Silii Italici-PUNICORUM LIBER VI

0

Iām, Tārtēssĭăcō quōs sōlvĕrăt aēquŏrĕ Tītān

īn nōctēm dīffūsŭs, ĕquōs iūngēbăt Ĕōīs

lītŏrĭbūs, prīmīquĕ nŏvō Phăĕthōntĕ rĕtēctī

Sērēs lānĭgĕrīs rĕpĕtēbānt vēllĕră lūcīs,

ēt foēda ānte ŏcŭlōs strāgēs prŏpĭūsquĕ pătēbāt

īnsānī Māvōrtĭs ŏpūs: sĭmŭl ārmă vĭrīquĕ

āc mīxtūs sŏnĭpēs dēxtraēque īn vūlnĕrĕ caēsī

haērēntēs hōstīs, pāssīm clĭpĕīquĕ iŭbaēquĕ

ātque ārtūs trūncī căpĭtūm frāctūsquĕ iăcēbāt

ōssĭbŭs īn dūrīs ēnsīs. nēc cērnĕrĕ dērāt

frūstrā sēmĭnĕcūm quaērēntĭă lūmĭnă caēlūm.

tūm spūmāns sănĭē lăcŭs ēt flŭĭtāntĭă sūmmō

aētērnūm tŭmŭlīs ōrbātă cădāvĕră pōntō.

Nēc tămĕn ādvērsīs rŭĕrāt tōta Ītălă vīrtūs.

Brūttĭŭs īngēntī mĭsĕrāndaē caēdĭs ăcērvō

nōn aēquum ōstēntāns cōnfōssō cōrpŏrĕ Mārtēm

ēxtŭlĕrāt vīx trīstĕ căpūt trūncōsquĕ trăhēbāt

pēr strāgēm nērvīs īntērlābēntĭbŭs ārtūs,

tēnuĭs ŏpūm, nōn pātrĕ nĭtēns līnguāvĕ, sĕd āspēr

ēnsē, nēc ē Vōlscā quīsquām vīr gēntĕ rĕdēmīt

plūs aēvī nĕcĕ māgnănĭmā. pŭĕr āddĕrĕ sēsē

pūbēscēntĕ gĕnā cāstrīs ōptārăt ĕt ācrī

Flāmĭnĭō spēctātŭs ĕrāt, cūm Cēltĭcă vīctōr

ōbrŭĕrēt bēllō dīvīs mĕlĭōrĭbŭs ārvă.

īnde hŏnŏr āc sācraē cūstōdĭă Mārtĕ sŭb ōmnī

ālĭtĭs; hīnc caūsām nūtrīvīt glōrĭă lētī.

nāmquĕ nĕcīs cērtūs, cāptaē prŏhĭbērĕ nĕquīrēt

cūm Poēnōs ăquĭlaē, pōstquām sūbsīdĕrĕ fātă

vīdĕrăt ēt māgnā pūgnam īnclīnārĕ rŭīnā,

ōccŭlĕre īntērdum ēt tērraē māndārĕ părābāt.

sēd sŭbĭtīs vīctūs tēlīs lābēntĭă mēmbră

prōstrāvīt sŭpĕr ātque īniēctā mōrtĕ tĕgēbāt.

vērum ŭbĭ lūx nōcte ē Stўgĭā mĭsĕrōquĕ sŏpōrĕ

rēddĭtă, vīcīnī dē strāgĕ cădāvĕrĭs hāstă

ērĭgĭtūr sōlōquĕ vĭgēns cōnāmĭnĕ lātē

stāgnāntēm caēde ēt făcĭlēm dīscēdĕrĕ tērrām

ēnsĕ fŏdīt claūsāmque ăquĭlae īnfēlīcĭs ădōrāns

ēffĭgĭēm pālmīs lānguēntĭbŭs aēquăt hărēnās.

sūprēmūs fēssī tĕnŭīs tūm cēssĭt ĭn aūrās

hālĭtŭs ēt māgnām mīsīt sūb Tārtără mēntēm.

Iūxtā cērnĕre ĕrāt mĕrĭtaē sĭbĭ pōscĕrĕ cārmēn

vīrtūtīs sācrām răbĭēm. Laēvīnŭs, ăb āltō

Prīvērnō, vītīs Lătĭaē praēsīgnĭs hŏnōrĕ,

ēxănĭmūm Năsămōnă Tўrēn sŭpĕr īpsĕ iăcēbāt

ēxănĭmīs. nōn hāstă vĭrō, nōn ēnsĭs; ĭn ārtīs

ābstŭlĕrāt fōrs ārmă. tămēn cērtāmĭnĕ nūdō

īnvēnīt Mārtī tēlūm dŏlŏr: ōrĕ crŭēntō

pūgnātūm, fērrīquĕ vĭcēm dēns praēbŭĭt īraē.

iām lăcĕraē nārēs foēdātăquĕ lūmĭnă mōrsū,

iām trūncūm rāptīs căpŭt aūrĭbŭs, īpsăquĕ dīrīs

frōns dēpāstă mŏdīs, ēt sānguĭne ăbūndăt hĭātūs.

nēc sătĭās, dōnēc māndēntĭă līnquĕrĕt ōră

spīrĭtŭs ēt plēnōs rīctūs mōrs ātră tĕnērēt.

Tālĭă dūm praēbēt trīstīs mīrācŭlă vīrtūs,

dīvērso īntĕrĕā fŭgĭēntēs saūcĭă tūrbă

iāctāntūr cāsū sīlvīsquĕ pĕr āvĭă caēcīs

āblātī fūrtīm mūltō cūm vūlnĕrĕ sōlōs

pēr nōctēm mētāntŭr ăgrōs. sŏnŭs ōmnĭs ĕt aūră

ēxtērrēnt pēnnāquĕ lĕvī cōmmōtă vŏlūcrīs.

nōn sŏpŏr aūt mēntī rĕquĭēs. ăgĭt āspĕr ăcērbā

nūnc Māgo āttŏnĭtōs, nūnc ārdŭŭs Hānnĭbăl hāstā.

Sērrānūs, clārūm nōmēn, tŭă, Rēgŭlĕ, prōlēs,

quī, lōngūm sēmpēr fāmā glīscēntĕ pĕr aēvūm,

īnfīdīs sērvāssĕ fĭdēm mĕmŏrābĕrĕ Poēnīs,

flōrĕ nĭtēns prīmō pătrĭīs heū Pūnĭcă bēllă

aūspĭcĭīs īngrēssŭs ĕrāt mĭsĕrāmquĕ părēntēm

ēt dūlcēs trīstī rĕpĕtēbāt sōrtĕ pĕnātēs

saūcĭŭs. haūd īllī cŏmĭtūm sŭpĕr ūllŭs ĕt ātrīs

vūlnĕrĭbūs quī fērrĕt ŏpēm. pēr dēvĭă frāctaē

īnnītēns hāstaē fūrtōque ērēptŭs ŏpācaē

nōctĭs ĭtēr tăcĭtūm Pĕrŭsīnă fĕrēbăt ĭn ārvă.

hīc fēssūs pārvī, quaēcūmque ĭbĭ fātă dărēntūr,

līmĭnă pūlsābāt tēctī, cūm mēmbră cŭbīlī

ēvōlvēns nōn tārdă Mărūs (vĕtŭs īllĕ părēntīs

mīlĕs ĕt haūd sūrdā trāctārāt proēlĭă fāmā)

prōcēdīt rĕnŏvātă fŏcīs ēt paūpĕrĕ Vēstā

lūmĭnă praētēndēns. ūtque ōra āgnōvĭt ĕt aēgrūm

vūlnĕrĭbūs dūrīs āc, lāmēntābĭlĕ vīsū,

lāpsāntēs fūltūm trūncātā cūspĭdĕ grēssūs,

fūnēstī rūmōrĕ mălī iām saūcĭŭs aūrēs:

"quōd scĕlŭs, ō nĭmĭūs vītaē nĭmĭūmquĕ fĕrēndīs

ādvērsīs gĕnĭtūs cērnō? tē, māxĭmĕ, vīdī,

dūctōrūm, cūm cāptīvō Cārthāgĭnĭs ārcēm

tērrērēs vūltū, crīmēn cūlpāmquĕ Tŏnāntīs,

ōccĭdĕre ātque haūsī, quēm nōn Sīdōnĭă tēctă

ēxpŭlĕrīnt ēvērsă mĕō dē cōrdĕ, dŏlōrēm.

ēstĭs ŭbi ēn ĭtĕrūm, sŭpĕrī? dāt pēctŏră fērrō

Rēgŭlŭs, āc stīrpēm tāntaē pĕrĭūră rĕcīdīt

sūrgēntēm Cārthāgŏ dŏmūs." īnde aēgră rĕpōnīt

mēmbră tŏrō nēc fērrĕ rŭdīs mĕdĭcāmĭnă (quīppĕ

cāllēbāt bēllīs) nūnc pūrgāt vūlnĕră lŷmphā,

nūnc mūlcēt sūcīs. lĭgăt īnde āc vēllĕră mōllī

cīrcūmdāt tāctu ēt tōrpēntēs mītĭgăt ārtūs.

ēxīn cūră sĕnī trīstēm dēpēllĕrĕ fēssō

ōrĕ sĭtim ēt pārcā vīrēs āccērsĕrĕ mēnsā.

quaē pōstquām prŏpĕrātă, sŏpōr sŭă mūnĕră tāndēm

āpplĭcăt ēt mītēm fūndīt pēr mēmbră quĭētēm.

nēcdum ēxōrtă dĭēs, Mărŭs īnstāt vūlnĕrĭs aēstūs

ēxpērtīs mĕdĭcārĕ mŏdīs grātūmquĕ tĕpōrēm

ēxūtūs sĕnĭūm trĕpĭdā pĭĕtātĕ mĭnīstrāt.

Hīc iŭvĕnīs maēstōs tōllēns ād sīdĕră vūltūs

cūm gĕmĭtū lăcrĭmīsquĕ sĭmūl "sī cūlmĭnă nōndūm

Tārpēia ēxōsūs dāmnāstī scēptră Quĭrīnī,

ēxtrēmās Ĭtălūm rēs Aūsŏnĭāmquĕ rŭēntēm

āspĭce" ăīt "gĕnĭtōr, tāndēmque ādvērtĕ prŏcēllīs

aēquōs Īlĭăcīs ŏcŭlōs. āmīsĭmŭs Ālpēs,

nēc deīnde ādvērsīs mŏdŭs ēst: Tīcīnŭs ĕt ātēr

strāgĭbŭs Ērĭdănūs tūque īnsīgnītĕ trŏpaēīs

Sīdŏnĭīs Trĕbĭa ēt tēllūs lăcrĭmābĭlĭs Ārnī.

sēd quĭd ĕgo haēc? grăvĭōr quāntō vīs ēccĕ mălōrūm!

vīdī crēscēntēs Thrăsўmēnnī caēdĭbŭs ūndās

prōstrātāquĕ vĭrūm mōle, īntēr tēlă cădēntēm

vīdī Flāmĭnĭūm. tēstōr, mĕă nūmĭnă, mānēs

dīgnām mē poēnaē tūm nōbĭlĭtātĕ pătērnaē

strāge hōstīs quaēsīssĕ nĕcēm, nī trīstĭă lētūm

ūt quōndām pātrī nōbīs quŏquĕ fātă nĕgāssēnt."

Cētĕra ăcērbāntēm quēstū lēnīrĕ lăbōrāns

ēffātūr sĕnĭōr: "pătrĭō, fōrtīssĭmĕ, rītū,

quīcquĭd ădēst dūri ēt rērum īnclīnātă fĕrāmūs.

tālīs lēgĕ dĕūm clīvōsō trāmĭtĕ vītaē

pēr vărĭōs praēcēps cāsūs rŏtă vōlvĭtŭr aēvī.

sāt tĭbĭ, sāt māgna ēt tōtūm vūlgātă pĕr ōrbēm

stānt dŏcŭmēntă dŏmūs: săcĕr īlle ēt nūmĭnĕ nūllō

īnfĕrĭōr tŭŭs īllĕ părēns dĕcŏra āltă părāvīt

rēstāndo ādvērsīs nēc vīrtūtem ēxŭĭt ūllām,

āntĕ rĕlūctāntēs līquīt quām spīrĭtŭs ārtūs.

vīx pŭĕrīlĕ mĭhī tēmpūs cōnfēcĕrăt aētās,

cūm prīmō mālās sīgnābāt Rēgŭlŭs aēvō.

āccēssī cŏmĕs, ātque ōmnēs sŏcĭāvĭmŭs ānnōs,

dōnēc dīs Ĭtălaē vīsum ēst ēxstīnguĕrĕ lūmēn

gēntĭs, ĭn ēgrĕgĭō cūiūs sĭbĭ pēctŏrĕ sēdēm

cēpĕrăt ālmă Fĭdēs mēntēmque āmplēxă tĕnēbāt.

