Nātālī, Cōrvīnĕ, dĭē mĭhĭ dūlcĭŏr haēc lūx,
quā fēstūs prōmīssă dĕīs ănĭmālĭă caēspēs
ēxspēctāt. nĭvĕām rēgīnaē dūcĭmŭs āgnām,
pār vēllūs dăbĭtūr pūgnāntī Gōrgŏnĕ Maūrā;
sēd prŏcŭl ēxtēnsūm pĕtŭlāns quătĭt hōstĭă fūnēm
Tārpĕĭō sērvātă Iŏvī frōntēmquĕ cŏrūscāt,
quīppĕ fĕrōx vĭtŭlūs tēmplīs mātūrŭs ĕt āraē
spārgēndūsquĕ mĕrō, quēm iām pŭdĕt ūbĕră mātrīs
dūcĕrĕ, quī vēxāt nāscēntī rōbŏră cōrnū.
sī rēs āmplă dŏmī sĭmĭlīsque ādfēctĭbŭs ēssēt,
pīnguĭŏr Hīspūllā trăhĕrētūr taūrŭs ĕt īpsā
mōlĕ pĭgēr, nēc fīnĭtĭmā nūtrītŭs ĭn hērbā,
laētă sĕd ōstēndēns Clītūmnī pāscŭă sānguīs
ēt grāndī cērvīx īrēt fĕrĭēndă mĭnīstrō
ōb rĕdĭtūm trĕpĭdāntĭs ădhūc hōrrēndăquĕ pāssī
nūpĕr ĕt īncŏlŭmēm sēsē mīrāntĭs ămīcī.
nām praētēr pĕlăgī cāsūs ēt fūlmĭnĭs īctūs
ēvāsīt. dēnsaē caēlum ābscōndērĕ tĕnēbraē
nūbe ūnā sŭbĭtūsque āntēmnās īmpŭlĭt īgnīs,
cūm sē quīsque īllō pērcūssūm crēdĕrĕt ēt mōx
āttŏnĭtūs nūllūm cōnfērrī pōssĕ pŭtārēt
naūfrăgĭūm vēlīs ārdēntĭbŭs. ōmnĭă fīūnt
tālĭă, tām grăvĭtēr, sī quāndō poētĭcă sūrgīt
tēmpēstās. gĕnŭs ēcce ălĭūd dīscrīmĭnĭs aūdī
ēt mĭsĕrēre ĭtĕrūm, quāmquām sīnt cētĕră sōrtīs
ēiūsdēm pārs dīră quĭdēm sēd cōgnĭtă mūltīs
ēt quām vōtīvā tēstāntūr fānă tăbēllā
plūrĭmă: pīctōrēs quīs nēscĭt ăb Īsĭdĕ pāscī?
āccĭdĭt ēt nōstrō sĭmĭlīs fōrtūnă Cătūllō.
cūm plēnūs flūctū mĕdĭūs fŏrĕt ālvĕŭs ēt iām
āltērnūm pūppīs lătŭs ēvērtēntĭbŭs ūndīs
ārbŏrĭs īncērtaē, nūllām prūdēntĭă cānī
rēctōrīs cūm fērrĕt ŏpēm, dēcīdĕrĕ iāctū
coēpīt cūm vēntīs, ĭmĭtātūs cāstŏră, quī sē
eūnūchum īpsĕ făcīt cŭpĭēns ēvādĕrĕ dāmnō
tēstĭcŭlī: | ădĕō mĕdĭcātum īntēllĕgĭt īnguēn.
"fūndĭtĕ quaē mĕă sūnt" dīcēbāt "cūnctă" Cătūllūs
praēcĭpĭtārĕ vŏlēns ĕtĭām pūlchērrĭmă, vēstēm
pūrpŭrĕām tĕnĕrīs quŏquĕ Maēcēnātĭbŭs āptām,
ātque ălĭās quārūm gĕnĕrōsī grāmĭnĭs īpsūm
īnfēcīt nātūră pĕcūs, sĕd ĕt ēgrĕgĭūs fōns
vīrĭbŭs ōccūltīs ēt Baētĭcŭs ādiŭvăt āēr.
