1.
Motum ex Metello consule civicum,
bellique causas, et vitia, et modos,
ludumque Fortunae, gravesque
principum amicitias, et arma
nondum expiatis uncta cruoribus,
periculosae plenum opus aleae,
tractas, et incedis per ignes
suppositos cineri doloso.
Paulum severae Musa Tragoediae
desit theatris: mox, ubi publicas
res ordinaris, grande munus
Cecropio repetes cothurno,
insigne maestis praesidium reis,
et consulenti, Pollio, curiae:
cui laurus aeternos honores
Dalmatico peperit triumpho.
Iam nunc minaci murmure cornuum
perstringis aures: iam litui strepunt:
iam fulgor armorum fugaces
terret equos equitumque vultus.
Audire magnos iam videor duces
non indecoro pulvere sordidos,
et cuncta terrarum subacta,
praeter atrocem animum Catonis.
Iuno, et deorum quisquis amicior
Afris inulta cesserat impotens
tellure, victorum nepotes
retulit inferias Iugurthae.
Quis non Latino sanguine pinguior
campus sepulcris impia proelia
testatur, auditumque Medis
Hesperiae sonitum ruinae?
Qui gurges aut quae flumina lugubris
ignara belli? Quod mare Dauniae
non decoloravere caedes?
Quae caret ora cruore nostro?
Sed ne, relictis, Musa procax, iocis,
Ceae retractes munera neniae:
mecum Dionaeo sub antro
quaere modos leviore plectro.
2.
Nullus argento color est, avaris
abdito terris, inimice lamnae
Crispe Sallusti, nisi temperato
splendeat usu.
Vivet extento Proculeius aevo,
notus in fratres animi paterni:
illum aget penna metuente solvi
fama superstes.
Latius regnes avidum domando
spiritum, quam si Libyam remotis
Gadibus iungas, et uterque Poenus
serviat uni.
Crescit indulgens sibi dirus hydrops,
nec sitim pellit, nisi causa morbi
fugerit venis, et aquosus albo
corpore languor.
Redditum Cyri solio Phraaten
dissidens plebi numero beatorum
eximit Virtus; populumque falsis
dedocet uti
vocibus; regnum et diadema tutum
deferens uni, propriamque laurum,
quisquis ingentes oculo irretorto
spectat acervos.
3.
Aequam memento rebus in arduis
servare mentem, non secus in bonis
ab insolenti temperatam
laetitia, moriture Delli,
seu maestus omni tempore vixeris,
seu te in remoto gramine per dies
festos reclinatus bearis
interiore nota Falerni.
Qua pinus ingens albaque populus
umbram hospitalem consociare amant
ramis, et obliquo laborat
lympha fugax trepidare rivo:
huc vina, et unguenta, et nimium brevis
flores amoenos ferre iube rosae,
dum res et aetas et sororum
fila trium patiuntur atra.
Cedes coemptis saltibus et domo
villaque, flavus quam Tiberis lavit;
cedes, et exstructis in altum
divitiis potietur heres.
Divesne, prisco natus ab Inacho,
nil interest, an pauper et infima
de gente sub divo moreris
victima nil miserantis Orci.
Omnes eodem cogimur: omnium
versatur urna serius ocius
sors exitura et nos in aeternum
exsilium impositura cymbae.
4.
Ne sit ancillae tibi amor pudori,
Xanthia Phoceu! Prius insolentem
serva Briseis niveo colore
movit Achillem.
Movit Aiacem Telamone natum
forma captivae dominum Tecmessae:
arsit Atrides medio in triumpho
virgine rapta,
barbarae postquam cecidere turmae
Thessalo victore, et ademptus Hector
tradidit fessis leviora tolli
Pergama Grais.
Nescias, an te generum beati
Phyllidis flavae decorent parentes:
regium certe genus et Penates
maeret iniquos.
Crede, non illam tibi de scelesta
plebe dilectam; neque sic fidelem,
sic lucro aversam potuisse nasci
matre pudenda.
Brachia et vultum teretesque suras
integer laudo: fuge suspicari,
cuius octavum trepidavit aetas
claudere lustrum.
5.
Nondum subacta ferre iugum valet
cervice, nondum munia comparis
aequare, nec tauri ruentis
in Venerem tolerare pondus.
Circa virentes est animus tuae
campos iuvencae, nunc fluviis gravem
solantis aestum, nunc in udo
ludere cum vitulis salicto
praegestientis. Tolle cupidinem
immitis uvae; iam tibi lividos
distinguet autumnus racemos
purpureo varius colore.
Iam te sequetur; currit enim ferox
aetas, et illi, quos tibi dempserit,
apponet annos: iam proterva
fronte petet Lalage maritum;
dilecta, quantum non Pholoë fugax,
non Chloris, albo sic humero nitens,
ut pura nocturno renidet
luna mari, Gnidiusque Gyges;
quem si puellarum insereres choro,
mire sagaces falleret hospites
discrimen obscurum, solutis
crinibus ambiguoque vultu.
6.
Septimi, Gades aditure mecum, et
Cantabrum indoctum iuga ferre nostra, et
barbaras Syrtes, ubi Maura semper
aestuat unda;
Tibur, Argeo positum colono,
sit meae sedes utinam senectae,
sit modus lasso maris et viarum
militiaeque.
Unde si Parcae prohibent iniquae,
dulce pellitis ovibus Galaesi
flumen et regnata petam Laconi
rura Phalanto.
Ille terrarum mihi praeter omnes
angulus ridet: ubi non Hymetto
mella decedunt, viridique certat
baccha Venafro:
ver ubi longum tepidasque praebet
Iuppiter brumas, et amicus Aulon
fertili Baccho minimum Falernis
invidet uvis.
Ille te mecum locus et beatae
postulant arces; ibi tu calentem
debita sparges lacryma favillam
vatis amici.
7.
O saepe mecum tempus in ultimum
deducte, Bruto militiae duce,
quis te redonavit Quiritem
dis patriis Italoque caelo,
Pompei, meorum prime sodalium?
Cum quo morantem saepe diem mero
fregi, coronatus nitentes
malobathro Syrio capillos.
Tecum Philippos et celerem fugam
sensi, relicta non bene parmula,
cum fracta virtus, et minaces
turpe solum tetigere mento.
Sed me per hostes Mercurius celer
denso paventem sustulit aëre:
te rursus in bellum resorbens
unda fretis tulit aestuosis.
Ergo obligatam redde Iovi dapem;
longaque fessum militia latus
depone sub lauru mea; nec
parce cadis tibi destinatis.
Oblivioso levia Massico
ciboria exple: funde capacibus
unguenta de conchis. Quis udo
deproperare apio coronas
curatve myrto? Quem Venus arbitrum
dicet bibendi? Non ego sanius
bacchabor Edonis: recepto
dulce mihi furere est amico.
8.
Ulla si iuris tibi peierati
poena, Barine, nocuisset umquam,
dente si nigro fieres, vel uno
turpior ungui,
crederem: sed tu simul obligasti
perfidum votis caput, enitescis
pulchrior multo, iuvenumque prodis
publica cura.
Expedit matris cineres opertos
fallere et toto taciturna noctis
signa cum caelo gelidaque divos
morte carentes.
Ridet hoc, inquam, Venus ipsa, rident
simplices Nymphae, ferus et Cupido,
semper ardentes acuens sagittas
cote cruenta.
Adde, quod pubes tibi crescit omnis,
servitus crescit nova; nec priores
impiae tectum dominae relinquunt,
saepe minati.
Te suis matres metuunt iuvencis,
te senes parci, miseraeque nuper
virgines nuptae, tua ne retardet
aura maritos.