īlle ēnsēm nōbīs māgnōrum hūnc īnstăr hŏnōrūm

vīrtūtīsque ērgō dĕdĭt ēt, sōrdēntĭă fūmō

quaē cērnīs nūnc, frēnă; sĕd ēst ārgēntĕŭs ōllīs

fūlgōr. nēc cuīquām Mărŭs ēst pōst tālĭă dōnă

nōn praēlātŭs ĕquēs. vērūm sŭpĕrāvĭt hŏnōrēs

ōmnēs hāstă mĕōs. cuī mē lībārĕ Lўaēī

quōd cērnīs lătĭcēs, dīgnūm cōgnōscĕrĕ caūsām.

Tūrbĭdŭs ārēntēs lēntō pĕdĕ sūlcăt hărēnās

Bāgrădă, nōn ūllō Lĭbўcīs īn fīnĭbŭs āmnĕ

vīctūs līmōsās ēxtēndĕrĕ lātĭŭs ūndās

ēt stāgnāntĕ vădō pătŭlōs īnvōlvĕrĕ cāmpōs.

hīc stŭdĭō lătĭcūm, quōrum ēst haūd prōdĭgă tēllūs,

pēr rīpās laētī saēvīs cōnsēdĭmŭs ārvīs.

lūcŭs ĭnērs iūxtā Stўgĭūm pāllēntĭbŭs ūmbrīs

sērvābāt sĭnĕ sōlĕ nĕmūs, crāssūsquĕ pĕr aūrās

hālĭtŭs ērūmpēns taētrum ēxspīrābăt ŏdōrēm.

īntūs dīră dŏmūs cūrvōque īmmānĭs ĭn āntrō

sūb tērrās spĕcŭs ēt trīstēs sĭnĕ lūcĕ tĕnēbraē.

hōrrōr mēntĕ rĕdīt. mōnstrum ēxĭtĭābĭle ĕt īrā

tēllūrīs gĕnĭtūm, cuī pār vīx vīdĕrĭt aētās

ūllă vĭrūm, sērpēns cēntūm pōrrēctŭs ĭn ūlnās

lētālēm rīpam ēt lūcōs hăbĭtābăt Ăvērnōs.

īnglŭvĭem īmmēnsī vēntrīs grăvĭdāmquĕ vĕnēnīs

ālvūm dēprēnsī sătĭābānt fōntĕ lĕōnēs

aūt ācta ād flŭvĭūm tōrrēntī lāmpădĕ sōlīs

ārmēnta ēt trāctaē foēdā grăvĭtātĕ pĕr aūrās

āc tābe āfflātūs vŏlŭcrēs. sēmēsă iăcēbānt

ōssă sŏlo, īnfōrmī dăpĕ quaē rēplētŭs ĕt āspēr

vāstātīs grĕgĭbūs nīgrō rūctārăt ĭn āntrō.

īsque ŭbĭ fērvēntī cōncēpta īncēndĭa ăb aēstū

gūrgĭtĕ mūlcēbāt răpĭdo ēt spūmāntĭbŭs ūndīs,

nōndum ĕtĭām tōtō dēmērsūs cōrpŏre ĭn āmnēm

iām căpŭt ādvērsaē pōnēbāt mārgĭnĕ rīpaē.

īmprūdēns tāntaē pēstīs grădĭēbăr Ăquīnō

Āpēnnīnĭcŏla ātque Ūmbrō cŏmĭtātŭs Ăvēntĕ.

scīrĕ nĕmūs pācēmquĕ lŏci ēxplōrārĕ lĭbēbāt.

Iāmquĕ prŏpīnquāntūm tăcĭtūs pĕnĕtrāvĭt ĭn ārtūs

hōrrŏr ĕt ōccūltō rĭgŭērūnt frīgŏrĕ mēmbră.

īntrāmūs tămĕn ēt Nŷmphās nūmēnquĕ prĕcāmūr

gūrgĭtĭs īgnōtī trĕpĭdōsque ēt mūltă păvēntēs

ārcānō grēssūs aūdēmūs crēdĕrĕ lūcō.

ēcce ē vēstĭbŭlō prīmīsque ē faūcĭbŭs āntrī

Tārtărĕūs tūrbo ātque īnsānō saēvĭŏr Eūrō

spīrĭtŭs ērūmpīt, vāstōque ē gūttŭrĕ fūsă

tēmpēstās ŏrĭtūr mīxtām strīdōrĕ prŏcēllām

Cērbĕrĕō tōrquēns. păvĕfāctī clādĕ vĭcīssīm

āspĭcĭmūs. rĕsŏnārĕ sŏlūm tēllūsquĕ mŏvērī

ātque āntrūm rŭĕre ēt vīsī prōcēdĕrĕ mānēs.

quāntīs ārmātī caēlūm pĕtĭērĕ Gĭgāntēs

ānguĭbŭs, aūt quāntūs Lērnaē lāssāvĭt ĭn ūndīs

Āmphĭtrўōnĭădēn sērpēns, quālīsquĕ cŏmāntēs

aūrō sērvāvīt rāmōs Iūnōnĭŭs ānguīs,

tāntūs dīsiēctā tēllūrĕ sŭb āstră cŏrūscūm

ēxtŭlĭt ādsūrgēns căpŭt ātque īn nūbĭlă prīmām

dīspērsīt sănĭem ēt caēlūm foēdāvĭt hĭātū.

dīffŭgĭmūs tĕnŭēmquĕ mĕtū cōnāmŭr ănhēlī

tōllĕrĕ clāmōrēm; frūstrā, nām sībĭlă tōtūm

īmplēbānt nĕmŭs, āc sŭbĭtā fōrmīdĭnĕ caēcūs

ēt fāctī dāmnāndŭs Ăvēns (sēd fātă trăhēbānt)

āntīquaē quērcūs īngēntī rōbŏrĕ sēsē

ōccŭlĭt, īnfāndūm sī pōssēt fāllĕrĕ mōnstrūm

vīx ĕgŏmēt crēdō: spīrīs īngēntĭbŭs ārtĕ

ārbŏrĭs āstrīnxīt mōlēm pĕnĭtūsquĕ rĕvūlsām

ēvērtīt fūndo ēt rādīcĭbŭs ērŭĭt īmīs.

tūm trĕpĭdum āc sŏcĭōs ēxtrēmā vōcĕ cĭēntēm

cōrrĭpĭt ātque haūstū sōrbēns ēt faūcĭbŭs ātrīs

(vīdī rēspĭcĭēns) ōbscēnā cōndĭdĭt ālvō.

īnfēlīx flŭvĭō sēse ēt tōrrēntĭbŭs ūndīs

crēdĭdĕrāt cĕlĕrīquĕ fŭgā iām nābăt Ăquīnūs.

hūnc mĕdĭo īnvāsīt flūctū rīpaēquĕ rĕlātōs

(heū gĕnŭs īnfāndūm lētī!) dēpāscĭtŭr ārtūs.

Sīc dīrūm nōbīs ēt lāmēntābĭlĕ mōnstrūm

ēffūgīssĕ dătūr. quāntūm mēns aēgră sĭnēbāt,

āpprŏpĕrō grēssum ēt dūctōrī sīngŭlă pāndō.

īngĕmŭīt cāsūs iŭvĕnūm mĭsĕrātŭs ăcērbōs,

ūtque ĕrăt īn pūgnās ēt Mārtem ēt proēlĭa ĕt hōstēm

īgnĕŭs ēt māgna aūdēndī flāgrābăt ămōrĕ,

ōcĭŭs ārmă răpi ēt spēctātūm Mārtĕ sŭb ōmnī

īrĕ iŭbēt cāmpīs ĕquĭtēm. rŭĭt īpsĕ cĭtātūm

quādrŭpĕdēm plāntā fŏdĭēns, scūtātăquĕ rāptīm

cōnsĕquĭtūr iūssō mănŭs ēt mūrālĭă pōrtāt

bāllīstās tōrmēntă grăvēs suētāmquĕ mŏvērĕ

ēxcēlsās tūrrēs īmmēnsaē cūspĭdĭs hāstām.

iāmque ūbī fĕrălēm strĕpĭtū cīrcūmtŏnăt aūlām

cōrnĕă grāmĭnĕūm pērsūltāns ūngŭlă cāmpūm,

pērcĭtŭs hīnnītū sērpēns ĕvŏlūĭtŭr āntrō

ēt Stўgĭōs aēstūs fūmānti ēxsībĭlăt ōrĕ.

tērrĭbĭlīs gĕmĭnō dē lūmĭnĕ fūlgŭrăt īgnīs.

āt nĕmŭs ārrēctae ēt prōcēră căcūmĭnă sāltūs

ēxsŭpĕrānt crīstaē. trĭfĭdō vībrātă pĕr aūrās

līnguă mĭcāt mōtu ātque ādsūltāns aēthĕră lāmbīt.

ūt vērō strĕpŭērĕ tŭbaē, cōntērrĭtŭs āltē

īmmēnsum āttōllīt cōrpūs tērgōquĕ rĕsīdēns

cētĕră sīnuātīs glŏmĕrāt sūb pēctŏrĕ gŷrīs.

dīră dĕhīnc īn bēllă rŭīt răpĭdēquĕ rĕsōlvēns

cōntōrtōs ōrbēs dērēctō cōrpŏrĕ tōtām

ēxtēndīt mōlēm sŭbĭtōquĕ prŏpīnquŭs ĭn ōră

lātō dīstāntūm spătĭō vĕnĭt. ōmnĭs ănhēlāt

āttŏnĭtūs sērpēntĭs ĕquūs, frēnōquĕ tĕnērī

īmpătĭēns crēbrōs ēxspīrāt nārĭbŭs īgnēs.

ārdŭŭs īllĕ sŭbīt. tŭmĭdīs cērvīcĭbŭs āltūm

nūtăt ŭtrōquĕ căpūt. trĕpĭdōs īnde īncĭtŭs īrā

nūnc sūblīmĕ răpīt, nūnc vāstō pōndĕrĕ gaūdēt

ēlīsīssĕ prĕmēns. tūnc frāctīs ōssĭbŭs ātrām

ābsōrbēt sănĭem ēt tābō mānāntĕ pĕr ōră

mūtăt hĭāns hōstēm sēmēsăquĕ mēmbră rĕlīnquīt.

cēdēbānt iām sīgnă rĕtrō, vīctōrquĕ cătērvās

lōngĭŭs āvēctās āfflātūs pēstĕ prĕmēbāt,

cūm dūctōr prŏpĕrē rĕvŏcātam īn proēlĭă tūrmām

vōcĭbŭs īmpēllēns: "sērpēntīne Ītălă pūbēs

tērgă dămūs Lĭbўcīsquĕ părēm nōn ēssĕ fătēmūr

ānguĭbŭs Aūsŏnĭām? sī dēbēllāvĭt ĭnērtēs

hālĭtŭs āc vīsō mēns aēgra ēfflūxĭt hĭātū,

ībo ălăcēr sōlūsquĕ mănūs cōmpōnĕrĕ mōnstrō

sūffĭcĭām." clāmāns haēc ātque īntērrĭtŭs hāstām

fūlmĭnĕō vŏlŭcrēm tōrquēt pĕr ĭnānĕ lăcērtō.

vēnĭt ĭn ādvērsām nōn vānō tūrbĭnĕ frōntēm

cūspĭs ĕt, haūd paūlūm vīrēs ādiūtă rŭēntīs

cōntra ārdōrĕ fĕraē căpĭtī trĕmĕbūndă rĕsēdīt.

clāmŏr ăd āstră dătūr, vōcēsquĕ rĕpēntĕ prŏfūsaē

aēthĕrĭās ădĭērĕ dŏmōs. fŭrĭt īlĭcĕt īrā

tērrĭgĕna īmpătĭēns dărĕ tērgă nŏvūsquĕ dŏlōrī

ēt chălўbēm lōngō tūm prīmūm pāssŭs ĭn aēvō.

nēc frūstrā răpĭdī stĭmŭlāntĕ dŏlōrĕ fŭīssēt

īmpĕtŭs, āblātō nī Rēgŭlŭs ārtĕ rĕgēndī

īnstāntem ēlūsīssĕt ĕquō rūrsūsquĕ sĕcūtūm

cōrnĭpĕdīs gŷrōs flēxī cūrvāmĭnĕ tērgī

dētōrtīs laēvā cĕlĕr ēffūgīssĕt hăbēnīs.