īllĕ nĕc ārgēntūm dŭbĭtābāt mīttĕrĕ, lāncēs
Pārthĕnĭō fāctās, ūrnaē crātēră căpācēm
ēt dīgnūm sĭtĭēntĕ Phŏlō vēl cōniŭgĕ Fūscī;
ādde ēt bāscaūdās ēt mīlle ēscārĭă, mūltūm
caēlātī, bĭbĕrāt quō cāllĭdŭs ēmptŏr Ŏlŷnthī.
sēd quīs nūnc ălĭūs, quā mūndī pārtĕ quĭs aūdēt
ārgēntō praēfērrĕ căpūt rēbūsquĕ sălūtēm?
[nōn prōptēr vītām făcĭūnt pătrĭmōnĭă quīdām,
sēd vĭtĭō caēcī prōptēr pătrĭmōnĭă vīvūnt.]
iāctātūr rērum ūtĭlĭūm pārs māxĭmă, sēd nēc
dāmnă lĕvānt. tūnc ādvērsīs ūrguēntĭbŭs īllūc
rēccĭdĭt ūt mālūm fērrō sūmmīttĕrĕt, āc sē
ēxplĭcăt āngūstūm: dīscrīmĭnĭs ūltĭmă, quāndō
praēsĭdĭa ādfĕrĭmūs nāvēm fāctūră mĭnōrēm.
ī nūnc ēt vēntīs ănĭmām cōmmīttĕ dŏlātō
cōnfīsūs līgnō, dĭgĭtīs ā mōrtĕ rĕmōtūs
quāttŭŏr aūt sēptēm, sī sīt lātīssĭmă, taēdaē;
mōx cūm rētĭcŭlīs ēt pāne ēt vēntrĕ lăgōnaē
āccĭpĕ sūmēndās īn tēmpēstātĕ sĕcūrēs.
sēd pōstquām iăcŭīt plānūm mărĕ, tēmpŏră pōstquām
prōspĕră vēctōrīs fātūmquĕ vălēntĭŭs eūrō
ēt pĕlăgō, pōstquām Pārcaē mĕlĭōră bĕnīgnā
pēnsă mănū dūcūnt hĭlărēs ēt stāmĭnĭs ālbī
lānĭfĭcaē, mŏdĭcā nēc mūltūm fōrtĭŏr aūrā
vēntŭs ădēst, ĭnŏpī mĭsĕrābĭlĭs ārtĕ cŭcūrrīt
vēstĭbŭs ēxtēntīs ēt, quōd sŭpĕrāvĕrăt ūnūm,
vēlō prōră sŭō. iām dēfĭcĭēntĭbŭs aūstrīs
spēs vītaē cūm sōlĕ rĕdīt. tūm grātŭs Ĭūlō
ātquĕ nŏvērcālī sēdēs praēlātă Lăvīnō
cōnspĭcĭtūr sūblīmĭs ăpēx, cuī cāndĭdă nōmēn
scrōfă dĕdīt, laētīs Phrўgĭbūs mīrābĭlĕ sūmēn
ēt nūmquām vīsīs trīgīntā clāră mămīllīs.
tāndem īntrāt pŏsĭtās īnclūsă pĕr aēquŏră mōlēs
Tŷrrhēnāmquĕ phărōn pōrrēctăquĕ brācchĭă rūrsūm
quaē pĕlăgo ōccūrrūnt mĕdĭō lōngēquĕ rĕlīnquūnt
Ītălĭām; nōn sīc ĭgĭtūr mīrābĕrĕ pōrtūs
quōs nātūră dĕdīt. sēd trūncā pūppĕ măgīstēr
īntĕrĭōră pĕtīt Bāiānaē pērvĭă cūmbaē
tūtī stāgnā sīnūs,gaūdēnt ŭbĭ vērtĭcĕ rāsō
gārrŭlă sēcūrī nārrārĕ pĕrīcŭlă naūtaē.
