhīnc pācēm sūb tēctă vŏcātĕ.

Sī trānquīllă dŏmūs fŭĕrīt, pāx īllă mănēbīt,

Sīn ĕrĭt īndīgnīs hăbĭtāntūm mōrĭbŭs hōrrēns

Dīffŭgĭēt vēstrūmque ăbĭtūm pāx vēstră sĕquētūr450

Ēxclūdēt quīcūmquĕ fĕrūs vōs līmĭnĕ tēctī,

Aūrĭbŭs aūt dūrīs spērnēt vītālĭă vērbă,

Ēxcŭtĭte ēgrēssī dŏmĭbūs vēstīgĭă vēstră,

Haērĕăt īniūstaē nē vōbīs pōrtĭŏ vītaē.

Īllōs dētĕrĭōr Sŏdŏmōrūm poēnă mănēbīt455

Sūpplĭcĭīs, vĕnĭēt mūndō cūm tērmĭnŭs ōmnī.

Pērgĭtĕ nūnc ŭt ŏvēs, dūrōrūm praēdă lŭpōrūm;

Sēd vōs ārgūtō sērpēntūm cōrdĕ vĭgētĕ,

Sīmplĭcĭtātĕ tămēn dūlcēs sŭpĕrātĕ cŏlūmbās.

Nām saēpe īncūmbēt vōbīs īniūrĭă praēcēps460

Cōncĭlĭīsque hŏmĭnūm stătŭēntūr cōrpŏră vēstră.

Vōs flāgrīs vīnclīsquĕ fĕrīs dūrīsquĕ tўrānnīs

Frēndēns ūrgēbīt prō mē vĭŏlēntĭă saēclī.

Cūm vōs prōdĭdĕrīnt, vērbōrūm līnquĭtĕ cūrām,

Spōntĕ flŭēns dăbĭtūr sērmōnīs grātĭă vōbīs;465

Spīrĭtŭs īn vōbīs prō vōbīs dīgnă lŏquētūr.

Prōdĕt ĕnīm frātrēm scĕlĕrāta īnsānĭă frātrīs,

Ād lētūmquĕ dăbūnt gĕnĭtōrūm cōrpŏră nātī.

Vōs ŏdĭa ūrgēbūnt sēmpēr prō nōmĭnĕ nōstrō,

Sēd fīnēm fĭdĕī cŏmĭtātūr glōrĭă vītaē.470

Prōfŭgĭte ēx tēctīs, quaē vōs sēctābĭtŭr, ūrbīs;

Īnde ălĭām, mōx īnde ălĭām cōnquīrĭtĕ sēdēm.

Nām vōbīs ūrbēs sēmpēr sŭpĕrēssĕ nĕcēsse ēst,

Īstrăhĕlītārūm quaē dēnt sūb nōmĭnĕ plēbēm.

Dīscĭpŭlūs nūmquām trānscēndāt cēlsă măgīstrī475

Cūlmĭnă, nēc dŏmĭnūm tēmptēt praēcēllĕrĕ sērvūs.

Dīscĭpŭlō sătĭs ēst vīrēs aēquārĕ măgīstrī

Vēl dŏmĭnī sĭmĭlēm vīrtūtēm prēndĕrĕ sērvō.

Pēctŏrĭbūs vēstrīs sēmpēr tĭmŏr ōmnĭs ăbērrēt;

Nām nūdātă sŭīs prōmūntūr cūnctă lătēbrīs.480

Īn tĕnĕbrīs tăcĭtē vōbīs quaēcūmquĕ iŭbēntūr,

Dīcĭtĕ praēclārō nĭtĭdī sūb lūmĭnĕ sōlīs.

Aūrĭbŭs ēt vēstrīs dīcām quaēcūmquĕ sŭsūrrāns,

Ēxcēlso īn pŏpŭlōs spārgāntūr cūlmĭnĕ tēctī.

Dēspĭcĭte īllōrūm răbĭēm, quī cōrpŏră vēstră485

Prōstērnēnt fērrō: nōn ēst hīs ūllă pŏtēstās

Vīvācēm lētō părĭtēr dīmīttĕrĕ mēntēm.

Īllūm sēd pŏtĭūs cōrdīs sēcrētă păvēscānt,

Cōrpŏrĭs ēst ănĭmīquĕ sĭmūl cuī cūnctă pŏtēstās.

Pāssĕrĭbūs prĕtĭūm nūmmī vīx pōrtĭŏ pārvă490

Prōvĕnĭēt; nōn ēst tămĕn ūnūm crēdĕrĕ dīgnūm

Īniūssū Dŏmĭnī lăquĕōs īncūrrĕrĕ nōstrōs.

Quīs dŭbĭtēt săpĭēns, Dŏmĭnī sūb pēctŏrĕ mūltīs

Cēdĕrĕ pīnnātīs hŏmĭnēm prō mīlĭbŭs ūnūm?

