Q. HORATII FLACCI - CARMINA - LIBER II

8

1.

Motum ex Metello consule civicum,

bellique causas, et vitia, et modos,

ludumque Fortunae, gravesque

principum amicitias, et arma

nondum expiatis uncta cruoribus,

periculosae plenum opus aleae,

tractas, et incedis per ignes

suppositos cineri doloso.

Paulum severae Musa Tragoediae

desit theatris: mox, ubi publicas

res ordinaris, grande munus

Cecropio repetes cothurno,

insigne maestis praesidium reis,

et consulenti, Pollio, curiae:

cui laurus aeternos honores

Dalmatico peperit triumpho.

Iam nunc minaci murmure cornuum

perstringis aures: iam litui strepunt:

iam fulgor armorum fugaces

terret equos equitumque vultus.

Audire magnos iam videor duces

non indecoro pulvere sordidos,

et cuncta terrarum subacta,

praeter atrocem animum Catonis.

Iuno, et deorum quisquis amicior

Afris inulta cesserat impotens

tellure, victorum nepotes

retulit inferias Iugurthae.

Quis non Latino sanguine pinguior

campus sepulcris impia proelia

testatur, auditumque Medis

Hesperiae sonitum ruinae?

Qui gurges aut quae flumina lugubris

ignara belli? Quod mare Dauniae

non decoloravere caedes?

Quae caret ora cruore nostro?

Sed ne, relictis, Musa procax, iocis,

Ceae retractes munera neniae:

mecum Dionaeo sub antro

quaere modos leviore plectro.

2.

Nullus argento color est, avaris

abdito terris, inimice lamnae

Crispe Sallusti, nisi temperato

splendeat usu.

Vivet extento Proculeius aevo,

notus in fratres animi paterni:

illum aget penna metuente solvi

fama superstes.

Latius regnes avidum domando

spiritum, quam si Libyam remotis

Gadibus iungas, et uterque Poenus

serviat uni.

Crescit indulgens sibi dirus hydrops,

nec sitim pellit, nisi causa morbi

fugerit venis, et aquosus albo

corpore languor.

Redditum Cyri solio Phraaten

dissidens plebi numero beatorum

eximit Virtus; populumque falsis

dedocet uti

vocibus; regnum et diadema tutum

deferens uni, propriamque laurum,

quisquis ingentes oculo irretorto

spectat acervos.

3.

Aequam memento rebus in arduis

servare mentem, non secus in bonis

ab insolenti temperatam

laetitia, moriture Delli,

seu maestus omni tempore vixeris,

seu te in remoto gramine per dies

festos reclinatus bearis

interiore nota Falerni.

Qua pinus ingens albaque populus

umbram hospitalem consociare amant

ramis, et obliquo laborat

lympha fugax trepidare rivo:

huc vina, et unguenta, et nimium brevis

flores amoenos ferre iube rosae,

dum res et aetas et sororum

fila trium patiuntur atra.

Cedes coemptis saltibus et domo

villaque, flavus quam Tiberis lavit;

cedes, et exstructis in altum

divitiis potietur heres.

Divesne, prisco natus ab Inacho,

nil interest, an pauper et infima

de gente sub divo moreris

victima nil miserantis Orci.

Omnes eodem cogimur: omnium

versatur urna serius ocius

sors exitura et nos in aeternum

exsilium impositura cymbae.

4.

Ne sit ancillae tibi amor pudori,

Xanthia Phoceu! Prius insolentem

serva Briseis niveo colore

movit Achillem.

Movit Aiacem Telamone natum

forma captivae dominum Tecmessae:

arsit Atrides medio in triumpho

virgine rapta,

barbarae postquam cecidere turmae

Thessalo victore, et ademptus Hector

tradidit fessis leviora tolli

Pergama Grais.

Nescias, an te generum beati

Phyllidis flavae decorent parentes:

regium certe genus et Penates

maeret iniquos.

Crede, non illam tibi de scelesta

plebe dilectam; neque sic fidelem,

sic lucro aversam potuisse nasci

matre pudenda.

Brachia et vultum teretesque suras

integer laudo: fuge suspicari,

cuius octavum trepidavit aetas

claudere lustrum.

5.

Nondum subacta ferre iugum valet

cervice, nondum munia comparis

aequare, nec tauri ruentis

in Venerem tolerare pondus.

Circa virentes est animus tuae

campos iuvencae, nunc fluviis gravem

solantis aestum, nunc in udo

ludere cum vitulis salicto

praegestientis. Tolle cupidinem

immitis uvae; iam tibi lividos

distinguet autumnus racemos

purpureo varius colore.

Iam te sequetur; currit enim ferox

aetas, et illi, quos tibi dempserit,

apponet annos: iam proterva

fronte petet Lalage maritum;

dilecta, quantum non Pholoë fugax,

non Chloris, albo sic humero nitens,

ut pura nocturno renidet

luna mari, Gnidiusque Gyges;

quem si puellarum insereres choro,

mire sagaces falleret hospites

discrimen obscurum, solutis

crinibus ambiguoque vultu.

6.

Septimi, Gades aditure mecum, et

Cantabrum indoctum iuga ferre nostra, et

barbaras Syrtes, ubi Maura semper

aestuat unda;

Tibur, Argeo positum colono,

sit meae sedes utinam senectae,

sit modus lasso maris et viarum

militiaeque.

Unde si Parcae prohibent iniquae,

dulce pellitis ovibus Galaesi

flumen et regnata petam Laconi

rura Phalanto.

Ille terrarum mihi praeter omnes

angulus ridet: ubi non Hymetto

mella decedunt, viridique certat

baccha Venafro:

ver ubi longum tepidasque praebet

Iuppiter brumas, et amicus Aulon

fertili Baccho minimum Falernis

invidet uvis.

Ille te mecum locus et beatae

postulant arces; ibi tu calentem

debita sparges lacryma favillam

vatis amici.

7.

O saepe mecum tempus in ultimum

deducte, Bruto militiae duce,

quis te redonavit Quiritem

dis patriis Italoque caelo,

Pompei, meorum prime sodalium?

Cum quo morantem saepe diem mero

fregi, coronatus nitentes

malobathro Syrio capillos.

Tecum Philippos et celerem fugam

sensi, relicta non bene parmula,

cum fracta virtus, et minaces

turpe solum tetigere mento.

Sed me per hostes Mercurius celer

denso paventem sustulit aëre:

te rursus in bellum resorbens

unda fretis tulit aestuosis.

Ergo obligatam redde Iovi dapem;

longaque fessum militia latus

depone sub lauru mea; nec

parce cadis tibi destinatis.

Oblivioso levia Massico

ciboria exple: funde capacibus

unguenta de conchis. Quis udo

deproperare apio coronas

curatve myrto? Quem Venus arbitrum

dicet bibendi? Non ego sanius

bacchabor Edonis: recepto

dulce mihi furere est amico.

8.

Ulla si iuris tibi peierati

poena, Barine, nocuisset umquam,

dente si nigro fieres, vel uno

turpior ungui,

crederem: sed tu simul obligasti

perfidum votis caput, enitescis

pulchrior multo, iuvenumque prodis

publica cura.

Expedit matris cineres opertos

fallere et toto taciturna noctis

signa cum caelo gelidaque divos

morte carentes.

Ridet hoc, inquam, Venus ipsa, rident

simplices Nymphae, ferus et Cupido,

semper ardentes acuens sagittas

cote cruenta.

Adde, quod pubes tibi crescit omnis,

servitus crescit nova; nec priores

impiae tectum dominae relinquunt,

saepe minati.

