Q. HORATII FLACCI - SERMONES - LIBER II - SATURA II

0

Quae virtus et quanta, boni, sit vivere parvo

- nec meus hic sermo est, sed quae praecepit Ofellus

rusticus, abnormis sapiens crassaque Minerva -,

discite non inter lances mensasque nitentis,

cum stupet insanis acies fulgoribus et cum

adclinis falsis animus meliora recusat,

verum hic inpransi mecum disquirite. Cur hoc?

Dicam, si potero. Male verum exanimat omnis

corruptus iudex. Leporem sectatus equove

lassus ab indomito vel, si Romana fatigat

militia adsuetum graecari - seu pila velox

molliter austerum studio fallente laborem,

seu te discus agit, pete cedentem aëra disco:

cum labor extuderit fastidia, siccus, inanis

sperne cibum vilem; nisi Hymettia mella Falerno

ne biberis diluta. Foris est promus, et atrum

defendens piscis hiemat mare: cum sale panis

latrantem stomachum bene leniet. Unde putas aut

qui partum? Non in caro nidore voluptas

summa, sed in te ipso est. Tu pulmentaria quaere

sudando: pinguem vitiis albumque neque ostrea

nec scarus aut poterit peregrina iuvare lagois.

Vix tamen eripiam, posito pavone velis quin

hoc potius quam gallina tergere palatum,

corruptus vanis rerum, quia veneat auro

rara avis et picta pandat spectacula cauda:

tamquam ad rem attineat quidquam. Num vesceris ista,

quam laudas, pluma? Cocto num adest honor idem?

Carne tamen quamvis distat nil, hac magis illam

inparibus formis deceptum te petere esto:

unde datum sentis, lupus hic Tiberinus ab alto

captus hiet? Pontisne inter iactatus an amnis

ostia sub Tusci? Laudas, insane, trilibrem

mullum, in singula quem minuas pulmenta necesse est.

Ducit te species, video: quo pertinet ergo

proceros odisse lupos? Quia scilicet illis

maiorem natura modum dedit, his breve pondus:

ieiunus raro stomachus volgaria temnit.

"Porrectum magno magnum spectare catino

vellem" ait Harpyiis gula digna rapacibus. At vos

praesentes, Austri, coquite horum obsonia. Quamquam

putet aper rhombusque recens, mala copia quando

aegrum sollicitat stomachum, cum rapula plenus

atque acidas mavolt inulas. Necdum omnis abacta

pauperies epulis regum: nam vilibus ovis

nigrisque est oleis hodie locus. Haud ita pridem

Galloni praeconis erat acipensere mensa

infamis. Quid? Tunc rhombos minus aequor alebat?

Tutus erat rhombus tutoque ciconia nido,

donec vos auctor docuit praetorius. Ergo

siquis nunc mergos suavis edixerit assos,

parebit pravi docilis Romana iuventus.

Sordidus a tenui victu distabat Ofello

iudice: nam frustra vitium vitaveris illud,

si te alio pravum detorseris. Avidienus,

cui Canis ex vero ductum cognomen adhaeret,

quinquennis oleas est et silvestria corna

ac nisi mutatum parcit defundere vinum et

cuius odorem olei nequeas perferre, licebit

ille repotia, natalis aliosve dierum

festos albatus celebret, cornu ipse bilibri

caulibus instillat, veteris non parcus aceti.

Quali igitur victu sapiens utetur et horum

utrum imitabitur? Hac urget lupus, hac canis, aiunt.

Mundus erit, qua non offendat sordibus atque

in neutram partem cultus miser. Hic neque servis,

Albuci senis exemplo, dum munia didit,

saevus erit, nec sic ut simplex Naevius unctam

convivis praebebit aquam: vitium hoc quoque magnum.

Accipe nunc, victus tenuis quae quantaque secum

adferat. In primis valeas bene; nam variae res

ut noceant homini credas, memor illius escae,

quae simplex olim tibi sederis. At simul assis

miscueris elixa, simul conchylia turdis,

dulcia se in bilem vertent stomachoque tumultum

lenta feret pituita. Vides, ut pallidus omnis

cena desurgat dubia? Quin corpus onustum

hesternis vitiis animum quoque praegravat una

atque adfigit humo divinae particulam aurae.

Alter ubi, dicto citius, curata sopori

membra dedit, vegetus praescripta ad munia surgit.