Āt nōn spēctātōr Mărŭs īntēr tālĭă sēgnī

tōrpēbāt dēxtrā. mĕă tānto īn cōrpŏrĕ mōnstrī

hāstă sĕcūndă fŭīt. iămĭāmque ēxtrēmă trĭsūlcā

lāmbēbāt līnguā fēssī cērtāmĭnĕ tērgă

quādrŭpĕdīs; tōrsī tēlum ātque ūrgēntĭă vēlōx

īn mēmēt saēvī sērpēntīs proēlĭă vērtō.

hīnc ĭmĭtātă cŏhōrs cērtātīm spīcŭlă dēxtrīs

cōngĕrĭt āltērnāsquĕ fĕrūm dīdūcĭt ĭn īrās,

dōnēc mūrālī bāllīstă cŏērcŭĭt īctū.

tūm frāctūs dēmūm vīrēs; nēc iam āmplĭŭs aēgrā

cōnsuētum ād nīsūs spīnā praēstāntĕ rĭgōrēm

ūt sŏlĭtum īn nūbēs tōllīt căpŭt. ācrĭŭs īnstāt,

iāmque ālvō pĕnĭtūs dēmērsă phălārĭcă sēdīt,

ēt gĕmĭnūm vŏlŭcrēs lūmēn răpŭērĕ săgīttaē.

iām pătŭlīs vāstō sūb vūlnĕrĕ faūcĭbŭs ātēr

tābĭfĭcam ēxspīrāt sănĭēm spĕcŭs. ūltĭmă iāmquĕ

īngēstīs caūda ēt iăcŭlīs ēt pōndĕrĕ cōntī

haērĕt hŭmī; lāssōquĕ tămēn mĭnĭtātŭr hĭātū,

dōnēc tōrmēntīs strīdēns māgnōquĕ frăgōrĕ

dīscūssīt trābs āctă căpūt, lōngōquĕ rĕsōlvēns

āggĕrĕ sē rīpaē tāndem ēxhālāvĭt ĭn aūrās

līvēntēm nĕbŭlām fŭgĭēntĭs ăb ōrĕ vĕnēnī.

ērūpīt trīstī flŭvĭō mūgītŭs ĕt īmīs

mūrmŭră fūsă vădīs, sŭbĭtōque ēt lūcŭs ĕt āntrūm

ēt rĕsŏnaē sīlvīs ŭlŭlārūnt flēbĭlĕ rīpaē.

heū quāntīs lŭĭmūs mōx trīstĭă proēlĭă dāmnīs,

quāntăquĕ sūpplĭcĭa ēt quālēs ēxhaūsĭmŭs īrās!

nēc tăcŭērĕ pĭī vātēs fămŭlūmquĕ sŏrōrūm

Nāĭădūm, tĕpĭdā quās Bāgrădă nūtrĭt ĭn ūndā,

nōs vĭŏlāssĕ mănū sērīs mŏnŭērĕ pĕrīclīs.

haēc tūnc hāstă dĕcūs nōbīs prĕtĭūmquĕ sĕcūndī

vūlnĕrĭs ā vēstrō, Sērrānĕ, trĭbūtă părēntĕ,

prīncēps quaē sācrō bĭbĭt ē sērpēntĕ crŭōrēm."

Iāmdūdūm vūltūs lăcrĭmīs ātque ōră rĭgābāt

Sērrānūs mĕdĭōquĕ vĭrī sērmōnĕ prŏfātūr:

"huīc sī vītă dŭcī nōstrūm dūrāssĕt ĭn aēvūm,

nōn Trĕbĭa īnfaūstās sŭpĕrāssēt sānguĭnĕ rīpās,

nēc, Thrăsўmēnnĕ, tŭūs prĕmĕrēt tōt nōmĭnă gūrgēs."

Tūm sĕnĭōr "māgnās" īnquīt "dē sānguĭnĕ poēnās

praēcēpīt Tўrĭo ēt praēsūmptă pĭācŭlă mōrtīs.

nām dēfēctă vĭrīs ĕt ŏpēs āttrītă sŭpīnās

Āfrĭcă tēndēbāt pālmās, cūm sīdĕrĕ dīrō

mīsĭt Ăgēnŏrĕīs dūctōrem ănĭmōsă Thĕrāpnē.

nūllă vĭrō spĕcĭēs dĕcŏrīsque ēt frōntĭs ĕgēnūm

cōrpŭs; ĭn ēxĭgŭīs vĭgŏr, ādmīrābĭlĕ, mēmbrīs

vīvĭdŭs ēt nīsū māgnōs quī vīncĕrĕt ārtūs.

iām Mārtēm scīre ātque āstūs ādiūngĕrĕ fērrō

ēt dūrīs făcĭlēm pĕr ĭnhōspĭtă dūcĕrĕ vītām

haūd īstī, quēm nūnc pĕnĕs ēst sōllērtĭă bēllī,

cēdĕrĕt Hānnĭbălī. vēllem hūnc, ō trīstĭă nōbīs

Tāўgĕta, hūnc ūnūm nōn dūrāssētĭs ŏpācīs

Eūrōtaē rīpīs! vīdīssēm moēnĭă flāmmīs

Phoēnīssaē rŭĕre aūt cērtē nōn hōrrĭdă fātă

flēvīssēm dŭcĭs ēt, nūllā quōs mōrtĕ nĕc īgnī

ēxūtōs sērvāns pōrtābo īn Tārtără, lūctūs.

cōnsērtaē cāmpīs ăcĭēs, mūltūsquĕ pĕr ārvă

fērvēbāt Māvōrs, nēc mēns ĕrăt ūllă sĭne īrā.

hīc īntēr mĕdĭōs mĕmŏrāndīs Rēgŭlŭs aūsīs

lāxābāt fērrō cāmpum āc pēr tēlă rŭēbāt

nēc rĕpĕtēndă dăbāt lētālī vūlnĕră dēxtrā.

sīc ŭbĭ nīgrāntēm tōrquēns strīdēntĭbŭs Aūstrīs

pōrtāt tūrbŏ glŏbūm pĭcĕāque ē nūbĕ rŭīnām

pēndēntēm tērrīs părĭtēr pōntōquĕ mĭnātūr,

ōmnĭs ĕt āgrĭcŏla ēt nĕmŏrōsō vērtĭcĕ pāstōr

ēt pĕlăgō trĕpĭdāt sūbdūctīs nāvĭtă vēlīs.

āt fraūdēm nēctēns, sŏcĭōs ŭbĭ cōncăvă sāxă

claūdēbānt, vērtīt sŭbĭtō cērtāmĭnă Grāiūs

ēt dāt tērgă cĕlēr fīctā fōrmīdĭnĕ dūctōr,

haūd sĕcŭs āc stăbŭlīs prōcūrāns ōtĭă pāstōr

īn fŏvĕām pārcō tēctām vēlāmĭnĕ frōndīs

dūcīt nōctĕ lŭpōs pŏsĭtaē bālātĭbŭs āgnaē.

ābrĭpŭīt trāxītquĕ vĭrūm fāx mēntĭs hŏnēstaē

glōrĭa ĕt īncērtī fāllāx fīdūcĭă Mārtīs.

nōn sŏcĭōs cŏmĭtūmvĕ mănūs, nōn ārmă sĕquēntūm

rēspĭcĕre; īnsānō pūgnaē tēndēbăt ămōrĕ

iām sōlūs, nūbēs sŭbĭtō cūm dēnsă Lăcōnūm

sāxōsīs lătĕbrīs īntēnto ād proēlĭă cīrcūm

fūndĭtŭr, ēt pōne īnsūrgīt vīs saēvă vĭrōrūm.

ō dīrām Lătĭō lūcēm fāstīsquĕ nŏtāndām!

dēdĕcŭs ō, Grādīvĕ, tŭūm! tĭbĭ dēxtĕra ĕt ūrbī

nātă tŭaē trīstī dāmnātūr sōrtĕ cătēnaē.

haūd ūmquam ābsīstām gĕmĭtū. tē, Rēgŭlĕ, vīdīt

Sīdŏnĭūs cārcēr, tūque huīc sāt māgnă trĭūmphō

vīsa ēs, Cārthāgō, sŭpĕrīs! quaē poēnă sĕquētūr

dīgnă sătīs tālī pōllūtōs Mārtĕ Lăcōnās?

Āt nŏva Ĕlīssaēī iūrātō foēdĕră pātrēs

cōnsūltānt māndārĕ dŭcī pācīsquĕ sĕquēstrēm

mīttĕrĕ pōscēntīs vīnctam īntēr proēlĭă pūbēm

cāptīvāmquĕ mănūm dūctōrĕ rĕpēndĕrĕ nōstrō.

nēc mŏră iām stābāt prīmīs īn lītŏrĭs ūndīs

nāvālī prōpūlsă rătīs, iām naūtĭcă pūbēs

aūt sīlvīs strīngūnt rēmōs aūt ābiĕtĕ sēctā

trānstră nŏvānt. hīs īntōrtōs āptārĕ rŭdēntēs,

hīs stŭdĭum ērēctō cōmpōnĕrĕ cārbăsă mālō.

ūncă lŏcānt prōrā cūrvātī pōndĕră fērrī.

ānte ōmnēs dōctūs pĕlăgī rēctōrquĕ cărīnaē

pūppim āptāt clāvūmquĕ Cŏthōn. mĭcăt aērĕŭs āltā

fūlgŏr ăquā trĭfĭdī splēndēntĭs ĭn aēquŏrĕ rōstrī.

tēlă sĭmūl vărĭāmquĕ fĕrūnt cōntra āspĕră pōntī

rērum ād tēmpŭs ŏpēm. mĕdĭaē stāt mārgĭnĕ pūppīs,

quī vōce āltērnōs naūtārūm tēmpĕrĕt īctūs

ēt rēmīs dīctēt sŏnĭtūm părĭtērquĕ rĕlātīs

ād nŭmĕrūm plaūdāt rĕsŏnāntĭă caērŭlă tōnsīs.

Pōstquām cōnfēctūm naūtīs ŏpŭs hōrăquĕ cūrsūs

ātque ārmātă rătīs vēntīquĕ dĕdērĕ prŏfūndūm,

ōmnīs tūrbă rŭīt, mātrēs pŭĕrīquĕ sĕnēsquĕ.

pēr mĕdĭōs coētūs trăhĭt ātque ĭnĭmīcă pĕr ōră

spēctāndūm Fōrtūnă dŭcēm. fērt lūmĭnă cōntrā

pācātūs frōntēm, quālīs cūm lītŏră prīmūm

āttĭgĭt āppūlsā rēctōr Sīdōnĭă clāssĕ.

āccēssī cŏmĕs haūd īpsō rĕnŭēntĕ rătīquĕ

īmpŏsĭtūs maēstīs sŏcĭūm mē cāsĭbŭs āddō.

īllŭvĭem ātque ĭnŏpēs mēnsās dūrūmquĕ cŭbīlĕ

ēt cērtārĕ mălīs ūrgēntĭbŭs hōstĕ pŭtābāt

dēvīctō māiūs, nēc tām fūgīssĕ căvēndō

ādvērsa ēgrĕgĭūm, quām pērdŏmŭīssĕ fĕrēndō.

spēs tămĕn ūnă mĭhī, quāmquām bĕnĕ cōgnĭta ĕt ōlīm

ātrōx īllă fĭdēs, ūrbēm mūrōsquĕ dŏmūmquĕ

tāngĕrĕ sī mĭsĕrīs lĭcŭīssēt, cōrdă mŏvērī

pōssĕ vĭri ēt vēstrō cērtē mītēscĕrĕ flētū.

claūdēbām sūb cōrdĕ mĕtūs lăcrĭmāsquĕ pŭtābām

ēssĕ vĭro ēt nōstraē sĭmĭlem īntēr trīstĭă mēntēm.

cūm tāndēm pătrĭaē Tĭbĕrīno āllābĭmŭr āmnī,

sērvābām vūltūs dŭcĭs āc prōdēntĭă sēnsūm

lūmĭna ĕt ōbtūtū pērstābam īntēntŭs ĕōdēm.

sī quă fĭdēs, ūnūm, pŭĕr, īntēr mīllĕ lăbōrēs,

ūnum ĕtĭam īn pătrĭā saēvāque ĭn Ăgēnŏrĭs ūrbĕ

ātque ūnūm vīdī poēnaē quŏquĕ tēmpŏrĕ vūltūm.

ōbvĭă cāptīvō cūnctīs sĭmŭl ūrbĭbŭs ībāt

Aūsŏnĭa, ēt cāmpūm tūrbā vīncēntĕ prŏpīnquī

īmplēntūr cōllēs; strĕpĭt āltīs Ālbŭlă rīpīs.

īpsī Poēnōrūm prŏcĕrēs īmmītĭă cōrdă

ād pătrĭōs cērtānt cūltūs rĕvŏcārĕ, tŏgaēquĕ

āddēbātŭr hŏnōs. stĕtĭt īllăcrĭmāntĕ sĕnātū

ēt mātrūm tūrbā iŭvĕnūmquĕ dŏlōrĕ prŏfūsō

īntēr tōt gĕmĭtūs īmmōbĭlĭs. āggĕrĕ cōnsūl

tēndēbāt dēxtram ēt pătrĭā vēstīgĭă prīmūs

pōnēntēm tērra ōccūrsū cĕlĕbrābăt ămīcō.

cōllēgīt grēssūm, mŏnĭtūsquĕ rĕcēdĕrĕ cōnsūl

nēc sūmmūm vĭŏlārĕ dĕcūs. cīngēntĕ sŭpērbā

Poēnōrūm tūrbā cāptīvō tēgmĭnĕ saēptūs

ībăt ĕt īnvĭdĭām caēlō dīvīsquĕ fĕrēbāt.

"Ēccĕ trăhēns gĕmĭnūm nātōrūm Mārcĭă pīgnūs,

īnfēlīx nĭmĭā māgnī vīrtūtĕ mărītī,

squālēntēm crīnem ēt trīstēs lăcĕrābăt ămīctūs.

āgnōscīsnĕ dĭem? ān tĕnĕrīs nōn haēsĭt ĭn ānnīs?

