Quīs nŭmĕrārĕ quĕāt fēlīcīs praēmĭă, Gāllī,
mīlĭtĭaē? nām sī sŭbĕūntūr prōspĕră cāstră
mē păvĭdum ēxcĭpĭāt tīrōnēm pōrtă sĕcūndō
sīdĕrĕ. plūs ĕtĕnīm fātī vălĕt hōră bĕnīgnī
quām sī nōs Vĕnĕrīs cōmmēndĕt ĕpīstŭlă Mārtī
ēt Sămĭā gĕnĕtrīx quaē dēlēctātŭr hărēnā.
Cōmmŏdă trāctēmūs prīmūm cōmmūnĭă, quōrūm
haūt mĭnĭmum īllŭd ĕrīt, nē tē pūlsārĕ tŏgātūs
aūdĕăt, īmmo, ētsī pūlsētūr, dīssĭmŭlēt nēc
aūdĕăt ēxcūssōs praētōri ōstēndĕrĕ dēntēs
ēt nīgram īn făcĭē tŭmĭdīs līvōrĭbŭs ōffām
ātque ŏcŭlūm mĕdĭcō nīl prōmīttēntĕ rĕlīctūm.
Bārdăĭcūs iūdēx dătŭr haēc pūnīrĕ vŏlēntī
cālcĕŭs ēt grāndēs māgna ād sūbsēllĭă sūraē
lēgĭbŭs āntīquīs cāstrōrum ēt mōrĕ Cămīllī
sērvātō, mīlēs nē vāllūm lītĭgĕt ēxtrā
ēt prŏcŭl ā sīgnīs. "iūstīssĭmă cēntŭrĭōnūm
cōgnĭtĭo ēst †ĭgĭtūr† dē mīlĭtĕ, nēc mĭhĭ dērīt
ūltĭŏ, sī iūstaē dēfērtūr caūsă quĕrēllaē."
tōtă cŏhōrs tămĕn ēst ĭnĭmīca, ōmnēsquĕ mănīplī
cōnsēnsū māgno ēffĭcĭūnt cūrābĭlĭs ūt sīt
vīndīcta ēt grăvĭōr quam īniūrĭă. dīgnum ĕrĭt ērgō
dēclāmātōrīs mūlīnō cōrdĕ Văgēllī,
cūm dŭŏ crūra hăbĕās, ōffēndĕrĕ tōt călĭgās, tōt
mīlĭă clāvōrūm. quīs tām prŏcŭl ādsĭt ăb ūrbĕ
praētĕrĕā, quīs tām Pўlădēs, mōlem āggĕrĭs ūltrā
ūt vĕnĭāt? lăcrĭmaē sīccēntūr prōtĭnŭs, ēt sē
ēxcūsātūrōs nōn sōllĭcĭtēmŭs ămīcōs.
"dā tēstēm" iūdēx cūm dīxĕrĭt, aūdĕăt īllĕ
nēscĭŏ quīs, pūgnōs quī vīdīt, dīcĕrĕ "vīdī,"
ēt crēdām dīgnūm bārbā dīgnūmquĕ căpīllīs
māiōrūm. cĭtĭūs fālsūm prōdūcĕrĕ tēstēm
cōntrā pāgānūm pōssīs quām vēră lŏquēntēm
cōntrā fōrtūnam ārmātī cōntrāquĕ pŭdōrēm.
Praēmĭă nūnc ălĭa ātque ălĭa ēmŏlŭmēntă nŏtēmūs
sācrāmēntōrūm. cōnvāllēm rūrĭs ăvītī
īmprŏbŭs aūt cāmpūm mĭhĭ sī vīcīnŭs ădēmīt
ēt sācrum ēffōdīt mĕdĭō dē līmĭtĕ sāxūm,
quōd mĕă cūm pătŭlō cŏlŭīt pūls ānnŭă lībō,
dēbĭtŏr aūt sūmptōs pērgīt nōn rēddĕrĕ nūmmōs
vānă sŭpērvăcŭī dīcēns chīrōgrăphă līgnī,
ēxspēctāndŭs ĕrīt quī lītēs īncŏhĕt ānnūs
tōtīūs pŏpŭlī. sēd tūm quŏquĕ mīllĕ fĕrēndă
taēdĭă, mīllĕ mŏraē; tŏtĭēns sūbsēllĭă tāntūm
stērnūntūr, iām fācūndō pōnēntĕ lăcērnās
Caēdĭcĭo ēt Fūscō iām mīctŭrĭēntĕ părātī
dīgrĕdĭmūr, lēntāquĕ fŏrī pūgnāmŭs hărēnā.