9.
Non semper imbres nubibus hispidos
manant in agros, aut mare Caspium
vexant inaequales procellae
usque, nec Armeniis in oris,
amice Valgi, stat glacies iners
menses per omnes, aut Aquilonibus
querceta Gargani laborant,
et foliis viduantur orni:
tu semper urges flebilibus modis
Mysten ademptum; nec tibi Vespero
surgente decedunt amores,
nec rapidum fugiente Solem.
At non ter aevo functus amabilem
ploravit omnes Antilochum senex
annos, nec impubem parentes
Troilon, aut Phrygiae sorores,
flevere semper. Desine mollium
tandem querelarum; et potius nova
cantemus Augusti tropaea
Caesaris, et rigidum Niphaten.
Medumque flumen gentibus additum
victis minores volvere vertices;
intraque praescriptum Gelonos
exiguis equitare campis.
10.
Rectius vives, Licini, neque altum
semper urgendo, neque, dum procellas
cautus horrescis, nimium premendo
litus iniquum.
Auream quisquis mediocritatem
diligit, tutus caret obsoleti
sordibus tecti, caret invidenda
sobrius aula.
Saevius ventis agitatur ingens
pinus, et celsae graviore casu
decidunt turres, feriuntque summos
fulgura montes.
Sperat infestis, metuit secundis
alteram sortem bene praeparatum
pectus. Informes hiemes reducit
Iuppiter; idem
summovet. Non, si male nunc, et olim
sic erit: quondam cithara tacentem
suscitat Musam neque semper arcum
tendit Apollo.
Rebus angustis animosus atque
fortis appare: sapienter idem
contrahes vento nimium secundo
turgida vela.
11.
Quid bellicosus Cantaber et Scythes,
Hirpine Quincti, cogitet, Hadria
divisus obiecto, remittas
quaerere, nec trepides in usum
poscentis aevi pauca. Fugit retro
levis iuventas et decor, arida
pellente lascivos amores
canitie, facilemque somnum.
Non semper idem floribus est honor
vernis; neque uno Luna rubens nitet
vultu. Quid aeternis minorem
consiliis animum fatigas?
Cur non sub alta vel platano vel hac
pinu iacentes sic temere, et rosa
canos odoranti capillos,
dum licet, Assyriaque nardo,
potamus uncti? Dissipat Evius
curas edaces. Quis puer ocius
restinguet ardentis Falerni
pocula praetereunte lympha?
Quis devium scortum eliciet domo
Lyden? Eburna, dic age, cum lyra
maturet, incomptam, Lacaenae
more, comam religata nodo.
12.
Nolis longa ferae bella Numantiae,
nec dirum Hannibalem, nec Siculum mare
Poeno purpureum sanguine, mollibus
aptari citharae modis;
nec saevos Lapithas, et nimium mero
Hylaeum; domitosve Herculea manu
Telluris iuvenes, unde periculum
fulgens contremuit domus
Saturni veteris: tuque pedestribus
dices historiis proelia Caesaris,
Maecenas, melius, ductaque per vias
regum colla minacium.
Me dulcis dominae Musa Licymniae
cantus, me voluit dicere lucidum
fulgentes oculos, et bene mutuis
fidum pectus amoribus:
quam nec ferre pedem dedecuit choris,
nec certare ioco, nec dare brachia
ludentem nitidis virginibus, sacro
Dianae celebris die.
Num tu, quae tenuit dives Achaemenes,
aut pinguis Phrygiae Mygdonias opes
permutare velis crine Licymniae,
plenas aut Arabum domos,
dum flagrantia detorquet ad oscula
cervicem, aut facili saevitia negat,
quae poscente magis gaudeat eripi,
interdum rapere occupat?
13.
Ille et nefasto te posuit die,
quicumque primum, et sacrilega manu
produxit, arbos, in nepotum
perniciem, opprobriumque pagi;
illum et parentis crediderim sui
fregisse cervicem, et penetralia
sparsisse nocturno cruore
hospitis; ille venena Colcha,
et quidquid usquam concipitur nefas,
tractavit, agro qui statuit meo
te triste lignum, te caducum
in domini caput immerentis.
Quid quisque vitet, numquam homini satis
cautum est in horas. Navita Bosporum
Poenus perhorrescit, neque ultra
caeca timet aliunde fata;
miles sagittas et celerem fugam
Parthi; catenas Parthus et Italum
robur: sed improvisa leti
vis rapuit rapietque gentes.
Quam paene fulvae regna Proserpinae
et iudicantem vidimus Aeacum,
sedesque discretas piorum, et
Aeoliis fidibus querentem
Sappho puellis de popularibus;
et te sonantem plenius aureo,
Alcaee, plectro dura navis,
dura fugae mala, dura belli.
Utrumque sacro digna silentio
mirantur umbrae dicere; sed magis
pugnas et exactos tyrannos
densum humeris bibit aure vulgus.
Quid mirum? Ubi illis carminibus stupens
demittit atras bellua centiceps
aures, et intorti capillis
Eumenidum recreantur angues;
quin et Prometheus et Pelopis parens
dulci laborum decipitur sono:
nec curat Orion leones
aut timidos agitare lyncas.
14.
Eheu fugaces, Postume, Postume,
labuntur anni, nec pietas moram
rugis et instanti senectae
adferet indomitaeque morti;
non, si trecenis, quotquot eunt dies,
amice, places inlacrimabilem
Plutona tauris, qui ter amplum
Geryonen Tityonque tristi
compescit unda, scilicet omnibus,
quicumque terrae munere vescimur,
enaviganda, sive reges
sive inopes erimus coloni.
Frustra cruento Marte carebimus,
fractisque rauci fluctibus Hadriae;
frustra per autumnos nocentem
corporibus metuemus Austrum.
Visendus ater flumine languido
Cocytus errans, et Danai genus
infame, damnatusque longi
Sisyphus Aeolides laboris.
Linquenda tellus, et domus, et placens
uxor, neque harum, quas colis, arborum
te, praeter invisas cupressos,
ulla brevem dominum sequetur.
Absumet heres Caecuba dignior
servata centum clavibus, et mero
tinget pavimentum superbis
pontificum potiore coenis.
15.
Iam pauca aratro iugera regiae
moles relinquent: undique latius
extenta visentur Lucrino
stagna lacu; platanusque caelebs
evincet ulmos; tum violaria, et
myrtus, et omnis copia narium,
spargent olivetis odorem,
fertilibus domino priori:
tum spissa ramis laurea fervidos
excludet ictus. Non ita Romuli
praescriptum et intonsi Catonis
auspiciis, veterumque norma.
Privatus illis census erat brevis,
commune magnum: nulla decempedis
metata privatis opacam
porticus excipiebat Arcton:
nec fortuitum spernere cespitem
leges sinebant, oppida publico
sumptu iubentes et deorum
templa novo decorare saxo.
16.
Otium divos rogat in patenti
prensus Aegaeo, simul atra nubes
condidit lunam, neque certa fulgent
sidera nautis:
otium bello furiosa Thrace,
otium Medi pharetra decori,
Grosphe, non gemmis neque purpura ve-
nale, neque auro.
Non enim gazae neque consularis
summovet lictor miseros tumultus
mentis, et curas laqueata circum
tecta volantes.
Vivitur parvo bene, cui paternum
splendet in mensa tenui salinum,
nec leves somnos timor aut cupido
sordidus aufert.
Quid brevi fortes iaculamur aevo
multa? Quid terras alio calentes
sole mutamus patria? Quis exsul
se quoque fugit?