Quī mē cōnfēssūs fŭĕrīt sūb iūdĭcĕ tērraē,495

Hūnc ĕgŏ nōn ălĭtēr cōrām gĕnĭtōrĕ fătēbōr;

Sīc ĭtĭdēm cōrām gĕnĭtōrĕ nĕgābŏ nĕgāntēm.

Nōn ĕgŏ nūnc pācēm tērrīs īmmīttĕrĕ vēnī,

Sēd glădĭūm, pătrĭō dĭrĭmāt quī pēctŏrĕ nātūm

Ēt dūlcēm nātām dĭrĭmāt quī pēctŏrĕ mātrīs.500

Sī quĭs ămōrĕ mĕō gĕnĭtōrēm plūrĭs hăbēbīt,

Vēl mātrī sŭbŏlīvĕ mĕūm pōstpōnĕt ămōrēm,

Sēntĭĕt hōrrĭbĭlēm nōstrā dē sēdĕ rĕpūlsām.

Cōntēmnēt quīcūmque ănĭmām prō nōmĭnĕ nōstrō,

Īnvĕnĭēt laētā flōrēntēm frūgĕ sălūtīs.505

Quī vōs sūscĭpĭēt, mē sūscēpīssĕ bĕnīgnīs

Ōbsĕquĭīs, īdēm mē prō gĕnĭtōrĕ sŭprēmō

Sūscēpīssĕ sĭbī gaūdēbīt pērpĕtĕ vītā.'

Tālĭă dīscĭpŭlīs bīs sēx cūm iūssă dĕdīssēt,

Iūstŭs Ĭōhānnēs caēcī dē cārcĕrĭs ūmbrīs510

Sēctāntum ē nŭmĕrō dēlēctōs tālĭă dīctă

Ād Chrīstūm pōrtārĕ iŭbēt vērūmquĕ rĕfērrĕ:

'Tūnĕ pĭīs ănĭmīs rĕquĭēs, quām rēgĭă caēlī

Pōllĭcĭta ēst tērrīs, nōstrō sūb tēmpŏrĕ fūlgēns?

Ān ălĭām sŭpĕrēst pōst haēc spērārĕ sălūtēm?'515

Tālĭbŭs haēc Chrīstūs dīctīs māndātă rĕmīttīt:

'Caēcōrūm tĕnĕbraē mūtāntūr lūmĭnĕ lūcīs

Dēbĭlĭūmquĕ vĭgēnt fīrmātō rōbŏrĕ mēmbră;

Lūrĭdă dīscŭtĭtūr squāmōsō cōrpŏrĕ lēpră,

Āĕrĭaē vōcīs pĕnĕtrāt sūrdās sŏnŭs aūrēs.520

Rēddĭtŭr āmīssaē lētī pōst fūnĕră vītaē

Ād cōrpūs rĕmĕāns ănĭmaē iām lībĕră vīrtūs,

Paūpĕrĭbūsquĕ sŭīs nōn dēdīgnātă pătēscīt

Fūlgēntīs splēndēns ādvēntūs glōrĭă nōstrī.

Īllĕ bĕātŭs ĕrīt, quēm nōn dēcēpĕrĭt ērrōr.'525

Tālĭă dīscĭpŭlī rĕfĕrūnt māndātă măgīstrō.

Hōc sŭpĕr ād pŏpŭlūm dēprōmīt tālĭă Chrīstūs:

'Cūr īn dēsērtō vŏlŭīstīs vīsĕrĕ nūpēr

Strāmĕn hărūndīneūm vēntō vībrāntĕ mŏvērī?

Cūr ĕtĭām mōllī vēstītūm vēstĕ vĭdērĕ?530

Īn dŏmĭbūs rēgūm mōllī cūm vēstĕ tĕnēntūr.

Īllĕ prŏfētārūm sōlūs trānscēndĕrĕ vīrēs

Iūdĭcĭō vĕtĕrīs scrīptī prōmīttĭtŭr ōlīm.

Hūnc ĕtĕnīm mĕmŏrāt vĕnĕrāndaē lēctĭŏ vōcīs:

Ēn ĕgŏ mīttŏ mĕūm strātās āptārĕ mĭnīstrūm535

Āntĕ tŭōs vūltūs; gĕnŭīt nēc fēmĭnă quēmquām

Māiŏr Ĭōhānnīs nōstrī quī vīrĭbŭs ēssēt.

Sēd mĭnŏr hōc caēlī fīēt sūblīmĭŏr aūlă.

Hūiŭs ăb ēxōrtū vīm caēlī rēgĭă sēntīt,

Ēt caēlī rēgnūm vĭŏlēntĭă dīrĭpĭt ātrōx.540

Lēx ōmnīs sūmmām Bāptīstae ād tēmpŏră cēpīt

Ātquĕ prŏfētārūm fīnīs cōnclūdĭtŭr īdēm.