Hic tamen ad melius poterit transcurrere quondam,

sive diem festum rediens advexerit annus,

seu recreare volet tenuatum corpus, ubique

accedent anni, tractari mollius aetas

imbecilla volet: tibi quidnam accedet ad istam

quam puer et validus praesumis mollitiem, seu

dura valetudo inciderit seu tarda senectus?

Rancidum aprum antiqui laudabant, non quia nasus

illis nullus erat, sed, credo, hac mente, quod hospes

tardius adveniens vitiatum commodius quam

integrum edax dominus consumeret. Hos utinam inter

heroas natum tellus me prima tulisset.

Das aliquid famae, quae carmine gratior aurem

occupet humanam? Grandes rhombi patinaeque

grande ferunt una cum damno dedecus. Adde

iratum patruum, vicinos, te tibi iniquum

et frustra mortis cupidum, cum deerit egenti

as, laquei pretium. "Iure" inquit "Trausius istis

iurgatur verbis: ego vectigalia magna

divitiasque habeo tribus amplas regibus." Ergo,

quod superat non est melius quo insumere possis?

Cur eget indignus quisquam te divite? Quare

templa ruunt antiqua deum? Cur, inprobe, carae

non aliquid patriae tanto emetiris acervo?

Uni nimirum recte tibi semper erunt res,

o magnus posthac inimicis risus. Uterne

ad casus dubios fidet sibi certius? Hic qui

pluribus adsuerit mentem corpusque superbum,

an qui contentus parvo metuensque futuri

in pace, ut sapiens, aptarit idonea bello?

Quo magis his credas, puer hunc ego parvus Ofellum

integris opibus novi non latius usum

quam nunc accisis, videas metato in agello

cum pecore et gnatis fortem mercede colonum

"non ego" narrantem "temere edi luce profesta

quicquam praeter holus fumosae cum pede pernae.

Ac mihi seu longum post tempus venerat hospes

sive operum vacuo gratus conviva per imbrem

vicinus, bene erat non piscibus urbe petitis,

sed pullo atque haedo; tum pensilis uva secundas

et nux ornabat mensas cum duplice ficu.

Post hoc ludus erat culpa potare magistra

ac venerata Ceres, ita culmo surgeret alto,

explicuit vino contractae seria frontis.

Saeviat atque novos moveat Fortuna tumultus:

quantum hic inminuet? Quanto aut ego parcius aut vos,

o pueri, nituistis, ut huc novus incola venit?

Nam propriae telluris erum natura nec illum

nec me nec quemquam statuit: nos expulit ille,

illum aut nequities aut vafri inscitia iuris,

postremum expellet certe vivacior heres.

Nunc ager Umbreni sub nomine, nuper Ofelli

dictus, erat nulli proprius, sed cedet in usum

nunc mihi, nunc alii. Quocirca vivite fortes

fortiaque adversis opponite pectora rebus."

Quaē vīrtūs ēt quāntă, bŏnī, sīt vīvĕrĕ pārvō

- nēc mĕŭs hīc sērmo ēst, sēd quaē praēcēpĭt Ŏfēllūs

rūstĭcŭs, ābnōrmīs săpĭēns crāssāquĕ Mĭnērvā -,

dīscĭtĕ nōn īntēr lāncēs mēnsāsquĕ nĭtēntīs,

cūm stŭpĕt īnsānīs ăcĭēs fūlgōrĭbŭs ēt cūm

ādclīnīs fālsīs ănĭmūs mĕlĭōră rĕcūsāt,

vērum hīc īnprānsī mēcūm dīsquīrĭtĕ. Cūr hōc?

Dīcām, sī pŏtĕrō. Mălĕ vērum ēxānĭmăt ōmnīs

cōrrūptūs iūdēx. Lĕpŏrēm sēctātŭs ĕquōvĕ

lāssŭs ăb īndŏmĭtō vēl, sī Rōmānă fătīgāt

mīlĭtĭa ādsuētūm graēcārī - seū pĭlă vēlōx

mōllĭtĕr aūstērūm stŭdĭō fāllēntĕ lăbōrēm,

seū tē dīscŭs ăgīt, pĕtĕ cēdēntem āĕră dīscō:

cūm lăbŏr ēxtŭdĕrīt fāstīdĭă, sīccŭs, ĭnānīs

spērnĕ cĭbūm vīlēm; nĭsi Hўmēttĭă mēllă Fălērnō

nē bĭbĕrīs dīlūtă. Fŏrīs ēst prōmŭs, ĕt ātrūm

dēfēndēns pīscīs hĭĕmāt mărĕ: cūm sălĕ pānīs

lātrāntēm stŏmăchūm bĕnĕ lēnĭĕt. Ūndĕ pŭtās aūt

quī pārtūm? Nōn īn cārō nīdōrĕ vŏlūptās

sūmmă, sĕd īn te īpso ēst. Tū pūlmēntārĭă quaērĕ

sūdāndō: pīnguēm vĭtĭīs ālbūmquĕ nĕque ōstreă

nēc scărŭs aūt pŏtĕrīt pĕrĕgrīnă iŭvārĕ lăgōīs.

Vīx tămĕn ērĭpĭām, pŏsĭtō pāvōnĕ vĕlīs quīn

hōc pŏtĭūs quām gāllīnā tērgērĕ pălātūm,

cōrrūptūs vānīs rērūm, quĭă vēnĕăt aūrō

rāra ăvĭs ēt pīctā pāndāt spēctācŭlă caūdā:

tāmquam ād rem āttĭnĕāt quīdquām. Nūm vēscĕrĭs īstā,

quām laūdās, plūmā? Cōctō num ādēst hŏnŏr īdēm?

Cārnĕ tămēn quāmvīs dīstāt nīl, hāc măgĭs īllām

īnpărĭbūs fōrmīs dēcēptūm tē pĕtĕre ēstō:

ūndĕ dătūm sēntīs, lŭpŭs hīc Tĭbĕrīnŭs ăb āltō

cāptŭs hĭēt? Pōntīsne īntēr iāctātŭs ăn āmnīs

ōstĭă sūb Tūscī? Laūdās, īnsānĕ, trĭlībrēm

mūllum, īn sīngŭlă quēm mīnvās pūlmēntă nĕcēsse ēst.

Dūcīt tē spĕcĭēs, vĭdĕō: quō pērtĭnĕt ērgō

prōcērōs ōdīssĕ lŭpōs? Quĭă scīlĭcĕt īllīs

māiōrēm nātūră mŏdūm dĕdĭt, hīs brĕvĕ pōndūs:

iēiūnūs rārō stŏmăchūs vōlgārĭă tēmnīt.

"Pōrrēctūm māgnō māgnūm spēctārĕ cătīnō

vēllem" ăĭt Hārpўĭīs gŭlă dīgnă răpācĭbŭs. Āt vōs

praēsēntēs, Aūstrī, cŏquĭte hōrum ōbsōnĭă. Quāmquām

pūtĕt ăpēr rhōmbūsquĕ rĕcēns, mălă cōpĭă quāndō

aēgrūm sōllĭcĭtāt stŏmăchūm, cūm rāpŭlă plēnūs

ātque ăcĭdās māvōlt ĭnŭlās. Nēcdum ōmnĭs ăbāctă

paūpĕrĭēs ĕpŭlīs rēgūm: nām vīlĭbŭs ōvīs

nīgrīsque ēst ŏlĕīs hŏdĭē lŏcŭs. Haūd ĭtă prīdēm

Gāllōnī praēcōnĭs ĕrāt ăcĭpēnsĕrĕ mēnsă

īnfāmīs. Quīd? Tūnc rhōmbōs mĭnŭs aēquŏr ălēbāt?

Tūtŭs ĕrāt rhōmbūs tūtōquĕ cĭcōnĭă nīdō,

dōnēc vōs aūctōr dŏcŭīt praētōrĭŭs. Ērgō

sīquīs nūnc mērgōs suāvīs ēdīxĕrĭt āssōs,

pārēbīt prāvī dŏcĭlīs Rōmānă iŭvēntūs.