ātque ĕă, pōstquam hăbĭtū iūxta ēt vēlāmĭnĕ Poēnō

dēfōrmem āspēxīt, fūsīs ŭlŭlātĭbŭs aēgră

lābĭtŭr, ēt gĕlĭdōs mōrtīs cŏlŏr ōccŭpăt ārtūs.

sī quă dĕīs pĭĕtās, tālēs, Cārthāgŏ, vĭdērĕ

dēnt tĭbĭ Sīdŏnĭās mātrēs. mē vōcĕ quĭētā

āffātūs iŭbĕt ēt vēstrōs ēt cōniŭgĭs ūnā

ārcēre āmplēxūs pătĕr, īmpĕnĕtrābĭlĭs īllĕ

lūctĭbŭs ēt nūmquām sūmmīssūs cōllă dŏlōrī."

Hīc āltō iŭvĕnīs gĕmĭtū lăcrĭmīsquĕ cŏōrtīs

"māgnĕ părēns" īnquīt "quō māiūs nūmĭnĕ nōbīs

Tārpēiā nĕc ĭn ārcĕ sĕdēt, sī iūră quĕrēlīs

sūnt cōncēssă pĭīs, cūr hōc mātrīquĕ mĭhīquĕ

sōlāmēn, vēl cūr dĕcŭs hōc, ō dūrĕ, nĕgāstī,

tāngĕrĕ sācrātōs vūltūs ātque ōscŭla ăb ōrĕ

lībāvīssĕ tŭō? dēxtrām mĭhĭ prēndĕrĕ dēxtrā

nōn lĭcĭtūm? lĕvĭōră fŏrēnt haēc vūlnĕră quāntūm,

sī fērre ād mānēs īnfīxōs mēntĕ dărētūr

āmplēxūs, vĕnĕrāndĕ, tŭōs. sēd vānă rĕcōrdōr,

nī, Mărĕ, (nām prīmō tūnc haērēbāmŭs ĭn aēvō)

hūmānā māiōr spĕcĭēs ĕrăt. hōrrĭdă cānō

vērtĭcĕ dēscēndēns īngēntĭă cōllă tĕgēbāt

caēsărĭēs, frōntīquĕ cŏmā squālēntĕ sĕdēbāt

tērrĭbĭlīs dĕcŏr ātque ănĭmī vĕnĕrābĭlĕ pōndūs.

nīl pōsthāc ŏcŭlīs sĭmĭle īncĭdĭt." ēxcĭpĭt īndĕ

iām Mărŭs ātque ĭnhĭbēns cōnvēllĕrĕ vūlnĕră quēstū

"quīd, cūm praētĕrĭtīs īnvīsă pĕnātĭbŭs" īnquīt

"hōspĭtĭa ēt sēdēs Poēnōrum īntrāvĭt ăcērbās?

āffīxī clĭpĕī cūrrūsque ēt spīcŭlă nōtă,

aēdĭbŭs īn pārvīs māgnī mŏnŭmēntă trĭūmphī,

pūlsābānt ŏcŭlōs, cōniūnx īn līmĭnĕ prīmō

clāmābāt: "quō fērs grēssūs? nōn Pūnĭcŭs hīc ēst,

Rēgŭlĕ, quēm fŭgĭās, cārcēr. vēstīgĭă nōstrī

cāstă tŏrī dŏmŭs ēt pătrĭūm sĭnĕ crīmĭnĕ sērvāt

īnvĭŏlātă lărēm. sĕmĕl hīc ĭtĕrūmquĕ (quĭd, ōrō,

pōllūtum ēst nōbīs?) prōlēm grātāntĕ sĕnātū

ēt pătrĭā sum ēnīxă tĭbī. tŭă, rēspĭcĕ, sēdēs

haēc ēst, ūnde īngēns ŭmĕrīs fūlgēntĭbŭs ōstrō

vīdīstī Lătĭōs cōnsūl prōcēdĕrĕ fāscēs,

ūnde īre īn Mārtēm, quō cāptă rĕfērrĕ sŏlēbās

ēt vīctōr mēcūm sūspēndĕrĕ pōstĭbŭs ārmă.

nōn ĕgŏ cōmplēxūs ēt sānctaē foēdĕră taēdaē

cōniŭgĭūmvĕ pĕtō. pătrĭōs dāmnārĕ pĕnātēs

ābsīste āc nātīs fās dūc cōncēdĕrĕ nōctēm."

Hōs īntēr flētūs iūnctūs vēstīgĭă Poēnīs

līmĭnĕ sē clūsīt Tўrĭō quēstūsquĕ rĕlīquīt.

vīxdūm clāră dĭēs sūmmā lūstrābăt ĭn Oētā

Hērcŭlĕī mŏnŭmēntă rŏgī, cūm cōnsŭl ădīrĕ

āccīrīquĕ iŭbēt Lĭbўās. tūm līmĭnă tēmplī

vīdĭmŭs īntrāntēm. quaē cōnsūltātă sĕnātūs

quāsvĕ vĭrī vōcēs ēxtrēmūm cūrĭă maērēns

aūdĭĕrīt, plăcĭdō nōbīs īpse ēdĭdĭt ōrĕ.

īntŭlĭt ūt grēssūs, cērtātīm vōcĕ mănūquĕ

ād sŏlĭtām sēdem ēt vēstīgĭă nōtă vŏcābānt.

ābnŭĭt āntīquūmquĕ lŏci āspērnātŭr hŏnōrēm.

āt cīrcūmfūsī nōn sētĭŭs ūndĭquĕ dēxtrām

prēnsāre āc, pătrĭaē dūctōrēm nōmĭnĕ tāntō

rēddĕrĕt, ōrābānt; cāptīvā pōssĕ rĕdēmptūm

pēnsārī tūrba, āc Tўrĭās tūm iūstĭŭs ārcēs

ārsūrās dēxtrā, fŭĕrīt quaē vīnctă cătēnīs.

Tūm pālmās sĭmŭl āttōllēns āc lūmĭnă caēlō

"iūstĭtĭaē rēctīquĕ dătōr, quī cūnctă gŭbērnās,

nēc lĕvĭōr mĭhĭ dīvă Fĭdēs Sārrānăquĕ Iūnŏ,

quōs rĕdĭtūs tēstēs iūrātā mēntĕ vŏcāvī,

sīt mĭhĭ fās mē dīgnă lŏquī Lătĭōsquĕ tŭērī

vōcĕ fŏcōs; ībo ād Tўrĭōs nōn sēgnĭŏr" īnquīt

"stāntĕ fĭdē rĕdĭtūs ēt sālvō foēdĕrĕ poēnaē.

sīc nōbīs rērum ēxĭtĭō dēsīstĭte hŏnōrēm

tēndĕrĕ. tōt bēllīs tōtque ānnīs frēgĭmŭs aēvūm.

nūnc ĕtĭām vīnclīs ēt lōngō cārcĕrĕ tōrpēnt

cāptīvo īn sĕnĭō vīrēs. fŭĭt īllĕ nĕc ūmquām,

dūm fŭĭt, ā dūrō cēssāvīt mūnĕrĕ Mārtīs

Rēgŭlŭs. ēxsānguī spēctātīs cōrpŏrĕ nōmēn.

āt nōn Cārthāgō, fraūdūm dŏmŭs, īnscĭă quāntūm

ē nōbīs rēstēt, iŭvĕnēs părăt, āspĕră fērrō

pēctŏră, cāptīvōs nōstrā pēnsārĕ sĕnēctā.

ītĕ dŏlōs cōntrā, gēnsque āstū fāllĕrĕ laētă

dīscāt, mē cāptō quāntūm tĭbĭ, Rōmă, sŭpērsīt.

nēc vērō plăcĕāt, nĭsĭ quaē dē mōrĕ părēntūm

pāx ĕrĭt. ēxpōscūnt Lĭbўēs nōbīsquĕ dĕdērĕ

haēc rĕfĕrēndă părī lĭbĕāt sūspēndĕrĕ bēllūm

foēdĕre ĕt ēx aēquō gĕmĭnās cōnscrībĕrĕ lēgēs.

sēd mĭhĭ sīt Stўgĭōs ānte īntrāvīssĕ pĕnātēs

tālĭă quām vĭdĕām fĕrĭēntēs pāctă Lătīnōs."

Haēc fātūs Tўrĭaē sēsē iām rēddĭdĭt īraē,

nēc mŏnĭtūs spērnēntĕ grăvēs fīdōsquĕ sĕnātū

Poēnōrūm dīmīssă cŏhōrs. quaē maēstă rĕpūlsā

āc mĭnĭtāns cāptō pătrĭās prŏpĕrābăt ăd ōrās.

prōsĕquĭtūr vūlgūs, pātrēs, āc plānctĭbŭs īngēns

pērsŏnăt ēt lūctū cāmpūs. rĕvŏcārĕ lĭbēbāt

īntērdum ēt iūstō cāptūm rĕtĭnērĕ dŏlōrĕ.

Āt trĕpĭda ēt sŭbĭtō ceū stāns īn fūnĕrĕ cōniūnx,

ūt vīdīt pūppī prŏpĕrāntem īntrārĕ, trĕmēndūm

vōcĭfĕrāns cĕlĕrēm grēssūm rĕfĕrēbăt ăd ūndās

"tōllĭtĕ mē, Lĭbўēs, cŏmĭtēm poēnaēquĕ nĕcīsquĕ.

hōc ūnūm, cōniūnx, ŭtĕrī pēr pīgnŏră nōstrī

ūnum ōrō: lĭcĕāt tēcūm quōscūmquĕ fĕrēntēm

tērrārūm pĕlăgīquĕ pătī caēlīquĕ lăbōrēs.

nōn ĕgo Ămŷclaēūm dūctōrem īn proēlĭă mīsī,

nēc nōstrīs tŭă sūnt cīrcūmdătă cōllă cătēnīs.

cūr ūsque ād Poēnōs mĭsĕrām fŭgĭs? āccĭpĕ mēcūm

hānc prōlēm. fōrsān dūrās Cārthāgĭnĭs īrās

flēctēmūs lăcrĭmīs, aūt sī praēclūsĕrĭt aūrēs

ūrbs ĭnĭmīcă sŭās, ĕădēm tūnc hōră mănēbīt

tēquĕ tŭōsquĕ sĭmūl; vēl sī stāt rūmpĕrĕ vītām,

īn pătrĭā mŏrĭāmŭr. ădēst cŏmĕs ūltĭmă fātī."

Hās īntēr vōcēs vīnclīs rĕsŏlūtă mŏvērī

paūlātim ēt rīpā coēpīt dēcēdĕrĕ pūppīs.

tūm vēro īnfēlīx mēntēm fŭrĭātă dŏlōrĕ

ēxclāmāt fēssās tēndēns ād lītŏră pālmās:

"ēn, quī sē iāctāt Lĭbўaē pŏpŭlīsquĕ nĕfāndīs

ātque hōstī sērvārĕ fĭdēm! dătă foēdĕră nōbīs

āc prōmīssă fĭdēs thălămīs ŭbĭ, pērfĭdĕ, nūnc ēst?"

ūltĭmă vōx dūrās haēc tūnc pĕnĕtrāvĭt ăd aūrēs;

cētĕră pērcūssī vĕtŭērūnt nōscĕrĕ rēmī.

Tūm flŭvĭō rāptim ād pĕlăgī dēvōlvĭmŭr ōrās

āc lĕgĭmūs pōntūm pīnūque īmmānĕ căvātā

aēquŏr ĕt īmmēnsās cūrvā trăbĕ fīndĭmŭs ūndās.

lūdĭbrĭūm nĕcĭs hōrrēscēns, vīs āspĕră pōntī

ōbrŭĕrēt scŏpŭlīsquĕ rătēm fŭrŏr īmprŏbŭs Eūrī

frāngĕrĕt, ōptābām; lētum īd cōmmūnĕ fŭīssēt.

sēd nōs īn poēnām mŏdĕrātō flāmĭnĕ lēnēs

vēxērūnt Zĕphўrī Tўrĭōquĕ dĕdērĕ fŭrōrī.

Īnfēlīx vīdī pătrĭāmquĕ rĕmīssŭs ĭn ūrbēm

nārrātōr poēnaē dūrā mērcēdĕ rĕvērtī.

nēc tĭbĭ nūnc rītūs ĭmĭtāntem īrāsquĕ fĕrārūm

Pŷgmălĭōnēām tēmptārem ēxprōmĕrĕ gēntēm,

sī māiūs quīcquām tōtō vīdīssĕt ĭn ōrbĕ

gēns hŏmĭnūm, quām quōd vēstrī vĕnĕrāndă părēntīs

ēdĭdĭt ēxēmplūm vīrtūs. pŭdĕt āddĕrĕ quēstūs

sūpplĭcĭīs, quaē spēctāvī plăcĭdo ōrĕ fĕrēntēm.

tū quŏquĕ, cārĕ pŭēr, dīgnūm tē sānguĭnĕ tāntō

fīngĕrĕ nē cēssa ātque ŏrĭēntēs cōmprĭmĕ flētūs.

praēfīxō părĭbūs līgnō mūcrōnĭbŭs ōmnēs

ārmāntūr lătĕrūm crātēs, dēnsūsquĕ pĕr ārcām

tēxĭtŭr ērēctī stāntīsque ēx ōrdĭnĕ fērrī

īnfēlīx stĭmŭlūs, sōmnīsque hāc fraūdĕ nĕgātīs

quōcūmque īnflēxūm prōdūctō tēmpŏrĕ tōrpōr

īnclīnāvĭt ĭnērs, fŏdĭūnt ād vīscĕră cōrpūs.