Scandit aeratas vitiosa naves
cura, nec turmas equitum relinquit,
ocior cervis et agente nimbos
ocior Euro.
Laetus in praesens animus, quod ultra est,
oderit curare, et amara lento
temperet risu. Nihil est ab omni
parte beatum.
Abstulit clarum cita mors Achillem;
longa Tithonum minuit senectus:
et mihi forsan, tibi quod negarit,
porriget hora.
Te greges centum Siculaeque circum
mugiunt vaccae; tibi tollit hinnitum
apta quadrigis equa; te bis Afro
murice tinctae
vestiunt lanae: mihi parva rura, et
spiritum Graiae tenuem Camenae
Parca non mendax dedit, et malignum
spernere vulgus.
17.
Cur me querelis exanimas tuis?
Nec dis amicum est nec mihi, te prius
obire, Maecenas, mearum
grande decus columenque rerum.
Ah! Te meae si partem animae rapit
maturior vis, quid moror altera,
nec carus aeque nec superstes
integer? Ille dies utramque
ducet ruinam. Non ego perfidum
dixi sacramentum: ibimus, ibimus,
utcumque praecedes, supremum
carpere iter comites parati.
Me nec Chimaerae spiritus igneae,
nec, si resurgat, centimanus Gyges
divellet umquam: sic potenti
Iustitiae placitumque Parcis.
Seu Libra seu me Scorpius adspicit
formidolosus, pars violentior
natalis horae, seu tyrannus
Hesperiae Capricornus undae;
utrumque nostrum incredibili modo
consentit astrum. Te Iovis impio
tutela Saturno refulgens
eripuit, volucrisque Fati
tardavit alas, cum populus frequens
laetum theatris ter crepuit sonum:
me truncus illapsus cerebro
sustulerat, nisi Faunus ictum
dextra levasset, Mercurialium
custos virorum. Reddere victimas
aedemque votivam memento:
nos humilem feriemus agnam.
18.
Non ebur neque aureum
mea renidet in domo lacunar:
non trabes Hymettiae
premunt columnas ultima recisas
Africa; neque Attali
ignotus heres regiam occupavi;
nec Laconicas mihi
trahunt honestae purpuras clientae;
at fides et ingeni
benigna vena est; pauperemque dives
me petit. Nihil supra
deos lacesso, nec potentem amicum
largiora flagito,
satis beatus unicis Sabinis.
Truditur dies die,
novaeque pergunt interire lunae.
Tu secanda marmora
locas sub ipsum funus, et, sepulcri
immemor, struis domos.
Marisque Baiis obstrepentis urges
summovere litora,
parum locuples continente ripa.
Quid, quod usque proximos
revellis agri terminos, et ultra
limites clientium
salis avarus? Pellitur paternos
in sinu ferens deos
et uxor et vir, sordidosque natos.
Nulla certior tamen,
rapacis Orci fine, destinata
aula divitem manet
herum. Quid ultra tendis? Aequa tellus
pauperi recluditur,
regumque pueris: nec satelles Orci
callidum Promethea
revexit auro captus. Hic superbum
Tantalum atque Tantali
genus coercet; hic levare functum
pauperem laboribus
vocatus atque non vocatus audit.
19.
Bacchum in remotis carmina rupibus
vidi docentem, (credite, posteri,)
nymphasque discentes, et aures
capripedum Satyrorum acutas.
Euoe! Recenti mens trepidat metu,
plenoque Bacchi pectore turbidum
laetatur. Euoe! Parce, Liber!
Parce, gravi metuende thyrso!
Fas pervicaces est mihi Thyiadas,
vinique fontem, lactis et uberes
cantare rivos, atque truncis
lapsa cavis iterare mella:
fas est beatae coniugis additum
stellis honorem, tectaque Penthei
disiecta non leni ruina,
Thracis et exitium Lycurgi.
Tu flectis amnes, tu mare barbarum:
tu separatis uvidus in iugis
nodo coerces viperino
Bistonidum sine fraude crines.
Tu, cum Parentis regna per arduum
cohors Gigantum scanderet impia,
Rhoetum retorsisti leonis
unguibus horribilique mala;
quamquam, choreis aptior et iocis
ludoque dictus, non sat idoneus
pugnae ferebaris; sed idem
pacis eras mediusque belli.
Te vidit insons Cerberus aureo
cornu decorum, leniter atterens
caudam, et recedentis trilingui
ore pedes tetigitque crura.
20.
Non usitata nec tenui ferar
penna biformis per liquidum aethera
vates; neque in terris morabor
longius, invidiaque maior
urbes relinquam. Non ego, pauperum
sanguis parentum, non ego, quem vocas,
dilecte Maecenas, obibo,
nec Stygia cohibebor unda.
Iam iam residunt cruribus asperae
pelles, et album mutor in alitem
superna, nascunturque leves
per digitos humerosque plumae.
Iam Daedaleo ocior Icaro
visam gementis litora Bospori,
Syrtesque Gaetulas, canorus
ales, Hyperboreosque campos.
Me Colchus, et, qui dissimulat metum
Marsae cohortis, Dacus, et ultimi
noscent, Geloni: me peritus
discet Iber Rhodanique potor.
Absint inani funere neniae
luctusque turpes et querimoniae.
Compesce clamorem, ac sepulcri
mitte supervacuos honores.
1.
Mōtum ēx Mĕtēllō cōnsŭlĕ cīvĭcūm,
bēllīquĕ caūsās, ēt vĭtĭa, ēt mŏdōs,
lūdūmquĕ Fōrtūnaē, grăvēsquĕ
prīncĭpum ămīcĭtĭās, ĕt ārmă
nōndum ēxpĭātīs ūnctă crŭōrĭbūs,
pĕrīcŭlōsaē plēnum ŏpŭs ālĕaē,
trāctās, ĕt īncēdīs pĕr īgnēs
sūppŏsĭtōs cĭnĕrī dŏlōsō.
Paūlūm sĕvēraē Mūsă Trăgoēdĭaē
dēsīt thĕātrīs: mōx, ŭbĭ pūblĭcās
rēs ōrdĭnārīs, grāndĕ mūnūs
Cēcrŏpĭō rĕpĕtēs cŏthūrnō,
īnsīgnĕ maēstīs praēsĭdĭūm rĕīs,
ēt cōnsŭlēntī, Pōllĭŏ, cūrĭaē:
cuī laūrŭs aētērnōs hŏnōrēs
Dālmătĭcō pĕpĕrīt trĭūmphō.
Iām nūnc mĭnācī mūrmŭrĕ cōrnŭūm
pērstrīngĭs aūres: iām lĭtŭī strĕpūnt:
iām fūlgŏr ārmōrūm fŭgācēs
tērrĕt ĕquōs ĕquĭtūmquĕ vūltūs.
Aūdīrĕ māgnōs iām vĭdĕōr dŭcēs
nōn īndĕcōrō pūlvĕrĕ sōrdĭdōs,
ēt cūnctă tērrārūm sŭbāctā,
praētĕr ătrōcem ănĭmūm Cătōnīs.
Iūno, ēt dĕōrūm quīsquĭs ămīcĭōr
Āfrīs ĭnūltā cēssĕrăt īmpŏtēns
tēllūrĕ, vīctōrūm nĕpōtēs
rētŭlĭt īnfĕrĭās Iŭgūrthaē.
Quīs nōn Lătīnō sānguĭnĕ pīnguĭōr
cāmpūs sĕpūlcrīs īmpĭă proēlĭā
tēstātŭr, aūdītūmquĕ Mēdīs
Hēspĕrĭaē sŏnĭtūm rŭīnaē?
