Iām, Tārtēssĭăcō quōs sōlvĕrăt aēquŏrĕ Tītān
īn nōctēm dīffūsŭs, ĕquōs iūngēbăt Ĕōīs
lītŏrĭbūs, prīmīquĕ nŏvō Phăĕthōntĕ rĕtēctī
Sērēs lānĭgĕrīs rĕpĕtēbānt vēllĕră lūcīs,
ēt foēda ānte ŏcŭlōs strāgēs prŏpĭūsquĕ pătēbāt
īnsānī Māvōrtĭs ŏpūs: sĭmŭl ārmă vĭrīquĕ
āc mīxtūs sŏnĭpēs dēxtraēque īn vūlnĕrĕ caēsī
haērēntēs hōstīs, pāssīm clĭpĕīquĕ iŭbaēquĕ
ātque ārtūs trūncī căpĭtūm frāctūsquĕ iăcēbāt
ōssĭbŭs īn dūrīs ēnsīs. nēc cērnĕrĕ dērāt
frūstrā sēmĭnĕcūm quaērēntĭă lūmĭnă caēlūm.
tūm spūmāns sănĭē lăcŭs ēt flŭĭtāntĭă sūmmō
aētērnūm tŭmŭlīs ōrbātă cădāvĕră pōntō.
Nēc tămĕn ādvērsīs rŭĕrāt tōta Ītălă vīrtūs.
Brūttĭŭs īngēntī mĭsĕrāndaē caēdĭs ăcērvō
nōn aēquum ōstēntāns cōnfōssō cōrpŏrĕ Mārtēm
ēxtŭlĕrāt vīx trīstĕ căpūt trūncōsquĕ trăhēbāt
pēr strāgēm nērvīs īntērlābēntĭbŭs ārtūs,
tēnuĭs ŏpūm, nōn pātrĕ nĭtēns līnguāvĕ, sĕd āspēr
ēnsē, nēc ē Vōlscā quīsquām vīr gēntĕ rĕdēmīt
plūs aēvī nĕcĕ māgnănĭmā. pŭĕr āddĕrĕ sēsē
pūbēscēntĕ gĕnā cāstrīs ōptārăt ĕt ācrī
Flāmĭnĭō spēctātŭs ĕrāt, cūm Cēltĭcă vīctōr
ōbrŭĕrēt bēllō dīvīs mĕlĭōrĭbŭs ārvă.
īnde hŏnŏr āc sācraē cūstōdĭă Mārtĕ sŭb ōmnī
ālĭtĭs; hīnc caūsām nūtrīvīt glōrĭă lētī.
nāmquĕ nĕcīs cērtūs, cāptaē prŏhĭbērĕ nĕquīrēt
cūm Poēnōs ăquĭlaē, pōstquām sūbsīdĕrĕ fātă
vīdĕrăt ēt māgnā pūgnam īnclīnārĕ rŭīnā,
ōccŭlĕre īntērdum ēt tērraē māndārĕ părābāt.
sēd sŭbĭtīs vīctūs tēlīs lābēntĭă mēmbră
prōstrāvīt sŭpĕr ātque īniēctā mōrtĕ tĕgēbāt.
vērum ŭbĭ lūx nōcte ē Stўgĭā mĭsĕrōquĕ sŏpōrĕ
rēddĭtă, vīcīnī dē strāgĕ cădāvĕrĭs hāstă
ērĭgĭtūr sōlōquĕ vĭgēns cōnāmĭnĕ lātē
stāgnāntēm caēde ēt făcĭlēm dīscēdĕrĕ tērrām
ēnsĕ fŏdīt claūsāmque ăquĭlae īnfēlīcĭs ădōrāns
ēffĭgĭēm pālmīs lānguēntĭbŭs aēquăt hărēnās.
sūprēmūs fēssī tĕnŭīs tūm cēssĭt ĭn aūrās
hālĭtŭs ēt māgnām mīsīt sūb Tārtără mēntēm.
Iūxtā cērnĕre ĕrāt mĕrĭtaē sĭbĭ pōscĕrĕ cārmēn
vīrtūtīs sācrām răbĭēm. Laēvīnŭs, ăb āltō
Prīvērnō, vītīs Lătĭaē praēsīgnĭs hŏnōrĕ,
ēxănĭmūm Năsămōnă Tўrēn sŭpĕr īpsĕ iăcēbāt
ēxănĭmīs. nōn hāstă vĭrō, nōn ēnsĭs; ĭn ārtīs
ābstŭlĕrāt fōrs ārmă. tămēn cērtāmĭnĕ nūdō
īnvēnīt Mārtī tēlūm dŏlŏr: ōrĕ crŭēntō
pūgnātūm, fērrīquĕ vĭcēm dēns praēbŭĭt īraē.
iām lăcĕraē nārēs foēdātăquĕ lūmĭnă mōrsū,
iām trūncūm rāptīs căpŭt aūrĭbŭs, īpsăquĕ dīrīs
frōns dēpāstă mŏdīs, ēt sānguĭne ăbūndăt hĭātūs.
nēc sătĭās, dōnēc māndēntĭă līnquĕrĕt ōră
spīrĭtŭs ēt plēnōs rīctūs mōrs ātră tĕnērēt.
Tālĭă dūm praēbēt trīstīs mīrācŭlă vīrtūs,
dīvērso īntĕrĕā fŭgĭēntēs saūcĭă tūrbă
iāctāntūr cāsū sīlvīsquĕ pĕr āvĭă caēcīs
āblātī fūrtīm mūltō cūm vūlnĕrĕ sōlōs
pēr nōctēm mētāntŭr ăgrōs. sŏnŭs ōmnĭs ĕt aūră
ēxtērrēnt pēnnāquĕ lĕvī cōmmōtă vŏlūcrīs.
nōn sŏpŏr aūt mēntī rĕquĭēs. ăgĭt āspĕr ăcērbā
nūnc Māgo āttŏnĭtōs, nūnc ārdŭŭs Hānnĭbăl hāstā.
Sērrānūs, clārūm nōmēn, tŭă, Rēgŭlĕ, prōlēs,
quī, lōngūm sēmpēr fāmā glīscēntĕ pĕr aēvūm,
īnfīdīs sērvāssĕ fĭdēm mĕmŏrābĕrĕ Poēnīs,
flōrĕ nĭtēns prīmō pătrĭīs heū Pūnĭcă bēllă
aūspĭcĭīs īngrēssŭs ĕrāt mĭsĕrāmquĕ părēntēm
ēt dūlcēs trīstī rĕpĕtēbāt sōrtĕ pĕnātēs
saūcĭŭs. haūd īllī cŏmĭtūm sŭpĕr ūllŭs ĕt ātrīs
vūlnĕrĭbūs quī fērrĕt ŏpēm. pēr dēvĭă frāctaē
īnnītēns hāstaē fūrtōque ērēptŭs ŏpācaē
nōctĭs ĭtēr tăcĭtūm Pĕrŭsīnă fĕrēbăt ĭn ārvă.
hīc fēssūs pārvī, quaēcūmque ĭbĭ fātă dărēntūr,
līmĭnă pūlsābāt tēctī, cūm mēmbră cŭbīlī
ēvōlvēns nōn tārdă Mărūs (vĕtŭs īllĕ părēntīs
mīlĕs ĕt haūd sūrdā trāctārāt proēlĭă fāmā)
prōcēdīt rĕnŏvātă fŏcīs ēt paūpĕrĕ Vēstā
lūmĭnă praētēndēns. ūtque ōra āgnōvĭt ĕt aēgrūm
vūlnĕrĭbūs dūrīs āc, lāmēntābĭlĕ vīsū,
lāpsāntēs fūltūm trūncātā cūspĭdĕ grēssūs,
fūnēstī rūmōrĕ mălī iām saūcĭŭs aūrēs:
"quōd scĕlŭs, ō nĭmĭūs vītaē nĭmĭūmquĕ fĕrēndīs
ādvērsīs gĕnĭtūs cērnō? tē, māxĭmĕ, vīdī,
dūctōrūm, cūm cāptīvō Cārthāgĭnĭs ārcēm
tērrērēs vūltū, crīmēn cūlpāmquĕ Tŏnāntīs,
ōccĭdĕre ātque haūsī, quēm nōn Sīdōnĭă tēctă
ēxpŭlĕrīnt ēvērsă mĕō dē cōrdĕ, dŏlōrēm.
ēstĭs ŭbi ēn ĭtĕrūm, sŭpĕrī? dāt pēctŏră fērrō
Rēgŭlŭs, āc stīrpēm tāntaē pĕrĭūră rĕcīdīt
sūrgēntēm Cārthāgŏ dŏmūs." īnde aēgră rĕpōnīt
mēmbră tŏrō nēc fērrĕ rŭdīs mĕdĭcāmĭnă (quīppĕ
cāllēbāt bēllīs) nūnc pūrgāt vūlnĕră lŷmphā,
nūnc mūlcēt sūcīs. lĭgăt īnde āc vēllĕră mōllī
cīrcūmdāt tāctu ēt tōrpēntēs mītĭgăt ārtūs.
ēxīn cūră sĕnī trīstēm dēpēllĕrĕ fēssō
ōrĕ sĭtim ēt pārcā vīrēs āccērsĕrĕ mēnsā.
quaē pōstquām prŏpĕrātă, sŏpōr sŭă mūnĕră tāndēm
āpplĭcăt ēt mītēm fūndīt pēr mēmbră quĭētēm.
nēcdum ēxōrtă dĭēs, Mărŭs īnstāt vūlnĕrĭs aēstūs
ēxpērtīs mĕdĭcārĕ mŏdīs grātūmquĕ tĕpōrēm
ēxūtūs sĕnĭūm trĕpĭdā pĭĕtātĕ mĭnīstrāt.
Hīc iŭvĕnīs maēstōs tōllēns ād sīdĕră vūltūs
cūm gĕmĭtū lăcrĭmīsquĕ sĭmūl "sī cūlmĭnă nōndūm
Tārpēia ēxōsūs dāmnāstī scēptră Quĭrīnī,
ēxtrēmās Ĭtălūm rēs Aūsŏnĭāmquĕ rŭēntēm
āspĭce" ăīt "gĕnĭtōr, tāndēmque ādvērtĕ prŏcēllīs
aēquōs Īlĭăcīs ŏcŭlōs. āmīsĭmŭs Ālpēs,
nēc deīnde ādvērsīs mŏdŭs ēst: Tīcīnŭs ĕt ātēr
strāgĭbŭs Ērĭdănūs tūque īnsīgnītĕ trŏpaēīs
Sīdŏnĭīs Trĕbĭa ēt tēllūs lăcrĭmābĭlĭs Ārnī.
sēd quĭd ĕgo haēc? grăvĭōr quāntō vīs ēccĕ mălōrūm!
vīdī crēscēntēs Thrăsўmēnnī caēdĭbŭs ūndās
prōstrātāquĕ vĭrūm mōle, īntēr tēlă cădēntēm
vīdī Flāmĭnĭūm. tēstōr, mĕă nūmĭnă, mānēs
dīgnām mē poēnaē tūm nōbĭlĭtātĕ pătērnaē
strāge hōstīs quaēsīssĕ nĕcēm, nī trīstĭă lētūm
ūt quōndām pātrī nōbīs quŏquĕ fātă nĕgāssēnt."
Cētĕra ăcērbāntēm quēstū lēnīrĕ lăbōrāns
ēffātūr sĕnĭōr: "pătrĭō, fōrtīssĭmĕ, rītū,
quīcquĭd ădēst dūri ēt rērum īnclīnātă fĕrāmūs.
tālīs lēgĕ dĕūm clīvōsō trāmĭtĕ vītaē
pēr vărĭōs praēcēps cāsūs rŏtă vōlvĭtŭr aēvī.
sāt tĭbĭ, sāt māgna ēt tōtūm vūlgātă pĕr ōrbēm
stānt dŏcŭmēntă dŏmūs: săcĕr īlle ēt nūmĭnĕ nūllō
īnfĕrĭōr tŭŭs īllĕ părēns dĕcŏra āltă părāvīt
rēstāndo ādvērsīs nēc vīrtūtem ēxŭĭt ūllām,
āntĕ rĕlūctāntēs līquīt quām spīrĭtŭs ārtūs.
vīx pŭĕrīlĕ mĭhī tēmpūs cōnfēcĕrăt aētās,
cūm prīmō mālās sīgnābāt Rēgŭlŭs aēvō.
āccēssī cŏmĕs, ātque ōmnēs sŏcĭāvĭmŭs ānnōs,
dōnēc dīs Ĭtălaē vīsum ēst ēxstīnguĕrĕ lūmēn
gēntĭs, ĭn ēgrĕgĭō cūiūs sĭbĭ pēctŏrĕ sēdēm
cēpĕrăt ālmă Fĭdēs mēntēmque āmplēxă tĕnēbāt.