Sī vūltīs vŏlŭcrīs pĕnĕtrālĭă nōscĕrĕ saēclī,

Cōrpŭs Ĭōhānnīs fēlīx hăbĭtābĭlĕ sūmpsīt

Hēlīās, quōndām quēm tūrbĭnĕ mīssă cŏrūscō545

Flāmmĭpĕdūm răpŭīt sĭmŭlātĭŏ quādrĭiŭgōrūm.

Aūdĭăt haēc dīctīs pāndēns vītālĭbŭs aūrēs.

Nūnc tĭbĭ cōnfĭtĕōr, gĕnĭtōr, cuī glōrĭă sērvīt

Fūlgēntīs caēli ēt tērrārūm frūgĭfĕrēntūm,

Cēlāstī nūnc quōd săpĭēntĭbŭs īstă sŭpērbīs550

Pārvŭlăque īnfāntūm vīs haēc cōmprēndĕrĕ cōrdă.

Iām mĭhĭ rēgnāntīs sūnt ōmnĭă trādĭtă pātrīs,

Nēc quīsquām Dŏmĭnī pŏtĕrīt cōgnōscĕrĕ nātūm,

Nī sōlūs gĕnĭtōr; gĕnĭtōrēm mēntĕ vĭdēbīt

Fīlĭŭs, aūt īdēm pāndēt cuī tālĭă nātūs.555

Hūc ōmnēs vĕnĭānt, ŏnĕrīs quōs sārcĭnă vāstī

Cōmprĭmĭt; hīs pŏtĕrīt vīrtūs mĕă mūnĕrĕ pātrīs

Āntīquās vīrēs hĭlărī rĕpărārĕ quĭētĕ.

Sūmĭtĕ fōrtĕ iŭgūm, lĕvĭs ēst mĕă sārcĭnă iūstīs,

Nāmque hŭmĭlī dūlcēm lārgītūr cōrdĕ sălūtēm.'560

Haēc ŭbĭ dīctă dĕdīt, mēssīs pēr cūltă grăvātaē

Praētĕrĭt, ēt pŏpŭlūs sēctāntūm dīscĭpŭlōrūm

Spīcārūm grăvĭdām cārpēbăt ĭn ōrdĭnĕ frūgēm.

Īllĕ dĭēs vĕtĕrī pōscēbāt lēgĕ quĭētēm,

Sābbătă nām prīscīs rĕpĕtēbānt ōtĭă iūssīs.565

Ēccĕ Phărīsaēī cōrām rēprēndĕrĕ Chrīstūm,

Quōd sānctaē lēgīs cālcārēnt iūssă mĕtēntēs

Dīscĭpŭlī. Lēgūm sēd tūnc cōmplētŏr Ĭēsūs

Īncĭpĭt hīs vĕtĕrīs scrīptī mŏnŭmēntă rĕtēxēns:

'Lēgīstīs cērte, īn tēmplō Dāvīdă cănōrūm570

Cūm pŏpŭlō quōndām pānēs sūmpsīssĕ săcrātōs

Ēt prŏprĭām cŏmĭtūmquĕ fămēm sēdāssĕ; sĕd īllōs

Īllĭcĭtūm cuīquām fŭĕrāt cōntīngĕrĕ pānēs,

Sūmĕrĕ quōs sōlūs pŏtĕrāt dē lēgĕ săcērdōs.

Ēiūsdēm scrīptum ēst iūstō mŏdĕrāmĭnĕ lēgīs:575

Sābbătă prōfānēnt tēmplō sĭnĕ crīmĭnĕ vātēs.

Nēc mĭnŏr ēst īstīc vēstraē glŏmĕrātĭŏ tūrbaē

Quām tēmplī vīrtūs. Căpĕrēnt sī pēctŏră vēstră,

Quōd nōn sācră Dĕūs, sēd mālīt mītĭă cōrdă,

Nōn iām saēpĕ vĭrōs dāmnāssēt fāctĭŏ sācrōs,580

Ēxpērtēs cūlpaē. Sēd nūnc ĕgŏ sābbătă cūnctă

Spōntĕ mĕā dŏmĭnāns lēgīs sūb iūrĕ tĕnēbō.'

Tūnc cōnvēntĭcŭla īpsōrūm pōst tālĭă dīctă

Īngrĕdĭtūr; mōx hīc iŭvĕnēm prō līmĭnĕ cērnīt,

Sīccātum ēx ŭmĕrō cuī pōndŭs ĭnūtĭlĕ pālmaē585

Pēndēbāt. Sēd tūm dīctīs tēmptāndŏ dŏlōsīs,

Aēgrīs ān lĭcĕāt pēr sābbătă fērrĕ mĕdēllām,

Quaērūnt, cālcātae ūt lēgīs vīndīctă mănērēt.