ābsīste, ō iŭvĕnīs, lăcrĭmīs. pătĭēntĭă cūnctōs

haēc sŭpĕrāt cūrrūs. lōngō rĕvĭrēscĕt ĭn aēvō

glōrĭă; dūm caēlī sēdēm tērrāsquĕ tĕnēbīt

cāstă Fĭdēs, dūm vīrtūtīs vĕnĕrābĭlĕ nōmēn

vīvĕt; ĕrītquĕ dĭēs, tŭă quō, dūx īnclĭtĕ, fātă

aūdīre hōrrēbūnt ā tē cālcātă mĭnōrēs."

haēc Mărŭs ēt maēstā rĕfŏvēbāt vūlnĕră cūrā.

Īntĕrĕā răpĭdās pērfūsă crŭōrĭbŭs ālās,

sīcūt sānguĭnĕā Thrăsўmēnnī tīnxĕrăt ūndā,

vēra āc fīctă sĭmūl spārgēbāt Fāmă pĕr ūrbēm.

Āllĭa ĕt īnfāndī Sĕnŏnēs cāptaēquĕ rĕcūrsāt

āttŏnĭtīs ārcīs făcĭēs. ēxcūssĭt hăbēnās

lūctĭfĭcūs Păvŏr, ēt tēmpēstās aūctă tĭmēndō.

hīc rāptīm rŭĭt īn mūrōs. vōx hōrrĭdă fērtūr

"hōstĭs ădēst", iăcĭūntquĕ sŭdēs ĕt ĭnānĭă tēlă.

āst ălĭaē lăcĕrīs cānēntēs crīnĭbŭs āltă

vērrūnt tēctă dĕum ēt sērīs pōst fātă sŭōrūm

sōllĭcĭtānt prĕcĭbūs. rĕquĭēm tĕnĕbraēquĕ dĭēsquĕ

āmīsērĕ. iăcēnt pōrtīs ŭlŭlāntĕ dŏlōrĕ

dīspērsūm vūlgūs, rĕmĕāntūmque ōrdĭnĕ lōngō

sērvāt tūrbă grădūs; pēndēnt ēx ōrĕ lŏquēntūm,

nēc laētīs sāt cērtă fĭdēs, ĭtĕrūmquĕ mŏrāntūr

ōrāndo ēt vūltu īntērdūm sĭnĕ vōcĕ prĕcātī,

quōd rŏgĭtānt, aūdīrĕ păvēnt. hīnc flētŭs, ŭbi aūrēs

pērcūssaē grăvĭōrĕ mălō, mĕtŭs īndĕ, nĕgātūm

sī scīre ēt dŭbĭūs rēspōnsī nūntĭŭs haēsīt.

iāmque ŭbĭ cōnspēctū rĕdĕūntīs vīsă prŏpīnquō

cōrpŏră, sōllĭcĭtē laētī fūndūntŭr ĕt īpsīs

ōscŭlă vūlnĕrĭbūs fīgūnt sŭpĕrōsquĕ fătīgānt.

Hīc īntēr trĕpĭdōs cūraē vĕnĕrāndŭs ăgēbāt

Sērrānūm Mărŭs, ātque ōlīm pōst fātă mărītī

nōn ēgrēssă dŏmūm vītātō Mārcĭă coētū

ēt lūcēm caūsā nātōrūm pāssă rŭēbāt

īn lūctūm sĭmĭlem āntīquō. tūrbātă rĕpēntĕ

āgnōscēnsquĕ Mărūm "Fĭdĕī cŏmĕs īnclĭtĕ māgnaē,

hūnc cērtē mĭhĭ rēddĭs" ăīt. "lĕvĕ vūlnŭs? ăn āltē

ūsque ād nōstră fĕrūs pĕnĕtrāvīt vīscĕră mūcrŏ?

quīcquĭd ĭd ēst, dūm nōn vīnctūm Cārthāgŏ cătēnīs

ābrĭpĭāt poēnaēque īnstaūrēt mōnstră pătērnaē,

grātum ēst, ō sŭpĕrī. quŏtĭēns heū, nātĕ, pĕtēbām,

nē pătrĭās īrās ănĭmōsque īn proēlĭă fērrēs

neū tē bēllĭgĕrī stĭmŭlārĕt ĭn ārmă părēntīs

trīstĕ dĕcūs. nĭmĭūm vīvācīs dūră sĕnēctaē

sūpplĭcĭa ēxpēndī. quaēsō, iām pārcĭtĕ, sī quā

nūmĭnă pūgnāstīs nōbīs." Āt clādĭs ăcērbaē

dīscūssā ceū nūbĕ pătrēs cōnquīrĕrĕ fēssīs

iām rēbūs mĕdĭtāntŭr ŏpem, ātque ād mūnĕră bēllī

cērtātūr, pūlsūsquĕ tĭmōr grăvĭōrĕ pĕrīclō.

māxĭmă cūrārūm rēctōrēm pōnĕrĕ cāstrīs,

cuī Lătĭum ēt mōlēs rērūm quāssātă rĕcūmbāt

spēctānte ōccāsūm pătrĭā. Iŏvĭs īllă rŭēntī

Aūsŏnĭae ātque Ĭtălīs tēmpūs prōtēndĕrĕ rēgnīs

cūră fŭīt; nām Tŷrrhēnōs Poēnūmquĕ sĕcūndīs

Ālbānā sūrgēns rēspēxĕrăt ārcĕ tŭmēntēm,

quī fērre īn mūrōs vīctrīcĭă sīgnă părābāt.

tūm quāssāns căpŭt "haūd ūmquām tĭbĭ Iūppĭtĕr" īnquīt

"ō iŭvĕnīs, dĕdĕrīt pōrtās trānscēndĕrĕ Rōmaē

ātque īnfērrĕ pĕdēm. Tŷrrhēnās stērnĕrĕ vāllēs

caēdĭbŭs ēt rīpās flŭvĭōrum ēxīrĕ Lătīnō

sānguĭnĕ fās fŭĕrīt. Tārpēium āccēdĕrĕ cōllēm

mūrīsque āspīrārĕ vĕtō." quătĕr īndĕ cŏrūscūm

cōntōrsīt dēxtrā fūlmēn, quō tōtă rĕlūxīt

Maēŏnĭdūm tēllūs, ātrāmquĕ pĕr aēthĕră vōlvēns

ābrūptō frēgīt caēlō sŭpĕr āgmĭnă nūbēm.

nēc Poēnum āvērtīssĕ sătīs; dāt nūmĭnĕ māgnō

Aēnĕădīs mēntēm grĕmĭō dēpōnĕrĕ tūtō

Rōmŭlĕām tāndēm Făbĭōquĕ sălūtĭs hăbēnās

crēdĕrĕ dūctōrī. cuī pōstquām trādĭtă bēllī

iūră vĭdēt, "nōn hūnc" īnquīt "sŭpĕrāvĕrĭt ūmquām

īnvĭdĭa aūt blāndō pŏpŭlārīs glōrĭă fūcō,

nōn āstūs fāllāx, nōn praēda ălĭūsvĕ cŭpīdŏ.

bēllāndī vĕtŭs āc laūdūm clādūmquĕ quĭētā

mēntĕ căpāx. pār īngĕnĭūm cāstrīsquĕ tŏgaēquĕ."

sīc gĕnĭtōr dīvūm rĕcĭpītque ād sīdĕră grēssūm.

Hīc cīrcūmspēctīs nūllī dēprēnsŭs ĭn ārmīs

laūdātūsquĕ Iŏvī Făbĭūs mīrābĭlĕ quāntūm

gaūdēbāt rĕdŭcēm pătrĭae ānnŭmĕrārĕ rĕvērsūs,

dūxĕrăt ēgrĕdĭēns quām sēcum īn proēlĭă pūbēm.

nēc mēmbrīs quīsquām nātōvĕ pĕpērcĭt ămātō

ācrĭŭs aūt vīdīt sŏcĭūm pēr bēllă crŭōrēm

trīstĭŏr ātque īdēm pērfūsūs sānguĭnĕ vīctōr

hōstīlī plēnīs rĕpĕtēbāt moēnĭă cāstrīs.

stīrpĕ gĕnūs clārūm caēlōque āffīnĭs ŏrīgŏ.

nām rĕmĕāns lōngīs ōlīm Tīrŷnthĭŭs ōrīs

ēt trīplīcīs mōnstrĭ fămam ēt spēctācŭlă cāptās

mīră bŏvēs hāc, quā fūlgēnt nūnc moēnĭă Rōmaē,

ēgĭt ŏvāns. tūnc Ārcădĭūs, sīc fāmă, lŏcābāt

īntēr dēsērtōs fūndātă Pălātĭă dūmōs

paūpĕrĕ sūb pŏpŭlō dūctōr, cūm rēgĭă vīrgŏ

hōspĭtĕ vīctă săcrō Făbĭūm dē crīmĭnĕ laētō

prōcrĕăt ēt māgnī cōmmīscēt sēmĭnĭs ōrtūs

Ārcăs ĭn Hērcŭlĕōs mātēr vēntūră nĕpōtēs.

tēr cēntūm dŏmŭs haēc Făbĭōs ārmāvĭt ĭn hōstēm

līmĭnĕ prōgrēssōs ūnō, pūlchērrĭmă quōrūm

cūnctāndō Făbĭūs sŭpĕrāvīt fāctă dŭcēmquĕ

Hānnĭbălem aēquāndō. tāntūs tūnc, Poēnĕ, fŭīstī.

Dūm sē pērcūlsī rĕnŏvānt īn bēllă Lătīnī,

tūrbātūs Iŏve ĕt ēxūtā spē moēnĭă Rōmaē

pūlsāndī cōllēs Ūmbrōs ātque ārvă pĕtēbāt

Hānnĭbăl, ēxcēlsō sūmmī quā vērtĭcĕ mōntīs

dēvēxūm lătĕrī pēndēt Tŭdĕr, ātque ŭbĭ lātīs

prōiēcta īn cāmpīs nĕbŭlās ēxhālăt ĭnērtēs

ēt sĕdĕt īngēntēm pāscēns Mēvānĭă taūrūm,

dōnă Iŏvī. tūm Pāllădĭōs sē fūndĭt ĭn āgrōs,

Pīcēnūm dīvēs praēdae, ātque ērrāntĭbŭs ārmīs,

quō spŏlĭa īnvītānt, trānsfērt pŏpŭlāntĭă sīgnă,

dōnēc pēstĭfĕrōs mītīs Cāmpānĭă cūrsūs

tārdāvīt bēllūmquĕ sĭnu īndēfēnsă rĕcēpīt.

Hīc dūm stāgnōsī spēctāt tēmplūmquĕ dŏmōsquĕ

Lītērnī dūctōr, vărĭā splēndēntĭă cērnīt

pīctūrā bēllī pătrĭbūs mŏnŭmēntă prĭōrīs

ēxhaūstī; nām pōrtĭcĭbūs sīgnātă mănēbānt,

quīs ĭnĕrāt lōngūs rērum ēt spēctābĭlĭs ōrdŏ.

prīmūs bēllă trŭcī suādēbāt Rēgŭlŭs ōrĕ,

bēllă nĕgāndă vĭrō, sī nōscĕrĕ fātă dărētūr.

āc prīncēps Poēnīs īndīctā mōrĕ părēntūm

Āppĭŭs āstābāt pūgnā laūrōquĕ rĕvīnctūs

iūstūm Sārrānā dūcēbāt caēdĕ trĭūmphūm.

aēquŏrĕūm iūxtā dĕcŭs ēt nāvālĕ trŏpaēūm,

rōstră gĕrēns nĭvĕā sūrgēbāt mōlĕ cŏlūmnă:

ēxŭvĭās Mārtī dōnūmquĕ Dŭīlĭŭs āltō

ānte ōmnēs mērsā Poēnōrūm clāssĕ dĭcābāt.

cuī, nōctūrnŭs hŏnōs, fūnālĭă clāră săcērquĕ

pōst ĕpŭlās tĭbĭcēn ādēst, cāstōsquĕ pĕnātēs

īnsīgnīs laētī rĕpĕtēbāt mūrmŭrĕ cāntūs.

cērnĭt ĕt ēxtrēmōs dēfūnctī cīvĭs hŏnōrēs:

Scīpĭŏ dūctōrīs cĕlĕbrābāt fūnĕră Poēnī,

Sārdōā vīctōr tērrā. vĭdĕt īndĕ rŭēntēm

lītŏrĭbūs Lĭbўcīs dīspērsă pĕr āgmĭnă pūbēm;

īnstābāt crīstā fūlgēns ēt tērgă prĕmēbāt

Rēgŭlŭs; Aūtŏlŏlēs Nŏmădēsque ēt Maūrŭs ĕt Hāmmōn

ēt Gărămās pŏsĭtīs dēdēbānt ōppĭdă tēlīs.

lēntŭs hărēnōsō spūmābāt Bāgrădă cāmpō

vīpĕrĕā sănĭē, tūrmīsquĕ mĭnāntĭbŭs ūltrō

pūgnābāt sērpēns ēt cūm dŭcĕ bēllă gĕrēbāt.

nēcnōn prōiēctūm pūppī frūstrāquĕ vŏcāntēm

nūmĭna Ămŷclaēūm mērgēbāt pērfĭdă pōntō

rēctōrēm mănŭs, ēt sērās tĭbĭ, Rēgŭlĕ, poēnās

Xānthīppūs dīgnī pēndēbăt ĭn aēquŏrĕ lētī.