īlle ēnsēm nōbīs māgnōrum hūnc īnstăr hŏnōrūm
vīrtūtīsque ērgō dĕdĭt ēt, sōrdēntĭă fūmō
quaē cērnīs nūnc, frēnă; sĕd ēst ārgēntĕŭs ōllīs
fūlgōr. nēc cuīquām Mărŭs ēst pōst tālĭă dōnă
nōn praēlātŭs ĕquēs. vērūm sŭpĕrāvĭt hŏnōrēs
ōmnēs hāstă mĕōs. cuī mē lībārĕ Lўaēī
quōd cērnīs lătĭcēs, dīgnūm cōgnōscĕrĕ caūsām.
Tūrbĭdŭs ārēntēs lēntō pĕdĕ sūlcăt hărēnās
Bāgrădă, nōn ūllō Lĭbўcīs īn fīnĭbŭs āmnĕ
vīctūs līmōsās ēxtēndĕrĕ lātĭŭs ūndās
ēt stāgnāntĕ vădō pătŭlōs īnvōlvĕrĕ cāmpōs.
hīc stŭdĭō lătĭcūm, quōrum ēst haūd prōdĭgă tēllūs,
pēr rīpās laētī saēvīs cōnsēdĭmŭs ārvīs.
lūcŭs ĭnērs iūxtā Stўgĭūm pāllēntĭbŭs ūmbrīs
sērvābāt sĭnĕ sōlĕ nĕmūs, crāssūsquĕ pĕr aūrās
hālĭtŭs ērūmpēns taētrum ēxspīrābăt ŏdōrēm.
īntūs dīră dŏmūs cūrvōque īmmānĭs ĭn āntrō
sūb tērrās spĕcŭs ēt trīstēs sĭnĕ lūcĕ tĕnēbraē.
hōrrōr mēntĕ rĕdīt. mōnstrum ēxĭtĭābĭle ĕt īrā
tēllūrīs gĕnĭtūm, cuī pār vīx vīdĕrĭt aētās
ūllă vĭrūm, sērpēns cēntūm pōrrēctŭs ĭn ūlnās
lētālēm rīpam ēt lūcōs hăbĭtābăt Ăvērnōs.
īnglŭvĭem īmmēnsī vēntrīs grăvĭdāmquĕ vĕnēnīs
ālvūm dēprēnsī sătĭābānt fōntĕ lĕōnēs
aūt ācta ād flŭvĭūm tōrrēntī lāmpădĕ sōlīs
ārmēnta ēt trāctaē foēdā grăvĭtātĕ pĕr aūrās
āc tābe āfflātūs vŏlŭcrēs. sēmēsă iăcēbānt
ōssă sŏlo, īnfōrmī dăpĕ quaē rēplētŭs ĕt āspēr
vāstātīs grĕgĭbūs nīgrō rūctārăt ĭn āntrō.
īsque ŭbĭ fērvēntī cōncēpta īncēndĭa ăb aēstū
gūrgĭtĕ mūlcēbāt răpĭdo ēt spūmāntĭbŭs ūndīs,
nōndum ĕtĭām tōtō dēmērsūs cōrpŏre ĭn āmnēm
iām căpŭt ādvērsaē pōnēbāt mārgĭnĕ rīpaē.
īmprūdēns tāntaē pēstīs grădĭēbăr Ăquīnō
Āpēnnīnĭcŏla ātque Ūmbrō cŏmĭtātŭs Ăvēntĕ.
scīrĕ nĕmūs pācēmquĕ lŏci ēxplōrārĕ lĭbēbāt.
Iāmquĕ prŏpīnquāntūm tăcĭtūs pĕnĕtrāvĭt ĭn ārtūs
hōrrŏr ĕt ōccūltō rĭgŭērūnt frīgŏrĕ mēmbră.
īntrāmūs tămĕn ēt Nŷmphās nūmēnquĕ prĕcāmūr
gūrgĭtĭs īgnōtī trĕpĭdōsque ēt mūltă păvēntēs
ārcānō grēssūs aūdēmūs crēdĕrĕ lūcō.
ēcce ē vēstĭbŭlō prīmīsque ē faūcĭbŭs āntrī
Tārtărĕūs tūrbo ātque īnsānō saēvĭŏr Eūrō
spīrĭtŭs ērūmpīt, vāstōque ē gūttŭrĕ fūsă
tēmpēstās ŏrĭtūr mīxtām strīdōrĕ prŏcēllām
Cērbĕrĕō tōrquēns. păvĕfāctī clādĕ vĭcīssīm
āspĭcĭmūs. rĕsŏnārĕ sŏlūm tēllūsquĕ mŏvērī
ātque āntrūm rŭĕre ēt vīsī prōcēdĕrĕ mānēs.
quāntīs ārmātī caēlūm pĕtĭērĕ Gĭgāntēs
ānguĭbŭs, aūt quāntūs Lērnaē lāssāvĭt ĭn ūndīs
Āmphĭtrўōnĭădēn sērpēns, quālīsquĕ cŏmāntēs
aūrō sērvāvīt rāmōs Iūnōnĭŭs ānguīs,
tāntūs dīsiēctā tēllūrĕ sŭb āstră cŏrūscūm
ēxtŭlĭt ādsūrgēns căpŭt ātque īn nūbĭlă prīmām
dīspērsīt sănĭem ēt caēlūm foēdāvĭt hĭātū.
dīffŭgĭmūs tĕnŭēmquĕ mĕtū cōnāmŭr ănhēlī
tōllĕrĕ clāmōrēm; frūstrā, nām sībĭlă tōtūm
īmplēbānt nĕmŭs, āc sŭbĭtā fōrmīdĭnĕ caēcūs
ēt fāctī dāmnāndŭs Ăvēns (sēd fātă trăhēbānt)
āntīquaē quērcūs īngēntī rōbŏrĕ sēsē
ōccŭlĭt, īnfāndūm sī pōssēt fāllĕrĕ mōnstrūm
vīx ĕgŏmēt crēdō: spīrīs īngēntĭbŭs ārtĕ
ārbŏrĭs āstrīnxīt mōlēm pĕnĭtūsquĕ rĕvūlsām
ēvērtīt fūndo ēt rādīcĭbŭs ērŭĭt īmīs.
tūm trĕpĭdum āc sŏcĭōs ēxtrēmā vōcĕ cĭēntēm
cōrrĭpĭt ātque haūstū sōrbēns ēt faūcĭbŭs ātrīs
(vīdī rēspĭcĭēns) ōbscēnā cōndĭdĭt ālvō.
īnfēlīx flŭvĭō sēse ēt tōrrēntĭbŭs ūndīs
crēdĭdĕrāt cĕlĕrīquĕ fŭgā iām nābăt Ăquīnūs.
hūnc mĕdĭo īnvāsīt flūctū rīpaēquĕ rĕlātōs
(heū gĕnŭs īnfāndūm lētī!) dēpāscĭtŭr ārtūs.
Sīc dīrūm nōbīs ēt lāmēntābĭlĕ mōnstrūm
ēffūgīssĕ dătūr. quāntūm mēns aēgră sĭnēbāt,
āpprŏpĕrō grēssum ēt dūctōrī sīngŭlă pāndō.
īngĕmŭīt cāsūs iŭvĕnūm mĭsĕrātŭs ăcērbōs,
ūtque ĕrăt īn pūgnās ēt Mārtem ēt proēlĭa ĕt hōstēm
īgnĕŭs ēt māgna aūdēndī flāgrābăt ămōrĕ,
ōcĭŭs ārmă răpi ēt spēctātūm Mārtĕ sŭb ōmnī
īrĕ iŭbēt cāmpīs ĕquĭtēm. rŭĭt īpsĕ cĭtātūm
quādrŭpĕdēm plāntā fŏdĭēns, scūtātăquĕ rāptīm
cōnsĕquĭtūr iūssō mănŭs ēt mūrālĭă pōrtāt
bāllīstās tōrmēntă grăvēs suētāmquĕ mŏvērĕ
ēxcēlsās tūrrēs īmmēnsaē cūspĭdĭs hāstām.
iāmque ūbī fĕrălēm strĕpĭtū cīrcūmtŏnăt aūlām
cōrnĕă grāmĭnĕūm pērsūltāns ūngŭlă cāmpūm,
pērcĭtŭs hīnnītū sērpēns ĕvŏlūĭtŭr āntrō
ēt Stўgĭōs aēstūs fūmānti ēxsībĭlăt ōrĕ.
tērrĭbĭlīs gĕmĭnō dē lūmĭnĕ fūlgŭrăt īgnīs.
āt nĕmŭs ārrēctae ēt prōcēră căcūmĭnă sāltūs
ēxsŭpĕrānt crīstaē. trĭfĭdō vībrātă pĕr aūrās
līnguă mĭcāt mōtu ātque ādsūltāns aēthĕră lāmbīt.
ūt vērō strĕpŭērĕ tŭbaē, cōntērrĭtŭs āltē
īmmēnsum āttōllīt cōrpūs tērgōquĕ rĕsīdēns
cētĕră sīnuātīs glŏmĕrāt sūb pēctŏrĕ gŷrīs.
dīră dĕhīnc īn bēllă rŭīt răpĭdēquĕ rĕsōlvēns
cōntōrtōs ōrbēs dērēctō cōrpŏrĕ tōtām
ēxtēndīt mōlēm sŭbĭtōquĕ prŏpīnquŭs ĭn ōră
lātō dīstāntūm spătĭō vĕnĭt. ōmnĭs ănhēlāt
āttŏnĭtūs sērpēntĭs ĕquūs, frēnōquĕ tĕnērī
īmpătĭēns crēbrōs ēxspīrāt nārĭbŭs īgnēs.
ārdŭŭs īllĕ sŭbīt. tŭmĭdīs cērvīcĭbŭs āltūm
nūtăt ŭtrōquĕ căpūt. trĕpĭdōs īnde īncĭtŭs īrā
nūnc sūblīmĕ răpīt, nūnc vāstō pōndĕrĕ gaūdēt
ēlīsīssĕ prĕmēns. tūnc frāctīs ōssĭbŭs ātrām
ābsōrbēt sănĭem ēt tābō mānāntĕ pĕr ōră
mūtăt hĭāns hōstēm sēmēsăquĕ mēmbră rĕlīnquīt.
cēdēbānt iām sīgnă rĕtrō, vīctōrquĕ cătērvās
lōngĭŭs āvēctās āfflātūs pēstĕ prĕmēbāt,
cūm dūctōr prŏpĕrē rĕvŏcātam īn proēlĭă tūrmām
vōcĭbŭs īmpēllēns: "sērpēntīne Ītălă pūbēs
tērgă dămūs Lĭbўcīsquĕ părēm nōn ēssĕ fătēmūr
ānguĭbŭs Aūsŏnĭām? sī dēbēllāvĭt ĭnērtēs
hālĭtŭs āc vīsō mēns aēgra ēfflūxĭt hĭātū,
ībo ălăcēr sōlūsquĕ mănūs cōmpōnĕrĕ mōnstrō
sūffĭcĭām." clāmāns haēc ātque īntērrĭtŭs hāstām
fūlmĭnĕō vŏlŭcrēm tōrquēt pĕr ĭnānĕ lăcērtō.
vēnĭt ĭn ādvērsām nōn vānō tūrbĭnĕ frōntēm
cūspĭs ĕt, haūd paūlūm vīrēs ādiūtă rŭēntīs
cōntra ārdōrĕ fĕraē căpĭtī trĕmĕbūndă rĕsēdīt.
clāmŏr ăd āstră dătūr, vōcēsquĕ rĕpēntĕ prŏfūsaē
aēthĕrĭās ădĭērĕ dŏmōs. fŭrĭt īlĭcĕt īrā
tērrĭgĕna īmpătĭēns dărĕ tērgă nŏvūsquĕ dŏlōrī
ēt chălўbēm lōngō tūm prīmūm pāssŭs ĭn aēvō.
nēc frūstrā răpĭdī stĭmŭlāntĕ dŏlōrĕ fŭīssēt
īmpĕtŭs, āblātō nī Rēgŭlŭs ārtĕ rĕgēndī
īnstāntem ēlūsīssĕt ĕquō rūrsūsquĕ sĕcūtūm
cōrnĭpĕdīs gŷrōs flēxī cūrvāmĭnĕ tērgī
dētōrtīs laēvā cĕlĕr ēffūgīssĕt hăbēnīs.
Āt nōn spēctātōr Mărŭs īntēr tālĭă sēgnī
tōrpēbāt dēxtrā. mĕă tānto īn cōrpŏrĕ mōnstrī
hāstă sĕcūndă fŭīt. iămĭāmque ēxtrēmă trĭsūlcā
lāmbēbāt līnguā fēssī cērtāmĭnĕ tērgă
quādrŭpĕdīs; tōrsī tēlum ātque ūrgēntĭă vēlōx
īn mēmēt saēvī sērpēntīs proēlĭă vērtō.
hīnc ĭmĭtātă cŏhōrs cērtātīm spīcŭlă dēxtrīs
cōngĕrĭt āltērnāsquĕ fĕrūm dīdūcĭt ĭn īrās,
dōnēc mūrālī bāllīstă cŏērcŭĭt īctū.
tūm frāctūs dēmūm vīrēs; nēc iam āmplĭŭs aēgrā
cōnsuētum ād nīsūs spīnā praēstāntĕ rĭgōrēm
ūt sŏlĭtum īn nūbēs tōllīt căpŭt. ācrĭŭs īnstāt,
iāmque ālvō pĕnĭtūs dēmērsă phălārĭcă sēdīt,
ēt gĕmĭnūm vŏlŭcrēs lūmēn răpŭērĕ săgīttaē.
iām pătŭlīs vāstō sūb vūlnĕrĕ faūcĭbŭs ātēr
tābĭfĭcam ēxspīrāt sănĭēm spĕcŭs. ūltĭmă iāmquĕ
īngēstīs caūda ēt iăcŭlīs ēt pōndĕrĕ cōntī
haērĕt hŭmī; lāssōquĕ tămēn mĭnĭtātŭr hĭātū,
dōnēc tōrmēntīs strīdēns māgnōquĕ frăgōrĕ
dīscūssīt trābs āctă căpūt, lōngōquĕ rĕsōlvēns
āggĕrĕ sē rīpaē tāndem ēxhālāvĭt ĭn aūrās
līvēntēm nĕbŭlām fŭgĭēntĭs ăb ōrĕ vĕnēnī.