īte ĭgĭtūr, pŭĕrī, līnguīs ănĭmīsquĕ făvēntēs
sērtăquĕ dēlūbrīs ēt fārra īmpōnĭtĕ cūltrīs
āc mōllīs ōrnātĕ fŏcōs glēbāmquĕ vĭrēntēm.
iām sĕquăr ēt sācrō, quōd praēstāt, rītĕ pĕrāctō
īndĕ dŏmūm rĕpĕtām, grăcĭlēs ŭbĭ pārvă cŏrōnās
āccĭpĭūnt frăgĭlī sĭmŭlācră nĭtēntĭă cērā.
hīc nōstrūm plācābŏ Iŏvēm Lărĭbūsquĕ pătērnīs
tūră dăbo ātque ōmnīs vĭŏlaē iāctābŏ cŏlōrēs.
cūnctă nĭtēnt, lōngōs ērēxīt iānŭă rāmōs
ēt mātūtīnīs ŏpĕrātūr fēstă lŭcērnīs.
neū sūspēctă tĭbī sīnt haēc, Cōrvīnĕ, Cătūllūs,
prō cūiūs rĕdĭtū tōt pōno āltārĭă, pārvōs
trēs hăbĕt hērēdēs. lĭbĕt ēxspēctārĕ quĭs aēgrām
ēt claūdēntem ŏcŭlōs gāllīnam īmpēndăt ămīcō
tām stĕrĭlī; vērum haēc nĭmĭa ēst īmpēnsă, cŏtūrnīx
nūlla ūmquām prō pātrĕ cădēt. sēntīrĕ călōrēm
sī coēpīt lŏcŭplēs Gāllītta ēt Pācĭŭs ōrbī,
lēgĭtĭmē fīxīs vēstītūr tōtă lĭbēllīs
pōrtĭcŭs, ēxīstūnt quī prōmīttānt hĕcătōmbēn,
quātĕnŭs hīc nōn sūnt nēc vēnālēs ĕlĕphāntī,
nēc Lătĭo aūt ūsquām sūb nōstrō sīdĕrĕ tālīs
bēlŭă cōncĭpĭtūr, sēd fūrvā gēntĕ pĕtītă
ārbŏrĭbūs Rŭtŭlīs ēt Tūrnī pāscĭtŭr āgrō,
Caēsărĭs ārmēntūm nūllī sērvīrĕ părātūm
prīvātō, sĭquĭdēm Tўrĭō pārērĕ sŏlēbānt
Hānnĭbăli ēt nōstrīs dŭcĭbūs rēgīquĕ Mŏlōssō
hōrūm māiōrēs āc dōrsō fērrĕ cŏhōrtīs,
pārtem ălĭquām bēllī, | ĕt ĕūntem īn proēlĭă tūrrēm.
nūlla ĭgĭtūr mŏră pēr Nŏvĭūm, mŏră nūllă pĕr Hīstrūm
Pācŭvĭūm, quīn īllŭd ĕbūr dūcātŭr ăd ārās
ēt cădăt āntĕ Lărēs Gāllīttaē vīctĭmă sōlă
tāntīs dīgnă dĕīs ēt cāptātōrĭbŭs hōrūm.