Quī gūrgĕs aūt quaē flūmĭnă lūgŭbrīs
īgnāră bēllī? Quōd mărĕ Daūnĭaē
nōn dēcŏlōrāvērĕ caēdēs?
Quaē cărĕt ōră crŭōrĕ nōstrō?
Sēd nē, rĕlīctīs, Mūsă prŏcāx, iŏcīs,
Cēaē rĕtrāctēs mūnĕră nēnĭaē:
mēcūm Dĭōnaēō sŭb āntrō
quaērĕ mŏdōs lĕvĭōrĕ plēctrō.
2.
Nūllŭs ārgēntō cŏlŏr ēst, ăvārīs
ābdĭtō tērrīs, ĭnĭmīcĕ lāmnaē
Crīspĕ Sāllūstī, nĭsĭ tēmpĕrātō
splēndĕăt ūsū.
Vīvĕt ēxtēntō Prŏcŭleīŭs aēvō,
nōtŭs īn frātrēs ănĭmī pătērnī:
īllum ăgēt pēnnā mĕtŭēntĕ sōlvī
fāmă sŭpērstēs.
Lātĭūs rēgnēs ăvĭdūm dŏmāndō
spīrĭtūm, quām sī Lĭbўām rĕmōtīs
Gādĭbūs iūngās, ĕt ŭtērquĕ Poēnūs
sērvĭăt ūnī.
Crēscĭt īndūlgēns sĭbĭ dīrŭs hŷdrōps,
nēc sĭtīm pēllīt, nĭsĭ caūsă mōrbī
fūgĕrīt vēnīs, ĕt ăquōsŭs ālbō
cōrpŏrĕ lānguōr.
Rēddĭtūm Cŷrī sŏlĭō Phrăātēn
dīssĭdēns plēbī nŭmĕrō bĕātōrum
ēxĭmīt Vīrtūs; pŏpŭlūmquĕ fālsīs
dēdŏcĕt ūtī
vōcĭbūs; rēgnum ēt dĭădēmă tūtūm
dēfĕrēns ūnī, prŏprĭāmquĕ laūrūm,
quīsquĭs īngēntēs ŏcŭlo īrrĕtōrtō
spēctăt ăcērvōs.
3.
Aēquām mĕmēntō rēbŭs ĭn ārdŭīs
sērvārĕ mēntēm, nōn sĕcŭs īn bŏnīs
āb īnsŏlēntī tēmpĕrātām
laētĭtĭā, mŏrĭtūrĕ Dēllī,
seū maēstŭs ōmnī tēmpŏrĕ vīxĕrīs,
seū te īn rĕmōtō grāmĭnĕ pēr dĭēs
fēstōs rĕclīnātūs bĕārīs
īntĕrĭōrĕ nŏtā Fălērnī.
Quā pīnŭs īngēns ālbăquĕ pōpŭlūs
ūmbram hōspĭtālēm cōnsŏcĭāre ămānt
rāmīs, ĕt ōblīquō lăbōrāt
lŷmphă fŭgāx trĕpĭdārĕ rīvō:
hūc vīna, ĕt ūnguēnta, ēt nĭmĭūm brĕvīs
flōrēs ămoēnōs fērrĕ iŭbē rŏsaē,
dūm rēs ĕt aētās ēt sŏrōrūm
fīlă trĭūm pătĭūntŭr ātră.
Cēdēs cŏēmptīs sāltĭbŭs ēt dŏmō
vīllāquĕ, flāvūs quām Tĭbĕrīs lăvīt;
cēdēs, ĕt ēxstrūctīs ĭn āltūm
dīvĭtĭīs pŏtĭētŭr hērēs.
Dīvēsnĕ, prīscō nātŭs ăb Īnăchō,
nīl īntĕrēst, ān paūpĕr ĕt īnfĭmā
dē gēntĕ sūb dīvō mŏrērīs
vīctĭmă nīl mĭsĕrāntĭs Ōrcī.
Ōmnēs ĕōdēm cōgĭmŭr: ōmnĭūm
vērsātŭr ūrnā sērĭŭs ōcĭūs
sōrs ēxĭtūra ēt nōs ĭn aētērnum
ēxsĭlĭum īmpŏsĭtūră cŷmbaē.
4.
Nē sĭt āncīllaē tĭbi ămōr pŭdōrī,
Xānthĭā Phōceū! Prĭŭs īnsŏlēntēm
sērvă Brīsēīs nĭvĕō cŏlōrĕ
mōvĭt Ăchīllēm.
Mōvĭt Aīācēm Tĕlămōnĕ nātūm
fōrmă cāptīvaē dŏmĭnūm Tĕcmēssaē:
ārsĭt Ātrīdēs mĕdĭo īn trĭūmphō
vīrgĭnĕ rāptā,
bārbăraē pōstquām cĕcĭdērĕ tūrmaē
Thēssălō vīctōre, ĕt ădēmptŭs Hēctōr
trādĭdīt fēssīs lĕvĭōră tōllī
Pērgămă Grāīs.
Nēscĭās, ān tē gĕnĕrūm bĕātī
Phŷllĭdīs flāvaē dĕcŏrēnt părēntēs:
rēgĭūm cērtē gĕnŭs ēt Pĕnātēs
maērĕt ĭnīquōs.
Crēdĕ, nōn īllām tĭbĭ dē scĕlēstā
plēbĕ dīlēctām; nĕquĕ sīc fĭdēlēm,
sīc lŭcro āvērsām pŏtŭīssĕ nāscī
mātrĕ pŭdēndā.
Brāchĭa ēt vūltūm tĕrĕtēsquĕ sūrās
īntĕgēr laūdō: fŭgĕ sūspĭcārī,
cūiŭs ōctāvūm trĕpĭdāvĭt aētās
claūdĕrĕ lūstrūm.
5.
Nōndūm sŭbāctā fērrĕ iŭgūm vălēt
cērvīcĕ, nōndūm mūnĭă cōmpărīs
aēquārĕ, nēc taūrī rŭēntīs
īn Vĕnĕrēm tŏlĕrārĕ pōndūs.
Cīrcā vĭrēntēs ēst ănĭmūs tŭaē
cāmpōs iŭvēncaē, nūnc flŭvĭīs grăvēm
sōlāntĭs aēstūm, nūnc ĭn ūdō
lūdĕrĕ cūm vĭtŭlīs sălīctō
praēgēstĭēntīs. Tōllĕ cŭpīdĭnēm
īmmītĭs ūvaē; iām tĭbĭ līvĭdōs
dīstīnguĕt aūtūmnūs răcēmōs
pūrpŭrĕō vărĭūs cŏlōrē.
Iām tē sĕquētūr; cūrrĭt ĕnīm fĕrōx
aētās, ĕt īllī, quōs tĭbĭ dēmpsĕrīt,
āppōnĕt ānnōs: iām prŏtērvā
frōntĕ pĕtēt Lălăgē mărītūm;
dīlēctă, quāntūm nōn Phŏlŏē fŭgāx,
nōn Chlōrĭs, ālbō sīc hŭmĕrō nĭtēns,
ūt pūră nōctūrnō rĕnīdēt
lūnă mărī, Gnĭdĭūsquĕ Gŷgēs;
quēm sī pŭēllārum īnsĕrĕrēs chŏrō,
mīrē săgācēs fāllĕrĕt hōspĭtēs
dīscrīmĕn ōbscūrūm, sŏlūtīs
crīnĭbŭs āmbĭgŭōquĕ vūltū.
6.