āddĭdĕrānt gĕmĭnās mĕdĭō cōnsūrgĕrĕ flūctū

Aēgātēs; lăcĕraē cīrcūm frāgmēntă vĭdērēs

clāssĭs ĕt ēffūsōs flŭĭtāre īn gūrgĭtĕ Poēnōs.

pōssēssōr pĕlăgī prōnāquĕ Lŭtātĭŭs aūrā

cāptīvās pūppēs ād lītŏră vīctŏr ăgēbāt.

haēc īntēr iūnctō rĕlĭgātŭs ĭn ōrdĭne Hămīlcār,

dūctōrīs gĕnĭtōr, cūnctārum ăb ĭmāgĭnĕ rērūm

tōtĭŭs īn sēsē vūlgī cōnvērtĕrăt ōră.

sēd pācīs făcĭem ēt pōllūtās foēdĕrĭs ārās

dēcēptūmquĕ Iŏvem āc dīctāntēs iūră Lătīnōs

cērnĕre ĕrāt. strīctās trĕpĭdā cērvīcĕ sĕcūrēs

hōrrēbāt Lĭbўs, āc sūmmīssīs ōrdĭnĕ pālmīs

ōrāntēs vĕnĭām iūrābānt īrrĭtă pāctă.

haēc Ĕrўce ē sūmmō spēctābāt laētă Dĭōnē.

Quaē pōstquam īnfēstō pērcēnsŭĭt ōmnĭă vūltū

ārrīdēns Poēnūs, lēntā prōclāmăt ăb īrā:

"nōn lĕvĭōră dăbīs nōstrīs īnscrībĕrĕ tēctīs

āctă mĕaē dēxtraē: cāptām, Cārthāgŏ, Săgūntūm

dā spēctārĕ, sĭmūl flāmmā fērrōquĕ rŭēntēm;

pērfŏdĭānt pātrēs nātōrūm mēmbră. nĕc Ālpēs

ēxĭgŭūs dŏmĭtās căpĭēt lŏcŭs; ārdŭă cēlsīs

pērsūltēt iŭgă vīctŏr ĕquīs Gărămāsquĕ Nŏmāsquĕ.

āddēs Tīcīnī spūmāntēs sānguĭnĕ rīpās

ēt nōstrūm Trĕbĭam ēt Thrăsўmēnnī lītŏră Tūscī

claūsă cădāvĕrĭbūs. rŭăt īngēns cōrpŏre ĕt ārmīs

Flāmĭnĭūs, fŭgĭāt cōnsūl mānāntĕ crŭōrĕ

Scīpĭo ĕt ād sŏcĭōs nātī cērvīcĕ vĕhātūr.

haēc mītte īn pŏpŭlōs, ĕt ădhūc māiōră dăbūntūr.

flāgrāntem ēffīngēs făcĭbūs, Cārthāgŏ, Lĭbŷssīs

Rōmam ēt dēiēctūm Tārpēiā rūpĕ Tŏnāntēm.

īntĕrĕā vōs, ūt dīgnum ēst, īsta, ōcĭŭs ītĕ,

ō iŭvĕnēs, quōrūm dēxtrīs mĭhĭ tāntă gĕrūntūr,

īn cĭnĕrēs mŏnŭmēntă dăte ātque īnvōlvĭtĕ flāmmīs.

Iam, Tartessiaco quos soluerat aequore Titan

in noctem diffusus, equos iungebat Eois

litoribus, primique nouo Phaëthonte retecti

Seres lanigeris repetebant uellera lucis,

et foeda ante oculos strages propiusque patebat

insani Mauortis opus: simul arma uirique

ac mixtus sonipes dextraeque in uulnere caesi

haerentes hostis, passim clipeique iubaeque

atque artus trunci capitum fractusque iacebat

ossibus in duris ensis. nec cernere derat

frustra seminecum quaerentia lumina caelum.

tum spumans sanie lacus et fluitantia summo

aeternum tumulis orbata cadauera ponto.

Nec tamen aduersis ruerat tota Itala uirtus.

Bruttius ingenti miserandae caedis aceruo

non aequum ostentans confosso corpore Martem

extulerat uix triste caput truncosque trahebat

per stragem neruis interlabentibus artus,

tenuis opum, non patre nitens linguaue, sed asper

ense, nec e Volsca quisquam uir gente redemit

plus aeui nece magnanima. puer addere sese

pubescente gena castris optarat et acri

Flaminio spectatus erat, cum Celtica uictor

obrueret bello diuis melioribus arua.

inde honor ac sacrae custodia Marte sub omni

alitis; hinc causam nutriuit gloria leti.

namque necis certus, captae prohibere nequiret

cum Poenos aquilae, postquam subsidere fata

uiderat et magna pugnam inclinare ruina,

occulere interdum et terrae mandare parabat.

sed subitis uictus telis labentia membra

prostrauit super atque iniecta morte tegebat.

uerum ubi lux nocte e Stygia miseroque sopore

reddita, uicini de strage cadaueris hasta

erigitur soloque uigens conamine late

stagnantem caede et facilem discedere terram

ense fodit clausamque aquilae infelicis adorans

effigiem palmis languentibus aequat harenas.

supremus fessi tenuis tum cessit in auras

halitus et magnam misit sub Tartara mentem.

Iuxta cernere erat meritae sibi poscere carmen

uirtutis sacram rabiem. Laeuinus, ab alto

Priuerno, uitis Latiae praesignis honore,

exanimum Nasamona Tyren super ipse iacebat

exanimis. non hasta uiro, non ensis; in artis

abstulerat fors arma. tamen certamine nudo

inuenit Marti telum dolor: ore cruento

pugnatum, ferrique uicem dens praebuit irae.

iam lacerae nares foedataque lumina morsu,

iam truncum raptis caput auribus, ipsaque diris

frons depasta modis, et sanguine abundat hiatus.

nec satias, donec mandentia linqueret ora

spiritus et plenos rictus mors atra teneret.

Talia dum praebet tristis miracula uirtus,

diuerso interea fugientes saucia turba

iactantur casu siluisque per auia caecis

ablati furtim multo cum uulnere solos

per noctem metantur agros. sonus omnis et aura

exterrent pennaque leui commota uolucris.

non sopor aut menti requies. agit asper acerba

nunc Mago attonitos, nunc arduus Hannibal hasta.

Serranus, clarum nomen, tua, Regule, proles,

qui, longum semper fama gliscente per aeuum,

infidis seruasse fidem memorabere Poenis,

flore nitens primo patriis heu Punica bella

auspiciis ingressus erat miseramque parentem

et dulces tristi repetebat sorte penates

saucius. haud illi comitum super ullus et atris

uulneribus qui ferret opem. per deuia fractae

innitens hastae furtoque ereptus opacae

noctis iter tacitum Perusina ferebat in arua.

hic fessus parui, quaecumque ibi fata darentur,

limina pulsabat tecti, cum membra cubili

euoluens non tarda Marus (uetus ille parentis

miles et haud surda tractarat proelia fama)

procedit renouata focis et paupere Vesta

lumina praetendens. utque ora agnouit et aegrum

uulneribus duris ac, lamentabile uisu,

lapsantes fultum truncata cuspide gressus,

funesti rumore mali iam saucius aures:

"quod scelus, o nimius uitae nimiumque ferendis

aduersis genitus cerno? te, maxime, uidi,

ductorum, cum captiuo Carthaginis arcem

terreres uultu, crimen culpamque Tonantis,

occidere atque hausi, quem non Sidonia tecta

expulerint euersa meo de corde, dolorem.

estis ubi en iterum, superi? dat pectora ferro

Regulus, ac stirpem tantae periura recidit

surgentem Carthago domus." inde aegra reponit

membra toro nec ferre rudis medicamina (quippe

callebat bellis) nunc purgat uulnera lympha,

nunc mulcet sucis. ligat inde ac uellera molli

circumdat tactu et torpentes mitigat artus.

exin cura seni tristem depellere fesso

ore sitim et parca uires accersere mensa.

quae postquam properata, sopor sua munera tandem

applicat et mitem fundit per membra quietem.

necdum exorta dies, Marus instat uulneris aestus

expertis medicare modis gratumque teporem

exutus senium trepida pietate ministrat.

Hic iuuenis maestos tollens ad sidera uultus

cum gemitu lacrimisque simul "si culmina nondum

Tarpeia exosus damnasti sceptra Quirini,

extremas Italum res Ausoniamque ruentem

aspice" ait "genitor, tandemque aduerte procellis

aequos Iliacis oculos. amisimus Alpes,

nec deinde aduersis modus est: Ticinus et ater

stragibus Eridanus tuque insignite tropaeis

Sidoniis Trebia et tellus lacrimabilis Arni.

sed quid ego haec? grauior quanto uis ecce malorum!

uidi crescentes Thrasymenni caedibus undas

prostrataque uirum mole, inter tela cadentem

uidi Flaminium. testor, mea numina, manes

dignam me poenae tum nobilitate paternae

strage hostis quaesisse necem, ni tristia letum

ut quondam patri nobis quoque fata negassent."

Cetera acerbantem questu lenire laborans

effatur senior: "patrio, fortissime, ritu,

quicquid adest duri et rerum inclinata feramus.

talis lege deum cliuoso tramite uitae

per uarios praeceps casus rota uoluitur aeui.

sat tibi, sat magna et totum uulgata per orbem

stant documenta domus: sacer ille et numine nullo

inferior tuus ille parens decora alta parauit

restando aduersis nec uirtutem exuit ullam,

ante reluctantes liquit quam spiritus artus.

uix puerile mihi tempus confecerat aetas,

cum primo malas signabat Regulus aeuo.

accessi comes, atque omnes sociauimus annos,

donec dis Italae uisum est exstinguere lumen

gentis, in egregio cuius sibi pectore sedem

ceperat alma Fides mentemque amplexa tenebat.

ille ensem nobis magnorum hunc instar honorum

uirtutisque ergo dedit et, sordentia fumo

quae cernis nunc, frena; sed est argenteus ollis

fulgor. nec cuiquam Marus est post talia dona

non praelatus eques. uerum superauit honores

omnes hasta meos. cui me libare Lyaei

quod cernis latices, dignum cognoscere causam.

Turbidus arentes lento pede sulcat harenas

Bagrada, non ullo Libycis in finibus amne

uictus limosas extendere latius undas

et stagnante uado patulos inuoluere campos.

hic studio laticum, quorum est haud prodiga tellus,

per ripas laeti saeuis consedimus aruis.

lucus iners iuxta Stygium pallentibus umbris

seruabat sine sole nemus, crassusque per auras

halitus erumpens taetrum exspirabat odorem.

intus dira domus curuoque immanis in antro

sub terras specus et tristes sine luce tenebrae.

horror mente redit. monstrum exitiabile et ira

telluris genitum, cui par uix uiderit aetas

ulla uirum, serpens centum porrectus in ulnas

letalem ripam et lucos habitabat Auernos.

ingluuiem immensi uentris grauidamque uenenis

aluum deprensi satiabant fonte leones

aut acta ad fluuium torrenti lampade solis

armenta et tractae foeda grauitate per auras

ac tabe afflatus uolucres. semesa iacebant

ossa solo, informi dape quae repletus et asper

uastatis gregibus nigro ructarat in antro.

isque ubi feruenti concepta incendia ab aestu

gurgite mulcebat rapido et spumantibus undis,

nondum etiam toto demersus corpore in amnem

iam caput aduersae ponebat margine ripae.

imprudens tantae pestis gradiebar Aquino

Apenninicola atque Vmbro comitatus Auente.

scire nemus pacemque loci explorare libebat.