ērūpīt trīstī flŭvĭō mūgītŭs ĕt īmīs
mūrmŭră fūsă vădīs, sŭbĭtōque ēt lūcŭs ĕt āntrūm
ēt rĕsŏnaē sīlvīs ŭlŭlārūnt flēbĭlĕ rīpaē.
heū quāntīs lŭĭmūs mōx trīstĭă proēlĭă dāmnīs,
quāntăquĕ sūpplĭcĭa ēt quālēs ēxhaūsĭmŭs īrās!
nēc tăcŭērĕ pĭī vātēs fămŭlūmquĕ sŏrōrūm
Nāĭădūm, tĕpĭdā quās Bāgrădă nūtrĭt ĭn ūndā,
nōs vĭŏlāssĕ mănū sērīs mŏnŭērĕ pĕrīclīs.
haēc tūnc hāstă dĕcūs nōbīs prĕtĭūmquĕ sĕcūndī
vūlnĕrĭs ā vēstrō, Sērrānĕ, trĭbūtă părēntĕ,
prīncēps quaē sācrō bĭbĭt ē sērpēntĕ crŭōrēm."
Iāmdūdūm vūltūs lăcrĭmīs ātque ōră rĭgābāt
Sērrānūs mĕdĭōquĕ vĭrī sērmōnĕ prŏfātūr:
"huīc sī vītă dŭcī nōstrūm dūrāssĕt ĭn aēvūm,
nōn Trĕbĭa īnfaūstās sŭpĕrāssēt sānguĭnĕ rīpās,
nēc, Thrăsўmēnnĕ, tŭūs prĕmĕrēt tōt nōmĭnă gūrgēs."
Tūm sĕnĭōr "māgnās" īnquīt "dē sānguĭnĕ poēnās
praēcēpīt Tўrĭo ēt praēsūmptă pĭācŭlă mōrtīs.
nām dēfēctă vĭrīs ĕt ŏpēs āttrītă sŭpīnās
Āfrĭcă tēndēbāt pālmās, cūm sīdĕrĕ dīrō
mīsĭt Ăgēnŏrĕīs dūctōrem ănĭmōsă Thĕrāpnē.
nūllă vĭrō spĕcĭēs dĕcŏrīsque ēt frōntĭs ĕgēnūm
cōrpŭs; ĭn ēxĭgŭīs vĭgŏr, ādmīrābĭlĕ, mēmbrīs
vīvĭdŭs ēt nīsū māgnōs quī vīncĕrĕt ārtūs.
iām Mārtēm scīre ātque āstūs ādiūngĕrĕ fērrō
ēt dūrīs făcĭlēm pĕr ĭnhōspĭtă dūcĕrĕ vītām
haūd īstī, quēm nūnc pĕnĕs ēst sōllērtĭă bēllī,
cēdĕrĕt Hānnĭbălī. vēllem hūnc, ō trīstĭă nōbīs
Tāўgĕta, hūnc ūnūm nōn dūrāssētĭs ŏpācīs
Eūrōtaē rīpīs! vīdīssēm moēnĭă flāmmīs
Phoēnīssaē rŭĕre aūt cērtē nōn hōrrĭdă fātă
flēvīssēm dŭcĭs ēt, nūllā quōs mōrtĕ nĕc īgnī
ēxūtōs sērvāns pōrtābo īn Tārtără, lūctūs.
cōnsērtaē cāmpīs ăcĭēs, mūltūsquĕ pĕr ārvă
fērvēbāt Māvōrs, nēc mēns ĕrăt ūllă sĭne īrā.
hīc īntēr mĕdĭōs mĕmŏrāndīs Rēgŭlŭs aūsīs
lāxābāt fērrō cāmpum āc pēr tēlă rŭēbāt
nēc rĕpĕtēndă dăbāt lētālī vūlnĕră dēxtrā.
sīc ŭbĭ nīgrāntēm tōrquēns strīdēntĭbŭs Aūstrīs
pōrtāt tūrbŏ glŏbūm pĭcĕāque ē nūbĕ rŭīnām
pēndēntēm tērrīs părĭtēr pōntōquĕ mĭnātūr,
ōmnĭs ĕt āgrĭcŏla ēt nĕmŏrōsō vērtĭcĕ pāstōr
ēt pĕlăgō trĕpĭdāt sūbdūctīs nāvĭtă vēlīs.
āt fraūdēm nēctēns, sŏcĭōs ŭbĭ cōncăvă sāxă
claūdēbānt, vērtīt sŭbĭtō cērtāmĭnă Grāiūs
ēt dāt tērgă cĕlēr fīctā fōrmīdĭnĕ dūctōr,
haūd sĕcŭs āc stăbŭlīs prōcūrāns ōtĭă pāstōr
īn fŏvĕām pārcō tēctām vēlāmĭnĕ frōndīs
dūcīt nōctĕ lŭpōs pŏsĭtaē bālātĭbŭs āgnaē.
ābrĭpŭīt trāxītquĕ vĭrūm fāx mēntĭs hŏnēstaē
glōrĭa ĕt īncērtī fāllāx fīdūcĭă Mārtīs.
nōn sŏcĭōs cŏmĭtūmvĕ mănūs, nōn ārmă sĕquēntūm
rēspĭcĕre; īnsānō pūgnaē tēndēbăt ămōrĕ
iām sōlūs, nūbēs sŭbĭtō cūm dēnsă Lăcōnūm
sāxōsīs lătĕbrīs īntēnto ād proēlĭă cīrcūm
fūndĭtŭr, ēt pōne īnsūrgīt vīs saēvă vĭrōrūm.
ō dīrām Lătĭō lūcēm fāstīsquĕ nŏtāndām!
dēdĕcŭs ō, Grādīvĕ, tŭūm! tĭbĭ dēxtĕra ĕt ūrbī
nātă tŭaē trīstī dāmnātūr sōrtĕ cătēnaē.
haūd ūmquam ābsīstām gĕmĭtū. tē, Rēgŭlĕ, vīdīt
Sīdŏnĭūs cārcēr, tūque huīc sāt māgnă trĭūmphō
vīsa ēs, Cārthāgō, sŭpĕrīs! quaē poēnă sĕquētūr
dīgnă sătīs tālī pōllūtōs Mārtĕ Lăcōnās?
Āt nŏva Ĕlīssaēī iūrātō foēdĕră pātrēs
cōnsūltānt māndārĕ dŭcī pācīsquĕ sĕquēstrēm
mīttĕrĕ pōscēntīs vīnctam īntēr proēlĭă pūbēm
cāptīvāmquĕ mănūm dūctōrĕ rĕpēndĕrĕ nōstrō.
nēc mŏră iām stābāt prīmīs īn lītŏrĭs ūndīs
nāvālī prōpūlsă rătīs, iām naūtĭcă pūbēs
aūt sīlvīs strīngūnt rēmōs aūt ābiĕtĕ sēctā
trānstră nŏvānt. hīs īntōrtōs āptārĕ rŭdēntēs,
hīs stŭdĭum ērēctō cōmpōnĕrĕ cārbăsă mālō.
ūncă lŏcānt prōrā cūrvātī pōndĕră fērrī.
ānte ōmnēs dōctūs pĕlăgī rēctōrquĕ cărīnaē
pūppim āptāt clāvūmquĕ Cŏthōn. mĭcăt aērĕŭs āltā
fūlgŏr ăquā trĭfĭdī splēndēntĭs ĭn aēquŏrĕ rōstrī.
tēlă sĭmūl vărĭāmquĕ fĕrūnt cōntra āspĕră pōntī
rērum ād tēmpŭs ŏpēm. mĕdĭaē stāt mārgĭnĕ pūppīs,
quī vōce āltērnōs naūtārūm tēmpĕrĕt īctūs
ēt rēmīs dīctēt sŏnĭtūm părĭtērquĕ rĕlātīs
ād nŭmĕrūm plaūdāt rĕsŏnāntĭă caērŭlă tōnsīs.
Pōstquām cōnfēctūm naūtīs ŏpŭs hōrăquĕ cūrsūs
ātque ārmātă rătīs vēntīquĕ dĕdērĕ prŏfūndūm,
ōmnīs tūrbă rŭīt, mātrēs pŭĕrīquĕ sĕnēsquĕ.
pēr mĕdĭōs coētūs trăhĭt ātque ĭnĭmīcă pĕr ōră
spēctāndūm Fōrtūnă dŭcēm. fērt lūmĭnă cōntrā
pācātūs frōntēm, quālīs cūm lītŏră prīmūm
āttĭgĭt āppūlsā rēctōr Sīdōnĭă clāssĕ.
āccēssī cŏmĕs haūd īpsō rĕnŭēntĕ rătīquĕ
īmpŏsĭtūs maēstīs sŏcĭūm mē cāsĭbŭs āddō.
īllŭvĭem ātque ĭnŏpēs mēnsās dūrūmquĕ cŭbīlĕ
ēt cērtārĕ mălīs ūrgēntĭbŭs hōstĕ pŭtābāt
dēvīctō māiūs, nēc tām fūgīssĕ căvēndō
ādvērsa ēgrĕgĭūm, quām pērdŏmŭīssĕ fĕrēndō.
spēs tămĕn ūnă mĭhī, quāmquām bĕnĕ cōgnĭta ĕt ōlīm
ātrōx īllă fĭdēs, ūrbēm mūrōsquĕ dŏmūmquĕ
tāngĕrĕ sī mĭsĕrīs lĭcŭīssēt, cōrdă mŏvērī
pōssĕ vĭri ēt vēstrō cērtē mītēscĕrĕ flētū.
claūdēbām sūb cōrdĕ mĕtūs lăcrĭmāsquĕ pŭtābām
ēssĕ vĭro ēt nōstraē sĭmĭlem īntēr trīstĭă mēntēm.
cūm tāndēm pătrĭaē Tĭbĕrīno āllābĭmŭr āmnī,
sērvābām vūltūs dŭcĭs āc prōdēntĭă sēnsūm
lūmĭna ĕt ōbtūtū pērstābam īntēntŭs ĕōdēm.
sī quă fĭdēs, ūnūm, pŭĕr, īntēr mīllĕ lăbōrēs,
ūnum ĕtĭam īn pătrĭā saēvāque ĭn Ăgēnŏrĭs ūrbĕ
ātque ūnūm vīdī poēnaē quŏquĕ tēmpŏrĕ vūltūm.
ōbvĭă cāptīvō cūnctīs sĭmŭl ūrbĭbŭs ībāt
Aūsŏnĭa, ēt cāmpūm tūrbā vīncēntĕ prŏpīnquī
īmplēntūr cōllēs; strĕpĭt āltīs Ālbŭlă rīpīs.
īpsī Poēnōrūm prŏcĕrēs īmmītĭă cōrdă
ād pătrĭōs cērtānt cūltūs rĕvŏcārĕ, tŏgaēquĕ
āddēbātŭr hŏnōs. stĕtĭt īllăcrĭmāntĕ sĕnātū
ēt mātrūm tūrbā iŭvĕnūmquĕ dŏlōrĕ prŏfūsō
īntēr tōt gĕmĭtūs īmmōbĭlĭs. āggĕrĕ cōnsūl
tēndēbāt dēxtram ēt pătrĭā vēstīgĭă prīmūs
pōnēntēm tērra ōccūrsū cĕlĕbrābăt ămīcō.
cōllēgīt grēssūm, mŏnĭtūsquĕ rĕcēdĕrĕ cōnsūl
nēc sūmmūm vĭŏlārĕ dĕcūs. cīngēntĕ sŭpērbā
Poēnōrūm tūrbā cāptīvō tēgmĭnĕ saēptūs
ībăt ĕt īnvĭdĭām caēlō dīvīsquĕ fĕrēbāt.
"Ēccĕ trăhēns gĕmĭnūm nātōrūm Mārcĭă pīgnūs,
īnfēlīx nĭmĭā māgnī vīrtūtĕ mărītī,
squālēntēm crīnem ēt trīstēs lăcĕrābăt ămīctūs.
āgnōscīsnĕ dĭem? ān tĕnĕrīs nōn haēsĭt ĭn ānnīs?