Chrīstŭs ăd haēc: 'Fŏvĕām sī fōrtĕ pĕcūscŭlă vēstră

Īncĭdĕrīnt, cērtē trānsībĭtĭs ōtĭă lēgīs590

Ēt pĕcŭs ābrūptō tōllētīs vīlĕ prŏfūndō.

Quānto ĭgĭtūr nōbīs hŏmĭnūm cūrātĭŏ māiōr

Ād bĕnĕfācta ănĭmōs tōllēns āccēndĕrĕ dēbēt!

Ērgo ăgĕ tū, iŭvĕnīs, rĕdĭvīvām tēndĭtŏ dēxtrām.'

Cūm dīctō pālmās sānūs pōrrēxĭt ŭtrāsquĕ.595

Hīs tūm prō sīgnīs, quaē vīx vĕnĕrātĭŏ pōssēt

Mīrāntīs dīgnō pŏpŭlī sūstōllĕrĕ cūltū,

Cōncĭlĭīs trŭcĭbūs cōnclāmānt dēcĭpĭēndūm.

Tālĭă pērspĭcĭēns prŏcĕrūm mōlīmĭnă Chrīstūs

Dīscēdīt; vărĭīs hŏmĭnūm lānguōrĭbŭs āptāt600

Cōncēssam īn pŏpŭlōs pătrĭā vīrtūtĕ mĕdēllām.

Ōblātūs sĭbĭ mōx quēm daēmŏnĭs hōrrĭdă vīrtūs

Ēt līngua ēt vīsū trūncātūm vīvĕrĕ poēnaē

Ēt prŏprĭīs ēscām crŭcĭātĭbŭs ēssĕ vŏlēbāt.

Hūnc ŭbĭ cūrātūm vīsūque ēt vōcĕ vĭgēntēm605

Caēcă Phărīsaēaē cōgnōvīt fāctĭŏ gēntīs,

Daēmŏnĭs aūxĭlĭō, quī prīncēps daēmŏnĭōrūm

Sōlūs nēquĭtĭaē vīrēs dĭcĭōnĕ tĕnērēt,

Haēc īllūm fēcīssĕ fĕrūnt. Sēd tālĭă Chrīstūs

Vērĭdĭcīs ăpĕrīt cōnvīncēns pēctŏră vērbīs:610

'Sī gĕmĭnā rēgnūm dīstrāctūm pārtĕ dĕhīscāt

Ēt scīssa ādvērsūm sēsē dīvūlsĭŏ pūgnēt,

Dīsrūptīs prŏpĕrē lābēntūr cūnctă mĕdūllīs.

Hōrrĭdŭs ēt daēmōn sī daēmŏnĕ pēllĭtŭr ātrō,

Ādvērsā sĭbĭmēt scīssūs vīrtūtĕ rĕpūgnāt.615

Quīs pŏtĕrīt praēdām tēctīs aūfērrĕ vĭrōrūm,

Nī prĭŭs āggrēssōr cūstōdūm brācchĭă nōdīs

Vīncĭăt, ūt făcĭlīs vĕnĭāt dīrēptĭŏ praēdaē?

Quīsquĕ mĕīs ăbĕrīt dīscrētūs mīlĕs ăb ārmīs,

Hōstĭs ĭn ādvērsā cōnsīstēt frōntĕ dŭēllī.620

Quīsquĕ mĕīs grĕgĭbūs cōgēndīs lībĕr ăbērrāt

Dīssĭcĕt īllĕ mĕī pĕcŏrīs pēr dēvĭă pāstūs.

Sēd quīcūmque hŏmĭnūm fŭĕrīt sŭpĕr ōmnĭbŭs ērrōr,

Dīmīttī pŏtĕrīt, tāntūm nē Spīrĭtŭs ūmquām

Vōcĭbŭs īnsānā lăcĕrētūr mēntĕ prŏfūsīs.625

Sīvĕ fŭrēns hŏmĭnīs nātō cōnvīcĭă quīsquām

Īngĕrĕt, haēc ĕtĭām pŏtĕrūnt pēccātă rĕmīttī.

Spīrĭtŭs āt sānctūs tāntūm cuīcūmquĕ prŏfānā

Vērbōrūm răbĭē vĭŏlābĭtŭr, īrrĕvŏcātīs

Sūpplĭcĭīs nūnc ēt sēmpēr tōrrēbĭtŭr īgnīs.630

Quāndŏ vĕnēnĭfĕrī sērpēntīs saēvă prŏpāgŏ

Sērmōnūm dūlcī pŏtĕrīt mītēscĕrĕ frūctū?

Nām bŏnă thēsaūrīs prōmūntūr dūlcĭă iūstīs

Ēt mălă lētĭfĕrō prōcēdūnt ōrĕ vĕnēnă

Vērbōrūm mĕrĭtīs vĕnĭēt sūb iūdĭcĕ poēnă,635

Vērbōrūm mĕrĭtīs dăbĭtūr sūb iūdĭcĕ vītă.