Sēptĭmī, Gādēs ădĭtūrĕ mēcum, ēt
Cāntăbrum īndōctūm iŭgă fērrĕ nōstra, ēt
bārbărās Sŷrtēs, ŭbĭ Maūră sēmpēr
aēstŭăt ūndă;
Tībŭr, Ārgēō pŏsĭtūm cŏlōnō,
sīt mĕaē sēdēs ŭtĭnām sĕnēctaē,
sīt mŏdūs lāssō mărĭs ēt vĭārūm
mīlĭtĭaēquĕ.
Ūndĕ sī Pārcaē prŏhĭbēnt ĭnīquaē,
dūlcĕ pēllītīs ŏvĭbūs Gălaēsī
flūmĕn ēt rēgnātă pĕtām Lăcōnī
rūră Phălāntō.
Īllĕ tērrārūm mĭhĭ praētĕr ōmnēs
āngŭlūs rīdēt: ŭbĭ nōn Hўmēttō
mēllă dēcēdūnt, vĭrĭdīquĕ cērtāt
bācchă Vĕnāfrō:
vēr ŭbī lōngūm tĕpĭdāsquĕ praēbēt
Iūppĭtēr brūmās, ĕt ămīcŭs Aūlōn
fērtĭlī Bācchō mĭnĭmūm Fălērnīs
īnvĭdĕt ūvīs.
Īllĕ tē mēcūm lŏcŭs ēt bĕātaē
pōstŭlānt ārcēs; ĭbĭ tū călēntēm
dēbĭtā spārgēs lăcrўmā făvīllām
vātĭs ămīcī.
7.
Ō saēpĕ mēcūm tēmpŭs ĭn ūltĭmūm
dēdūctĕ, Brūtō mīlĭtĭaē dŭcĕ,
quīs tē rĕdōnāvīt Quĭrītēm
dīs pătrĭīs Ĭtălōquĕ caēlō,
Pōmpeī, mĕōrūm prīmĕ sŏdālĭūm?
Cūm quō mŏrāntēm saēpĕ dĭēm mĕrō
frēgī, cŏrōnātūs nĭtēntēs
mālŏbăthrō Sўrĭō căpīllōs.
Tēcūm Phĭlīppōs ēt cĕlĕrēm fŭgām
sēnsī, rĕlīctā nōn bĕnĕ pārmŭlā,
cūm frāctă vīrtūs, ēt mĭnācēs
tūrpĕ sŏlūm tĕtĭgērĕ mēntō.
Sēd mē pĕr hōstēs Mērcŭrĭūs cĕlēr
dēnsō păvēntēm sūstŭlĭt āĕrĕ:
tē rūrsŭs īn bēllūm rĕsōrbēns
ūndă frĕtīs tŭlĭt aēstŭōsīs.
Ērgo ōblĭgātām rēddĕ Iŏvī dăpēm;
lōngāquĕ fēssūm mīlĭtĭā lătūs
dēpōnĕ sūb laūrū mĕā; nēc
pārcĕ cădīs tĭbĭ dēstĭnātīs.
Ōblīvĭōsō lēvĭă Māssĭcō
cībōrĭa ēxplē: fūndĕ căpācĭbūs
ūnguēntă dē cōnchīs. Quĭs ūdō
dēprŏpĕrāre ăpĭō cŏrōnās
cūrātvĕ mŷrtō? Quēm Vĕnŭs ārbĭtrūm
dīcēt bĭbēndī? Nōn ĕgŏ sānĭūs
bācchābŏr Ēdōnīs: rĕcēptō
dūlcĕ mĭhī fŭrĕre ēst ămīcō.
8.
Ūllă sī iūrīs tĭbĭ pēiĕrātī
poēnă, Bārīnē, nŏcŭīssĕt ūmquām,
dēntĕ sī nīgrō fĭĕrēs, vĕl ūnō
tūrpĭŏr ūnguī,
crēdĕrēm: sēd tū sĭmŭl ōblĭgāstī
pērfĭdūm vōtīs căpŭt, ēnĭtēscīs
pūlchrĭōr mūltō, iŭvĕnūmquĕ prōdīs
pūblĭcă cūrā.
Ēxpĕdīt mātrīs cĭnĕrēs ŏpērtōs
fāllĕre ēt tōtō tăcĭtūrnă nōctīs
sīgnă cūm caēlō gĕlĭdāquĕ dīvōs
mōrtĕ cărēntēs.
Rīdĕt hōc, īnquām, Vĕnŭs īpsă, rīdēnt
sīmplĭcēs Nŷmphaē, fĕrŭs ēt Cŭpīdō,
sēmpĕr ārdēntēs ăcŭēns săgīttās
cōtĕ crŭēntā.
Āddĕ, quōd pūbēs tĭbĭ crēscĭt ōmnīs,
sērvĭtūs crēscīt nŏvă; nēc prĭōrēs
īmpĭaē tēctūm dŏmĭnaē rĕlīnquūnt,
saēpĕ mĭnātī.
Tē sŭīs mātrēs mĕtŭūnt iŭvēncīs,
tē sĕnēs pārcī, mĭsĕraēquĕ nūpēr
vīrgĭnēs nūptaē, tŭă nē rĕtārdēt
aūră mărītōs.
9.
Nōn sēmpĕr īmbrēs nūbĭbŭs hīspĭdōs
mānānt ĭn āgrōs, aūt mărĕ Cāspĭūm
vēxānt ĭnaēquālēs prŏcēllaē
ūsquĕ, nĕc Ārmĕnĭīs ĭn ōrīs,
āmīcĕ Vālgī, stāt glăcĭēs ĭnērs
mēnsēs pĕr ōmnēs, aūt Ăquĭlōnĭbūs
quērcētă Gārgānī lăbōrānt,
ēt fŏlĭīs vĭdŭāntŭr ōrnī:
tū sēmpĕr ūrgēs flēbĭlĭbūs mŏdīs
Mŷstēn ădēmptūm; nēc tĭbĭ Vēspĕrō
sūrgēntĕ dēcēdūnt ămōrēs,
nēc răpĭdūm fŭgĭēntĕ Sōlēm.
Āt nōn tĕr aēvō fūnctŭs ămābĭlēm
plōrāvĭt ōmnēs Āntĭlŏchūm sĕnēx
ānnōs, nĕc īmpūbēm părēntēs
Trōĭlŏn, aūt Phrўgĭaē sŏrōrēs,
flēvērĕ sēmpēr. Dēsĭnĕ mōllĭūm
tāndēm quĕrēlārum; ēt pŏtĭūs nŏvă
cāntēmŭs Aūgūstī trŏpaēă
Caēsărĭs, ēt rĭgĭdūm Nĭphātēn.
Mēdūmquĕ flūmēn gēntĭbŭs āddĭtūm
vīctīs mĭnōrēs vōlvĕrĕ vērtĭcēs;
īntrāquĕ praēscrīptūm Gĕlōnōs
ēxĭgŭīs ĕquĭtārĕ cāmpīs.
10.
Rēctĭūs vīvēs, Lĭcĭnī, nĕque āltūm
sēmpĕr ūrgēndō, nĕquĕ, dūm prŏcēllās
caūtŭs hōrrēscīs, nĭmĭūm prĕmēndō
lītŭs ĭnīquūm.
Aūrĕām quīsquīs mĕdĭōcrĭtātēm
dīlĭgīt, tūtūs cărĕt ōbsŏlētī
sōrdĭbūs tēctī, cărĕt īnvĭdēndā
sōbrĭŭs aūlā.
Saēvĭūs vēntīs ăgĭtātŭr īngēns
pīnŭs, ēt cēlsaē grăvĭōrĕ cāsū
dēcĭdūnt tūrrēs, fĕrĭūntquĕ sūmmōs
fūlgŭră mōntēs.