ātque ĕă, pōstquam hăbĭtū iūxta ēt vēlāmĭnĕ Poēnō
dēfōrmem āspēxīt, fūsīs ŭlŭlātĭbŭs aēgră
lābĭtŭr, ēt gĕlĭdōs mōrtīs cŏlŏr ōccŭpăt ārtūs.
sī quă dĕīs pĭĕtās, tālēs, Cārthāgŏ, vĭdērĕ
dēnt tĭbĭ Sīdŏnĭās mātrēs. mē vōcĕ quĭētā
āffātūs iŭbĕt ēt vēstrōs ēt cōniŭgĭs ūnā
ārcēre āmplēxūs pătĕr, īmpĕnĕtrābĭlĭs īllĕ
lūctĭbŭs ēt nūmquām sūmmīssūs cōllă dŏlōrī."
Hīc āltō iŭvĕnīs gĕmĭtū lăcrĭmīsquĕ cŏōrtīs
"māgnĕ părēns" īnquīt "quō māiūs nūmĭnĕ nōbīs
Tārpēiā nĕc ĭn ārcĕ sĕdēt, sī iūră quĕrēlīs
sūnt cōncēssă pĭīs, cūr hōc mātrīquĕ mĭhīquĕ
sōlāmēn, vēl cūr dĕcŭs hōc, ō dūrĕ, nĕgāstī,
tāngĕrĕ sācrātōs vūltūs ātque ōscŭla ăb ōrĕ
lībāvīssĕ tŭō? dēxtrām mĭhĭ prēndĕrĕ dēxtrā
nōn lĭcĭtūm? lĕvĭōră fŏrēnt haēc vūlnĕră quāntūm,
sī fērre ād mānēs īnfīxōs mēntĕ dărētūr
āmplēxūs, vĕnĕrāndĕ, tŭōs. sēd vānă rĕcōrdōr,
nī, Mărĕ, (nām prīmō tūnc haērēbāmŭs ĭn aēvō)
hūmānā māiōr spĕcĭēs ĕrăt. hōrrĭdă cānō
vērtĭcĕ dēscēndēns īngēntĭă cōllă tĕgēbāt
caēsărĭēs, frōntīquĕ cŏmā squālēntĕ sĕdēbāt
tērrĭbĭlīs dĕcŏr ātque ănĭmī vĕnĕrābĭlĕ pōndūs.
nīl pōsthāc ŏcŭlīs sĭmĭle īncĭdĭt." ēxcĭpĭt īndĕ
iām Mărŭs ātque ĭnhĭbēns cōnvēllĕrĕ vūlnĕră quēstū
"quīd, cūm praētĕrĭtīs īnvīsă pĕnātĭbŭs" īnquīt
"hōspĭtĭa ēt sēdēs Poēnōrum īntrāvĭt ăcērbās?
āffīxī clĭpĕī cūrrūsque ēt spīcŭlă nōtă,
aēdĭbŭs īn pārvīs māgnī mŏnŭmēntă trĭūmphī,
pūlsābānt ŏcŭlōs, cōniūnx īn līmĭnĕ prīmō
clāmābāt: "quō fērs grēssūs? nōn Pūnĭcŭs hīc ēst,
Rēgŭlĕ, quēm fŭgĭās, cārcēr. vēstīgĭă nōstrī
cāstă tŏrī dŏmŭs ēt pătrĭūm sĭnĕ crīmĭnĕ sērvāt
īnvĭŏlātă lărēm. sĕmĕl hīc ĭtĕrūmquĕ (quĭd, ōrō,
pōllūtum ēst nōbīs?) prōlēm grātāntĕ sĕnātū
ēt pătrĭā sum ēnīxă tĭbī. tŭă, rēspĭcĕ, sēdēs
haēc ēst, ūnde īngēns ŭmĕrīs fūlgēntĭbŭs ōstrō
vīdīstī Lătĭōs cōnsūl prōcēdĕrĕ fāscēs,
ūnde īre īn Mārtēm, quō cāptă rĕfērrĕ sŏlēbās
ēt vīctōr mēcūm sūspēndĕrĕ pōstĭbŭs ārmă.
nōn ĕgŏ cōmplēxūs ēt sānctaē foēdĕră taēdaē
cōniŭgĭūmvĕ pĕtō. pătrĭōs dāmnārĕ pĕnātēs
ābsīste āc nātīs fās dūc cōncēdĕrĕ nōctēm."
Hōs īntēr flētūs iūnctūs vēstīgĭă Poēnīs
līmĭnĕ sē clūsīt Tўrĭō quēstūsquĕ rĕlīquīt.
vīxdūm clāră dĭēs sūmmā lūstrābăt ĭn Oētā
Hērcŭlĕī mŏnŭmēntă rŏgī, cūm cōnsŭl ădīrĕ
āccīrīquĕ iŭbēt Lĭbўās. tūm līmĭnă tēmplī
vīdĭmŭs īntrāntēm. quaē cōnsūltātă sĕnātūs
quāsvĕ vĭrī vōcēs ēxtrēmūm cūrĭă maērēns
aūdĭĕrīt, plăcĭdō nōbīs īpse ēdĭdĭt ōrĕ.
īntŭlĭt ūt grēssūs, cērtātīm vōcĕ mănūquĕ
ād sŏlĭtām sēdem ēt vēstīgĭă nōtă vŏcābānt.
ābnŭĭt āntīquūmquĕ lŏci āspērnātŭr hŏnōrēm.
āt cīrcūmfūsī nōn sētĭŭs ūndĭquĕ dēxtrām
prēnsāre āc, pătrĭaē dūctōrēm nōmĭnĕ tāntō
rēddĕrĕt, ōrābānt; cāptīvā pōssĕ rĕdēmptūm
pēnsārī tūrba, āc Tўrĭās tūm iūstĭŭs ārcēs
ārsūrās dēxtrā, fŭĕrīt quaē vīnctă cătēnīs.
Tūm pālmās sĭmŭl āttōllēns āc lūmĭnă caēlō
"iūstĭtĭaē rēctīquĕ dătōr, quī cūnctă gŭbērnās,
nēc lĕvĭōr mĭhĭ dīvă Fĭdēs Sārrānăquĕ Iūnŏ,
quōs rĕdĭtūs tēstēs iūrātā mēntĕ vŏcāvī,
sīt mĭhĭ fās mē dīgnă lŏquī Lătĭōsquĕ tŭērī
vōcĕ fŏcōs; ībo ād Tўrĭōs nōn sēgnĭŏr" īnquīt
"stāntĕ fĭdē rĕdĭtūs ēt sālvō foēdĕrĕ poēnaē.
sīc nōbīs rērum ēxĭtĭō dēsīstĭte hŏnōrēm
tēndĕrĕ. tōt bēllīs tōtque ānnīs frēgĭmŭs aēvūm.
nūnc ĕtĭām vīnclīs ēt lōngō cārcĕrĕ tōrpēnt
cāptīvo īn sĕnĭō vīrēs. fŭĭt īllĕ nĕc ūmquām,
dūm fŭĭt, ā dūrō cēssāvīt mūnĕrĕ Mārtīs
Rēgŭlŭs. ēxsānguī spēctātīs cōrpŏrĕ nōmēn.
āt nōn Cārthāgō, fraūdūm dŏmŭs, īnscĭă quāntūm
ē nōbīs rēstēt, iŭvĕnēs părăt, āspĕră fērrō
pēctŏră, cāptīvōs nōstrā pēnsārĕ sĕnēctā.
ītĕ dŏlōs cōntrā, gēnsque āstū fāllĕrĕ laētă
dīscāt, mē cāptō quāntūm tĭbĭ, Rōmă, sŭpērsīt.
nēc vērō plăcĕāt, nĭsĭ quaē dē mōrĕ părēntūm
pāx ĕrĭt. ēxpōscūnt Lĭbўēs nōbīsquĕ dĕdērĕ
haēc rĕfĕrēndă părī lĭbĕāt sūspēndĕrĕ bēllūm
foēdĕre ĕt ēx aēquō gĕmĭnās cōnscrībĕrĕ lēgēs.
sēd mĭhĭ sīt Stўgĭōs ānte īntrāvīssĕ pĕnātēs
tālĭă quām vĭdĕām fĕrĭēntēs pāctă Lătīnōs."
Haēc fātūs Tўrĭaē sēsē iām rēddĭdĭt īraē,
nēc mŏnĭtūs spērnēntĕ grăvēs fīdōsquĕ sĕnātū
Poēnōrūm dīmīssă cŏhōrs. quaē maēstă rĕpūlsā
āc mĭnĭtāns cāptō pătrĭās prŏpĕrābăt ăd ōrās.
prōsĕquĭtūr vūlgūs, pātrēs, āc plānctĭbŭs īngēns
pērsŏnăt ēt lūctū cāmpūs. rĕvŏcārĕ lĭbēbāt
īntērdum ēt iūstō cāptūm rĕtĭnērĕ dŏlōrĕ.
Āt trĕpĭda ēt sŭbĭtō ceū stāns īn fūnĕrĕ cōniūnx,
ūt vīdīt pūppī prŏpĕrāntem īntrārĕ, trĕmēndūm
vōcĭfĕrāns cĕlĕrēm grēssūm rĕfĕrēbăt ăd ūndās
"tōllĭtĕ mē, Lĭbўēs, cŏmĭtēm poēnaēquĕ nĕcīsquĕ.
hōc ūnūm, cōniūnx, ŭtĕrī pēr pīgnŏră nōstrī
ūnum ōrō: lĭcĕāt tēcūm quōscūmquĕ fĕrēntēm
tērrārūm pĕlăgīquĕ pătī caēlīquĕ lăbōrēs.
nōn ĕgo Ămŷclaēūm dūctōrem īn proēlĭă mīsī,
nēc nōstrīs tŭă sūnt cīrcūmdătă cōllă cătēnīs.
cūr ūsque ād Poēnōs mĭsĕrām fŭgĭs? āccĭpĕ mēcūm
hānc prōlēm. fōrsān dūrās Cārthāgĭnĭs īrās
flēctēmūs lăcrĭmīs, aūt sī praēclūsĕrĭt aūrēs
ūrbs ĭnĭmīcă sŭās, ĕădēm tūnc hōră mănēbīt
tēquĕ tŭōsquĕ sĭmūl; vēl sī stāt rūmpĕrĕ vītām,
īn pătrĭā mŏrĭāmŭr. ădēst cŏmĕs ūltĭmă fātī."
Hās īntēr vōcēs vīnclīs rĕsŏlūtă mŏvērī
paūlātim ēt rīpā coēpīt dēcēdĕrĕ pūppīs.
tūm vēro īnfēlīx mēntēm fŭrĭātă dŏlōrĕ
ēxclāmāt fēssās tēndēns ād lītŏră pālmās:
"ēn, quī sē iāctāt Lĭbўaē pŏpŭlīsquĕ nĕfāndīs
ātque hōstī sērvārĕ fĭdēm! dătă foēdĕră nōbīs
āc prōmīssă fĭdēs thălămīs ŭbĭ, pērfĭdĕ, nūnc ēst?"
ūltĭmă vōx dūrās haēc tūnc pĕnĕtrāvĭt ăd aūrēs;
cētĕră pērcūssī vĕtŭērūnt nōscĕrĕ rēmī.
Tūm flŭvĭō rāptim ād pĕlăgī dēvōlvĭmŭr ōrās
āc lĕgĭmūs pōntūm pīnūque īmmānĕ căvātā
aēquŏr ĕt īmmēnsās cūrvā trăbĕ fīndĭmŭs ūndās.
lūdĭbrĭūm nĕcĭs hōrrēscēns, vīs āspĕră pōntī
ōbrŭĕrēt scŏpŭlīsquĕ rătēm fŭrŏr īmprŏbŭs Eūrī
frāngĕrĕt, ōptābām; lētum īd cōmmūnĕ fŭīssēt.
sēd nōs īn poēnām mŏdĕrātō flāmĭnĕ lēnēs
vēxērūnt Zĕphўrī Tўrĭōquĕ dĕdērĕ fŭrōrī.
Īnfēlīx vīdī pătrĭāmquĕ rĕmīssŭs ĭn ūrbēm
nārrātōr poēnaē dūrā mērcēdĕ rĕvērtī.
nēc tĭbĭ nūnc rītūs ĭmĭtāntem īrāsquĕ fĕrārūm
Pŷgmălĭōnēām tēmptārem ēxprōmĕrĕ gēntēm,
sī māiūs quīcquām tōtō vīdīssĕt ĭn ōrbĕ
gēns hŏmĭnūm, quām quōd vēstrī vĕnĕrāndă părēntīs
ēdĭdĭt ēxēmplūm vīrtūs. pŭdĕt āddĕrĕ quēstūs
sūpplĭcĭīs, quaē spēctāvī plăcĭdo ōrĕ fĕrēntēm.
tū quŏquĕ, cārĕ pŭēr, dīgnūm tē sānguĭnĕ tāntō
fīngĕrĕ nē cēssa ātque ŏrĭēntēs cōmprĭmĕ flētūs.
praēfīxō părĭbūs līgnō mūcrōnĭbŭs ōmnēs
ārmāntūr lătĕrūm crātēs, dēnsūsquĕ pĕr ārcām
tēxĭtŭr ērēctī stāntīsque ēx ōrdĭnĕ fērrī
īnfēlīx stĭmŭlūs, sōmnīsque hāc fraūdĕ nĕgātīs
quōcūmque īnflēxūm prōdūctō tēmpŏrĕ tōrpōr
īnclīnāvĭt ĭnērs, fŏdĭūnt ād vīscĕră cōrpūs.