Quaē gĕnĭtōr făcĭēt, sēctābĭtŭr ōmnĭă nātūs,

Nāmque īdēm nātō mănĭfēstāt cūnctă vĭdēndă

Ēt pŏtĭōră dĕhīnc trĭbŭēt mīrācŭlă rērūm.

Sīcŭt ĕnīm gĕnĭtōr dēmōrtŭă cōrpŏră rēddēt640

Ād clārām vītaē lūcēm, sīc ōmnĭă nātūs,

Quaē vŏlĕt, ād lūmēn sūrgēntĭă cōrpŏră dūcēt,

Nēc gĕnĭtōr quīcquām vēstrī sē iūdĭcĕ quaērēt,

Sēd dĕdĭt haēc nātō quaērēndī iūră pĕr ōrbēm,

Glōrĭă quō mănĕāt sĭmĭlīs nātōquĕ pătrīquĕ.645

Nāmquĕ rĕpūlsŭs ĕrīt vēstrō sī nātŭs hŏnōrĕ,

Īmprŏbĭtātĕ părī gĕnĭtōrēm dēspĭcĭētīs.

Sēd cuī nōstră fĭdēm sērmōnīs grātĭă fīgēt,

Mōx mē mīttēntīs gĕnĭtōrīs dōnă pătēscēnt

Aētērnāmquĕ dăbīt praēsēns cōnstāntĭă vītām,650

Iūdĭcĭūmque īllī nōn ēst, sēd mīgrăt ăb ātrā

Mōrtĕ prŏcūl lūcīsquĕ vĭgēns ād līmĭnă tēndīt.

Ādvĕnĭēt tēmpūs, cūm mōrtŭă cōrpŏră vōcēm

Āccĭpĭēnt nōstram ēt vītām cūm vōcĕ tĕnēbūnt.

Nām sīcūt gĕnĭtōr vītām sĭbĭ pōssĭdĕt īn sē,655

Sīc trĭbŭīt nātō vītam ēt iūs dīcĕrĕ iūssīt,

Īn tērrās hŏmĭnīs quŏnĭām cūm cōrpŏrĕ vēnīt.

Nēc vōbīs mīrūm vĭdĕātūr, cōrpŏră cūnctă

Vōcĭs ăd aūdītūm prŏprĭīs ēxsūrgĕrĕ būstīs,

Iūstōrūmque ănĭmās rĕdĭvīvō cōrpŏrĕ nēctī,660

Iūdĭcĭōquĕ grăvī mĭsĕrōs ēxsūrgĕrĕ prāvōs.

Nēc mĭhĭ iūdĭcĭūm trĭbŭīt mĕă sōlă pŏtēstās,

Ārbĭtrĭō quŏnĭām gĕnĭtōrīs cūnctă iŭbēntūr,

Quī mē iūstĭtĭām tērrīs dīsquīrĕrĕ iūssīt.

Nāmque ĕgŏ sī prŏprĭō tēstīs prō nōmĭnĕ sūrgām,665

Fālsă lŏquār; ălĭūsque ĭtĭdēm quĭă tēstĭs hăbētūr

Prō nōbīs, sēmpēr mĭhĭ tālĭă tēmnĕrĕ fās ēst.

Nām vērīs ŏpĕrūm sīgnīs mănĭfēstĭŏr ōmnī

Lūcĕ nĭtēt praēsēns nōstrīs tēstātĭŏ fāctīs.

Tālĭă cōncēdēns gĕnĭtōr mĭhĭ tēstĭs ădhaērēt,670

Quī mē dīmīsīt tērrīs sŭă pōnĕrĕ iūssă.

Hūiŭs ĕnīm vōcēm nūmquām cōmprēndĕrĕ quīstīs

Nēc spĕcĭēm prŏprĭām cōncēssīt vīsĕrĕ vōbīs,

Nēc sērmo īpsīūs pŏtĕrīt pēr vēstră sĕdērĕ

Pēctŏră, crēdēndī quŏnĭām sūbstāntĭă nūlla ēst.675

Quaērātūr vĕtĕrūm scrīptōrūm lēctĭŏ vōbīs,

Pērpĕtŭām cūnctīs vītām quām fērrĕ pŭtātīs.

Haēc ĕtĭām nōstrūm tēstātūr lēctĭŏ dōnūm.

Nēc tămĕn aūdētīs prŏpĭūs cōnsīstĕrĕ nōbīs,

Nē vēraē vōbīs cōntīngāt grātĭă vītaē.680

Nōn mĭhĭ cāptātūr tērrēnaē glōrĭă laūdīs.

Nāmque ĕgŏ quōd sūmmī gĕnĭtōrīs nōmĭnĕ vēnī,

Rēspŭĭtūr vōbīs, vĕnĭēt sēd dēcŏlŏr āltēr,

Nōmĭnĕ quēm fūltūm prŏprĭō gēns vēstră sĕquētūr.