Iamque propinquantum tacitus penetrauit in artus

horror et occulto riguerunt frigore membra.

intramus tamen et Nymphas numenque precamur

gurgitis ignoti trepidosque et multa pauentes

arcano gressus audemus credere luco.

ecce e uestibulo primisque e faucibus antri

Tartareus turbo atque insano saeuior Euro

spiritus erumpit, uastoque e gutture fusa

tempestas oritur mixtam stridore procellam

Cerbereo torquens. pauefacti clade uicissim

aspicimus. resonare solum tellusque moueri

atque antrum ruere et uisi procedere manes.

quantis armati caelum petiere Gigantes

anguibus, aut quantus Lernae lassauit in undis

Amphitryoniaden serpens, qualisque comantes

auro seruauit ramos Iunonius anguis,

tantus disiecta tellure sub astra coruscum

extulit adsurgens caput atque in nubila primam

dispersit saniem et caelum foedauit hiatu.

diffugimus tenuemque metu conamur anheli

tollere clamorem; frustra, nam sibila totum

implebant nemus, ac subita formidine caecus

et facti damnandus Auens (sed fata trahebant)

antiquae quercus ingenti robore sese

occulit, infandum si posset fallere monstrum

uix egomet credo: spiris ingentibus arte

arboris astrinxit molem penitusque reuulsam

euertit fundo et radicibus eruit imis.

tum trepidum ac socios extrema uoce cientem

corripit atque haustu sorbens et faucibus atris

(uidi respiciens) obscena condidit aluo.

infelix fluuio sese et torrentibus undis

crediderat celerique fuga iam nabat Aquinus.

hunc medio inuasit fluctu ripaeque relatos

(heu genus infandum leti!) depascitur artus.

Sic dirum nobis et lamentabile monstrum

effugisse datur. quantum mens aegra sinebat,

appropero gressum et ductori singula pando.

ingemuit casus iuuenum miseratus acerbos,

utque erat in pugnas et Martem et proelia et hostem

igneus et magna audendi flagrabat amore,

ocius arma rapi et spectatum Marte sub omni

ire iubet campis equitem. ruit ipse citatum

quadrupedem planta fodiens, scutataque raptim

consequitur iusso manus et muralia portat

ballistas tormenta graues suetamque mouere

excelsas turres immensae cuspidis hastam.

iamque ubi feralem strepitu circumtonat aulam

cornea gramineum persultans ungula campum,

percitus hinnitu serpens euoluitur antro

et Stygios aestus fumanti exsibilat ore.

terribilis gemino de lumine fulgurat ignis.

at nemus arrectae et procera cacumina saltus

exsuperant cristae. trifido uibrata per auras

lingua micat motu atque adsultans aethera lambit.

ut uero strepuere tubae, conterritus alte

immensum attollit corpus tergoque residens

cetera sinuatis glomerat sub pectore gyris.

dira dehinc in bella ruit rapideque resoluens

contortos orbes derecto corpore totam

extendit molem subitoque propinquus in ora

lato distantum spatio uenit. omnis anhelat

attonitus serpentis equus, frenoque teneri

impatiens crebros exspirat naribus ignes.

arduus ille subit. tumidis ceruicibus altum

nutat utroque caput. trepidos inde incitus ira

nunc sublime rapit, nunc uasto pondere gaudet

elisisse premens. tunc fractis ossibus atram

absorbet saniem et tabo manante per ora

mutat hians hostem semesaque membra relinquit.

cedebant iam signa retro, uictorque cateruas

longius auectas afflatus peste premebat,

cum ductor propere reuocatam in proelia turmam

uocibus impellens: "serpentine Itala pubes

terga damus Libycisque parem non esse fatemur

anguibus Ausoniam? si debellauit inertes

halitus ac uiso mens aegra effluxit hiatu,

ibo alacer solusque manus componere monstro

sufficiam." clamans haec atque interritus hastam

fulmineo uolucrem torquet per inane lacerto.

uenit in aduersam non uano turbine frontem

cuspis et, haud paulum uires adiuta ruentis

contra ardore ferae capiti tremebunda resedit.

clamor ad astra datur, uocesque repente profusae

aetherias adiere domos. furit ilicet ira

terrigena impatiens dare terga nouusque dolori

et chalybem longo tum primum passus in aeuo.

nec frustra rapidi stimulante dolore fuisset

impetus, ablato ni Regulus arte regendi

instantem elusisset equo rursusque secutum

cornipedis gyros flexi curuamine tergi

detortis laeua celer effugisset habenis.

At non spectator Marus inter talia segni

torpebat dextra. mea tanto in corpore monstri

hasta secunda fuit. iamiamque extrema trisulca

lambebat lingua fessi certamine terga

quadrupedis; torsi telum atque urgentia uelox

in memet saeui serpentis proelia uerto.

hinc imitata cohors certatim spicula dextris

congerit alternasque ferum diducit in iras,

donec murali ballista coërcuit ictu.

tum fractus demum uires; nec iam amplius aegra

consuetum ad nisus spina praestante rigorem

ut solitum in nubes tollit caput. acrius instat,

iamque aluo penitus demersa phalarica sedit,

et geminum uolucres lumen rapuere sagittae.

iam patulis uasto sub uulnere faucibus ater

tabificam exspirat saniem specus. ultima iamque

ingestis cauda et iaculis et pondere conti

haeret humi; lassoque tamen minitatur hiatu,

donec tormentis stridens magnoque fragore

discussit trabs acta caput, longoque resoluens

aggere se ripae tandem exhalauit in auras

liuentem nebulam fugientis ab ore ueneni.

erupit tristi fluuio mugitus et imis

murmura fusa uadis, subitoque et lucus et antrum

et resonae siluis ulularunt flebile ripae.

heu quantis luimus mox tristia proelia damnis,

quantaque supplicia et quales exhausimus iras!

nec tacuere pii uates famulumque sororum

Naiadum, tepida quas Bagrada nutrit in unda,

nos uiolasse manu seris monuere periclis.

haec tunc hasta decus nobis pretiumque secundi

uulneris a uestro, Serrane, tributa parente,

princeps quae sacro bibit e serpente cruorem."

Iamdudum uultus lacrimis atque ora rigabat

Serranus medioque uiri sermone profatur:

"huic si uita duci nostrum durasset in aeuum,

non Trebia infaustas superasset sanguine ripas,

nec, Thrasymenne, tuus premeret tot nomina gurges."

Tum senior "magnas" inquit "de sanguine poenas

praecepit Tyrio et praesumpta piacula mortis.

nam defecta uiris et opes attrita supinas

Africa tendebat palmas, cum sidere diro

misit Agenoreis ductorem animosa Therapne.

nulla uiro species decorisque et frontis egenum

corpus; in exiguis uigor, admirabile, membris

uiuidus et nisu magnos qui uinceret artus.

iam Martem scire atque astus adiungere ferro

et duris facilem per inhospita ducere uitam

haud isti, quem nunc penes est sollertia belli,

cederet Hannibali. uellem hunc, o tristia nobis

Taygeta, hunc unum non durassetis opacis

Eurotae ripis! uidissem moenia flammis

Phoenissae ruere aut certe non horrida fata

fleuissem ducis et, nulla quos morte nec igni

exutos seruans portabo in Tartara, luctus.

consertae campis acies, multusque per arua

feruebat Mauors, nec mens erat ulla sine ira.

hic inter medios memorandis Regulus ausis

laxabat ferro campum ac per tela ruebat

nec repetenda dabat letali uulnera dextra.

sic ubi nigrantem torquens stridentibus Austris

portat turbo globum piceaque e nube ruinam

pendentem terris pariter pontoque minatur,

omnis et agricola et nemoroso uertice pastor

et pelago trepidat subductis nauita uelis.

at fraudem nectens, socios ubi concaua saxa

claudebant, uertit subito certamina Graius

et dat terga celer ficta formidine ductor,

haud secus ac stabulis procurans otia pastor

in foueam parco tectam uelamine frondis

ducit nocte lupos positae balatibus agnae.

abripuit traxitque uirum fax mentis honestae

gloria et incerti fallax fiducia Martis.

non socios comitumue manus, non arma sequentum

respicere; insano pugnae tendebat amore

iam solus, nubes subito cum densa Laconum

saxosis latebris intento ad proelia circum

funditur, et pone insurgit uis saeua uirorum.

o diram Latio lucem fastisque notandam!

dedecus o, Gradiue, tuum! tibi dextera et urbi

nata tuae tristi damnatur sorte catenae.

haud umquam absistam gemitu. te, Regule, uidit

Sidonius carcer, tuque huic sat magna triumpho

uisa es, Carthago, superis! quae poena sequetur

digna satis tali pollutos Marte Laconas?

At noua Elissaei iurato foedera patres

consultant mandare duci pacisque sequestrem

mittere poscentis uinctam inter proelia pubem

captiuamque manum ductore rependere nostro.

nec mora iam stabat primis in litoris undis

nauali propulsa ratis, iam nautica pubes

aut siluis stringunt remos aut abiete secta

transtra nouant. his intortos aptare rudentes,

his studium erecto componere carbasa malo.

unca locant prora curuati pondera ferri.

ante omnes doctus pelagi rectorque carinae

puppim aptat clauumque Cothon. micat aereus alta

fulgor aqua trifidi splendentis in aequore rostri.

tela simul uariamque ferunt contra aspera ponti

rerum ad tempus opem. mediae stat margine puppis,

qui uoce alternos nautarum temperet ictus

et remis dictet sonitum pariterque relatis

ad numerum plaudat resonantia caerula tonsis.

Postquam confectum nautis opus horaque cursus

atque armata ratis uentique dedere profundum,

omnis turba ruit, matres puerique senesque.

per medios coetus trahit atque inimica per ora

spectandum Fortuna ducem. fert lumina contra

pacatus frontem, qualis cum litora primum

attigit appulsa rector Sidonia classe.

accessi comes haud ipso renuente ratique

impositus maestis socium me casibus addo.

illuuiem atque inopes mensas durumque cubile

et certare malis urgentibus hoste putabat

deuicto maius, nec tam fugisse cauendo

aduersa egregium, quam perdomuisse ferendo.

spes tamen una mihi, quamquam bene cognita et olim

atrox illa fides, urbem murosque domumque

tangere si miseris licuisset, corda moueri

posse uiri et uestro certe mitescere fletu.

claudebam sub corde metus lacrimasque putabam

esse uiro et nostrae similem inter tristia mentem.

cum tandem patriae Tiberino allabimur amni,

seruabam uultus ducis ac prodentia sensum

lumina et obtutu perstabam intentus eodem.

si qua fides, unum, puer, inter mille labores,

unum etiam in patria saeuaque in Agenoris urbe

atque unum uidi poenae quoque tempore uultum.

obuia captiuo cunctis simul urbibus ibat

Ausonia, et campum turba uincente propinqui

implentur colles; strepit altis Albula ripis.

ipsi Poenorum proceres immitia corda

ad patrios certant cultus reuocare, togaeque

addebatur honos. stetit illacrimante senatu

et matrum turba iuuenumque dolore profuso

inter tot gemitus immobilis. aggere consul

tendebat dextram et patria uestigia primus

ponentem terra occursu celebrabat amico.

collegit gressum, monitusque recedere consul

nec summum uiolare decus. cingente superba

Poenorum turba captiuo tegmine saeptus

ibat et inuidiam caelo diuisque ferebat.

"Ecce trahens geminum natorum Marcia pignus,

infelix nimia magni uirtute mariti,

squalentem crinem et tristes lacerabat amictus.

agnoscisne diem? an teneris non haesit in annis?

atque ea, postquam habitu iuxta et uelamine Poeno

deformem aspexit, fusis ululatibus aegra

labitur, et gelidos mortis color occupat artus.

si qua deis pietas, tales, Carthago, uidere

dent tibi Sidonias matres. me uoce quieta

affatus iubet et uestros et coniugis una

arcere amplexus pater, impenetrabilis ille

luctibus et numquam summissus colla dolori."

Hic alto iuuenis gemitu lacrimisque coortis

"magne parens" inquit "quo maius numine nobis

Tarpeia nec in arce sedet, si iura querelis

sunt concessa piis, cur hoc matrique mihique

solamen, uel cur decus hoc, o dure, negasti,

tangere sacratos uultus atque oscula ab ore

libauisse tuo? dextram mihi prendere dextra

non licitum? leuiora forent haec uulnera quantum,

si ferre ad manes infixos mente daretur

amplexus, uenerande, tuos. sed uana recordor,

ni, Mare, (nam primo tunc haerebamus in aeuo)

humana maior species erat. horrida cano

uertice descendens ingentia colla tegebat

caesaries, frontique coma squalente sedebat

terribilis decor atque animi uenerabile pondus.

nil posthac oculis simile incidit." excipit inde

iam Marus atque inhibens conuellere uulnera questu

"quid, cum praeteritis inuisa penatibus" inquit

"hospitia et sedes Poenorum intrauit acerbas?

affixi clipei currusque et spicula nota,

aedibus in paruis magni monumenta triumphi,

pulsabant oculos, coniunx in limine primo

clamabat: "quo fers gressus? non Punicus hic est,

Regule, quem fugias, carcer. uestigia nostri

casta tori domus et patrium sine crimine seruat

inuiolata larem. semel hic iterumque (quid, oro,

pollutum est nobis?) prolem gratante senatu

et patria sum enixa tibi. tua, respice, sedes

haec est, unde ingens umeris fulgentibus ostro

uidisti Latios consul procedere fasces,

unde ire in Martem, quo capta referre solebas

et uictor mecum suspendere postibus arma.

non ego complexus et sanctae foedera taedae

coniugiumue peto. patrios damnare penates

absiste ac natis fas duc concedere noctem."