ābsīste, ō iŭvĕnīs, lăcrĭmīs. pătĭēntĭă cūnctōs
haēc sŭpĕrāt cūrrūs. lōngō rĕvĭrēscĕt ĭn aēvō
glōrĭă; dūm caēlī sēdēm tērrāsquĕ tĕnēbīt
cāstă Fĭdēs, dūm vīrtūtīs vĕnĕrābĭlĕ nōmēn
vīvĕt; ĕrītquĕ dĭēs, tŭă quō, dūx īnclĭtĕ, fātă
aūdīre hōrrēbūnt ā tē cālcātă mĭnōrēs."
haēc Mărŭs ēt maēstā rĕfŏvēbāt vūlnĕră cūrā.
Īntĕrĕā răpĭdās pērfūsă crŭōrĭbŭs ālās,
sīcūt sānguĭnĕā Thrăsўmēnnī tīnxĕrăt ūndā,
vēra āc fīctă sĭmūl spārgēbāt Fāmă pĕr ūrbēm.
Āllĭa ĕt īnfāndī Sĕnŏnēs cāptaēquĕ rĕcūrsāt
āttŏnĭtīs ārcīs făcĭēs. ēxcūssĭt hăbēnās
lūctĭfĭcūs Păvŏr, ēt tēmpēstās aūctă tĭmēndō.
hīc rāptīm rŭĭt īn mūrōs. vōx hōrrĭdă fērtūr
"hōstĭs ădēst", iăcĭūntquĕ sŭdēs ĕt ĭnānĭă tēlă.
āst ălĭaē lăcĕrīs cānēntēs crīnĭbŭs āltă
vērrūnt tēctă dĕum ēt sērīs pōst fātă sŭōrūm
sōllĭcĭtānt prĕcĭbūs. rĕquĭēm tĕnĕbraēquĕ dĭēsquĕ
āmīsērĕ. iăcēnt pōrtīs ŭlŭlāntĕ dŏlōrĕ
dīspērsūm vūlgūs, rĕmĕāntūmque ōrdĭnĕ lōngō
sērvāt tūrbă grădūs; pēndēnt ēx ōrĕ lŏquēntūm,
nēc laētīs sāt cērtă fĭdēs, ĭtĕrūmquĕ mŏrāntūr
ōrāndo ēt vūltu īntērdūm sĭnĕ vōcĕ prĕcātī,
quōd rŏgĭtānt, aūdīrĕ păvēnt. hīnc flētŭs, ŭbi aūrēs
pērcūssaē grăvĭōrĕ mălō, mĕtŭs īndĕ, nĕgātūm
sī scīre ēt dŭbĭūs rēspōnsī nūntĭŭs haēsīt.
iāmque ŭbĭ cōnspēctū rĕdĕūntīs vīsă prŏpīnquō
cōrpŏră, sōllĭcĭtē laētī fūndūntŭr ĕt īpsīs
ōscŭlă vūlnĕrĭbūs fīgūnt sŭpĕrōsquĕ fătīgānt.
Hīc īntēr trĕpĭdōs cūraē vĕnĕrāndŭs ăgēbāt
Sērrānūm Mărŭs, ātque ōlīm pōst fātă mărītī
nōn ēgrēssă dŏmūm vītātō Mārcĭă coētū
ēt lūcēm caūsā nātōrūm pāssă rŭēbāt
īn lūctūm sĭmĭlem āntīquō. tūrbātă rĕpēntĕ
āgnōscēnsquĕ Mărūm "Fĭdĕī cŏmĕs īnclĭtĕ māgnaē,
hūnc cērtē mĭhĭ rēddĭs" ăīt. "lĕvĕ vūlnŭs? ăn āltē
ūsque ād nōstră fĕrūs pĕnĕtrāvīt vīscĕră mūcrŏ?
quīcquĭd ĭd ēst, dūm nōn vīnctūm Cārthāgŏ cătēnīs
ābrĭpĭāt poēnaēque īnstaūrēt mōnstră pătērnaē,
grātum ēst, ō sŭpĕrī. quŏtĭēns heū, nātĕ, pĕtēbām,
nē pătrĭās īrās ănĭmōsque īn proēlĭă fērrēs
neū tē bēllĭgĕrī stĭmŭlārĕt ĭn ārmă părēntīs
trīstĕ dĕcūs. nĭmĭūm vīvācīs dūră sĕnēctaē
sūpplĭcĭa ēxpēndī. quaēsō, iām pārcĭtĕ, sī quā
nūmĭnă pūgnāstīs nōbīs." Āt clādĭs ăcērbaē
dīscūssā ceū nūbĕ pătrēs cōnquīrĕrĕ fēssīs
iām rēbūs mĕdĭtāntŭr ŏpem, ātque ād mūnĕră bēllī
cērtātūr, pūlsūsquĕ tĭmōr grăvĭōrĕ pĕrīclō.
māxĭmă cūrārūm rēctōrēm pōnĕrĕ cāstrīs,
cuī Lătĭum ēt mōlēs rērūm quāssātă rĕcūmbāt
spēctānte ōccāsūm pătrĭā. Iŏvĭs īllă rŭēntī
Aūsŏnĭae ātque Ĭtălīs tēmpūs prōtēndĕrĕ rēgnīs
cūră fŭīt; nām Tŷrrhēnōs Poēnūmquĕ sĕcūndīs
Ālbānā sūrgēns rēspēxĕrăt ārcĕ tŭmēntēm,
quī fērre īn mūrōs vīctrīcĭă sīgnă părābāt.
tūm quāssāns căpŭt "haūd ūmquām tĭbĭ Iūppĭtĕr" īnquīt
"ō iŭvĕnīs, dĕdĕrīt pōrtās trānscēndĕrĕ Rōmaē
ātque īnfērrĕ pĕdēm. Tŷrrhēnās stērnĕrĕ vāllēs
caēdĭbŭs ēt rīpās flŭvĭōrum ēxīrĕ Lătīnō
sānguĭnĕ fās fŭĕrīt. Tārpēium āccēdĕrĕ cōllēm
mūrīsque āspīrārĕ vĕtō." quătĕr īndĕ cŏrūscūm
cōntōrsīt dēxtrā fūlmēn, quō tōtă rĕlūxīt
Maēŏnĭdūm tēllūs, ātrāmquĕ pĕr aēthĕră vōlvēns
ābrūptō frēgīt caēlō sŭpĕr āgmĭnă nūbēm.
nēc Poēnum āvērtīssĕ sătīs; dāt nūmĭnĕ māgnō
Aēnĕădīs mēntēm grĕmĭō dēpōnĕrĕ tūtō
Rōmŭlĕām tāndēm Făbĭōquĕ sălūtĭs hăbēnās
crēdĕrĕ dūctōrī. cuī pōstquām trādĭtă bēllī
iūră vĭdēt, "nōn hūnc" īnquīt "sŭpĕrāvĕrĭt ūmquām
īnvĭdĭa aūt blāndō pŏpŭlārīs glōrĭă fūcō,
nōn āstūs fāllāx, nōn praēda ălĭūsvĕ cŭpīdŏ.
bēllāndī vĕtŭs āc laūdūm clādūmquĕ quĭētā
mēntĕ căpāx. pār īngĕnĭūm cāstrīsquĕ tŏgaēquĕ."
sīc gĕnĭtōr dīvūm rĕcĭpītque ād sīdĕră grēssūm.
Hīc cīrcūmspēctīs nūllī dēprēnsŭs ĭn ārmīs
laūdātūsquĕ Iŏvī Făbĭūs mīrābĭlĕ quāntūm
gaūdēbāt rĕdŭcēm pătrĭae ānnŭmĕrārĕ rĕvērsūs,
dūxĕrăt ēgrĕdĭēns quām sēcum īn proēlĭă pūbēm.
nēc mēmbrīs quīsquām nātōvĕ pĕpērcĭt ămātō
ācrĭŭs aūt vīdīt sŏcĭūm pēr bēllă crŭōrēm
trīstĭŏr ātque īdēm pērfūsūs sānguĭnĕ vīctōr
hōstīlī plēnīs rĕpĕtēbāt moēnĭă cāstrīs.
stīrpĕ gĕnūs clārūm caēlōque āffīnĭs ŏrīgŏ.
nām rĕmĕāns lōngīs ōlīm Tīrŷnthĭŭs ōrīs
ēt trīplīcīs mōnstrĭ fămam ēt spēctācŭlă cāptās
mīră bŏvēs hāc, quā fūlgēnt nūnc moēnĭă Rōmaē,
ēgĭt ŏvāns. tūnc Ārcădĭūs, sīc fāmă, lŏcābāt
īntēr dēsērtōs fūndātă Pălātĭă dūmōs
paūpĕrĕ sūb pŏpŭlō dūctōr, cūm rēgĭă vīrgŏ
hōspĭtĕ vīctă săcrō Făbĭūm dē crīmĭnĕ laētō
prōcrĕăt ēt māgnī cōmmīscēt sēmĭnĭs ōrtūs
Ārcăs ĭn Hērcŭlĕōs mātēr vēntūră nĕpōtēs.
tēr cēntūm dŏmŭs haēc Făbĭōs ārmāvĭt ĭn hōstēm
līmĭnĕ prōgrēssōs ūnō, pūlchērrĭmă quōrūm
cūnctāndō Făbĭūs sŭpĕrāvīt fāctă dŭcēmquĕ
Hānnĭbălem aēquāndō. tāntūs tūnc, Poēnĕ, fŭīstī.
Dūm sē pērcūlsī rĕnŏvānt īn bēllă Lătīnī,
tūrbātūs Iŏve ĕt ēxūtā spē moēnĭă Rōmaē
pūlsāndī cōllēs Ūmbrōs ātque ārvă pĕtēbāt
Hānnĭbăl, ēxcēlsō sūmmī quā vērtĭcĕ mōntīs
dēvēxūm lătĕrī pēndēt Tŭdĕr, ātque ŭbĭ lātīs
prōiēcta īn cāmpīs nĕbŭlās ēxhālăt ĭnērtēs
ēt sĕdĕt īngēntēm pāscēns Mēvānĭă taūrūm,
dōnă Iŏvī. tūm Pāllădĭōs sē fūndĭt ĭn āgrōs,
Pīcēnūm dīvēs praēdae, ātque ērrāntĭbŭs ārmīs,
quō spŏlĭa īnvītānt, trānsfērt pŏpŭlāntĭă sīgnă,
dōnēc pēstĭfĕrōs mītīs Cāmpānĭă cūrsūs
tārdāvīt bēllūmquĕ sĭnu īndēfēnsă rĕcēpīt.
Hīc dūm stāgnōsī spēctāt tēmplūmquĕ dŏmōsquĕ
Lītērnī dūctōr, vărĭā splēndēntĭă cērnīt
pīctūrā bēllī pătrĭbūs mŏnŭmēntă prĭōrīs
ēxhaūstī; nām pōrtĭcĭbūs sīgnātă mănēbānt,
quīs ĭnĕrāt lōngūs rērum ēt spēctābĭlĭs ōrdŏ.
prīmūs bēllă trŭcī suādēbāt Rēgŭlŭs ōrĕ,
bēllă nĕgāndă vĭrō, sī nōscĕrĕ fātă dărētūr.
āc prīncēps Poēnīs īndīctā mōrĕ părēntūm
Āppĭŭs āstābāt pūgnā laūrōquĕ rĕvīnctūs
iūstūm Sārrānā dūcēbāt caēdĕ trĭūmphūm.
aēquŏrĕūm iūxtā dĕcŭs ēt nāvālĕ trŏpaēūm,
rōstră gĕrēns nĭvĕā sūrgēbāt mōlĕ cŏlūmnă:
ēxŭvĭās Mārtī dōnūmquĕ Dŭīlĭŭs āltō
ānte ōmnēs mērsā Poēnōrūm clāssĕ dĭcābāt.
cuī, nōctūrnŭs hŏnōs, fūnālĭă clāră săcērquĕ
pōst ĕpŭlās tĭbĭcēn ādēst, cāstōsquĕ pĕnātēs
īnsīgnīs laētī rĕpĕtēbāt mūrmŭrĕ cāntūs.
cērnĭt ĕt ēxtrēmōs dēfūnctī cīvĭs hŏnōrēs:
Scīpĭŏ dūctōrīs cĕlĕbrābāt fūnĕră Poēnī,
Sārdōā vīctōr tērrā. vĭdĕt īndĕ rŭēntēm
lītŏrĭbūs Lĭbўcīs dīspērsă pĕr āgmĭnă pūbēm;
īnstābāt crīstā fūlgēns ēt tērgă prĕmēbāt
Rēgŭlŭs; Aūtŏlŏlēs Nŏmădēsque ēt Maūrŭs ĕt Hāmmōn
ēt Gărămās pŏsĭtīs dēdēbānt ōppĭdă tēlīs.
lēntŭs hărēnōsō spūmābāt Bāgrădă cāmpō
vīpĕrĕā sănĭē, tūrmīsquĕ mĭnāntĭbŭs ūltrō
pūgnābāt sērpēns ēt cūm dŭcĕ bēllă gĕrēbāt.
nēcnōn prōiēctūm pūppī frūstrāquĕ vŏcāntēm
nūmĭna Ămŷclaēūm mērgēbāt pērfĭdă pōntō
rēctōrēm mănŭs, ēt sērās tĭbĭ, Rēgŭlĕ, poēnās
Xānthīppūs dīgnī pēndēbăt ĭn aēquŏrĕ lētī.