Āltērnae īn vōbīs cāptātūr glōrĭă fāmaē,685

Ūnĭŭs ēt sōlām fŭgĭtīs dīsquīrĕrĕ laūdēm.

Nēc vōs ārgŭĕrīm cōrām gĕnĭtōrĕ, sĕd īllīc

Āccūsātŏr ĕrīt, quēm spēs mŏdŏ vēstră cĕlēbrāt,

Moŷsēs, quēm fĭdĕī nūllō sērvāstĭs hŏnōrĕ.

Ēiŭs ĕnīm scrīptīs vēstēr sī crēdĕrĕt ērrōr,690

Crēdĕrĕt ēt nōbīs, Mŏўsī quēm scrīptă frĕquēntānt.'

Tālĭă tūm cōntrā scrībārūm vērbă sĕquūntūr:

'Vōcĭbŭs īndŭbĭtātă fĭdēs cŏmĭtābĭtŭr īstīs,

Sī vīrtūs cērtīs fīrmēt mīrācŭlă sīgnīs.'

Īllĕ dĕhīnc: 'Pōllūtă mălīs gĕnĕrātĭŏ quaērīt695

Sīgnă sĭbī; rēbūs stābūnt sēd sīgnă fŭtūrīs.

Nāmquĕ prŏfētă căvō quāntūm sūb pēctŏrĕ cētī

Tēmpŏrĭs ābsūmpsīt, tērrae īn pĕnĕtrālĭbŭs āltīs

Prōgĕnĭēs hŏmĭnīs tāntūm dēmērsă mănēbīt.

Ādvĕnĭēt tēmpūs, cūm sūrgēt rēddĭtă vītaē700

Gēns hŏmĭnūm prŏprĭīs īn flētūm dēdĭtă gēstīs.

Haēc īstām dīgnō dāmnābīt crīmĭnĕ gēntēm,

Quōd mărĭs ē fūndō sūrgēntīs vōcĕ prŏfētaē

Cōmmŏnĭta īn lăcrĭmās Dŏmĭnūm prōiēctă rĕflēxīt.

Hīc ĕt Ĭōnaēīs mŏnĭtīs pŏtĭōră iŭbēntūr,705

Cōntēmnītquĕ fĕrīs ănĭmīs gēns īmpĭă lūcēm.

Ēt rēgīnă Nŏtī vītālēs sūrgĕt ĭn ōrās.

Īllĭŭs ād spĕcĭmēn dāmnābĭtŭr ēffĕră plēbēs,

Fīnĭbŭs ēxtrēmīs Lĭbўaē quōd vēnĕrĭt īllă,

Ūt Sŏlŏmōnă pĭūm, praēcēptīs dēdĭtă iūssīs,710

Aūdīrēt; pŏtĭōr nūnc ēst Sŏlŏmōnĕ pŏtēstās

Ēt tămĕn ōbtūnsaē caēcāntūr pēctŏră plēbīs.

Ēxpūlsūs sī quāndŏ fŭgīt dē pēctŏrĕ daēmōn,

Quēm tūrbāt sānctūs pūrgātō cōrpŏrĕ flātūs,

Īllĕ vĕnēnātīs cōllūstrāt pāssĭbŭs ōrās,715

Quā nūlla ēxcūrrīt fōntānī gūrgĭtĭs ūndă,

Nēc rĕquĭēm plăcĭdaē sēdīs sĭbĭ rēppĕrĭt ārdēns.

Tūnc rĕpĕtīt suētaē sĭtĭēns hăbĭtācŭlă mēntīs.

Āt sī fōrtĕ sŭīs ōbnōxĭă cōrdă vĕnēnīs

Ōrnātūquĕ lĕvī rīdēntĭă līmĭnă cērnīt,720

Āssŏcĭāt sēptēm sĭmĭlēs glŏmĕrāndŏ fŭrōrēs

Vīs ĭnĭmīca hŏmĭnī pĕnĕtrātque īn vīscĕră sērpēns.

Sīc gĕnŭs hōc vērō mēntīs cūm dēgĕnĕrārīt,

Vīncŭlă pērpĕtŭīs dēflēbīt sūbdĭtă poēnīs.'

Ātque ĕă dūm pŏpŭlīs vītālĭă dīctă frĕquēntāt,725

Prō fŏrĭbūs mātēr cūm frātrĭbŭs āstĭtĭt īllī

Ēt mīscērĕ fŏrīs sērmōnēm cōmmĭnŭs ōrāt.

Tālĭă tūm mātrīs māndātīs dīctă rĕmīttīt:

'Hīc mēcūm gĕnĕtrīx, mēcūm gērmānă rĕsīdūnt

Cōrpŏră. Nām pătrĭa īmplētūr cuīcūmquĕ vŏlūntās,730

Īllĕ mĕō prŏprĭūm cōnēctīt sānguĭnĕ cōrpūs,

Ēt mātrīs gĕnĕrīsquĕ mĕī sūb nōmĭne hăbētūr.'

