BACCHVS
Nyctilus atque Micon nec non et pulcher Amyntas
torrentem patula uitabant ilice solem,
cum Pan uenatu fessus recubare sub ulmo
coeperat et somno laxatus sumere uires;
quem super ex tereti pendebat fistula ramo.
Hanc pueri, tamquam praedem pro carmine possent
sumere fasque esset calamos tractare deorum,
inuadunt furto; sed nec resonare canorem
fistula quem suerat nec uult contexere carmen,
sed pro carminibus male dissona sibila reddit,
cum Pan excussus sonitu stridentis auenae
iamque uidens "pueri, si carmina poscitis" inquit,
"ipse canam: nulli fas est inflare cicutas,
quas ego Maenaliis cera coniungo sub antris.
Iamque ortus, Lenaee, tuos et semina uitis
ordine detexam: debemus carmina Baccho."
Haec fatus coepit calamis sic montiuagus Pan:
te cano, qui grauidis hederata fronte corymbis
uitea serta plicas quique udo palmite tigres
ducis odoratis perfusus colla capillis,
uera Iouis proles; nam cum post sidera caeli
sola Iouem Semele uidit Iouis ora professum,
hunc pater omnipotens, uenturi prouidus aeui,
pertulit et iusto produxit tempore partus.
Hunc Nymphae Faunique senes Satyrique procaces,
nosque etiam Nysae uiridi nutrimus in antro.
Quin et Silenus paruum ueteranus alumnum
aut gremio fouet aut resupinis sustinet ulnis,
euocat aut risum digito motuue quietem
allicit aut tremulis quassat crepitacula palmis.
Cui deus arridens horrentes pectore setas
uellicat aut digitis aures adstringit acutas
applauditue manu mutilum caput aut breue mentum
et simas tenero collidit pollice nares.
Interea pueri florescit pube iuuentus
flauaque maturo tumuerunt tempora cornu.
Tum primum laetas extendit pampinus uuas:
mirantur Satyri frondes et poma Lyaei.
Tum deus "o Satyri, maturos carpite fetus"
dixit "et ignotos primi calcate racemos."
Vix haec ediderat, decerpunt uitibus uuas
et portant calathis celerique elidere planta
concaua saxa super properant: uindemia feruet
collibus in summis, crebro pede rumpitur uua
nudaque purpureo sparguntur pectora musto.
Tum Satyri, lasciua cohors, sibi pocula quisque
obuia corripiunt: quae fors dedit, arripit usus.
Cantharon hic retinet, cornu bibit alter adunco,
concauat ille manus palmasque in pocula uertit,
pronus at ille lacu bibit et crepitantibus haurit
musta labris; alius uocalia cymbala mergit
atque alius latices pressis resupinus ab uuis
excipit; at potus (saliens liquor ore resultat)
euomit, inque umeros et pectora defluit umor,
omnia ludus habet cantusque chorique licentes;
et uenerem iam uina mouent: raptantur amantes
concubitu Satyri fugientes iungere Nymphas
iamiamque elapsas hic crine, hic ueste retentat.
Tum primum roseo Silenus cymbia musto
plena senex auide non aequis uiribus hausit.
Ex illo uenas inflatus nectare dulci
hesternoque grauis semper ridetur Iaccho.
Quin etiam deus ille, deus Ioue prosatus ipso,
et plantis uuas premit et de uitibus hastas
integit et lynci praebet cratera bibenti."
Haec Pan Maenalia pueros in ualle docebat,
sparsas donec oues campo conducere in unum
nox iubet, uberibus suadens siccare fluorem
lactis et in niueas adstrictum cogere glebas.
BACCHVS
Nŷctĭlŭs ātquĕ Mĭcōn nēc nōn ēt pūlchĕr Ămŷntās
tōrrēntēm pătŭlā vītābānt īlĭcĕ sōlēm,
cūm Pān vēnātū fēssūs rĕcŭbārĕ sŭb ūlmō
coēpĕrăt ēt sōmnō lāxātūs sūmĕrĕ vīrēs;
quēm sŭpĕr ēx tĕrĕtī pēndēbāt fīstŭlă rāmō.
Hānc pŭĕrī, tāmquām praēdēm prō cārmĭnĕ pōssēnt
sūmĕrĕ fāsque ēssēt călămōs trāctārĕ dĕōrūm,
īnvādūnt fūrtō; sēd nēc rĕsŏnārĕ cănōrēm
fīstŭlă quēm suērāt nēc vūlt cōntēxĕrĕ cārmēn,
sēd prō cārmĭnĭbūs mălĕ dīssŏnă sībĭlă rēddīt,
cūm Pān ēxcūssūs sŏnĭtū strīdēntĭs ăvēnaē
iāmquĕ vĭdēns "pŭĕrī, sī cārmĭnă pōscĭtĭs" īnquīt,
"īpsĕ cănām: nūllī fās ēst īnflārĕ cĭcūtās,
quās ĕgŏ Maēnălĭīs cērā cōniūngŏ sŭb āntrīs.
Iāmque ōrtūs, Lēnaēĕ, tŭōs ēt sēmĭnă vītīs
ōrdĭnĕ dētēxām: dēbēmūs cārmĭnă Bācchō."