Te suis matres metuunt iuvencis,

te senes parci, miseraeque nuper

virgines nuptae, tua ne retardet

aura maritos.

9.

Non semper imbres nubibus hispidos

manant in agros, aut mare Caspium

vexant inaequales procellae

usque, nec Armeniis in oris,

amice Valgi, stat glacies iners

menses per omnes, aut Aquilonibus

querceta Gargani laborant,

et foliis viduantur orni:

tu semper urges flebilibus modis

Mysten ademptum; nec tibi Vespero

surgente decedunt amores,

nec rapidum fugiente Solem.

At non ter aevo functus amabilem

ploravit omnes Antilochum senex

annos, nec impubem parentes

Troilon, aut Phrygiae sorores,

flevere semper. Desine mollium

tandem querelarum; et potius nova

cantemus Augusti tropaea

Caesaris, et rigidum Niphaten.

Medumque flumen gentibus additum

victis minores volvere vertices;

intraque praescriptum Gelonos

exiguis equitare campis.

10.

Rectius vives, Licini, neque altum

semper urgendo, neque, dum procellas

cautus horrescis, nimium premendo

litus iniquum.

Auream quisquis mediocritatem

diligit, tutus caret obsoleti

sordibus tecti, caret invidenda

sobrius aula.

Saevius ventis agitatur ingens

pinus, et celsae graviore casu

decidunt turres, feriuntque summos

fulgura montes.

Sperat infestis, metuit secundis

alteram sortem bene praeparatum

pectus. Informes hiemes reducit

Iuppiter; idem

summovet. Non, si male nunc, et olim

sic erit: quondam cithara tacentem

suscitat Musam neque semper arcum

tendit Apollo.

Rebus angustis animosus atque

fortis appare: sapienter idem

contrahes vento nimium secundo

turgida vela.

11.

Quid bellicosus Cantaber et Scythes,

Hirpine Quincti, cogitet, Hadria

divisus obiecto, remittas

quaerere, nec trepides in usum

poscentis aevi pauca. Fugit retro

levis iuventas et decor, arida

pellente lascivos amores

canitie, facilemque somnum.

Non semper idem floribus est honor

vernis; neque uno Luna rubens nitet

vultu. Quid aeternis minorem

consiliis animum fatigas?

Cur non sub alta vel platano vel hac

pinu iacentes sic temere, et rosa

canos odoranti capillos,

dum licet, Assyriaque nardo,

potamus uncti? Dissipat Evius

curas edaces. Quis puer ocius

restinguet ardentis Falerni

pocula praetereunte lympha?

Quis devium scortum eliciet domo

Lyden? Eburna, dic age, cum lyra

maturet, incomptam, Lacaenae

more, comam religata nodo.

12.

Nolis longa ferae bella Numantiae,

nec dirum Hannibalem, nec Siculum mare

Poeno purpureum sanguine, mollibus

aptari citharae modis;

nec saevos Lapithas, et nimium mero

Hylaeum; domitosve Herculea manu

Telluris iuvenes, unde periculum

fulgens contremuit domus

Saturni veteris: tuque pedestribus

dices historiis proelia Caesaris,

Maecenas, melius, ductaque per vias

regum colla minacium.

Me dulcis dominae Musa Licymniae

cantus, me voluit dicere lucidum

fulgentes oculos, et bene mutuis

fidum pectus amoribus:

quam nec ferre pedem dedecuit choris,

nec certare ioco, nec dare brachia

ludentem nitidis virginibus, sacro

Dianae celebris die.

Num tu, quae tenuit dives Achaemenes,

aut pinguis Phrygiae Mygdonias opes

permutare velis crine Licymniae,

plenas aut Arabum domos,

dum flagrantia detorquet ad oscula

cervicem, aut facili saevitia negat,

quae poscente magis gaudeat eripi,

interdum rapere occupat?

13.

Ille et nefasto te posuit die,

quicumque primum, et sacrilega manu

produxit, arbos, in nepotum

perniciem, opprobriumque pagi;

illum et parentis crediderim sui

fregisse cervicem, et penetralia

sparsisse nocturno cruore

hospitis; ille venena Colcha,

et quidquid usquam concipitur nefas,

tractavit, agro qui statuit meo

te triste lignum, te caducum

in domini caput immerentis.

Quid quisque vitet, numquam homini satis

cautum est in horas. Navita Bosporum

Poenus perhorrescit, neque ultra

caeca timet aliunde fata;

miles sagittas et celerem fugam

Parthi; catenas Parthus et Italum

robur: sed improvisa leti

vis rapuit rapietque gentes.

Quam paene fulvae regna Proserpinae

et iudicantem vidimus Aeacum,

sedesque discretas piorum, et

Aeoliis fidibus querentem

Sappho puellis de popularibus;

et te sonantem plenius aureo,

Alcaee, plectro dura navis,

dura fugae mala, dura belli.

Utrumque sacro digna silentio

mirantur umbrae dicere; sed magis

pugnas et exactos tyrannos

densum humeris bibit aure vulgus.

Quid mirum? Ubi illis carminibus stupens

demittit atras bellua centiceps

aures, et intorti capillis

Eumenidum recreantur angues;

quin et Prometheus et Pelopis parens

dulci laborum decipitur sono:

nec curat Orion leones

aut timidos agitare lyncas.

14.

Eheu fugaces, Postume, Postume,

labuntur anni, nec pietas moram

rugis et instanti senectae

adferet indomitaeque morti;

non, si trecenis, quotquot eunt dies,

amice, places inlacrimabilem

Plutona tauris, qui ter amplum

Geryonen Tityonque tristi

compescit unda, scilicet omnibus,

quicumque terrae munere vescimur,

enaviganda, sive reges

sive inopes erimus coloni.

Frustra cruento Marte carebimus,

fractisque rauci fluctibus Hadriae;

frustra per autumnos nocentem

corporibus metuemus Austrum.

Visendus ater flumine languido

Cocytus errans, et Danai genus

infame, damnatusque longi

Sisyphus Aeolides laboris.

Linquenda tellus, et domus, et placens

uxor, neque harum, quas colis, arborum

te, praeter invisas cupressos,

ulla brevem dominum sequetur.

Absumet heres Caecuba dignior

servata centum clavibus, et mero

tinget pavimentum superbis

pontificum potiore coenis.

15.

Iam pauca aratro iugera regiae

moles relinquent: undique latius

extenta visentur Lucrino

stagna lacu; platanusque caelebs

evincet ulmos; tum violaria, et

myrtus, et omnis copia narium,

spargent olivetis odorem,

fertilibus domino priori:

tum spissa ramis laurea fervidos

excludet ictus. Non ita Romuli

praescriptum et intonsi Catonis

auspiciis, veterumque norma.

Privatus illis census erat brevis,

commune magnum: nulla decempedis

metata privatis opacam

porticus excipiebat Arcton:

nec fortuitum spernere cespitem

leges sinebant, oppida publico

sumptu iubentes et deorum

templa novo decorare saxo.

16.

Otium divos rogat in patenti

prensus Aegaeo, simul atra nubes

condidit lunam, neque certa fulgent

sidera nautis:

otium bello furiosa Thrace,

otium Medi pharetra decori,

Grosphe, non gemmis neque purpura ve-

nale, neque auro.

Non enim gazae neque consularis

summovet lictor miseros tumultus

mentis, et curas laqueata circum

tecta volantes.

Vivitur parvo bene, cui paternum

splendet in mensa tenui salinum,

nec leves somnos timor aut cupido

sordidus aufert.

Quid brevi fortes iaculamur aevo

multa? Quid terras alio calentes

sole mutamus patria? Quis exsul

se quoque fugit?