Prōgrĕdĭtūr tēmplō tērrārūm lūmĕn Ĭēsūs

Ēt mărĭs ēxtrēmā tērraēquĕ rĕsēdĭt ĭn ōrā,

Īnnŭmĕraēque īllūc plēbīs flūxērĕ cătērvaē.735

Īllĕ sĕd ēxcēlsām scāndēns, quaē prōxĭmă pūppīm

Lītŏră cōmplēntī dēprōmīt tālĭă plēbī:

'Ēccĕ sătōr prŏprĭō cōmmēndāt sēmĭnă rūrī;

Īllă cădūnt dīvērsă sŏlō sōrtēmquĕ lŏcōrūm

Prō vīrtūtĕ fĕrūnt. Nām sīcŭbĭ trītă vĭārūm740

Sūb pĕdĭbūs sŏlĭdō dēnsētūr līmĭtĕ tēllūs,

Āĕrĭīs ăvĭbūs dānt nūdām sēmĭnă praēdām.

Āst ŭbĭ pērtĕnŭī vēlāntūr pūlvĕrĕ sāxă,

Fārră quĭdēm vĭrĭdēm dēprōmūnt gērmĭnĭs ōrtūm;

Sēd quĭă nūllă sŭbēst sūcī sūbstāntĭă glēbīs,745

Īnsērto ārēscūnt rādīcūm fīlă călōrĕ,

Cūnctăquĕ mōx ăpĭcūm lābūntŭr ăcūmĭnă lētō.

Sēmĭnĭbūsque ălĭīs cōntīngūnt āspĕră rūră;

Sēntĭbŭs hīc spīnīsquĕ fĕrīs vēlōcĭŭs ēxīt

Rōbŏrĭs aūgmēntūm frūgēmque īntērnĕcăt āngēns.750

Ūbĕrĭbūs vērō dāntūr quaē sēmĭnă glēbīs,

Īllă fĕrūnt pūlchrām sĕgĕtēm, cuī laētă frĕquēntāt

Īncrēmēntă sŭī cēntēnō cōpĭă fētū.

Aūdĭăt haēc, aūrēs mēntīs quī gēstăt ăpērtās.'

Tālĭă dīscĭpŭlī mīrāntēs dīctă rĕquīrūnt,755

Īmplĭcĭtīs pŏpŭlō cūr claūdĕrĕt ōmnĭă vērbīs,

Īllĕ sĕd āmōtā crēdēntūm plēbĕ prŏfātūr:

'Vōbīs, quī fīrmō rōbūstām pēctŏrĕ mēntēm

Ād căpĭēndă Dĕī pĕnĕtrālĭă cōnstăbĭlīstīs,

Cōncēssum ēst ădĭtīs pĕnĭtūs cōnsīstĕrĕ rēgnī;760

Īllīs prō mĕrĭtō claūdūntūr lūmĭnă mēntīs.

Sī quĭs hăbēt dīgnūs, căpĭēt pŏtĭōră rĕdūndāns;

Quī vēro ēxpērtēs caēlēstīs mūnĕrĭs ērrānt,

Āmīttēnt ĕtĭām, prŏprĭūm quōdcūmquĕ rĕtēntānt.

Īdcīrco ōbscūrīs cŏŏpērtum āmbāgĭbŭs īllūm765

Pērstrīngīt pŏpŭlūm sērmōnīs grātĭă nōstrī,

Ūt dīctum Ēsăĭaē mĕrĭtā dē plēbĕ rĕcūrrāt:

Ēn pŏpŭlī mēntēs vēlāntŭr ăd ōmnĭă crāssīs

Ōbĭcĭbūs, sēnsū nē tāngānt mūnĕră vītaē.

Aūrĭbŭs āssīstūnt claūsīs ŏcŭlīsquĕ grăvātīs,770

Nē cōnvērsă bŏnō sānētūr nōxĭă plēbēs.

Quām vēstraē nūnc sūnt aūrēs ŏcŭlīquĕ bĕātī!

Nām mūltī vĕtĕrēs iūstī sānctīquĕ prŏfētaē,

Quaē vōbīs clārēnt, ōrārūnt cērnĕrĕ dōnă.

Āccĭpĭte ērgo ănĭmīs, quī sīt dē sēmĭnĕ sēnsūs:775

Quīsquĕ mĕūm vērbūm sūmmās dīmīttĭt ĭn aūrēs,

Nēc sēnsūs rĕcĭpīt stăbĭlī praēcēptă vĭgōrĕ,

Ērĭpĭt īllīūs tōtūm dē pēctŏrĕ daēmōn.

Hīc āgro ēst sĭmĭlīs dūrō, quī gērmĭnă fārrīs

Ēxpōnīt răpĭdīs ăvĭbūs sĭnĕ frūgĕ răpīnām.780

Sūnt ălĭī, laētō quī pēctŏrĕ nōstră rĕcēptānt,

Sēd brĕvĭs ēst īllīs pērcēptaē grātĭă frūgīs.