āddĭdĕrānt gĕmĭnās mĕdĭō cōnsūrgĕrĕ flūctū
Aēgātēs; lăcĕraē cīrcūm frāgmēntă vĭdērēs
clāssĭs ĕt ēffūsōs flŭĭtāre īn gūrgĭtĕ Poēnōs.
pōssēssōr pĕlăgī prōnāquĕ Lŭtātĭŭs aūrā
cāptīvās pūppēs ād lītŏră vīctŏr ăgēbāt.
haēc īntēr iūnctō rĕlĭgātŭs ĭn ōrdĭne Hămīlcār,
dūctōrīs gĕnĭtōr, cūnctārum ăb ĭmāgĭnĕ rērūm
tōtĭŭs īn sēsē vūlgī cōnvērtĕrăt ōră.
sēd pācīs făcĭem ēt pōllūtās foēdĕrĭs ārās
dēcēptūmquĕ Iŏvem āc dīctāntēs iūră Lătīnōs
cērnĕre ĕrāt. strīctās trĕpĭdā cērvīcĕ sĕcūrēs
hōrrēbāt Lĭbўs, āc sūmmīssīs ōrdĭnĕ pālmīs
ōrāntēs vĕnĭām iūrābānt īrrĭtă pāctă.
haēc Ĕrўce ē sūmmō spēctābāt laētă Dĭōnē.
Quaē pōstquam īnfēstō pērcēnsŭĭt ōmnĭă vūltū
ārrīdēns Poēnūs, lēntā prōclāmăt ăb īrā:
"nōn lĕvĭōră dăbīs nōstrīs īnscrībĕrĕ tēctīs
āctă mĕaē dēxtraē: cāptām, Cārthāgŏ, Săgūntūm
dā spēctārĕ, sĭmūl flāmmā fērrōquĕ rŭēntēm;
pērfŏdĭānt pātrēs nātōrūm mēmbră. nĕc Ālpēs
ēxĭgŭūs dŏmĭtās căpĭēt lŏcŭs; ārdŭă cēlsīs
pērsūltēt iŭgă vīctŏr ĕquīs Gărămāsquĕ Nŏmāsquĕ.
āddēs Tīcīnī spūmāntēs sānguĭnĕ rīpās
ēt nōstrūm Trĕbĭam ēt Thrăsўmēnnī lītŏră Tūscī
claūsă cădāvĕrĭbūs. rŭăt īngēns cōrpŏre ĕt ārmīs
Flāmĭnĭūs, fŭgĭāt cōnsūl mānāntĕ crŭōrĕ
Scīpĭo ĕt ād sŏcĭōs nātī cērvīcĕ vĕhātūr.
haēc mītte īn pŏpŭlōs, ĕt ădhūc māiōră dăbūntūr.
flāgrāntem ēffīngēs făcĭbūs, Cārthāgŏ, Lĭbŷssīs
Rōmam ēt dēiēctūm Tārpēiā rūpĕ Tŏnāntēm.
īntĕrĕā vōs, ūt dīgnum ēst, īsta, ōcĭŭs ītĕ,
ō iŭvĕnēs, quōrūm dēxtrīs mĭhĭ tāntă gĕrūntūr,
īn cĭnĕrēs mŏnŭmēntă dăte ātque īnvōlvĭtĕ flāmmīs.
Iam, Tartessiaco quos soluerat aequore Titan
in noctem diffusus, equos iungebat Eois
litoribus, primique nouo Phaëthonte retecti
Seres lanigeris repetebant uellera lucis,
et foeda ante oculos strages propiusque patebat
insani Mauortis opus: simul arma uirique
ac mixtus sonipes dextraeque in uulnere caesi
haerentes hostis, passim clipeique iubaeque
atque artus trunci capitum fractusque iacebat
ossibus in duris ensis. nec cernere derat
frustra seminecum quaerentia lumina caelum.
tum spumans sanie lacus et fluitantia summo
aeternum tumulis orbata cadauera ponto.
Nec tamen aduersis ruerat tota Itala uirtus.
Bruttius ingenti miserandae caedis aceruo
non aequum ostentans confosso corpore Martem
extulerat uix triste caput truncosque trahebat
per stragem neruis interlabentibus artus,
tenuis opum, non patre nitens linguaue, sed asper
ense, nec e Volsca quisquam uir gente redemit
plus aeui nece magnanima. puer addere sese
pubescente gena castris optarat et acri
Flaminio spectatus erat, cum Celtica uictor
obrueret bello diuis melioribus arua.
inde honor ac sacrae custodia Marte sub omni
alitis; hinc causam nutriuit gloria leti.
namque necis certus, captae prohibere nequiret
cum Poenos aquilae, postquam subsidere fata
uiderat et magna pugnam inclinare ruina,
occulere interdum et terrae mandare parabat.
sed subitis uictus telis labentia membra
prostrauit super atque iniecta morte tegebat.
uerum ubi lux nocte e Stygia miseroque sopore
reddita, uicini de strage cadaueris hasta
erigitur soloque uigens conamine late
stagnantem caede et facilem discedere terram
ense fodit clausamque aquilae infelicis adorans
effigiem palmis languentibus aequat harenas.
supremus fessi tenuis tum cessit in auras
halitus et magnam misit sub Tartara mentem.
Iuxta cernere erat meritae sibi poscere carmen
uirtutis sacram rabiem. Laeuinus, ab alto
Priuerno, uitis Latiae praesignis honore,
exanimum Nasamona Tyren super ipse iacebat
exanimis. non hasta uiro, non ensis; in artis
abstulerat fors arma. tamen certamine nudo
inuenit Marti telum dolor: ore cruento
pugnatum, ferrique uicem dens praebuit irae.
iam lacerae nares foedataque lumina morsu,
iam truncum raptis caput auribus, ipsaque diris
frons depasta modis, et sanguine abundat hiatus.
nec satias, donec mandentia linqueret ora
spiritus et plenos rictus mors atra teneret.
Talia dum praebet tristis miracula uirtus,
diuerso interea fugientes saucia turba
iactantur casu siluisque per auia caecis
ablati furtim multo cum uulnere solos
per noctem metantur agros. sonus omnis et aura
exterrent pennaque leui commota uolucris.
non sopor aut menti requies. agit asper acerba
nunc Mago attonitos, nunc arduus Hannibal hasta.
Serranus, clarum nomen, tua, Regule, proles,
qui, longum semper fama gliscente per aeuum,
infidis seruasse fidem memorabere Poenis,
flore nitens primo patriis heu Punica bella
auspiciis ingressus erat miseramque parentem
et dulces tristi repetebat sorte penates
saucius. haud illi comitum super ullus et atris
uulneribus qui ferret opem. per deuia fractae
innitens hastae furtoque ereptus opacae
noctis iter tacitum Perusina ferebat in arua.
hic fessus parui, quaecumque ibi fata darentur,
limina pulsabat tecti, cum membra cubili
euoluens non tarda Marus (uetus ille parentis
miles et haud surda tractarat proelia fama)
procedit renouata focis et paupere Vesta
lumina praetendens. utque ora agnouit et aegrum
uulneribus duris ac, lamentabile uisu,
lapsantes fultum truncata cuspide gressus,
funesti rumore mali iam saucius aures:
"quod scelus, o nimius uitae nimiumque ferendis
aduersis genitus cerno? te, maxime, uidi,
ductorum, cum captiuo Carthaginis arcem
terreres uultu, crimen culpamque Tonantis,
occidere atque hausi, quem non Sidonia tecta
expulerint euersa meo de corde, dolorem.
estis ubi en iterum, superi? dat pectora ferro
Regulus, ac stirpem tantae periura recidit
surgentem Carthago domus." inde aegra reponit
membra toro nec ferre rudis medicamina (quippe
callebat bellis) nunc purgat uulnera lympha,
nunc mulcet sucis. ligat inde ac uellera molli
circumdat tactu et torpentes mitigat artus.
exin cura seni tristem depellere fesso
ore sitim et parca uires accersere mensa.
quae postquam properata, sopor sua munera tandem
applicat et mitem fundit per membra quietem.
necdum exorta dies, Marus instat uulneris aestus
expertis medicare modis gratumque teporem
exutus senium trepida pietate ministrat.
Hic iuuenis maestos tollens ad sidera uultus
cum gemitu lacrimisque simul "si culmina nondum
Tarpeia exosus damnasti sceptra Quirini,
extremas Italum res Ausoniamque ruentem
aspice" ait "genitor, tandemque aduerte procellis
aequos Iliacis oculos. amisimus Alpes,
nec deinde aduersis modus est: Ticinus et ater
stragibus Eridanus tuque insignite tropaeis
Sidoniis Trebia et tellus lacrimabilis Arni.
sed quid ego haec? grauior quanto uis ecce malorum!
uidi crescentes Thrasymenni caedibus undas
prostrataque uirum mole, inter tela cadentem
uidi Flaminium. testor, mea numina, manes
dignam me poenae tum nobilitate paternae
strage hostis quaesisse necem, ni tristia letum
ut quondam patri nobis quoque fata negassent."
Cetera acerbantem questu lenire laborans
effatur senior: "patrio, fortissime, ritu,
quicquid adest duri et rerum inclinata feramus.
talis lege deum cliuoso tramite uitae
per uarios praeceps casus rota uoluitur aeui.
sat tibi, sat magna et totum uulgata per orbem
stant documenta domus: sacer ille et numine nullo
inferior tuus ille parens decora alta parauit
restando aduersis nec uirtutem exuit ullam,
ante reluctantes liquit quam spiritus artus.
uix puerile mihi tempus confecerat aetas,
cum primo malas signabat Regulus aeuo.
accessi comes, atque omnes sociauimus annos,
donec dis Italae uisum est exstinguere lumen
gentis, in egregio cuius sibi pectore sedem
ceperat alma Fides mentemque amplexa tenebat.
ille ensem nobis magnorum hunc instar honorum
uirtutisque ergo dedit et, sordentia fumo
quae cernis nunc, frena; sed est argenteus ollis
fulgor. nec cuiquam Marus est post talia dona
non praelatus eques. uerum superauit honores
omnes hasta meos. cui me libare Lyaei
quod cernis latices, dignum cognoscere causam.
Turbidus arentes lento pede sulcat harenas
Bagrada, non ullo Libycis in finibus amne
uictus limosas extendere latius undas
et stagnante uado patulos inuoluere campos.
hic studio laticum, quorum est haud prodiga tellus,
per ripas laeti saeuis consedimus aruis.
lucus iners iuxta Stygium pallentibus umbris
seruabat sine sole nemus, crassusque per auras
halitus erumpens taetrum exspirabat odorem.
intus dira domus curuoque immanis in antro
sub terras specus et tristes sine luce tenebrae.
horror mente redit. monstrum exitiabile et ira
telluris genitum, cui par uix uiderit aetas
ulla uirum, serpens centum porrectus in ulnas
letalem ripam et lucos habitabat Auernos.
ingluuiem immensi uentris grauidamque uenenis
aluum deprensi satiabant fonte leones
aut acta ad fluuium torrenti lampade solis
armenta et tractae foeda grauitate per auras
ac tabe afflatus uolucres. semesa iacebant
ossa solo, informi dape quae repletus et asper
uastatis gregibus nigro ructarat in antro.
isque ubi feruenti concepta incendia ab aestu
gurgite mulcebat rapido et spumantibus undis,
nondum etiam toto demersus corpore in amnem
iam caput aduersae ponebat margine ripae.
imprudens tantae pestis gradiebar Aquino
Apenninicola atque Vmbro comitatus Auente.
scire nemus pacemque loci explorare libebat.