Scandit aeratas vitiosa naves

cura, nec turmas equitum relinquit,

ocior cervis et agente nimbos

ocior Euro.

Laetus in praesens animus, quod ultra est,

oderit curare, et amara lento

temperet risu. Nihil est ab omni

parte beatum.

Abstulit clarum cita mors Achillem;

longa Tithonum minuit senectus:

et mihi forsan, tibi quod negarit,

porriget hora.

Te greges centum Siculaeque circum

mugiunt vaccae; tibi tollit hinnitum

apta quadrigis equa; te bis Afro

murice tinctae

vestiunt lanae: mihi parva rura, et

spiritum Graiae tenuem Camenae

Parca non mendax dedit, et malignum

spernere vulgus.

17.

Cur me querelis exanimas tuis?

Nec dis amicum est nec mihi, te prius

obire, Maecenas, mearum

grande decus columenque rerum.

Ah! Te meae si partem animae rapit

maturior vis, quid moror altera,

nec carus aeque nec superstes

integer? Ille dies utramque

ducet ruinam. Non ego perfidum

dixi sacramentum: ibimus, ibimus,

utcumque praecedes, supremum

carpere iter comites parati.

Me nec Chimaerae spiritus igneae,

nec, si resurgat, centimanus Gyges

divellet umquam: sic potenti

Iustitiae placitumque Parcis.

Seu Libra seu me Scorpius adspicit

formidolosus, pars violentior

natalis horae, seu tyrannus

Hesperiae Capricornus undae;

utrumque nostrum incredibili modo

consentit astrum. Te Iovis impio

tutela Saturno refulgens

eripuit, volucrisque Fati

tardavit alas, cum populus frequens

laetum theatris ter crepuit sonum:

me truncus illapsus cerebro

sustulerat, nisi Faunus ictum

dextra levasset, Mercurialium

custos virorum. Reddere victimas

aedemque votivam memento:

nos humilem feriemus agnam.

18.

Non ebur neque aureum

mea renidet in domo lacunar:

non trabes Hymettiae

premunt columnas ultima recisas

Africa; neque Attali

ignotus heres regiam occupavi;

nec Laconicas mihi

trahunt honestae purpuras clientae;

at fides et ingeni

benigna vena est; pauperemque dives

me petit. Nihil supra

deos lacesso, nec potentem amicum

largiora flagito,

satis beatus unicis Sabinis.

Truditur dies die,

novaeque pergunt interire lunae.

Tu secanda marmora

locas sub ipsum funus, et, sepulcri

immemor, struis domos.

Marisque Baiis obstrepentis urges

summovere litora,

parum locuples continente ripa.

Quid, quod usque proximos

revellis agri terminos, et ultra

limites clientium

salis avarus? Pellitur paternos

in sinu ferens deos

et uxor et vir, sordidosque natos.

Nulla certior tamen,

rapacis Orci fine, destinata

aula divitem manet

herum. Quid ultra tendis? Aequa tellus

pauperi recluditur,

regumque pueris: nec satelles Orci

callidum Promethea

revexit auro captus. Hic superbum

Tantalum atque Tantali

genus coercet; hic levare functum

pauperem laboribus

vocatus atque non vocatus audit.

19.

Bacchum in remotis carmina rupibus

vidi docentem, (credite, posteri,)

nymphasque discentes, et aures

capripedum Satyrorum acutas.

Euoe! Recenti mens trepidat metu,

plenoque Bacchi pectore turbidum

laetatur. Euoe! Parce, Liber!

Parce, gravi metuende thyrso!

Fas pervicaces est mihi Thyiadas,

vinique fontem, lactis et uberes

cantare rivos, atque truncis

lapsa cavis iterare mella:

fas est beatae coniugis additum

stellis honorem, tectaque Penthei

disiecta non leni ruina,

Thracis et exitium Lycurgi.

Tu flectis amnes, tu mare barbarum:

tu separatis uvidus in iugis

nodo coerces viperino

Bistonidum sine fraude crines.

Tu, cum Parentis regna per arduum

cohors Gigantum scanderet impia,

Rhoetum retorsisti leonis

unguibus horribilique mala;

quamquam, choreis aptior et iocis

ludoque dictus, non sat idoneus

pugnae ferebaris; sed idem

pacis eras mediusque belli.

Te vidit insons Cerberus aureo

cornu decorum, leniter atterens

caudam, et recedentis trilingui

ore pedes tetigitque crura.

20.

Non usitata nec tenui ferar

penna biformis per liquidum aethera

vates; neque in terris morabor

longius, invidiaque maior

urbes relinquam. Non ego, pauperum

sanguis parentum, non ego, quem vocas,

dilecte Maecenas, obibo,

nec Stygia cohibebor unda.

Iam iam residunt cruribus asperae

pelles, et album mutor in alitem

superna, nascunturque leves

per digitos humerosque plumae.

Iam Daedaleo ocior Icaro

visam gementis litora Bospori,

Syrtesque Gaetulas, canorus

ales, Hyperboreosque campos.

Me Colchus, et, qui dissimulat metum

Marsae cohortis, Dacus, et ultimi

noscent, Geloni: me peritus

discet Iber Rhodanique potor.

Absint inani funere neniae

luctusque turpes et querimoniae.

Compesce clamorem, ac sepulcri

mitte supervacuos honores.

1.

Mōtum ēx Mĕtēllō cōnsŭlĕ cīvĭcūm,

bēllīquĕ caūsās, ēt vĭtĭa, ēt mŏdōs,

lūdūmquĕ Fōrtūnaē, grăvēsquĕ

prīncĭpum ămīcĭtĭās, ĕt ārmă

nōndum ēxpĭātīs ūnctă crŭōrĭbūs,

pĕrīcŭlōsaē plēnum ŏpŭs ālĕaē,

trāctās, ĕt īncēdīs pĕr īgnēs

sūppŏsĭtōs cĭnĕrī dŏlōsō.

Paūlūm sĕvēraē Mūsă Trăgoēdĭaē

dēsīt thĕātrīs: mōx, ŭbĭ pūblĭcās

rēs ōrdĭnārīs, grāndĕ mūnūs

Cēcrŏpĭō rĕpĕtēs cŏthūrnō,

īnsīgnĕ maēstīs praēsĭdĭūm rĕīs,

ēt cōnsŭlēntī, Pōllĭŏ, cūrĭaē:

cuī laūrŭs aētērnōs hŏnōrēs

Dālmătĭcō pĕpĕrīt trĭūmphō.

Iām nūnc mĭnācī mūrmŭrĕ cōrnŭūm

pērstrīngĭs aūres: iām lĭtŭī strĕpūnt:

iām fūlgŏr ārmōrūm fŭgācēs

tērrĕt ĕquōs ĕquĭtūmquĕ vūltūs.

Aūdīrĕ māgnōs iām vĭdĕōr dŭcēs

nōn īndĕcōrō pūlvĕrĕ sōrdĭdōs,

ēt cūnctă tērrārūm sŭbāctā,

praētĕr ătrōcem ănĭmūm Cătōnīs.

Iūno, ēt dĕōrūm quīsquĭs ămīcĭōr

Āfrīs ĭnūltā cēssĕrăt īmpŏtēns

tēllūrĕ, vīctōrūm nĕpōtēs

rētŭlĭt īnfĕrĭās Iŭgūrthaē.

Quīs nōn Lătīnō sānguĭnĕ pīnguĭōr

cāmpūs sĕpūlcrīs īmpĭă proēlĭā

tēstātŭr, aūdītūmquĕ Mēdīs

Hēspĕrĭaē sŏnĭtūm rŭīnaē?