Nām sī dūră prĕmāt mēntēm strīctūră cŏērcēns,

Cōntĭnŭō trĕpĭdī prōdūnt sĭbĭ crēdĭtă lētō.

Hīs sāxōsŭs ăgēr sĭmĭlī lĕvĭtātĕ vĭrēscīt.785

Āt spīnōsŭs ăgēr cūrārūm mōlĕ grăvātīs

Rēspōndēt, prēssānt quōs pōndĕră dīvĭtĭārūm.

Sēmĭnă sīc nōstrī sērmōnīs prēssă grăvāntūr,

Nēc frūctūs sĕquĭtūr spīnārum hōrrōrĕ nĕcātūs.

Pīnguĭă sīc ĭtĭdēm părĭbūs stānt vīrĭbŭs ārvă790

Īllīs, quī clāraē căpĭūnt praēcēptă sălūtīs,

Quaē pĕnĕtrānt ănĭmūm sēnsū trāctāntĕ tĕnācī

Cēntĭplĭcēmquĕ fĕrūnt vīrtūtīs rōbŏrĕ frūgēm.'

Haēc tūm dīscĭpŭlīs plēbīque haēc īnsŭpĕr āddīt:

'Āgrĭcŏlaē sĭmĭle ēst rēgnūm sūblīmĕ Tŏnāntīs.795

Īllĕ iăcīt prŏprĭō māndāns bŏnă sēmĭnă rūrī,

Sēd pōst sūrrĭpĭēns hŏmĭnum īnsĭdĭāndŏ sŏpōrī

Trūx ĭnĭmīcŭs ădīt lŏlĭūmque īnspērgĭt ămārūm.

Ēccĕ sĕd ād frūctūm cūlmīs cūm spīcĕŭs hōrrōr

Prōcēssīt, lŏlĭō mēssīs măcŭlātă rĕdūndāt.800

Tūm dŏmĭnō fămŭlī mīrāntēs tālĭă fāntūr:

Nōnnĕ bŏnūm tērraē, sēmēn pēr tērgă dĕdīstī?

Ūnde ĭgĭtūr lŏlĭō tūrpī tŭă rūră grăvāntūr?

Sēd iām, sī iŭbĕās, mēssēm pūrgābĭmŭs ōmnēm,

Trītĭcĕūsquĕ nĭtōr sēlēctā sōrdĕ rĕsīstēt.805

Tūm dŏmĭnūs mītī cōntrā sērmōnĕ prŏfātūr:

Hīc dŏlŭs ēst, ĭnĭmīcĕ, tŭūs, sēd fārră sĭnāmūs

Crēscĕrĕ cūm lŏlĭō. Plēnō nām tēmpŏrĕ mēssīs

Sēcrētūm lŏlĭūm cōnēxō fāscĕ iŭbēbō

Īgnĭbŭs ēxūri; āt nōstrō dē sēmĭnĕ mēssōr810

Hōrrĕă nōstră dĕhīnc pūrgātā frūgĕ rĕplēbīt.

Haūt ălĭtēr sĭmĭle ēst, cōrdīs sī pāndĭtĭs aūrēs,

Praēpārvī grānō rēgnūm caēlēstĕ sĭnāpīs,

Quōd prŏprĭo īnsĭnŭāns dīspōnīt cūltŏr ăgēllō.

Sēmĭnĭbūsque īllūd mĭnŭs ōmnĭbŭs ēssĕ vĭrēntūm815

Crēdĭtŭr; āt iūstī mōx īncrēmēntă vĭrōrīs

Sūmpsĕrĭt, ērēctō trānscēndīt vērtĭcĕ cūnctās

Āgrōrūm frūgēs, rāmīs ūt plūmĕă tūrbă

Cōllūdāt pōssītque ūmbrās hăbĭtārĕ vĭrēntēs.

Fērmēntō pār ēst mūnūs caēlēstĕ sălūbrī,820

Quōd māgnā cōndīt mŭlĭēr sūb mōlĕ fărīnaē.

Īllă dĕhīnc mŏdĭcō fērmēntī mīxtă călōrĕ

Cōndūcto, ūnīūs cŏălēscīt cōrpŏrĕ māssaē.'

Tālĭă tūm pŏpŭlō pērplēxīs cōndĭtă vērbīs

Prōmēbāt, vĕtĕrīs quō pōssēnt dīctă prŏfētaē825

Ōrdĭnĕ saēclōrūm iūssīs cōncūrrĕrĕ rēbūs:

Ōs ăpĕrīrĕ mĕūm dīgnābōr, cōndĭtă mūndī

Cōnvōlvēt rūctāns vărĭī sērmōnĭs ĭmāgŏ.

Īndĕ dŏmūm rĕpĕtīt sērūs tūrbāsquĕ rĕlīquīt.