Iamque propinquantum tacitus penetrauit in artus
horror et occulto riguerunt frigore membra.
intramus tamen et Nymphas numenque precamur
gurgitis ignoti trepidosque et multa pauentes
arcano gressus audemus credere luco.
ecce e uestibulo primisque e faucibus antri
Tartareus turbo atque insano saeuior Euro
spiritus erumpit, uastoque e gutture fusa
tempestas oritur mixtam stridore procellam
Cerbereo torquens. pauefacti clade uicissim
aspicimus. resonare solum tellusque moueri
atque antrum ruere et uisi procedere manes.
quantis armati caelum petiere Gigantes
anguibus, aut quantus Lernae lassauit in undis
Amphitryoniaden serpens, qualisque comantes
auro seruauit ramos Iunonius anguis,
tantus disiecta tellure sub astra coruscum
extulit adsurgens caput atque in nubila primam
dispersit saniem et caelum foedauit hiatu.
diffugimus tenuemque metu conamur anheli
tollere clamorem; frustra, nam sibila totum
implebant nemus, ac subita formidine caecus
et facti damnandus Auens (sed fata trahebant)
antiquae quercus ingenti robore sese
occulit, infandum si posset fallere monstrum
uix egomet credo: spiris ingentibus arte
arboris astrinxit molem penitusque reuulsam
euertit fundo et radicibus eruit imis.
tum trepidum ac socios extrema uoce cientem
corripit atque haustu sorbens et faucibus atris
(uidi respiciens) obscena condidit aluo.
infelix fluuio sese et torrentibus undis
crediderat celerique fuga iam nabat Aquinus.
hunc medio inuasit fluctu ripaeque relatos
(heu genus infandum leti!) depascitur artus.
Sic dirum nobis et lamentabile monstrum
effugisse datur. quantum mens aegra sinebat,
appropero gressum et ductori singula pando.
ingemuit casus iuuenum miseratus acerbos,
utque erat in pugnas et Martem et proelia et hostem
igneus et magna audendi flagrabat amore,
ocius arma rapi et spectatum Marte sub omni
ire iubet campis equitem. ruit ipse citatum
quadrupedem planta fodiens, scutataque raptim
consequitur iusso manus et muralia portat
ballistas tormenta graues suetamque mouere
excelsas turres immensae cuspidis hastam.
iamque ubi feralem strepitu circumtonat aulam
cornea gramineum persultans ungula campum,
percitus hinnitu serpens euoluitur antro
et Stygios aestus fumanti exsibilat ore.
terribilis gemino de lumine fulgurat ignis.
at nemus arrectae et procera cacumina saltus
exsuperant cristae. trifido uibrata per auras
lingua micat motu atque adsultans aethera lambit.
ut uero strepuere tubae, conterritus alte
immensum attollit corpus tergoque residens
cetera sinuatis glomerat sub pectore gyris.
dira dehinc in bella ruit rapideque resoluens
contortos orbes derecto corpore totam
extendit molem subitoque propinquus in ora
lato distantum spatio uenit. omnis anhelat
attonitus serpentis equus, frenoque teneri
impatiens crebros exspirat naribus ignes.
arduus ille subit. tumidis ceruicibus altum
nutat utroque caput. trepidos inde incitus ira
nunc sublime rapit, nunc uasto pondere gaudet
elisisse premens. tunc fractis ossibus atram
absorbet saniem et tabo manante per ora
mutat hians hostem semesaque membra relinquit.
cedebant iam signa retro, uictorque cateruas
longius auectas afflatus peste premebat,
cum ductor propere reuocatam in proelia turmam
uocibus impellens: "serpentine Itala pubes
terga damus Libycisque parem non esse fatemur
anguibus Ausoniam? si debellauit inertes
halitus ac uiso mens aegra effluxit hiatu,
ibo alacer solusque manus componere monstro
sufficiam." clamans haec atque interritus hastam
fulmineo uolucrem torquet per inane lacerto.
uenit in aduersam non uano turbine frontem
cuspis et, haud paulum uires adiuta ruentis
contra ardore ferae capiti tremebunda resedit.
clamor ad astra datur, uocesque repente profusae
aetherias adiere domos. furit ilicet ira
terrigena impatiens dare terga nouusque dolori
et chalybem longo tum primum passus in aeuo.
nec frustra rapidi stimulante dolore fuisset
impetus, ablato ni Regulus arte regendi
instantem elusisset equo rursusque secutum
cornipedis gyros flexi curuamine tergi
detortis laeua celer effugisset habenis.
At non spectator Marus inter talia segni
torpebat dextra. mea tanto in corpore monstri
hasta secunda fuit. iamiamque extrema trisulca
lambebat lingua fessi certamine terga
quadrupedis; torsi telum atque urgentia uelox
in memet saeui serpentis proelia uerto.
hinc imitata cohors certatim spicula dextris
congerit alternasque ferum diducit in iras,
donec murali ballista coërcuit ictu.
tum fractus demum uires; nec iam amplius aegra
consuetum ad nisus spina praestante rigorem
ut solitum in nubes tollit caput. acrius instat,
iamque aluo penitus demersa phalarica sedit,
et geminum uolucres lumen rapuere sagittae.
iam patulis uasto sub uulnere faucibus ater
tabificam exspirat saniem specus. ultima iamque
ingestis cauda et iaculis et pondere conti
haeret humi; lassoque tamen minitatur hiatu,
donec tormentis stridens magnoque fragore
discussit trabs acta caput, longoque resoluens
aggere se ripae tandem exhalauit in auras
liuentem nebulam fugientis ab ore ueneni.
erupit tristi fluuio mugitus et imis
murmura fusa uadis, subitoque et lucus et antrum
et resonae siluis ulularunt flebile ripae.
heu quantis luimus mox tristia proelia damnis,
quantaque supplicia et quales exhausimus iras!
nec tacuere pii uates famulumque sororum
Naiadum, tepida quas Bagrada nutrit in unda,
nos uiolasse manu seris monuere periclis.
haec tunc hasta decus nobis pretiumque secundi
uulneris a uestro, Serrane, tributa parente,
princeps quae sacro bibit e serpente cruorem."
Iamdudum uultus lacrimis atque ora rigabat
Serranus medioque uiri sermone profatur:
"huic si uita duci nostrum durasset in aeuum,
non Trebia infaustas superasset sanguine ripas,
nec, Thrasymenne, tuus premeret tot nomina gurges."
Tum senior "magnas" inquit "de sanguine poenas
praecepit Tyrio et praesumpta piacula mortis.
nam defecta uiris et opes attrita supinas
Africa tendebat palmas, cum sidere diro
misit Agenoreis ductorem animosa Therapne.
nulla uiro species decorisque et frontis egenum
corpus; in exiguis uigor, admirabile, membris
uiuidus et nisu magnos qui uinceret artus.
iam Martem scire atque astus adiungere ferro
et duris facilem per inhospita ducere uitam
haud isti, quem nunc penes est sollertia belli,
cederet Hannibali. uellem hunc, o tristia nobis
Taygeta, hunc unum non durassetis opacis
Eurotae ripis! uidissem moenia flammis
Phoenissae ruere aut certe non horrida fata
fleuissem ducis et, nulla quos morte nec igni
exutos seruans portabo in Tartara, luctus.
consertae campis acies, multusque per arua
feruebat Mauors, nec mens erat ulla sine ira.
hic inter medios memorandis Regulus ausis
laxabat ferro campum ac per tela ruebat
nec repetenda dabat letali uulnera dextra.
sic ubi nigrantem torquens stridentibus Austris
portat turbo globum piceaque e nube ruinam
pendentem terris pariter pontoque minatur,
omnis et agricola et nemoroso uertice pastor
et pelago trepidat subductis nauita uelis.
at fraudem nectens, socios ubi concaua saxa
claudebant, uertit subito certamina Graius
et dat terga celer ficta formidine ductor,
haud secus ac stabulis procurans otia pastor
in foueam parco tectam uelamine frondis
ducit nocte lupos positae balatibus agnae.
abripuit traxitque uirum fax mentis honestae
gloria et incerti fallax fiducia Martis.
non socios comitumue manus, non arma sequentum
respicere; insano pugnae tendebat amore
iam solus, nubes subito cum densa Laconum
saxosis latebris intento ad proelia circum
funditur, et pone insurgit uis saeua uirorum.
o diram Latio lucem fastisque notandam!
dedecus o, Gradiue, tuum! tibi dextera et urbi
nata tuae tristi damnatur sorte catenae.
haud umquam absistam gemitu. te, Regule, uidit
Sidonius carcer, tuque huic sat magna triumpho
uisa es, Carthago, superis! quae poena sequetur
digna satis tali pollutos Marte Laconas?
At noua Elissaei iurato foedera patres
consultant mandare duci pacisque sequestrem
mittere poscentis uinctam inter proelia pubem
captiuamque manum ductore rependere nostro.
nec mora iam stabat primis in litoris undis
nauali propulsa ratis, iam nautica pubes
aut siluis stringunt remos aut abiete secta
transtra nouant. his intortos aptare rudentes,
his studium erecto componere carbasa malo.
unca locant prora curuati pondera ferri.
ante omnes doctus pelagi rectorque carinae
puppim aptat clauumque Cothon. micat aereus alta
fulgor aqua trifidi splendentis in aequore rostri.
tela simul uariamque ferunt contra aspera ponti
rerum ad tempus opem. mediae stat margine puppis,
qui uoce alternos nautarum temperet ictus
et remis dictet sonitum pariterque relatis
ad numerum plaudat resonantia caerula tonsis.
Postquam confectum nautis opus horaque cursus
atque armata ratis uentique dedere profundum,
omnis turba ruit, matres puerique senesque.
per medios coetus trahit atque inimica per ora
spectandum Fortuna ducem. fert lumina contra
pacatus frontem, qualis cum litora primum
attigit appulsa rector Sidonia classe.
accessi comes haud ipso renuente ratique
impositus maestis socium me casibus addo.
illuuiem atque inopes mensas durumque cubile
et certare malis urgentibus hoste putabat
deuicto maius, nec tam fugisse cauendo
aduersa egregium, quam perdomuisse ferendo.
spes tamen una mihi, quamquam bene cognita et olim
atrox illa fides, urbem murosque domumque
tangere si miseris licuisset, corda moueri
posse uiri et uestro certe mitescere fletu.
claudebam sub corde metus lacrimasque putabam
esse uiro et nostrae similem inter tristia mentem.
cum tandem patriae Tiberino allabimur amni,
seruabam uultus ducis ac prodentia sensum
lumina et obtutu perstabam intentus eodem.
si qua fides, unum, puer, inter mille labores,
unum etiam in patria saeuaque in Agenoris urbe
atque unum uidi poenae quoque tempore uultum.
obuia captiuo cunctis simul urbibus ibat
Ausonia, et campum turba uincente propinqui
implentur colles; strepit altis Albula ripis.
ipsi Poenorum proceres immitia corda
ad patrios certant cultus reuocare, togaeque
addebatur honos. stetit illacrimante senatu
et matrum turba iuuenumque dolore profuso
inter tot gemitus immobilis. aggere consul
tendebat dextram et patria uestigia primus
ponentem terra occursu celebrabat amico.
collegit gressum, monitusque recedere consul
nec summum uiolare decus. cingente superba
Poenorum turba captiuo tegmine saeptus
ibat et inuidiam caelo diuisque ferebat.
"Ecce trahens geminum natorum Marcia pignus,
infelix nimia magni uirtute mariti,
squalentem crinem et tristes lacerabat amictus.
agnoscisne diem? an teneris non haesit in annis?
atque ea, postquam habitu iuxta et uelamine Poeno
deformem aspexit, fusis ululatibus aegra
labitur, et gelidos mortis color occupat artus.
si qua deis pietas, tales, Carthago, uidere
dent tibi Sidonias matres. me uoce quieta
affatus iubet et uestros et coniugis una
arcere amplexus pater, impenetrabilis ille
luctibus et numquam summissus colla dolori."
Hic alto iuuenis gemitu lacrimisque coortis
"magne parens" inquit "quo maius numine nobis
Tarpeia nec in arce sedet, si iura querelis
sunt concessa piis, cur hoc matrique mihique
solamen, uel cur decus hoc, o dure, negasti,
tangere sacratos uultus atque oscula ab ore
libauisse tuo? dextram mihi prendere dextra
non licitum? leuiora forent haec uulnera quantum,
si ferre ad manes infixos mente daretur
amplexus, uenerande, tuos. sed uana recordor,
ni, Mare, (nam primo tunc haerebamus in aeuo)
humana maior species erat. horrida cano
uertice descendens ingentia colla tegebat
caesaries, frontique coma squalente sedebat
terribilis decor atque animi uenerabile pondus.
nil posthac oculis simile incidit." excipit inde
iam Marus atque inhibens conuellere uulnera questu
"quid, cum praeteritis inuisa penatibus" inquit
"hospitia et sedes Poenorum intrauit acerbas?
affixi clipei currusque et spicula nota,
aedibus in paruis magni monumenta triumphi,
pulsabant oculos, coniunx in limine primo
clamabat: "quo fers gressus? non Punicus hic est,
Regule, quem fugias, carcer. uestigia nostri
casta tori domus et patrium sine crimine seruat
inuiolata larem. semel hic iterumque (quid, oro,
pollutum est nobis?) prolem gratante senatu
et patria sum enixa tibi. tua, respice, sedes
haec est, unde ingens umeris fulgentibus ostro
uidisti Latios consul procedere fasces,
unde ire in Martem, quo capta referre solebas
et uictor mecum suspendere postibus arma.
non ego complexus et sanctae foedera taedae
coniugiumue peto. patrios damnare penates
absiste ac natis fas duc concedere noctem."