Quī gūrgĕs aūt quaē flūmĭnă lūgŭbrīs

īgnāră bēllī? Quōd mărĕ Daūnĭaē

nōn dēcŏlōrāvērĕ caēdēs?

Quaē cărĕt ōră crŭōrĕ nōstrō?

Sēd nē, rĕlīctīs, Mūsă prŏcāx, iŏcīs,

Cēaē rĕtrāctēs mūnĕră nēnĭaē:

mēcūm Dĭōnaēō sŭb āntrō

quaērĕ mŏdōs lĕvĭōrĕ plēctrō.

2.

Nūllŭs ārgēntō cŏlŏr ēst, ăvārīs

ābdĭtō tērrīs, ĭnĭmīcĕ lāmnaē

Crīspĕ Sāllūstī, nĭsĭ tēmpĕrātō

splēndĕăt ūsū.

Vīvĕt ēxtēntō Prŏcŭleīŭs aēvō,

nōtŭs īn frātrēs ănĭmī pătērnī:

īllum ăgēt pēnnā mĕtŭēntĕ sōlvī

fāmă sŭpērstēs.

Lātĭūs rēgnēs ăvĭdūm dŏmāndō

spīrĭtūm, quām sī Lĭbўām rĕmōtīs

Gādĭbūs iūngās, ĕt ŭtērquĕ Poēnūs

sērvĭăt ūnī.

Crēscĭt īndūlgēns sĭbĭ dīrŭs hŷdrōps,

nēc sĭtīm pēllīt, nĭsĭ caūsă mōrbī

fūgĕrīt vēnīs, ĕt ăquōsŭs ālbō

cōrpŏrĕ lānguōr.

Rēddĭtūm Cŷrī sŏlĭō Phrăātēn

dīssĭdēns plēbī nŭmĕrō bĕātōrum

ēxĭmīt Vīrtūs; pŏpŭlūmquĕ fālsīs

dēdŏcĕt ūtī

vōcĭbūs; rēgnum ēt dĭădēmă tūtūm

dēfĕrēns ūnī, prŏprĭāmquĕ laūrūm,

quīsquĭs īngēntēs ŏcŭlo īrrĕtōrtō

spēctăt ăcērvōs.

3.

Aēquām mĕmēntō rēbŭs ĭn ārdŭīs

sērvārĕ mēntēm, nōn sĕcŭs īn bŏnīs

āb īnsŏlēntī tēmpĕrātām

laētĭtĭā, mŏrĭtūrĕ Dēllī,

seū maēstŭs ōmnī tēmpŏrĕ vīxĕrīs,

seū te īn rĕmōtō grāmĭnĕ pēr dĭēs

fēstōs rĕclīnātūs bĕārīs

īntĕrĭōrĕ nŏtā Fălērnī.

Quā pīnŭs īngēns ālbăquĕ pōpŭlūs

ūmbram hōspĭtālēm cōnsŏcĭāre ămānt

rāmīs, ĕt ōblīquō lăbōrāt

lŷmphă fŭgāx trĕpĭdārĕ rīvō:

hūc vīna, ĕt ūnguēnta, ēt nĭmĭūm brĕvīs

flōrēs ămoēnōs fērrĕ iŭbē rŏsaē,

dūm rēs ĕt aētās ēt sŏrōrūm

fīlă trĭūm pătĭūntŭr ātră.

Cēdēs cŏēmptīs sāltĭbŭs ēt dŏmō

vīllāquĕ, flāvūs quām Tĭbĕrīs lăvīt;

cēdēs, ĕt ēxstrūctīs ĭn āltūm

dīvĭtĭīs pŏtĭētŭr hērēs.

Dīvēsnĕ, prīscō nātŭs ăb Īnăchō,

nīl īntĕrēst, ān paūpĕr ĕt īnfĭmā

dē gēntĕ sūb dīvō mŏrērīs

vīctĭmă nīl mĭsĕrāntĭs Ōrcī.

Ōmnēs ĕōdēm cōgĭmŭr: ōmnĭūm

vērsātŭr ūrnā sērĭŭs ōcĭūs

sōrs ēxĭtūra ēt nōs ĭn aētērnum

ēxsĭlĭum īmpŏsĭtūră cŷmbaē.

4.

Nē sĭt āncīllaē tĭbi ămōr pŭdōrī,

Xānthĭā Phōceū! Prĭŭs īnsŏlēntēm

sērvă Brīsēīs nĭvĕō cŏlōrĕ

mōvĭt Ăchīllēm.

Mōvĭt Aīācēm Tĕlămōnĕ nātūm

fōrmă cāptīvaē dŏmĭnūm Tĕcmēssaē:

ārsĭt Ātrīdēs mĕdĭo īn trĭūmphō

vīrgĭnĕ rāptā,

bārbăraē pōstquām cĕcĭdērĕ tūrmaē

Thēssălō vīctōre, ĕt ădēmptŭs Hēctōr

trādĭdīt fēssīs lĕvĭōră tōllī

Pērgămă Grāīs.

Nēscĭās, ān tē gĕnĕrūm bĕātī

Phŷllĭdīs flāvaē dĕcŏrēnt părēntēs:

rēgĭūm cērtē gĕnŭs ēt Pĕnātēs

maērĕt ĭnīquōs.

Crēdĕ, nōn īllām tĭbĭ dē scĕlēstā

plēbĕ dīlēctām; nĕquĕ sīc fĭdēlēm,

sīc lŭcro āvērsām pŏtŭīssĕ nāscī

mātrĕ pŭdēndā.

Brāchĭa ēt vūltūm tĕrĕtēsquĕ sūrās

īntĕgēr laūdō: fŭgĕ sūspĭcārī,

cūiŭs ōctāvūm trĕpĭdāvĭt aētās

claūdĕrĕ lūstrūm.

5.

Nōndūm sŭbāctā fērrĕ iŭgūm vălēt

cērvīcĕ, nōndūm mūnĭă cōmpărīs

aēquārĕ, nēc taūrī rŭēntīs

īn Vĕnĕrēm tŏlĕrārĕ pōndūs.

Cīrcā vĭrēntēs ēst ănĭmūs tŭaē

cāmpōs iŭvēncaē, nūnc flŭvĭīs grăvēm

sōlāntĭs aēstūm, nūnc ĭn ūdō

lūdĕrĕ cūm vĭtŭlīs sălīctō

praēgēstĭēntīs. Tōllĕ cŭpīdĭnēm

īmmītĭs ūvaē; iām tĭbĭ līvĭdōs

dīstīnguĕt aūtūmnūs răcēmōs

pūrpŭrĕō vărĭūs cŏlōrē.

Iām tē sĕquētūr; cūrrĭt ĕnīm fĕrōx

aētās, ĕt īllī, quōs tĭbĭ dēmpsĕrīt,

āppōnĕt ānnōs: iām prŏtērvā

frōntĕ pĕtēt Lălăgē mărītūm;

dīlēctă, quāntūm nōn Phŏlŏē fŭgāx,

nōn Chlōrĭs, ālbō sīc hŭmĕrō nĭtēns,

ūt pūră nōctūrnō rĕnīdēt

lūnă mărī, Gnĭdĭūsquĕ Gŷgēs;

quēm sī pŭēllārum īnsĕrĕrēs chŏrō,

mīrē săgācēs fāllĕrĕt hōspĭtēs

dīscrīmĕn ōbscūrūm, sŏlūtīs

crīnĭbŭs āmbĭgŭōquĕ vūltū.

6.