āltĕr ĕnīm, sī cōncēdās, māctārĕ vŏvēbīt
dē grĕgĕ sērvōrūm māgna ēt pūlchērrĭmă quaēquĕ
cōrpŏră, vēl pŭĕrīs ēt frōntĭbŭs āncīllārūm
īmpōnēt vīttās ēt, sī qua ēst nūbĭlĭs īllī
Īphĭgĕnīă dŏmī, dăbĭt hānc āltārĭbŭs, ētsī
nōn spērāt trăgĭcaē fūrtīvă pĭācŭlă cērvaē.
laūdŏ mĕūm cīvēm, nēc cōmpărŏ tēstāmēntō
mīllĕ rătēs; nām sī Lĭbĭtīnam ēvāsĕrĭt aēgēr,
dēlēbīt tăbŭlās īnclūsūs cārcĕrĕ nāssaē
pōst mĕrĭtūm sānē mīrāndum ātque ōmnĭă sōlī
fōrsān Pācŭvĭō brĕvĭtēr dăbĭt, īllĕ sŭpērbūs
īncēdēt vīctīs rīvālĭbŭs. ērgŏ vĭdēs quām
grānde ŏpĕraē prĕtĭūm făcĭāt iŭgŭlātă Mўcēnīs.
vīvāt Pācŭvĭūs quaēsō vēl Nēstŏră tōtūm,
pōssĭdĕāt quāntūm răpŭīt Nĕrŏ, mōntĭbŭs aūrūm
ēxaēquēt, nĕc ămēt quēmquām nĕc ămētŭr ăb ūllō.
Natali, Coruine, die mihi dulcior haec lux,
qua festus promissa deis animalia caespes
exspectat. niueam reginae ducimus agnam,
par uellus dabitur pugnanti Gorgone Maura;
sed procul extensum petulans quatit hostia funem
Tarpeio seruata Ioui frontemque coruscat,
quippe ferox uitulus templis maturus et arae
spargendusque mero, quem iam pudet ubera matris
ducere, qui uexat nascenti robora cornu.
si res ampla domi similisque adfectibus esset,
pinguior Hispulla traheretur taurus et ipsa
mole piger, nec finitima nutritus in herba,
laeta sed ostendens Clitumni pascua sanguis
et grandi ceruix iret ferienda ministro
ob reditum trepidantis adhuc horrendaque passi
nuper et incolumem sese mirantis amici.
nam praeter pelagi casus et fulminis ictus
euasit. densae caelum abscondere tenebrae
nube una subitusque antemnas impulit ignis,
cum se quisque illo percussum crederet et mox
attonitus nullum conferri posse putaret
naufragium uelis ardentibus. omnia fiunt
talia, tam grauiter, si quando poetica surgit
tempestas. genus ecce aliud discriminis audi
et miserere iterum, quamquam sint cetera sortis
eiusdem pars dira quidem sed cognita multis
et quam uotiua testantur fana tabella
plurima: pictores quis nescit ab Iside pasci?
accidit et nostro similis fortuna Catullo.
cum plenus fluctu medius foret alueus et iam
alternum puppis latus euertentibus undis
arboris incertae, nullam prudentia cani
rectoris cum ferret opem, decidere iactu
coepit cum uentis, imitatus castora, qui se
eunuchum ipse facit cupiens euadere damno
testiculi: adeo medicatum intellegit inguen.
"fundite quae mea sunt" dicebat "cuncta" Catullus
praecipitare uolens etiam pulcherrima, uestem
purpuream teneris quoque Maecenatibus aptam,
atque alias quarum generosi graminis ipsum
infecit natura pecus, sed et egregius fons
uiribus occultis et Baeticus adiuuat aër.
ille nec argentum dubitabat mittere, lances
Parthenio factas, urnae cratera capacem
et dignum sitiente Pholo uel coniuge Fusci;
adde et bascaudas et mille escaria, multum
caelati, biberat quo callidus emptor Olynthi.
sed quis nunc alius, qua mundi parte quis audet
argento praeferre caput rebusque salutem?