Spērăt īnfēstīs, mĕtŭīt sĕcūndīs
āltĕrām sōrtēm bĕnĕ praēpărātūm
pēctŭs. Īnfōrmēs hĭĕmēs rĕdūcīt
Iūppĭtĕr; īdēm
sūmmŏvēt. Nōn, sī mălĕ nūnc, ĕt ōlīm
sīc ĕrīt: quōndām cĭthărā tăcēntēm
sūscĭtāt Mūsām nĕquĕ sēmpĕr ārcūm
tēndĭt Ăpōllō.
Rēbŭs āngūstīs ănĭmōsŭs ātquĕ
fōrtĭs āppārē: săpĭēntĕr īdēm
cōntrăhēs vēntō nĭmĭūm sĕcūndō
tūrgĭdă vēlă.
11.
Quīd bēllĭcōsūs Cāntăbĕr ēt Scўthēs,
Hīrpīnĕ Quīnctī, cōgĭtĕt, Hādrĭā
dīvīsŭs ōbiēctō, rĕmīttās
quaērĕrĕ, nēc trĕpĭdēs ĭn ūsūm
pōscēntĭs aēvī paūcă. Fŭgīt rĕtrō
lēvīs iŭvēntās ēt dĕcŏr, ārĭdā
pēllēntĕ lāscīvōs ămōrēs
cānĭtĭē, făcĭlēmquĕ sōmnūm.
Nōn sēmpĕr īdēm flōrĭbŭs ēst hŏnōr
vērnīs; nĕque ūnō Lūnă rŭbēns nĭtēt
vūltū. Quĭd aētērnīs mĭnōrēm
cōnsĭlĭīs ănĭmūm fătīgās?
Cūr nōn sŭb āltā vēl plătănō vĕl hāc
pīnū iăcēntēs sīc tĕmĕre, ēt rŏsā
cānōs ŏdōrāntī căpīllōs,
dūm lĭcĕt, Āssўrĭāquĕ nārdō,
pōtāmŭs ūnctī? Dīssĭpăt Ēvĭūs
cūrās ĕdācēs. Quīs pŭĕr ōcĭūs
rēstīnguĕt ārdēntīs Fălērnī
pōcŭlă praētĕrĕūntĕ lŷmphā?
Quīs dēvĭūm scōrtum ēlĭcĭēt dŏmō
Lŷdēn? Ĕbūrnā, dīc ăgĕ, cūm lўrā
mātūrĕt, īncōmptām, Lăcaēnaē
mōrĕ, cŏmām rĕlĭgātă nōdō.
12.
Nōlīs lōngă fĕraē ‖ bēllă Nŭmāntĭaē,
nēc dīrum Hānnĭbălēm, ‖ nēc Sĭcŭlūm mărĕ
Poēnō pūrpŭrĕūm ‖ sānguĭnĕ, mōllĭbūs
āptārī cĭthăraē mŏdīs;
nēc saēvōs Lăpĭthās, ‖ ēt nĭmĭūm mĕrō
Hŷlaēūm; dŏmĭtōsve ‖ Hērcŭlĕā mănū
Tēllūrīs iŭvĕnēs, ‖ ūndĕ pĕrīcŭlūm
fūlgēns cōntrĕmŭīt dŏmūs
Sātūrnī vĕtĕrīs: ‖ tūquĕ pĕdēstrĭbūs
dīcēs hīstŏrĭīs ‖ proēlĭă Caēsărīs,
Maēcēnās, mĕlĭūs, ‖ dūctăquĕ pēr vĭās
rēgūm cōllă mĭnācĭūm.
Mē dūlcīs dŏmĭnaē ‖ Mūsă Lĭcŷmnĭaē
cāntūs, mē vŏlŭīt ‖ dīcĕrĕ lūcĭdūm
fūlgēntēs ŏcŭlōs, ‖ ēt bĕnĕ mūtŭīs
fīdūm pēctŭs ămōrĭbūs:
quām nēc fērrĕ pĕdēm ‖ dēdĕcŭīt chŏrīs,
nēc cērtārĕ iŏcō, ‖ nēc dărĕ brāchĭā
lūdēntēm nĭtĭdīs ‖ vīrgĭnĭbūs, săcrō
Dīānaē cĕlĕbrīs dĭē.
Nūm tū, quaē tĕnŭīt ‖ dīvĕs Ăchaēmĕnēs,
aūt pīnguīs Phrўgĭaē ‖ Mŷgdŏnĭās ŏpēs
pērmūtārĕ vĕlīs ‖ crīnĕ Lĭcŷmnĭaē,
plēnās aūt Ărăbūm dŏmōs,
dūm flāgrāntĭă dētōrquĕt ăd ōscŭlā
cērvīcem, aūt făcĭlī ‖ saēvĭtĭā nĕgāt,
quaē pōscēntĕ măgīs ‖ gaūdĕăt ērĭpī,
īntērdūm răpĕre ōccŭpāt?
13.
Īlle ēt nĕfāstō tē pŏsŭīt dĭē,
quīcūmquĕ prīmum, ēt sācrĭlĕgā mănū
prōdūxĭt, ārbōs, īn nĕpōtūm
pērnĭcĭem, ōpprŏbrĭūmquĕ pāgī;
īllum ēt părēntīs crēdĭdĕrīm sŭī
frēgīssĕ cērvīcem, ēt pĕnĕtrālĭă
spārsīssĕ nōctūrnō crŭōrē
hōspĭtĭs; īllĕ vĕnēnă Cōlchă,
ēt quīdquĭd ūsquām cōncĭpĭtūr nĕfās,
trāctāvĭt, āgrō quī stătŭīt mĕō
tē trīstĕ līgnūm, tē cădūcūm
īn dŏmĭnī căpŭt īmmĕrēntīs.
Quīd quīsquĕ vītēt, nūmquam hŏmĭnī sătīs
caūtum ēst ĭn hōrās. Nāvĭtă Bōspŏrūm
Poēnūs pĕrhōrrēscīt, nĕque ūltrā
caēcă tĭmēt ălĭūndĕ fātă;
mīlēs săgīttās ēt cĕlĕrēm fŭgām
Pārthī; cătēnās Pārthŭs ĕt Ītălūm
rōbūr: sĕd īmprōvīsă lētī
vīs răpŭīt răpĭētquĕ gēntēs.
Quām paēnĕ fūlvaē rēgnă Prŏsērpĭnaē
ēt iūdĭcāntēm vīdĭmŭs Aēăcūm,
sēdēsquĕ dīscrētās pĭōrum, ēt
Aēŏlĭīs fĭdĭbūs quĕrēntēm
Sāpphō pŭēllīs dē pŏpŭlārĭbūs;
ēt tē sŏnāntēm plēnĭŭs aūrĕō,
Ālcaēĕ, plēctrō dūră nāvīs,
dūră fŭgaē mălă, dūră bēllī.
Ūtrūmquĕ sācrō dīgnă sĭlēntĭō
mīrāntŭr ūmbraē dīcĕrĕ; sēd măgīs
pūgnās ĕt ēxāctōs tўrānnōs
dēnsum hŭmĕrīs bĭbĭt aūrĕ vūlgūs.
Quīd mīrum? Ŭbi īllīs cārmĭnĭbūs stŭpēns
dēmīttĭt ātrās bēllŭă cēntĭcēps
aūrēs, ĕt īntōrtī căpīllīs
Eūmĕnĭdūm rĕcrĕāntŭr ānguēs;
quīn ēt Prŏmētheūs ēt Pĕlŏpīs părēns
dūlcī lăbōrūm dēcĭpĭtūr sŏnō:
nēc cūrăt Ōrīōn lĕōnēs
aūt tĭmĭdōs ăgĭtārĕ lŷncās.