Sēptĭmī, Gādēs ădĭtūrĕ mēcum, ēt

Cāntăbrum īndōctūm iŭgă fērrĕ nōstra, ēt

bārbărās Sŷrtēs, ŭbĭ Maūră sēmpēr

aēstŭăt ūndă;

Tībŭr, Ārgēō pŏsĭtūm cŏlōnō,

sīt mĕaē sēdēs ŭtĭnām sĕnēctaē,

sīt mŏdūs lāssō mărĭs ēt vĭārūm

mīlĭtĭaēquĕ.

Ūndĕ sī Pārcaē prŏhĭbēnt ĭnīquaē,

dūlcĕ pēllītīs ŏvĭbūs Gălaēsī

flūmĕn ēt rēgnātă pĕtām Lăcōnī

rūră Phălāntō.

Īllĕ tērrārūm mĭhĭ praētĕr ōmnēs

āngŭlūs rīdēt: ŭbĭ nōn Hўmēttō

mēllă dēcēdūnt, vĭrĭdīquĕ cērtāt

bācchă Vĕnāfrō:

vēr ŭbī lōngūm tĕpĭdāsquĕ praēbēt

Iūppĭtēr brūmās, ĕt ămīcŭs Aūlōn

fērtĭlī Bācchō mĭnĭmūm Fălērnīs

īnvĭdĕt ūvīs.

Īllĕ tē mēcūm lŏcŭs ēt bĕātaē

pōstŭlānt ārcēs; ĭbĭ tū călēntēm

dēbĭtā spārgēs lăcrўmā făvīllām

vātĭs ămīcī.

7.

Ō saēpĕ mēcūm tēmpŭs ĭn ūltĭmūm

dēdūctĕ, Brūtō mīlĭtĭaē dŭcĕ,

quīs tē rĕdōnāvīt Quĭrītēm

dīs pătrĭīs Ĭtălōquĕ caēlō,

Pōmpeī, mĕōrūm prīmĕ sŏdālĭūm?

Cūm quō mŏrāntēm saēpĕ dĭēm mĕrō

frēgī, cŏrōnātūs nĭtēntēs

mālŏbăthrō Sўrĭō căpīllōs.

Tēcūm Phĭlīppōs ēt cĕlĕrēm fŭgām

sēnsī, rĕlīctā nōn bĕnĕ pārmŭlā,

cūm frāctă vīrtūs, ēt mĭnācēs

tūrpĕ sŏlūm tĕtĭgērĕ mēntō.

Sēd mē pĕr hōstēs Mērcŭrĭūs cĕlēr

dēnsō păvēntēm sūstŭlĭt āĕrĕ:

tē rūrsŭs īn bēllūm rĕsōrbēns

ūndă frĕtīs tŭlĭt aēstŭōsīs.

Ērgo ōblĭgātām rēddĕ Iŏvī dăpēm;

lōngāquĕ fēssūm mīlĭtĭā lătūs

dēpōnĕ sūb laūrū mĕā; nēc

pārcĕ cădīs tĭbĭ dēstĭnātīs.

Ōblīvĭōsō lēvĭă Māssĭcō

cībōrĭa ēxplē: fūndĕ căpācĭbūs

ūnguēntă dē cōnchīs. Quĭs ūdō

dēprŏpĕrāre ăpĭō cŏrōnās

cūrātvĕ mŷrtō? Quēm Vĕnŭs ārbĭtrūm

dīcēt bĭbēndī? Nōn ĕgŏ sānĭūs

bācchābŏr Ēdōnīs: rĕcēptō

dūlcĕ mĭhī fŭrĕre ēst ămīcō.

8.

Ūllă sī iūrīs tĭbĭ pēiĕrātī

poēnă, Bārīnē, nŏcŭīssĕt ūmquām,

dēntĕ sī nīgrō fĭĕrēs, vĕl ūnō

tūrpĭŏr ūnguī,

crēdĕrēm: sēd tū sĭmŭl ōblĭgāstī

pērfĭdūm vōtīs căpŭt, ēnĭtēscīs

pūlchrĭōr mūltō, iŭvĕnūmquĕ prōdīs

pūblĭcă cūrā.

Ēxpĕdīt mātrīs cĭnĕrēs ŏpērtōs

fāllĕre ēt tōtō tăcĭtūrnă nōctīs

sīgnă cūm caēlō gĕlĭdāquĕ dīvōs

mōrtĕ cărēntēs.

Rīdĕt hōc, īnquām, Vĕnŭs īpsă, rīdēnt

sīmplĭcēs Nŷmphaē, fĕrŭs ēt Cŭpīdō,

sēmpĕr ārdēntēs ăcŭēns săgīttās

cōtĕ crŭēntā.

Āddĕ, quōd pūbēs tĭbĭ crēscĭt ōmnīs,

sērvĭtūs crēscīt nŏvă; nēc prĭōrēs

īmpĭaē tēctūm dŏmĭnaē rĕlīnquūnt,

saēpĕ mĭnātī.

Tē sŭīs mātrēs mĕtŭūnt iŭvēncīs,

tē sĕnēs pārcī, mĭsĕraēquĕ nūpēr

vīrgĭnēs nūptaē, tŭă nē rĕtārdēt

aūră mărītōs.

9.

Nōn sēmpĕr īmbrēs nūbĭbŭs hīspĭdōs

mānānt ĭn āgrōs, aūt mărĕ Cāspĭūm

vēxānt ĭnaēquālēs prŏcēllaē

ūsquĕ, nĕc Ārmĕnĭīs ĭn ōrīs,

āmīcĕ Vālgī, stāt glăcĭēs ĭnērs

mēnsēs pĕr ōmnēs, aūt Ăquĭlōnĭbūs

quērcētă Gārgānī lăbōrānt,

ēt fŏlĭīs vĭdŭāntŭr ōrnī:

tū sēmpĕr ūrgēs flēbĭlĭbūs mŏdīs

Mŷstēn ădēmptūm; nēc tĭbĭ Vēspĕrō

sūrgēntĕ dēcēdūnt ămōrēs,

nēc răpĭdūm fŭgĭēntĕ Sōlēm.

Āt nōn tĕr aēvō fūnctŭs ămābĭlēm

plōrāvĭt ōmnēs Āntĭlŏchūm sĕnēx

ānnōs, nĕc īmpūbēm părēntēs

Trōĭlŏn, aūt Phrўgĭaē sŏrōrēs,

flēvērĕ sēmpēr. Dēsĭnĕ mōllĭūm

tāndēm quĕrēlārum; ēt pŏtĭūs nŏvă

cāntēmŭs Aūgūstī trŏpaēă

Caēsărĭs, ēt rĭgĭdūm Nĭphātēn.

Mēdūmquĕ flūmēn gēntĭbŭs āddĭtūm

vīctīs mĭnōrēs vōlvĕrĕ vērtĭcēs;

īntrāquĕ praēscrīptūm Gĕlōnōs

ēxĭgŭīs ĕquĭtārĕ cāmpīs.

10.

Rēctĭūs vīvēs, Lĭcĭnī, nĕque āltūm

sēmpĕr ūrgēndō, nĕquĕ, dūm prŏcēllās

caūtŭs hōrrēscīs, nĭmĭūm prĕmēndō

lītŭs ĭnīquūm.

Aūrĕām quīsquīs mĕdĭōcrĭtātēm

dīlĭgīt, tūtūs cărĕt ōbsŏlētī

sōrdĭbūs tēctī, cărĕt īnvĭdēndā

sōbrĭŭs aūlā.

Saēvĭūs vēntīs ăgĭtātŭr īngēns

pīnŭs, ēt cēlsaē grăvĭōrĕ cāsū

dēcĭdūnt tūrrēs, fĕrĭūntquĕ sūmmōs

fūlgŭră mōntēs.