Hos inter fletus iunctus uestigia Poenis

limine se clusit Tyrio questusque reliquit.

uixdum clara dies summa lustrabat in Oeta

Herculei monumenta rogi, cum consul adire

accirique iubet Libyas. tum limina templi

uidimus intrantem. quae consultata senatus

quasue uiri uoces extremum curia maerens

audierit, placido nobis ipse edidit ore.

intulit ut gressus, certatim uoce manuque

ad solitam sedem et uestigia nota uocabant.

abnuit antiquumque loci aspernatur honorem.

at circumfusi non setius undique dextram

prensare ac, patriae ductorem nomine tanto

redderet, orabant; captiua posse redemptum

pensari turba, ac Tyrias tum iustius arces

arsuras dextra, fuerit quae uincta catenis.

Tum palmas simul attollens ac lumina caelo

"iustitiae rectique dator, qui cuncta gubernas,

nec leuior mihi diua Fides Sarranaque Iuno,

quos reditus testes iurata mente uocaui,

sit mihi fas me digna loqui Latiosque tueri

uoce focos; ibo ad Tyrios non segnior" inquit

"stante fide reditus et saluo foedere poenae.

sic nobis rerum exitio desistite honorem

tendere. tot bellis totque annis fregimus aeuum.

nunc etiam uinclis et longo carcere torpent

captiuo in senio uires. fuit ille nec umquam,

dum fuit, a duro cessauit munere Martis

Regulus. exsangui spectatis corpore nomen.

at non Carthago, fraudum domus, inscia quantum

e nobis restet, iuuenes parat, aspera ferro

pectora, captiuos nostra pensare senecta.

ite dolos contra, gensque astu fallere laeta

discat, me capto quantum tibi, Roma, supersit.

nec uero placeat, nisi quae de more parentum

pax erit. exposcunt Libyes nobisque dedere

haec referenda pari libeat suspendere bellum

foedere et ex aequo geminas conscribere leges.

sed mihi sit Stygios ante intrauisse penates

talia quam uideam ferientes pacta Latinos."

Haec fatus Tyriae sese iam reddidit irae,

nec monitus spernente graues fidosque senatu

Poenorum dimissa cohors. quae maesta repulsa

ac minitans capto patrias properabat ad oras.

prosequitur uulgus, patres, ac planctibus ingens

personat et luctu campus. reuocare libebat

interdum et iusto captum retinere dolore.

At trepida et subito ceu stans in funere coniunx,

ut uidit puppi properantem intrare, tremendum

uociferans celerem gressum referebat ad undas

"tollite me, Libyes, comitem poenaeque necisque.

hoc unum, coniunx, uteri per pignora nostri

unum oro: liceat tecum quoscumque ferentem

terrarum pelagique pati caelique labores.

non ego Amyclaeum ductorem in proelia misi,

nec nostris tua sunt circumdata colla catenis.

cur usque ad Poenos miseram fugis? accipe mecum

hanc prolem. forsan duras Carthaginis iras

flectemus lacrimis, aut si praecluserit aures

urbs inimica suas, eadem tunc hora manebit

teque tuosque simul; uel si stat rumpere uitam,

in patria moriamur. adest comes ultima fati."

Has inter uoces uinclis resoluta moueri

paulatim et ripa coepit decedere puppis.

tum uero infelix mentem furiata dolore

exclamat fessas tendens ad litora palmas:

"en, qui se iactat Libyae populisque nefandis

atque hosti seruare fidem! data foedera nobis

ac promissa fides thalamis ubi, perfide, nunc est?"

ultima uox duras haec tunc penetrauit ad aures;

cetera percussi uetuerunt noscere remi.

Tum fluuio raptim ad pelagi deuoluimur oras

ac legimus pontum pinuque immane cauata

aequor et immensas curua trabe findimus undas.

ludibrium necis horrescens, uis aspera ponti

obrueret scopulisque ratem furor improbus Euri

frangeret, optabam; letum id commune fuisset.

sed nos in poenam moderato flamine lenes

uexerunt Zephyri Tyrioque dedere furori.

Infelix uidi patriamque remissus in urbem

narrator poenae dura mercede reuerti.

nec tibi nunc ritus imitantem irasque ferarum

Pygmalioneam temptarem expromere gentem,

si maius quicquam toto uidisset in orbe

gens hominum, quam quod uestri ueneranda parentis

edidit exemplum uirtus. pudet addere questus

suppliciis, quae spectaui placido ore ferentem.

tu quoque, care puer, dignum te sanguine tanto

fingere ne cessa atque orientes comprime fletus.

praefixo paribus ligno mucronibus omnes

armantur laterum crates, densusque per arcam

texitur erecti stantisque ex ordine ferri

infelix stimulus, somnisque hac fraude negatis

quocumque inflexum producto tempore torpor

inclinauit iners, fodiunt ad uiscera corpus.

absiste, o iuuenis, lacrimis. patientia cunctos

haec superat currus. longo reuirescet in aeuo

gloria; dum caeli sedem terrasque tenebit

casta Fides, dum uirtutis uenerabile nomen

uiuet; eritque dies, tua quo, dux inclite, fata

audire horrebunt a te calcata minores."

haec Marus et maesta refouebat uulnera cura.

Interea rapidas perfusa cruoribus alas,

sicut sanguinea Thrasymenni tinxerat unda,

uera ac ficta simul spargebat Fama per urbem.

Allia et infandi Senones captaeque recursat

attonitis arcis facies. excussit habenas

luctificus Pauor, et tempestas aucta timendo.

hic raptim ruit in muros. uox horrida fertur

"hostis adest", iaciuntque sudes et inania tela.

ast aliae laceris canentes crinibus alta

uerrunt tecta deum et seris post fata suorum

sollicitant precibus. requiem tenebraeque diesque

amisere. iacent portis ululante dolore

dispersum uulgus, remeantumque ordine longo

seruat turba gradus; pendent ex ore loquentum,

nec laetis sat certa fides, iterumque morantur

orando et uultu interdum sine uoce precati,

quod rogitant, audire pauent. hinc fletus, ubi aures

percussae grauiore malo, metus inde, negatum

si scire et dubius responsi nuntius haesit.

iamque ubi conspectu redeuntis uisa propinquo

corpora, sollicite laeti funduntur et ipsis

oscula uulneribus figunt superosque fatigant.

Hic inter trepidos curae uenerandus agebat

Serranum Marus, atque olim post fata mariti

non egressa domum uitato Marcia coetu

et lucem causa natorum passa ruebat

in luctum similem antiquo. turbata repente

agnoscensque Marum "Fidei comes inclite magnae,

hunc certe mihi reddis" ait. "leue uulnus? an alte

usque ad nostra ferus penetrauit uiscera mucro?

quicquid id est, dum non uinctum Carthago catenis

abripiat poenaeque instauret monstra paternae,

gratum est, o superi. quotiens heu, nate, petebam,

ne patrias iras animosque in proelia ferres

neu te belligeri stimularet in arma parentis

triste decus. nimium uiuacis dura senectae

supplicia expendi. quaeso, iam parcite, si qua

numina pugnastis nobis." At cladis acerbae

discussa ceu nube patres conquirere fessis

iam rebus meditantur opem, atque ad munera belli

certatur, pulsusque timor grauiore periclo.

maxima curarum rectorem ponere castris,

cui Latium et moles rerum quassata recumbat

spectante occasum patria. Iouis illa ruenti

Ausoniae atque Italis tempus protendere regnis

cura fuit; nam Tyrrhenos Poenumque secundis

Albana surgens respexerat arce tumentem,

qui ferre in muros uictricia signa parabat.

tum quassans caput "haud umquam tibi Iuppiter" inquit

"o iuuenis, dederit portas transcendere Romae

atque inferre pedem. Tyrrhenas sternere ualles

caedibus et ripas fluuiorum exire Latino

sanguine fas fuerit. Tarpeium accedere collem

murisque aspirare ueto." quater inde coruscum

contorsit dextra fulmen, quo tota reluxit

Maeonidum tellus, atramque per aethera uoluens

abrupto fregit caelo super agmina nubem.

nec Poenum auertisse satis; dat numine magno

Aeneadis mentem gremio deponere tuto

Romuleam tandem Fabioque salutis habenas

credere ductori. cui postquam tradita belli

iura uidet, "non hunc" inquit "superauerit umquam

inuidia aut blando popularis gloria fuco,

non astus fallax, non praeda aliusue cupido.

bellandi uetus ac laudum cladumque quieta

mente capax. par ingenium castrisque togaeque."

sic genitor diuum recipitque ad sidera gressum.

Hic circumspectis nulli deprensus in armis

laudatusque Ioui Fabius mirabile quantum

gaudebat reducem patriae annumerare reuersus,

duxerat egrediens quam secum in proelia pubem.

nec membris quisquam natoue pepercit amato

acrius aut uidit socium per bella cruorem

tristior atque idem perfusus sanguine uictor

hostili plenis repetebat moenia castris.

stirpe genus clarum caeloque affinis origo.

nam remeans longis olim Tirynthius oris

et triplicis monstri famam et spectacula captas

mira boues hac, qua fulgent nunc moenia Romae,

egit ouans. tunc Arcadius, sic fama, locabat

inter desertos fundata Palatia dumos

paupere sub populo ductor, cum regia uirgo

hospite uicta sacro Fabium de crimine laeto

procreat et magni commiscet seminis ortus

Arcas in Herculeos mater uentura nepotes.

ter centum domus haec Fabios armauit in hostem

limine progressos uno, pulcherrima quorum

cunctando Fabius superauit facta ducemque

Hannibalem aequando. tantus tunc, Poene, fuisti.

Dum se perculsi renouant in bella Latini,

turbatus Ioue et exuta spe moenia Romae

pulsandi colles Vmbros atque arua petebat

Hannibal, excelso summi qua uertice montis

deuexum lateri pendet Tuder, atque ubi latis

proiecta in campis nebulas exhalat inertes

et sedet ingentem pascens Meuania taurum,

dona Ioui. tum Palladios se fundit in agros,

Picenum diues praedae, atque errantibus armis,

quo spolia inuitant, transfert populantia signa,

donec pestiferos mitis Campania cursus

tardauit bellumque sinu indefensa recepit.

Hic dum stagnosi spectat templumque domosque

Literni ductor, uaria splendentia cernit

pictura belli patribus monumenta prioris

exhausti; nam porticibus signata manebant,

quis inerat longus rerum et spectabilis ordo.

primus bella truci suadebat Regulus ore,

bella neganda uiro, si noscere fata daretur.

ac princeps Poenis indicta more parentum

Appius astabat pugna lauroque reuinctus

iustum Sarrana ducebat caede triumphum.

aequoreum iuxta decus et nauale tropaeum,

rostra gerens niuea surgebat mole columna:

exuuias Marti donumque Duilius alto

ante omnes mersa Poenorum classe dicabat.

cui, nocturnus honos, funalia clara sacerque

post epulas tibicen adest, castosque penates

insignis laeti repetebat murmure cantus.

cernit et extremos defuncti ciuis honores:

Scipio ductoris celebrabat funera Poeni,

Sardoa uictor terra. uidet inde ruentem

litoribus Libycis dispersa per agmina pubem;

instabat crista fulgens et terga premebat

Regulus; Autololes Nomadesque et Maurus et Hammon

et Garamas positis dedebant oppida telis.

lentus harenoso spumabat Bagrada campo

uiperea sanie, turmisque minantibus ultro

pugnabat serpens et cum duce bella gerebat.

necnon proiectum puppi frustraque uocantem

numina Amyclaeum mergebat perfida ponto

rectorem manus, et seras tibi, Regule, poenas

Xanthippus digni pendebat in aequore leti.

addiderant geminas medio consurgere fluctu

Aegates; lacerae circum fragmenta uideres

classis et effusos fluitare in gurgite Poenos.

possessor pelagi pronaque Lutatius aura

captiuas puppes ad litora uictor agebat.

haec inter iuncto religatus in ordine Hamilcar,

ductoris genitor, cunctarum ab imagine rerum

totius in sese uulgi conuerterat ora.

sed pacis faciem et pollutas foederis aras

deceptumque Iouem ac dictantes iura Latinos

cernere erat. strictas trepida ceruice secures

horrebat Libys, ac summissis ordine palmis

orantes ueniam iurabant irrita pacta.

haec Eryce e summo spectabat laeta Dione.

Quae postquam infesto percensuit omnia uultu

arridens Poenus, lenta proclamat ab ira:

"non leuiora dabis nostris inscribere tectis

acta meae dextrae: captam, Carthago, Saguntum

da spectare, simul flamma ferroque ruentem;

perfodiant patres natorum membra. nec Alpes

exiguus domitas capiet locus; ardua celsis

persultet iuga uictor equis Garamasque Nomasque.

addes Ticini spumantes sanguine ripas

et nostrum Trebiam et Thrasymenni litora Tusci

clausa cadaueribus. ruat ingens corpore et armis

Flaminius, fugiat consul manante cruore

Scipio et ad socios nati ceruice uehatur.

haec mitte in populos, et adhuc maiora dabuntur.

flagrantem effinges facibus, Carthago, Libyssis

Romam et deiectum Tarpeia rupe Tonantem.

interea uos, ut dignum est, ista, ocius ite,

o iuuenes, quorum dextris mihi tanta geruntur,

in cineres monumenta date atque inuoluite flammis."