14.
Ēheū fŭgācēs, Pōstŭmĕ, Pōstŭmĕ,
lābūntŭr ānnī, nēc pĭĕtās mŏrām
rūgīs ĕt īnstāntī sĕnēctaē
ādfĕrĕt īndŏmĭtaēquĕ mōrtī;
nōn, sī trĕcēnīs, quōtquŏt ĕūnt dĭēs,
ămīcĕ, plācēs īnlăcrĭmābĭlēm
Plūtōnă taūrīs, quī tĕr āmplūm
Gērўŏnēn Tĭtўōnquĕ trīstī
cōmpēscĭt ūndā, scīlĭcĕt ōmnĭbūs,
quīcūmquĕ tērraē mūnĕrĕ vēscĭmūr,
ēnāvĭgāndā, sīvĕ rēgēs
sīve ĭnŏpēs ĕrĭmūs cŏlōnī.
Frūstrā crŭēntō Mārtĕ cărēbĭmūs,
frāctīsquĕ raūcī flūctĭbŭs Hādrĭaē;
frūstrā pĕr aūtūmnōs nŏcēntēm
cōrpŏrĭbūs mĕtŭēmŭs Aūstrūm.
Vīsēndŭs ātēr flūmĭnĕ lānguĭdō
Cōcŷtŭs ērrāns, ēt Dănăī gĕnūs
īnfāmĕ, dāmnātūsquĕ lōngī
Sīsўphŭs Aēŏlĭdēs lăbōrīs.
Līnquēndă tēllūs, ēt dŏmŭs, ēt plăcēns
ūxōr, nĕque hārūm, quās cŏlĭs, ārbŏrūm
tē, praētĕr īnvīsās cŭprēssōs,
ūllă brĕvēm dŏmĭnūm sĕquētūr.
Ābsūmĕt hērēs Caēcŭbă dīgnĭōr
sērvātă cēntūm clāvĭbŭs, ēt mĕrō
tīngēt păvīmēntūm sŭpērbīs
pōntĭfĭcūm pŏtĭōrĕ coēnīs.
15.
Iām paūca ărātrō iūgĕră rēgĭaē
mōlēs rĕlīnquēnt: ūndĭquĕ lātĭūs
ēxtēntă vīsēntūr Lŭcrīnō
stāgnă lăcū; plătănūsquĕ caēlēbs
ēvīncĕt ūlmōs; tūm vĭŏlārĭa, ēt
mŷrtūs, ĕt ōmnīs cōpĭă nārĭūm,
spārgēnt ŏlīvētīs ŏdōrēm,
fērtĭlĭbūs dŏmĭnō prĭōrī:
tūm spīssă rāmīs laūrĕă fērvĭdōs
ēxclūdĕt īctūs. Nōn ĭtă Rōmŭlī
praēscrīptum ĕt īntōnsī Cătōnīs
aūspĭcĭīs, vĕtĕrūmquĕ nōrmā.
Prīvātŭs īllīs cēnsŭs ĕrāt brĕvīs,
cōmmūnĕ māgnūm: nūllă dĕcēmpĕdīs
mētātă prīvātīs ŏpācām
pōrtĭcŭs ēxcĭpĭēbăt Ārctōn:
nēc fōrtŭītūm spērnĕrĕ cēspĭtēm
lēgēs sĭnēbānt, ōppĭdă pūblĭcō
sūmptū iŭbēntēs ēt dĕōrūm
tēmplă nŏvō dĕcŏrārĕ sāxō.
16.
Ōtĭūm dīvōs rŏgăt īn pătēntī
prēnsŭs Aēgaēō, sĭmŭl ātră nūbēs
cōndĭdīt lūnām, nĕquĕ cērtă fūlgēnt
sīdĕră naūtīs:
ōtĭūm bēllō fŭrĭōsă Thrācē,
ōtĭūm Mēdī phărĕtrā dĕcōrī,
Grōsphĕ, nōn gēmmīs nĕquĕ pūrpŭrā vē-
nālĕ, nĕque aūrō.
Nōn ĕnīm gāzaē nĕquĕ cōnsŭlārīs
sūmmŏvēt līctōr mĭsĕrōs tŭmūltūs
mēntĭs, ēt cūrās lăquĕātă cīrcūm
tēctă vŏlāntēs.
Vīvĭtūr pārvō bĕnĕ, cuī pătērnūm
splēndĕt īn mēnsā tĕnŭī sălīnūm,
nēc lĕvēs sōmnōs tĭmŏr aūt cŭpīdō
sōrdĭdŭs aūfērt.
Quīd brĕvī fōrtēs iăcŭlāmŭr aēvō
mūltă? Quīd tērrās ălĭō călēntēs
sōlĕ mūtāmūs? Pătrĭā Quĭs ēxsūl
sē quŏquĕ fūgīt?
Scāndĭt aērātās vĭtĭōsă nāvēs
cūră, nēc tūrmās ĕquĭtūm rĕlīnquīt,
ōcĭōr cērvīs ĕt ăgēntĕ nīmbōs
ōcĭŏr Eūrō.
Laētŭs īn praēsēns ănĭmūs, quŏd ūltra ēst,
ōdĕrīt cūrāre, ĕt ămāră lēntō
tēmpĕrēt rīsū. Nĭhĭl ēst ăb ōmnī
pārtĕ bĕātūm.
Ābstŭlīt clārūm cĭtă mōrs Ăchīllēm;
lōngă Tīthōnūm mĭnŭīt sĕnēctūs:
ēt mĭhī fōrsān, tĭbĭ quōd nĕgārīt,
pōrrĭgĕt hōră.
Tē grĕgēs cēntūm Sĭcŭlaēquĕ cīrcūm
mūgĭūnt vāccaē; tĭbĭ tōllĭt hīnnītum
āptă quādrīgīs ĕquă; tē bĭs Āfrō
mūrĭcĕ tīnctaē
vēstĭūnt lānaē: mĭhĭ pārvă rūra, ēt
spīrĭtūm Graīaē tĕnŭēm Cămēnaē
Pārcă nōn mēndāx dĕdĭt, ēt mălīgnūm
spērnĕrĕ vūlgūs.
17.
Cūr mē quĕrēlīs ēxănĭmās tŭīs?
Nēc dīs ămīcum ēst nēc mĭhĭ, tē prĭūs
ŏbīrĕ, Maēcēnās, mĕārūm
grāndĕ dĕcūs cŏlŭmēnquĕ rērūm.
Āh! Tē mĕaē sī pārtem ănĭmaē răpīt
mātūrĭōr vīs, quīd mŏrŏr āltĕră,
nēc cārŭs aēquē nēc sŭpērstēs
īntĕgĕr? Īllĕ dĭēs ŭtrāmquĕ
dūcēt rŭīnām. Nōn ĕgŏ pērfĭdūm
dīxī săcrāmēntum: ībĭmŭs, ībĭmūs,
ūtcūmquĕ praēcēdēs, sŭprēmūm
cārpĕre ĭtēr cŏmĭtēs părātī.
Mē nēc Chĭmaēraē spīrĭtŭs īgnĕaē,
nēc, sī rĕsūrgāt, cēntĭmănūs Gўgēs
dīvēllĕt ūmquām: sīc pŏtēntī
Iūstĭtĭaē plăcĭtūmquĕ Pārcīs.