Spērăt īnfēstīs, mĕtŭīt sĕcūndīs

āltĕrām sōrtēm bĕnĕ praēpărātūm

pēctŭs. Īnfōrmēs hĭĕmēs rĕdūcīt

Iūppĭtĕr; īdēm

sūmmŏvēt. Nōn, sī mălĕ nūnc, ĕt ōlīm

sīc ĕrīt: quōndām cĭthărā tăcēntēm

sūscĭtāt Mūsām nĕquĕ sēmpĕr ārcūm

tēndĭt Ăpōllō.

Rēbŭs āngūstīs ănĭmōsŭs ātquĕ

fōrtĭs āppārē: săpĭēntĕr īdēm

cōntrăhēs vēntō nĭmĭūm sĕcūndō

tūrgĭdă vēlă.

11.

Quīd bēllĭcōsūs Cāntăbĕr ēt Scўthēs,

Hīrpīnĕ Quīnctī, cōgĭtĕt, Hādrĭā

dīvīsŭs ōbiēctō, rĕmīttās

quaērĕrĕ, nēc trĕpĭdēs ĭn ūsūm

pōscēntĭs aēvī paūcă. Fŭgīt rĕtrō

lēvīs iŭvēntās ēt dĕcŏr, ārĭdā

pēllēntĕ lāscīvōs ămōrēs

cānĭtĭē, făcĭlēmquĕ sōmnūm.

Nōn sēmpĕr īdēm flōrĭbŭs ēst hŏnōr

vērnīs; nĕque ūnō Lūnă rŭbēns nĭtēt

vūltū. Quĭd aētērnīs mĭnōrēm

cōnsĭlĭīs ănĭmūm fătīgās?

Cūr nōn sŭb āltā vēl plătănō vĕl hāc

pīnū iăcēntēs sīc tĕmĕre, ēt rŏsā

cānōs ŏdōrāntī căpīllōs,

dūm lĭcĕt, Āssўrĭāquĕ nārdō,

pōtāmŭs ūnctī? Dīssĭpăt Ēvĭūs

cūrās ĕdācēs. Quīs pŭĕr ōcĭūs

rēstīnguĕt ārdēntīs Fălērnī

pōcŭlă praētĕrĕūntĕ lŷmphā?

Quīs dēvĭūm scōrtum ēlĭcĭēt dŏmō

Lŷdēn? Ĕbūrnā, dīc ăgĕ, cūm lўrā

mātūrĕt, īncōmptām, Lăcaēnaē

mōrĕ, cŏmām rĕlĭgātă nōdō.

12.

Nōlīs lōngă fĕraē ‖ bēllă Nŭmāntĭaē,

nēc dīrum Hānnĭbălēm, ‖ nēc Sĭcŭlūm mărĕ

Poēnō pūrpŭrĕūm ‖ sānguĭnĕ, mōllĭbūs

āptārī cĭthăraē mŏdīs;

nēc saēvōs Lăpĭthās, ‖ ēt nĭmĭūm mĕrō

Hŷlaēūm; dŏmĭtōsve ‖ Hērcŭlĕā mănū

Tēllūrīs iŭvĕnēs, ‖ ūndĕ pĕrīcŭlūm

fūlgēns cōntrĕmŭīt dŏmūs

Sātūrnī vĕtĕrīs: ‖ tūquĕ pĕdēstrĭbūs

dīcēs hīstŏrĭīs ‖ proēlĭă Caēsărīs,

Maēcēnās, mĕlĭūs, ‖ dūctăquĕ pēr vĭās

rēgūm cōllă mĭnācĭūm.

Mē dūlcīs dŏmĭnaē ‖ Mūsă Lĭcŷmnĭaē

cāntūs, mē vŏlŭīt ‖ dīcĕrĕ lūcĭdūm

fūlgēntēs ŏcŭlōs, ‖ ēt bĕnĕ mūtŭīs

fīdūm pēctŭs ămōrĭbūs:

quām nēc fērrĕ pĕdēm ‖ dēdĕcŭīt chŏrīs,

nēc cērtārĕ iŏcō, ‖ nēc dărĕ brāchĭā

lūdēntēm nĭtĭdīs ‖ vīrgĭnĭbūs, săcrō

Dīānaē cĕlĕbrīs dĭē.

Nūm tū, quaē tĕnŭīt ‖ dīvĕs Ăchaēmĕnēs,

aūt pīnguīs Phrўgĭaē ‖ Mŷgdŏnĭās ŏpēs

pērmūtārĕ vĕlīs ‖ crīnĕ Lĭcŷmnĭaē,

plēnās aūt Ărăbūm dŏmōs,

dūm flāgrāntĭă dētōrquĕt ăd ōscŭlā

cērvīcem, aūt făcĭlī ‖ saēvĭtĭā nĕgāt,

quaē pōscēntĕ măgīs ‖ gaūdĕăt ērĭpī,

īntērdūm răpĕre ōccŭpāt?

13.

Īlle ēt nĕfāstō tē pŏsŭīt dĭē,

quīcūmquĕ prīmum, ēt sācrĭlĕgā mănū

prōdūxĭt, ārbōs, īn nĕpōtūm

pērnĭcĭem, ōpprŏbrĭūmquĕ pāgī;

īllum ēt părēntīs crēdĭdĕrīm sŭī

frēgīssĕ cērvīcem, ēt pĕnĕtrālĭă

spārsīssĕ nōctūrnō crŭōrē

hōspĭtĭs; īllĕ vĕnēnă Cōlchă,

ēt quīdquĭd ūsquām cōncĭpĭtūr nĕfās,

trāctāvĭt, āgrō quī stătŭīt mĕō

tē trīstĕ līgnūm, tē cădūcūm

īn dŏmĭnī căpŭt īmmĕrēntīs.

Quīd quīsquĕ vītēt, nūmquam hŏmĭnī sătīs

caūtum ēst ĭn hōrās. Nāvĭtă Bōspŏrūm

Poēnūs pĕrhōrrēscīt, nĕque ūltrā

caēcă tĭmēt ălĭūndĕ fātă;

mīlēs săgīttās ēt cĕlĕrēm fŭgām

Pārthī; cătēnās Pārthŭs ĕt Ītălūm

rōbūr: sĕd īmprōvīsă lētī

vīs răpŭīt răpĭētquĕ gēntēs.

Quām paēnĕ fūlvaē rēgnă Prŏsērpĭnaē

ēt iūdĭcāntēm vīdĭmŭs Aēăcūm,

sēdēsquĕ dīscrētās pĭōrum, ēt

Aēŏlĭīs fĭdĭbūs quĕrēntēm

Sāpphō pŭēllīs dē pŏpŭlārĭbūs;

ēt tē sŏnāntēm plēnĭŭs aūrĕō,

Ālcaēĕ, plēctrō dūră nāvīs,

dūră fŭgaē mălă, dūră bēllī.

Ūtrūmquĕ sācrō dīgnă sĭlēntĭō

mīrāntŭr ūmbraē dīcĕrĕ; sēd măgīs

pūgnās ĕt ēxāctōs tўrānnōs

dēnsum hŭmĕrīs bĭbĭt aūrĕ vūlgūs.

Quīd mīrum? Ŭbi īllīs cārmĭnĭbūs stŭpēns

dēmīttĭt ātrās bēllŭă cēntĭcēps

aūrēs, ĕt īntōrtī căpīllīs

Eūmĕnĭdūm rĕcrĕāntŭr ānguēs;

quīn ēt Prŏmētheūs ēt Pĕlŏpīs părēns

dūlcī lăbōrūm dēcĭpĭtūr sŏnō:

nēc cūrăt Ōrīōn lĕōnēs

aūt tĭmĭdōs ăgĭtārĕ lŷncās.