Haēc fātūs coēpīt călămīs sīc mōntĭvăgūs Pān:
tē cănŏ, quī grăvĭdīs hĕdĕrātā frōntĕ cŏrŷmbīs
vītĕă sērtă plĭcās quīque ūdō pālmĭtĕ tīgrēs
dūcĭs ŏdōrātīs pērfūsūs cōllă căpīllīs,
vēră Iŏvīs prōlēs; nām cūm pōst sīdĕră caēlī
sōlă Iŏvēm Sĕmĕlē vīdīt Iŏvĭs ōră prŏfēssūm,
hūnc pătĕr ōmnĭpŏtēns, vēntūrī prōvĭdŭs aēvī,
pērtŭlĭt ēt iūstō prōdūxīt tēmpŏrĕ pārtūs.
Hūnc Nŷmphaē Faūnīquĕ sĕnēs Sătўrīquĕ prŏcācēs,
nōsque ĕtĭām Nŷsaē vĭrĭdī nūtrīmŭs ĭn āntrō.
Quīn ēt Sīlēnūs pārvūm vĕtĕrānŭs ălūmnūm
aūt grĕmĭō fŏvĕt aūt rĕsŭpīnīs sūstĭnĕt ūlnīs,
ēvŏcăt aūt rīsūm dĭgĭtō mōtūvĕ quĭētēm
āllĭcĭt aūt trĕmŭlīs quāssāt crĕpĭtācŭlă pālmīs.
Cuī dĕŭs ārrīdēns hōrrēntēs pēctŏrĕ sētās
vēllĭcăt aūt dĭgĭtīs aūrēs ādstrīngĭt ăcūtās
āpplaūdītvĕ mănū mŭtĭlūm căpŭt aūt brĕvĕ mēntūm
ēt sīmās tĕnĕrō cōllīdīt pōllĭcĕ nārēs.
Īntĕrĕā pŭĕrī flōrēscīt pūbĕ iŭvēntūs
flāvăquĕ mātūrō tŭmŭērūnt tēmpŏră cōrnū.
Tūm prīmūm laētās ēxtēndīt pāmpĭnŭs ūvās:
mīrāntūr Sătўrī frōndēs ēt pōmă Lўaēī.
Tūm dĕŭs "ō Sătўrī, mātūrōs cārpĭtĕ fētūs"
dīxĭt "ĕt īgnōtōs prīmī cālcātĕ răcēmōs."
Vīx haēc ēdĭdĕrāt, dēcērpūnt vītĭbŭs ūvās
ēt pōrtānt călăthīs cĕlĕrīque ēlīdĕrĕ plāntā
cōncăvă sāxă sŭpēr prŏpĕrānt: vīndēmĭă fērvēt
cōllĭbŭs īn sūmmīs, crēbrō pĕdĕ rūmpĭtŭr ūvă
nūdăquĕ pūrpŭrĕō spārgūntūr pēctŏră mūstō.
Tūm Sătўrī, lāscīvă cŏhōrs, sĭbĭ pōcŭlă quīsquĕ
ōbvĭă cōrrĭpĭūnt: quaē fōrs dĕdĭt, ārrĭpĭt ūsūs.
Cānthărŏn hīc rĕtĭnēt, cōrnū bĭbĭt āltĕr ădūncō,
cōncăvăt īllĕ mănūs pālmāsque īn pōcŭlă vērtīt,
prōnŭs ăt īllĕ lăcū bĭbĭt ēt crĕpĭtāntĭbŭs haūrīt
mūstă lăbrīs; ălĭūs vōcālĭă cŷmbălă mērgīt
ātque ălĭūs lătĭcēs prēssīs rĕsŭpīnŭs ăb ūvīs
ēxcĭpĭt; āt pōtūs (sălĭēns lĭquŏr ōrĕ rĕsūltāt)
ēvŏmĭt, īnque ŭmĕrōs ēt pēctŏră dēflŭĭt ūmōr,
ōmnĭă lūdŭs hăbēt cāntūsquĕ chŏrīquĕ lĭcēntēs;
ēt vĕnĕrēm iām vīnă mŏvēnt: rāptāntŭr ămāntēs
cōncŭbĭtū Sătўrī fŭgĭēntēs iūngĕrĕ Nŷmphās
iāmiāmque ēlāpsās hīc crīne, hīc vēstĕ rĕtēntāt.
Tūm prīmūm rŏsĕō Sīlēnūs cŷmbĭă mūstō
plēnă sĕnēx ăvĭdē nōn aēquīs vīrĭbŭs haūsīt.
Ēx īllō vēnās īnflātūs nēctărĕ dūlcī
hēstērnōquĕ grăvīs sēmpēr rīdētŭr Ĭācchō.
Quīn ĕtĭām dĕŭs īllĕ, dĕūs Iŏvĕ prōsătŭs īpsō,
ēt plāntīs ūvās prĕmĭt ēt dē vītĭbŭs hāstās
īntĕgĭt ēt lŷncī praēbēt crātēră bĭbēntī."
Haēc Pān Maēnălĭā pŭĕrōs īn vāllĕ dŏcēbāt,
spārsās dōnĕc ŏvēs cāmpō cōndūcĕre ĭn ūnūm
nōx iŭbĕt, ūbĕrĭbūs suādēns sīccārĕ flŭōrēm
lāctĭs ĕt īn nĭvĕās ādstrīctūm cōgĕrĕ glēbās.