Seū Lībră seū mē Scōrpĭŭs ādspĭcīt
fōrmīdŏlōsūs, pārs vĭŏlēntĭōr
nātālĭs hōraē, seū tўrānnūs
Hēspĕrĭaē Căprĭcōrnŭs ūndaē;
ūtrūmquĕ nōstrum īncrēdĭbĭlī mŏdō
cōnsēntĭt āstrūm. Tē Iŏvĭs īmpĭō
tūtēlă Sātūrnō rĕfūlgēns
ērĭpŭīt, vŏlŭcrīsquĕ Fātī
tārdāvĭt ālās, cūm pŏpŭlūs frĕquēns
laētūm thĕātrīs tēr crĕpŭīt sŏnūm:
mē trūncŭs īllāpsūs cĕrēbrō
sūstŭlĕrāt, nĭsĭ Faūnŭs īctūm
dēxtrā lĕvāssēt, Mērcŭrĭālĭūm
cūstōs vĭrōrūm. Rēddĕrĕ vīctĭmās
aēdēmquĕ vōtīvām mĕmēntō:
nōs hŭmĭlēm fĕrĭēmŭs āgnām.
18.
Nōn ĕbūr nĕque aūrĕūm
mĕā rĕnīdēt īn dŏmō lăcūnār:
nōn trăbēs Hўmēttĭaē
prĕmūnt cŏlūmnās ūltĭmā rĕcīsās
Āfrĭcā; nĕque Āttălī
īgnōtŭs hērēs rēgĭam ōccŭpāvī;
nēc Lăcōnĭcās mĭhī
trăhūnt hŏnēstaē pūrpŭrās clĭēntaē;
āt fĭdēs ĕt īngĕnī
bĕnīgnă vēna ēst; paūpĕrēmquĕ dīvēs
mē pĕtīt. Nĭhīl sŭprā
dĕōs lăcēssō, nēc pŏtēntem ămīcūm
lārgĭōră flāgĭtō,
sătīs bĕātūs ūnĭcīs Săbīnīs.
Trūdĭtūr dĭēs dĭē,
nŏvaēquĕ pērgūnt īntĕrīrĕ lūnaē.
Tū sĕcāndă mārmŏrā
lŏcās sŭb īpsūm fūnŭs, ēt, sĕpūlcrī
īmmĕmōr, strŭīs dŏmōs.
Mărīsquĕ Bāiīs ōbstrĕpēntĭs ūrgēs
sūmmŏvērĕ lītŏrā,
părūm lŏcūplēs cōntĭnēntĕ rīpā.
Quīd, quŏd ūsquĕ prōxĭmōs
rĕvēllĭs āgrī tērmĭnōs, ĕt ūltrā
līmĭtēs clĭēntĭūm
sălīs ăvārūs? Pēllĭtūr pătērnōs
īn sĭnū fĕrēns dĕōs
ĕt ūxŏr ēt vīr, sōrdĭdōsquĕ nātōs.
Nūllă cērtĭōr tămēn,
răpācĭs Ōrcī fīnĕ, dēstĭnātā
aūlă dīvĭtēm mănēt
hĕrūm. Quĭd ūltrā tēndĭs? Aēquă tēllūs
paūpĕrī rĕclūdĭtūr,
rĕgūmquĕ puērīs: nēc sătēllĕs Ōrcī
cāllĭdūm Prŏmēthĕă
rĕvēxĭt aūrō cāptŭs. Hīc sŭpērbūm
Tāntălum ātquĕ Tāntălī
gĕnūs cŏērcĕt; hīc lĕvārĕ fūnctūm
paūpĕrēm lăbōrĭbūs
vŏcātŭs ātquĕ nōn vŏcātŭs aūdīt.
19.
Bācchum īn rĕmōtīs cārmĭnă rūpĭbūs
vīdī dŏcēntēm, (crēdĭtĕ, pōstĕrī,)
nŷmphāsquĕ dīscēntēs, ĕt aūrēs
cāprĭpĕdūm Sătўrōrum ăcūtās.
Ēvoē! Rĕcēntī mēns trĕpĭdāt mĕtū,
plēnōquĕ Bācchī pēctŏrĕ tūrbĭdūm
laētātŭr. Ēvoē! Pārcĕ, Lībēr!
Pārcĕ, grăvī mĕtŭēndĕ thŷrsō!
Fās pērvĭcācēs ēst mĭhĭ Thyīădās,
vīnīquĕ fōntēm, lāctĭs ĕt ūbĕrēs
cāntārĕ rīvōs, ātquĕ trūncīs
lāpsă căvīs ĭtĕrārĕ mēllā:
fās ēst bĕātaē cōniŭgĭs āddĭtūm
stēllīs hŏnōrēm, tēctăquĕ Pēnthĕī
dīsiēctă nōn lēnī rŭīnā,
Thrācĭs ĕt ēxĭtĭūm Lўcūrgī.
Tū flēctĭs āmnēs, tū mărĕ bārbărūm:
tū sēpărātīs ūvĭdŭs īn iŭgīs
nōdō cŏērcēs vīpĕrīnō
Bīstŏnĭdūm sĭnĕ fraūdĕ crīnēs.
Tū, cūm Părēntīs rēgnă pĕr ārdŭūm
cŏhōrs Gĭgāntūm scāndĕrĕt īmpĭā,
Rhoētūm rĕtōrsīstī lĕōnīs
ūnguĭbŭs hōrrĭbĭlīquĕ mālā;
quāmquām, chŏrēīs āptĭŏr ēt iŏcīs
lūdōquĕ dīctūs, nōn săt ĭdōnĕūs
pūgnaē fĕrēbārīs; sĕd īdēm
pācĭs ĕrās mĕdĭūsquĕ bēllī.
Tē vīdĭt īnsōns Cērbĕrŭs aūrĕō
cōrnū dĕcōrūm, lēnĭtĕr āttĕrēns
caūdam, ēt rĕcēdēntīs trĭlīnguī
ōrĕ pĕdēs tĕtĭgītquĕ crūră.
20.
Nōn ūsĭtātā nēc tĕnŭī fĕrār
pēnnā bĭfōrmīs pēr lĭquĭdum aēthĕră
vātēs; nĕque īn tērrīs mŏrābōr
lōngĭŭs, īnvĭdĭāquĕ māiōr
ūrbēs rĕlīnquām. Nōn ĕgŏ, paūpĕrūm
sānguīs părēntūm, nōn ĕgŏ, quēm vŏcās,
dīlēctĕ Maēcēnās, ŏbībō,
nēc Stўgĭā cŏhĭbēbŏr ūndā.
Iām iām rĕsīdūnt crūrĭbŭs āspĕraē
pēllēs, ĕt ālbūm mūtŏr ĭn ālĭtēm
sūpērnă, nāscūntūrquĕ lēvēs
pēr dĭgĭtōs hŭmĕrōsquĕ plūmaē.
Iām Daēdălēō ōcĭŏr Īcărō
vīsām gĕmēntīs lītŏră Bōspŏrī,
Sŷrtēsquĕ Gaētūlās, cănōrūs
ālĕs, Hўpērbŏrĕōsquĕ cāmpōs.
Mē Cōlchŭs, ēt, quī dīssĭmŭlāt mĕtūm
Mārsaē cŏhōrtīs, Dācŭs, ĕt ūltĭmī
nōscēnt, Gĕlōnī: mē pĕrītūs
dīscĕt Ĭbēr Rhŏdănīquĕ pōtōr.
Ābsīnt ĭnānī fūnĕrĕ nēnĭaē
lūctūsquĕ tūrpēs ēt quĕrĭmōnĭaē.
Cōmpēscĕ clāmōrem, āc sĕpūlcrī
mīttĕ sŭpērvăcŭōs hŏnōrēs.