14.

Ēheū fŭgācēs, Pōstŭmĕ, Pōstŭmĕ,

lābūntŭr ānnī, nēc pĭĕtās mŏrām

rūgīs ĕt īnstāntī sĕnēctaē

ādfĕrĕt īndŏmĭtaēquĕ mōrtī;

nōn, sī trĕcēnīs, quōtquŏt ĕūnt dĭēs,

ămīcĕ, plācēs īnlăcrĭmābĭlēm

Plūtōnă taūrīs, quī tĕr āmplūm

Gērўŏnēn Tĭtўōnquĕ trīstī

cōmpēscĭt ūndā, scīlĭcĕt ōmnĭbūs,

quīcūmquĕ tērraē mūnĕrĕ vēscĭmūr,

ēnāvĭgāndā, sīvĕ rēgēs

sīve ĭnŏpēs ĕrĭmūs cŏlōnī.

Frūstrā crŭēntō Mārtĕ cărēbĭmūs,

frāctīsquĕ raūcī flūctĭbŭs Hādrĭaē;

frūstrā pĕr aūtūmnōs nŏcēntēm

cōrpŏrĭbūs mĕtŭēmŭs Aūstrūm.

Vīsēndŭs ātēr flūmĭnĕ lānguĭdō

Cōcŷtŭs ērrāns, ēt Dănăī gĕnūs

īnfāmĕ, dāmnātūsquĕ lōngī

Sīsўphŭs Aēŏlĭdēs lăbōrīs.

Līnquēndă tēllūs, ēt dŏmŭs, ēt plăcēns

ūxōr, nĕque hārūm, quās cŏlĭs, ārbŏrūm

tē, praētĕr īnvīsās cŭprēssōs,

ūllă brĕvēm dŏmĭnūm sĕquētūr.

Ābsūmĕt hērēs Caēcŭbă dīgnĭōr

sērvātă cēntūm clāvĭbŭs, ēt mĕrō

tīngēt păvīmēntūm sŭpērbīs

pōntĭfĭcūm pŏtĭōrĕ coēnīs.

15.

Iām paūca ărātrō iūgĕră rēgĭaē

mōlēs rĕlīnquēnt: ūndĭquĕ lātĭūs

ēxtēntă vīsēntūr Lŭcrīnō

stāgnă lăcū; plătănūsquĕ caēlēbs

ēvīncĕt ūlmōs; tūm vĭŏlārĭa, ēt

mŷrtūs, ĕt ōmnīs cōpĭă nārĭūm,

spārgēnt ŏlīvētīs ŏdōrēm,

fērtĭlĭbūs dŏmĭnō prĭōrī:

tūm spīssă rāmīs laūrĕă fērvĭdōs

ēxclūdĕt īctūs. Nōn ĭtă Rōmŭlī

praēscrīptum ĕt īntōnsī Cătōnīs

aūspĭcĭīs, vĕtĕrūmquĕ nōrmā.

Prīvātŭs īllīs cēnsŭs ĕrāt brĕvīs,

cōmmūnĕ māgnūm: nūllă dĕcēmpĕdīs

mētātă prīvātīs ŏpācām

pōrtĭcŭs ēxcĭpĭēbăt Ārctōn:

nēc fōrtŭītūm spērnĕrĕ cēspĭtēm

lēgēs sĭnēbānt, ōppĭdă pūblĭcō

sūmptū iŭbēntēs ēt dĕōrūm

tēmplă nŏvō dĕcŏrārĕ sāxō.

16.

Ōtĭūm dīvōs rŏgăt īn pătēntī

prēnsŭs Aēgaēō, sĭmŭl ātră nūbēs

cōndĭdīt lūnām, nĕquĕ cērtă fūlgēnt

sīdĕră naūtīs:

ōtĭūm bēllō fŭrĭōsă Thrācē,

ōtĭūm Mēdī phărĕtrā dĕcōrī,

Grōsphĕ, nōn gēmmīs nĕquĕ pūrpŭrā vē-

nālĕ, nĕque aūrō.

Nōn ĕnīm gāzaē nĕquĕ cōnsŭlārīs

sūmmŏvēt līctōr mĭsĕrōs tŭmūltūs

mēntĭs, ēt cūrās lăquĕātă cīrcūm

tēctă vŏlāntēs.

Vīvĭtūr pārvō bĕnĕ, cuī pătērnūm

splēndĕt īn mēnsā tĕnŭī sălīnūm,

nēc lĕvēs sōmnōs tĭmŏr aūt cŭpīdō

sōrdĭdŭs aūfērt.

Quīd brĕvī fōrtēs iăcŭlāmŭr aēvō

mūltă? Quīd tērrās ălĭō călēntēs

sōlĕ mūtāmūs? Pătrĭā Quĭs ēxsūl

sē quŏquĕ fūgīt?

Scāndĭt aērātās vĭtĭōsă nāvēs

cūră, nēc tūrmās ĕquĭtūm rĕlīnquīt,

ōcĭōr cērvīs ĕt ăgēntĕ nīmbōs

ōcĭŏr Eūrō.

Laētŭs īn praēsēns ănĭmūs, quŏd ūltra ēst,

ōdĕrīt cūrāre, ĕt ămāră lēntō

tēmpĕrēt rīsū. Nĭhĭl ēst ăb ōmnī

pārtĕ bĕātūm.

Ābstŭlīt clārūm cĭtă mōrs Ăchīllēm;

lōngă Tīthōnūm mĭnŭīt sĕnēctūs:

ēt mĭhī fōrsān, tĭbĭ quōd nĕgārīt,

pōrrĭgĕt hōră.

Tē grĕgēs cēntūm Sĭcŭlaēquĕ cīrcūm

mūgĭūnt vāccaē; tĭbĭ tōllĭt hīnnītum

āptă quādrīgīs ĕquă; tē bĭs Āfrō

mūrĭcĕ tīnctaē

vēstĭūnt lānaē: mĭhĭ pārvă rūra, ēt

spīrĭtūm Graīaē tĕnŭēm Cămēnaē

Pārcă nōn mēndāx dĕdĭt, ēt mălīgnūm

spērnĕrĕ vūlgūs.

17.

Cūr mē quĕrēlīs ēxănĭmās tŭīs?

Nēc dīs ămīcum ēst nēc mĭhĭ, tē prĭūs

ŏbīrĕ, Maēcēnās, mĕārūm

grāndĕ dĕcūs cŏlŭmēnquĕ rērūm.

Āh! Tē mĕaē sī pārtem ănĭmaē răpīt

mātūrĭōr vīs, quīd mŏrŏr āltĕră,

nēc cārŭs aēquē nēc sŭpērstēs

īntĕgĕr? Īllĕ dĭēs ŭtrāmquĕ

dūcēt rŭīnām. Nōn ĕgŏ pērfĭdūm

dīxī săcrāmēntum: ībĭmŭs, ībĭmūs,

ūtcūmquĕ praēcēdēs, sŭprēmūm

cārpĕre ĭtēr cŏmĭtēs părātī.

Mē nēc Chĭmaēraē spīrĭtŭs īgnĕaē,

nēc, sī rĕsūrgāt, cēntĭmănūs Gўgēs

dīvēllĕt ūmquām: sīc pŏtēntī

Iūstĭtĭaē plăcĭtūmquĕ Pārcīs.