[non propter uitam faciunt patrimonia quidam,
sed uitio caeci propter patrimonia uiuunt.]
iactatur rerum utilium pars maxima, sed nec
damna leuant. tunc aduersis urguentibus illuc
reccidit ut malum ferro summitteret, ac se
explicat angustum: discriminis ultima, quando
praesidia adferimus nauem factura minorem.
i nunc et uentis animam committe dolato
confisus ligno, digitis a morte remotus
quattuor aut septem, si sit latissima, taedae;
mox cum reticulis et pane et uentre lagonae
accipe sumendas in tempestate secures.
sed postquam iacuit planum mare, tempora postquam
prospera uectoris fatumque ualentius euro
et pelago, postquam Parcae meliora benigna
pensa manu ducunt hilares et staminis albi
lanificae, modica nec multum fortior aura
uentus adest, inopi miserabilis arte cucurrit
uestibus extentis et, quod superauerat unum,
uelo prora suo. iam deficientibus austris
spes uitae cum sole redit. tum gratus Iulo
atque nouercali sedes praelata Lauino
conspicitur sublimis apex, cui candida nomen
scrofa dedit, laetis Phrygibus mirabile sumen
et numquam uisis triginta clara mamillis.
tandem intrat positas inclusa per aequora moles
Tyrrhenamque pharon porrectaque bracchia rursum
quae pelago occurrunt medio longeque relinquunt
Italiam; non sic igitur mirabere portus
quos natura dedit. sed trunca puppe magister
interiora petit Baianae peruia cumbae
tuti stagna sinus,gaudent ubi uertice raso
garrula securi narrare pericula nautae.
ite igitur, pueri, linguis animisque fauentes
sertaque delubris et farra imponite cultris
ac mollis ornate focos glebamque uirentem.
iam sequar et sacro, quod praestat, rite peracto
inde domum repetam, graciles ubi parua coronas
accipiunt fragili simulacra nitentia cera.
hic nostrum placabo Iouem Laribusque paternis
tura dabo atque omnis uiolae iactabo colores.
cuncta nitent, longos erexit ianua ramos
et matutinis operatur festa lucernis.
neu suspecta tibi sint haec, Coruine, Catullus,
pro cuius reditu tot pono altaria, paruos
tres habet heredes. libet exspectare quis aegram
et claudentem oculos gallinam impendat amico
tam sterili; uerum haec nimia est impensa, coturnix
nulla umquam pro patre cadet. sentire calorem
si coepit locuples Gallitta et Pacius orbi,
legitime fixis uestitur tota libellis
porticus, existunt qui promittant hecatomben,
quatenus hic non sunt nec uenales elephanti,
nec Latio aut usquam sub nostro sidere talis
belua concipitur, sed furua gente petita
arboribus Rutulis et Turni pascitur agro,
Caesaris armentum nulli seruire paratum
priuato, siquidem Tyrio parere solebant
Hannibali et nostris ducibus regique Molosso
horum maiores ac dorso ferre cohortis,
partem aliquam belli, | et euntem in proelia turrem.
nulla igitur mora per Nouium, mora nulla per Histrum
Pacuuium, quin illud ebur ducatur ad aras
et cadat ante Lares Gallittae uictima sola
tantis digna deis et captatoribus horum.
alter enim, si concedas, mactare uouebit
de grege seruorum magna et pulcherrima quaeque
corpora, uel pueris et frontibus ancillarum
imponet uittas et, si qua est nubilis illi
Iphigenia domi, dabit hanc altaribus, etsi
non sperat tragicae furtiua piacula ceruae.
laudo meum ciuem, nec comparo testamento
mille rates; nam si Libitinam euaserit aeger,
delebit tabulas inclusus carcere nassae
post meritum sane mirandum atque omnia soli
forsan Pacuuio breuiter dabit, ille superbus
incedet uictis riualibus. ergo uides quam
grande operae pretium faciat iugulata Mycenis.
uiuat Pacuuius quaeso uel Nestora totum,
possideat quantum rapuit Nero, montibus aurum
exaequet, nec amet quemquam nec ametur ab ullo.