āst īllīs quōs ārmă tĕgūnt ēt bāltĕŭs āmbīt
quōd plăcĭtum ēst īpsīs praēstātūr tēmpŭs ăgēndī,
nēc rēs āttĕrĭtūr lōngō sūfflāmĭnĕ lītīs.
Sōlīs praētĕrĕā tēstāndī mīlĭtĭbūs iūs
vīvō pātrĕ dătūr. nām quaē sūnt pārtă lăbōrĕ
mīlĭtĭaē plăcŭīt nōn ēsse īn cōrpŏrĕ cēnsūs,
ōmnĕ tĕnēt cūiūs rĕgĭmēn pătĕr. ērgŏ Cŏrānūm
sīgnōrūm cŏmĭtēm cāstrōrūmque aēră mĕrēntēm
quāmŭĭs iām trĕmŭlūs cāptāt pătĕr; hūnc făvŏr aēquūs
prōvĕhĭt ēt pūlchrō rēddīt sŭă dōnă lăbōrī.
īpsīūs cērtē dŭcĭs hōc rēfērrĕ vĭdētūr
ūt, quī fōrtĭs ĕrīt, sīt fēlīcīssĭmŭs īdēm,
ūt laētī phălĕrīs ōmnēs ēt tōrquĭbŭs, ōmnēs
Quis numerare queat felicis praemia, Galli,
militiae? nam si subeuntur prospera castra
me pauidum excipiat tironem porta secundo
sidere. plus etenim fati ualet hora benigni
quam si nos Veneris commendet epistula Marti
et Samia genetrix quae delectatur harena.
Commoda tractemus primum communia, quorum
haut minimum illud erit, ne te pulsare togatus
audeat, immo, etsi pulsetur, dissimulet nec
audeat excussos praetori ostendere dentes
et nigram in facie tumidis liuoribus offam
atque oculum medico nil promittente relictum.
Bardaicus iudex datur haec punire uolenti
calceus et grandes magna ad subsellia surae
legibus antiquis castrorum et more Camilli
seruato, miles ne uallum litiget extra
et procul a signis. "iustissima centurionum
cognitio est †igitur† de milite, nec mihi derit
ultio, si iustae defertur causa querellae."
tota cohors tamen est inimica, omnesque manipli
consensu magno efficiunt curabilis ut sit
uindicta et grauior quam iniuria. dignum erit ergo
declamatoris mulino corde Vagelli,
cum duo crura habeas, offendere tot caligas, tot
milia clauorum. quis tam procul adsit ab urbe
praeterea, quis tam Pylades, molem aggeris ultra
ut ueniat? lacrimae siccentur protinus, et se
excusaturos non sollicitemus amicos.
"da testem" iudex cum dixerit, audeat ille
nescio quis, pugnos qui uidit, dicere "uidi,"
et credam dignum barba dignumque capillis
maiorum. citius falsum producere testem
contra paganum possis quam uera loquentem
contra fortunam armati contraque pudorem.
Praemia nunc alia atque alia emolumenta notemus
sacramentorum. conuallem ruris auiti
improbus aut campum mihi si uicinus ademit
et sacrum effodit medio de limite saxum,
quod mea cum patulo coluit puls annua libo,
debitor aut sumptos pergit non reddere nummos
uana superuacui dicens chirographa ligni,
exspectandus erit qui lites incohet annus
totius populi. sed tum quoque mille ferenda
taedia, mille morae; totiens subsellia tantum
sternuntur, iam facundo ponente lacernas
Caedicio et Fusco iam micturiente parati
digredimur, lentaque fori pugnamus harena.
ast illis quos arma tegunt et balteus ambit
quod placitum est ipsis praestatur tempus agendi,
nec res atteritur longo sufflamine litis.
Solis praeterea testandi militibus ius
uiuo patre datur. nam quae sunt parta labore
militiae placuit non esse in corpore census,
omne tenet cuius regimen pater. ergo Coranum
signorum comitem castrorumque aera merentem
quamuis iam tremulus captat pater; hunc fauor aequus
prouehit et pulchro reddit sua dona labori.
ipsius certe ducis hoc referre uidetur
ut, qui fortis erit, sit felicissimus idem,
ut laeti phaleris omnes et torquibus, omnes