Seū Lībră seū mē Scōrpĭŭs ādspĭcīt

fōrmīdŏlōsūs, pārs vĭŏlēntĭōr

nātālĭs hōraē, seū tўrānnūs

Hēspĕrĭaē Căprĭcōrnŭs ūndaē;

ūtrūmquĕ nōstrum īncrēdĭbĭlī mŏdō

cōnsēntĭt āstrūm. Tē Iŏvĭs īmpĭō

tūtēlă Sātūrnō rĕfūlgēns

ērĭpŭīt, vŏlŭcrīsquĕ Fātī

tārdāvĭt ālās, cūm pŏpŭlūs frĕquēns

laētūm thĕātrīs tēr crĕpŭīt sŏnūm:

mē trūncŭs īllāpsūs cĕrēbrō

sūstŭlĕrāt, nĭsĭ Faūnŭs īctūm

dēxtrā lĕvāssēt, Mērcŭrĭālĭūm

cūstōs vĭrōrūm. Rēddĕrĕ vīctĭmās

aēdēmquĕ vōtīvām mĕmēntō:

nōs hŭmĭlēm fĕrĭēmŭs āgnām.

18.

Nōn ĕbūr nĕque aūrĕūm

mĕā rĕnīdēt īn dŏmō lăcūnār:

nōn trăbēs Hўmēttĭaē

prĕmūnt cŏlūmnās ūltĭmā rĕcīsās

Āfrĭcā; nĕque Āttălī

īgnōtŭs hērēs rēgĭam ōccŭpāvī;

nēc Lăcōnĭcās mĭhī

trăhūnt hŏnēstaē pūrpŭrās clĭēntaē;

āt fĭdēs ĕt īngĕnī

bĕnīgnă vēna ēst; paūpĕrēmquĕ dīvēs

mē pĕtīt. Nĭhīl sŭprā

dĕōs lăcēssō, nēc pŏtēntem ămīcūm

lārgĭōră flāgĭtō,

sătīs bĕātūs ūnĭcīs Săbīnīs.

Trūdĭtūr dĭēs dĭē,

nŏvaēquĕ pērgūnt īntĕrīrĕ lūnaē.

Tū sĕcāndă mārmŏrā

lŏcās sŭb īpsūm fūnŭs, ēt, sĕpūlcrī

īmmĕmōr, strŭīs dŏmōs.

Mărīsquĕ Bāiīs ōbstrĕpēntĭs ūrgēs

sūmmŏvērĕ lītŏrā,

părūm lŏcūplēs cōntĭnēntĕ rīpā.

Quīd, quŏd ūsquĕ prōxĭmōs

rĕvēllĭs āgrī tērmĭnōs, ĕt ūltrā

līmĭtēs clĭēntĭūm

sălīs ăvārūs? Pēllĭtūr pătērnōs

īn sĭnū fĕrēns dĕōs

ĕt ūxŏr ēt vīr, sōrdĭdōsquĕ nātōs.

Nūllă cērtĭōr tămēn,

răpācĭs Ōrcī fīnĕ, dēstĭnātā

aūlă dīvĭtēm mănēt

hĕrūm. Quĭd ūltrā tēndĭs? Aēquă tēllūs

paūpĕrī rĕclūdĭtūr,

rĕgūmquĕ puērīs: nēc sătēllĕs Ōrcī

cāllĭdūm Prŏmēthĕă

rĕvēxĭt aūrō cāptŭs. Hīc sŭpērbūm

Tāntălum ātquĕ Tāntălī

gĕnūs cŏērcĕt; hīc lĕvārĕ fūnctūm

paūpĕrēm lăbōrĭbūs

vŏcātŭs ātquĕ nōn vŏcātŭs aūdīt.

19.

Bācchum īn rĕmōtīs cārmĭnă rūpĭbūs

vīdī dŏcēntēm, (crēdĭtĕ, pōstĕrī,)

nŷmphāsquĕ dīscēntēs, ĕt aūrēs

cāprĭpĕdūm Sătўrōrum ăcūtās.

Ēvoē! Rĕcēntī mēns trĕpĭdāt mĕtū,

plēnōquĕ Bācchī pēctŏrĕ tūrbĭdūm

laētātŭr. Ēvoē! Pārcĕ, Lībēr!

Pārcĕ, grăvī mĕtŭēndĕ thŷrsō!

Fās pērvĭcācēs ēst mĭhĭ Thyīădās,

vīnīquĕ fōntēm, lāctĭs ĕt ūbĕrēs

cāntārĕ rīvōs, ātquĕ trūncīs

lāpsă căvīs ĭtĕrārĕ mēllā:

fās ēst bĕātaē cōniŭgĭs āddĭtūm

stēllīs hŏnōrēm, tēctăquĕ Pēnthĕī

dīsiēctă nōn lēnī rŭīnā,

Thrācĭs ĕt ēxĭtĭūm Lўcūrgī.

Tū flēctĭs āmnēs, tū mărĕ bārbărūm:

tū sēpărātīs ūvĭdŭs īn iŭgīs

nōdō cŏērcēs vīpĕrīnō

Bīstŏnĭdūm sĭnĕ fraūdĕ crīnēs.

Tū, cūm Părēntīs rēgnă pĕr ārdŭūm

cŏhōrs Gĭgāntūm scāndĕrĕt īmpĭā,

Rhoētūm rĕtōrsīstī lĕōnīs

ūnguĭbŭs hōrrĭbĭlīquĕ mālā;

quāmquām, chŏrēīs āptĭŏr ēt iŏcīs

lūdōquĕ dīctūs, nōn săt ĭdōnĕūs

pūgnaē fĕrēbārīs; sĕd īdēm

pācĭs ĕrās mĕdĭūsquĕ bēllī.

Tē vīdĭt īnsōns Cērbĕrŭs aūrĕō

cōrnū dĕcōrūm, lēnĭtĕr āttĕrēns

caūdam, ēt rĕcēdēntīs trĭlīnguī

ōrĕ pĕdēs tĕtĭgītquĕ crūră.

20.

Nōn ūsĭtātā nēc tĕnŭī fĕrār

pēnnā bĭfōrmīs pēr lĭquĭdum aēthĕră

vātēs; nĕque īn tērrīs mŏrābōr

lōngĭŭs, īnvĭdĭāquĕ māiōr

ūrbēs rĕlīnquām. Nōn ĕgŏ, paūpĕrūm

sānguīs părēntūm, nōn ĕgŏ, quēm vŏcās,

dīlēctĕ Maēcēnās, ŏbībō,

nēc Stўgĭā cŏhĭbēbŏr ūndā.

Iām iām rĕsīdūnt crūrĭbŭs āspĕraē

pēllēs, ĕt ālbūm mūtŏr ĭn ālĭtēm

sūpērnă, nāscūntūrquĕ lēvēs

pēr dĭgĭtōs hŭmĕrōsquĕ plūmaē.

Iām Daēdălēō ōcĭŏr Īcărō

vīsām gĕmēntīs lītŏră Bōspŏrī,

Sŷrtēsquĕ Gaētūlās, cănōrūs

ālĕs, Hўpērbŏrĕōsquĕ cāmpōs.

Mē Cōlchŭs, ēt, quī dīssĭmŭlāt mĕtūm

Mārsaē cŏhōrtīs, Dācŭs, ĕt ūltĭmī

nōscēnt, Gĕlōnī: mē pĕrītūs

dīscĕt Ĭbēr Rhŏdănīquĕ pōtōr.

Ābsīnt ĭnānī fūnĕrĕ nēnĭaē

lūctūsquĕ tūrpēs ēt quĕrĭmōnĭaē.

Cōmpēscĕ clāmōrem, āc sĕpūlcrī

mīttĕ sŭpērvăcŭōs hŏnōrēs.