Hos inter fletus iunctus uestigia Poenis
limine se clusit Tyrio questusque reliquit.
uixdum clara dies summa lustrabat in Oeta
Herculei monumenta rogi, cum consul adire
accirique iubet Libyas. tum limina templi
uidimus intrantem. quae consultata senatus
quasue uiri uoces extremum curia maerens
audierit, placido nobis ipse edidit ore.
intulit ut gressus, certatim uoce manuque
ad solitam sedem et uestigia nota uocabant.
abnuit antiquumque loci aspernatur honorem.
at circumfusi non setius undique dextram
prensare ac, patriae ductorem nomine tanto
redderet, orabant; captiua posse redemptum
pensari turba, ac Tyrias tum iustius arces
arsuras dextra, fuerit quae uincta catenis.
Tum palmas simul attollens ac lumina caelo
"iustitiae rectique dator, qui cuncta gubernas,
nec leuior mihi diua Fides Sarranaque Iuno,
quos reditus testes iurata mente uocaui,
sit mihi fas me digna loqui Latiosque tueri
uoce focos; ibo ad Tyrios non segnior" inquit
"stante fide reditus et saluo foedere poenae.
sic nobis rerum exitio desistite honorem
tendere. tot bellis totque annis fregimus aeuum.
nunc etiam uinclis et longo carcere torpent
captiuo in senio uires. fuit ille nec umquam,
dum fuit, a duro cessauit munere Martis
Regulus. exsangui spectatis corpore nomen.
at non Carthago, fraudum domus, inscia quantum
e nobis restet, iuuenes parat, aspera ferro
pectora, captiuos nostra pensare senecta.
ite dolos contra, gensque astu fallere laeta
discat, me capto quantum tibi, Roma, supersit.
nec uero placeat, nisi quae de more parentum
pax erit. exposcunt Libyes nobisque dedere
haec referenda pari libeat suspendere bellum
foedere et ex aequo geminas conscribere leges.
sed mihi sit Stygios ante intrauisse penates
talia quam uideam ferientes pacta Latinos."
Haec fatus Tyriae sese iam reddidit irae,
nec monitus spernente graues fidosque senatu
Poenorum dimissa cohors. quae maesta repulsa
ac minitans capto patrias properabat ad oras.
prosequitur uulgus, patres, ac planctibus ingens
personat et luctu campus. reuocare libebat
interdum et iusto captum retinere dolore.
At trepida et subito ceu stans in funere coniunx,
ut uidit puppi properantem intrare, tremendum
uociferans celerem gressum referebat ad undas
"tollite me, Libyes, comitem poenaeque necisque.
hoc unum, coniunx, uteri per pignora nostri
unum oro: liceat tecum quoscumque ferentem
terrarum pelagique pati caelique labores.
non ego Amyclaeum ductorem in proelia misi,
nec nostris tua sunt circumdata colla catenis.
cur usque ad Poenos miseram fugis? accipe mecum
hanc prolem. forsan duras Carthaginis iras
flectemus lacrimis, aut si praecluserit aures
urbs inimica suas, eadem tunc hora manebit
teque tuosque simul; uel si stat rumpere uitam,
in patria moriamur. adest comes ultima fati."
Has inter uoces uinclis resoluta moueri
paulatim et ripa coepit decedere puppis.
tum uero infelix mentem furiata dolore
exclamat fessas tendens ad litora palmas:
"en, qui se iactat Libyae populisque nefandis
atque hosti seruare fidem! data foedera nobis
ac promissa fides thalamis ubi, perfide, nunc est?"
ultima uox duras haec tunc penetrauit ad aures;
cetera percussi uetuerunt noscere remi.
Tum fluuio raptim ad pelagi deuoluimur oras
ac legimus pontum pinuque immane cauata
aequor et immensas curua trabe findimus undas.
ludibrium necis horrescens, uis aspera ponti
obrueret scopulisque ratem furor improbus Euri
frangeret, optabam; letum id commune fuisset.
sed nos in poenam moderato flamine lenes
uexerunt Zephyri Tyrioque dedere furori.
Infelix uidi patriamque remissus in urbem
narrator poenae dura mercede reuerti.
nec tibi nunc ritus imitantem irasque ferarum
Pygmalioneam temptarem expromere gentem,
si maius quicquam toto uidisset in orbe
gens hominum, quam quod uestri ueneranda parentis
edidit exemplum uirtus. pudet addere questus
suppliciis, quae spectaui placido ore ferentem.
tu quoque, care puer, dignum te sanguine tanto
fingere ne cessa atque orientes comprime fletus.
praefixo paribus ligno mucronibus omnes
armantur laterum crates, densusque per arcam
texitur erecti stantisque ex ordine ferri
infelix stimulus, somnisque hac fraude negatis
quocumque inflexum producto tempore torpor
inclinauit iners, fodiunt ad uiscera corpus.
absiste, o iuuenis, lacrimis. patientia cunctos
haec superat currus. longo reuirescet in aeuo
gloria; dum caeli sedem terrasque tenebit
casta Fides, dum uirtutis uenerabile nomen
uiuet; eritque dies, tua quo, dux inclite, fata
audire horrebunt a te calcata minores."
haec Marus et maesta refouebat uulnera cura.
Interea rapidas perfusa cruoribus alas,
sicut sanguinea Thrasymenni tinxerat unda,
uera ac ficta simul spargebat Fama per urbem.
Allia et infandi Senones captaeque recursat
attonitis arcis facies. excussit habenas
luctificus Pauor, et tempestas aucta timendo.
hic raptim ruit in muros. uox horrida fertur
"hostis adest", iaciuntque sudes et inania tela.
ast aliae laceris canentes crinibus alta
uerrunt tecta deum et seris post fata suorum
sollicitant precibus. requiem tenebraeque diesque
amisere. iacent portis ululante dolore
dispersum uulgus, remeantumque ordine longo
seruat turba gradus; pendent ex ore loquentum,
nec laetis sat certa fides, iterumque morantur
orando et uultu interdum sine uoce precati,
quod rogitant, audire pauent. hinc fletus, ubi aures
percussae grauiore malo, metus inde, negatum
si scire et dubius responsi nuntius haesit.
iamque ubi conspectu redeuntis uisa propinquo
corpora, sollicite laeti funduntur et ipsis
oscula uulneribus figunt superosque fatigant.
Hic inter trepidos curae uenerandus agebat
Serranum Marus, atque olim post fata mariti
non egressa domum uitato Marcia coetu
et lucem causa natorum passa ruebat
in luctum similem antiquo. turbata repente
agnoscensque Marum "Fidei comes inclite magnae,
hunc certe mihi reddis" ait. "leue uulnus? an alte
usque ad nostra ferus penetrauit uiscera mucro?
quicquid id est, dum non uinctum Carthago catenis
abripiat poenaeque instauret monstra paternae,
gratum est, o superi. quotiens heu, nate, petebam,
ne patrias iras animosque in proelia ferres
neu te belligeri stimularet in arma parentis
triste decus. nimium uiuacis dura senectae
supplicia expendi. quaeso, iam parcite, si qua
numina pugnastis nobis." At cladis acerbae
discussa ceu nube patres conquirere fessis
iam rebus meditantur opem, atque ad munera belli
certatur, pulsusque timor grauiore periclo.
maxima curarum rectorem ponere castris,
cui Latium et moles rerum quassata recumbat
spectante occasum patria. Iouis illa ruenti
Ausoniae atque Italis tempus protendere regnis
cura fuit; nam Tyrrhenos Poenumque secundis
Albana surgens respexerat arce tumentem,
qui ferre in muros uictricia signa parabat.
tum quassans caput "haud umquam tibi Iuppiter" inquit
"o iuuenis, dederit portas transcendere Romae
atque inferre pedem. Tyrrhenas sternere ualles
caedibus et ripas fluuiorum exire Latino
sanguine fas fuerit. Tarpeium accedere collem
murisque aspirare ueto." quater inde coruscum
contorsit dextra fulmen, quo tota reluxit
Maeonidum tellus, atramque per aethera uoluens
abrupto fregit caelo super agmina nubem.
nec Poenum auertisse satis; dat numine magno
Aeneadis mentem gremio deponere tuto
Romuleam tandem Fabioque salutis habenas
credere ductori. cui postquam tradita belli
iura uidet, "non hunc" inquit "superauerit umquam
inuidia aut blando popularis gloria fuco,
non astus fallax, non praeda aliusue cupido.
bellandi uetus ac laudum cladumque quieta
mente capax. par ingenium castrisque togaeque."
sic genitor diuum recipitque ad sidera gressum.
Hic circumspectis nulli deprensus in armis
laudatusque Ioui Fabius mirabile quantum
gaudebat reducem patriae annumerare reuersus,
duxerat egrediens quam secum in proelia pubem.
nec membris quisquam natoue pepercit amato
acrius aut uidit socium per bella cruorem
tristior atque idem perfusus sanguine uictor
hostili plenis repetebat moenia castris.
stirpe genus clarum caeloque affinis origo.
nam remeans longis olim Tirynthius oris
et triplicis monstri famam et spectacula captas
mira boues hac, qua fulgent nunc moenia Romae,
egit ouans. tunc Arcadius, sic fama, locabat
inter desertos fundata Palatia dumos
paupere sub populo ductor, cum regia uirgo
hospite uicta sacro Fabium de crimine laeto
procreat et magni commiscet seminis ortus
Arcas in Herculeos mater uentura nepotes.
ter centum domus haec Fabios armauit in hostem
limine progressos uno, pulcherrima quorum
cunctando Fabius superauit facta ducemque
Hannibalem aequando. tantus tunc, Poene, fuisti.
Dum se perculsi renouant in bella Latini,
turbatus Ioue et exuta spe moenia Romae
pulsandi colles Vmbros atque arua petebat
Hannibal, excelso summi qua uertice montis
deuexum lateri pendet Tuder, atque ubi latis
proiecta in campis nebulas exhalat inertes
et sedet ingentem pascens Meuania taurum,
dona Ioui. tum Palladios se fundit in agros,
Picenum diues praedae, atque errantibus armis,
quo spolia inuitant, transfert populantia signa,
donec pestiferos mitis Campania cursus
tardauit bellumque sinu indefensa recepit.
Hic dum stagnosi spectat templumque domosque
Literni ductor, uaria splendentia cernit
pictura belli patribus monumenta prioris
exhausti; nam porticibus signata manebant,
quis inerat longus rerum et spectabilis ordo.
primus bella truci suadebat Regulus ore,
bella neganda uiro, si noscere fata daretur.
ac princeps Poenis indicta more parentum
Appius astabat pugna lauroque reuinctus
iustum Sarrana ducebat caede triumphum.
aequoreum iuxta decus et nauale tropaeum,
rostra gerens niuea surgebat mole columna:
exuuias Marti donumque Duilius alto
ante omnes mersa Poenorum classe dicabat.
cui, nocturnus honos, funalia clara sacerque
post epulas tibicen adest, castosque penates
insignis laeti repetebat murmure cantus.
cernit et extremos defuncti ciuis honores:
Scipio ductoris celebrabat funera Poeni,
Sardoa uictor terra. uidet inde ruentem
litoribus Libycis dispersa per agmina pubem;
instabat crista fulgens et terga premebat
Regulus; Autololes Nomadesque et Maurus et Hammon
et Garamas positis dedebant oppida telis.
lentus harenoso spumabat Bagrada campo
uiperea sanie, turmisque minantibus ultro
pugnabat serpens et cum duce bella gerebat.
necnon proiectum puppi frustraque uocantem
numina Amyclaeum mergebat perfida ponto
rectorem manus, et seras tibi, Regule, poenas
Xanthippus digni pendebat in aequore leti.
addiderant geminas medio consurgere fluctu
Aegates; lacerae circum fragmenta uideres
classis et effusos fluitare in gurgite Poenos.
possessor pelagi pronaque Lutatius aura
captiuas puppes ad litora uictor agebat.
haec inter iuncto religatus in ordine Hamilcar,
ductoris genitor, cunctarum ab imagine rerum
totius in sese uulgi conuerterat ora.
sed pacis faciem et pollutas foederis aras
deceptumque Iouem ac dictantes iura Latinos
cernere erat. strictas trepida ceruice secures
horrebat Libys, ac summissis ordine palmis
orantes ueniam iurabant irrita pacta.
haec Eryce e summo spectabat laeta Dione.
Quae postquam infesto percensuit omnia uultu
arridens Poenus, lenta proclamat ab ira:
"non leuiora dabis nostris inscribere tectis
acta meae dextrae: captam, Carthago, Saguntum
da spectare, simul flamma ferroque ruentem;
perfodiant patres natorum membra. nec Alpes
exiguus domitas capiet locus; ardua celsis
persultet iuga uictor equis Garamasque Nomasque.
addes Ticini spumantes sanguine ripas
et nostrum Trebiam et Thrasymenni litora Tusci
clausa cadaueribus. ruat ingens corpore et armis
Flaminius, fugiat consul manante cruore
Scipio et ad socios nati ceruice uehatur.
haec mitte in populos, et adhuc maiora dabuntur.
flagrantem effinges facibus, Carthago, Libyssis
Romam et deiectum Tarpeia rupe Tonantem.
interea uos, ut dignum est, ista, ocius ite,
o iuuenes, quorum dextris mihi tanta geruntur,
in cineres monumenta date atque inuoluite flammis."