Sōrdĭdŭs ā tĕnŭī vīctū dīstābăt Ŏfēllō

iūdĭcĕ: nām frūstrā vĭtĭūm vītāvĕrĭs īllūd,

sī te ălĭō prāvūm dētōrsĕrĭs. Āvĭdĭēnūs,

cuī Cănĭs ēx vērō dūctūm cōgnōmĕn ădhaērēt,

quīnquēnnīs ŏlĕās ēst ēt sīlvēstrĭă cōrnă

āc nĭsĭ mūtātūm pārcīt dēfūndĕrĕ vīnum ēt

cuīŭs ŏdōrem ŏlĕī nĕquĕās pērfērrĕ, lĭcēbīt

īllĕ rĕpōtĭă, nātālīs ălĭōsvĕ dĭērūm

fēstōs ālbātūs cĕlĕbrēt, cōrnu īpsĕ bĭlībrī

caūlĭbŭs īnstīllāt, vĕtĕrīs nōn pārcŭs ăcētī.

Quāli ĭgĭtūr vīctū săpĭēns ūtētŭr ĕt hōrūm

ūtrum ĭmĭtābĭtŭr? Hāc ūrgēt lŭpŭs, hāc cănĭs, āiūnt.

Mūndŭs ĕrīt, quā nōn ōffēndāt sōrdĭbŭs ātquĕ

īn neūtrām pārtēm cūltūs mĭsĕr. Hīc nĕquĕ sērvīs,

Ālbūcī sĕnĭs ēxēmplō, dūm mūnĭă dīdīt,

saēvŭs ĕrīt, nēc sīc ūt sīmplēx Naēvĭŭs ūnctām

cōnvīvīs praēbēbĭt ăquām: vĭtĭum hōc quŏquĕ māgnūm.

Āccĭpĕ nūnc, vīctūs tĕnŭīs quaē quāntăquĕ sēcūm

ādfĕrăt. Īn prīmīs vălĕās bĕnĕ; nām vărĭaē rēs

ūt nŏcĕānt hŏmĭnī crēdās, mĕmŏr īllĭŭs ēscaē,

quaē sīmplēx ōlīm tĭbĭ sēdĕrĭs. Āt sĭmŭl āssīs

mīscŭĕrīs ēlīxă, sĭmūl cōnchŷlĭă tūrdīs,

dūlcĭă se īn bīlēm vērtēnt stŏmăchōquĕ tŭmūltūm

lēntă fĕrēt pĭtŭītă. Vĭdēs, ūt pāllĭdŭs ōmnīs

cēnā dēsūrgāt dŭbĭā? Quīn cōrpŭs ŏnūstūm

hēstērnīs vĭtĭīs ănĭmūm quŏquĕ praēgrăvăt ūnā

ātque ādfīgĭt hŭmō dīvīnaē pārtĭcŭlam aūraē.

Āltĕr ŭbī, dīctō cĭtĭūs, cūrātă sŏpōrī

mēmbră dĕdīt, vĕgĕtūs praēscrīpta ād mūnĭă sūrgīt.

Hīc tămĕn ād mĕlĭūs pŏtĕrīt trānscūrrĕrĕ quōndām,

sīvĕ dĭēm fēstūm rĕdĭēns ādvēxĕrĭt ānnūs,

seū rĕcrĕārĕ vŏlēt tĕnŭātūm cōrpŭs, ŭbīquĕ

āccēdēnt ānnī, trāctārī mōllĭŭs aētās

īmbēcīllă vŏlēt: tĭbĭ quīdnam āccēdĕt ăd īstām

quām pŭĕr ēt vălĭdūs praēsūmīs mōllĭtĭēm, seū

dūră vălētūdo īncĭdĕrīt seū tārdă sĕnēctūs?

Rāncĭdum ăprum āntīquī laūdābānt, nōn quĭă nāsūs

īllīs nūllŭs ĕrāt, sēd, crēdo, hāc mēntĕ, quŏd hōspēs

tārdĭŭs ādvĕnĭēns vĭtĭātūm cōmmŏdĭūs quām

īntĕgrum ĕdāx dŏmĭnūs cōnsūmĕrĕt. Hōs ŭtĭnam īntēr

hērōās nātūm tēllūs mē prīmă tŭlīssēt.

Dās ălĭquīd fāmaē, quaē cārmĭnĕ grātĭŏr aūrēm

ōccŭpĕt hūmānām? Grāndēs rhōmbī pătĭnaēquĕ

grāndĕ fĕrūnt ūnā cūm dāmnō dēdĕcŭs. Āddĕ

īrātūm pătrŭūm, vīcīnōs, tē tĭbi ĭnīquūm

ēt frūstrā mōrtīs cŭpĭdūm, cūm deērĭt ĕgēntī

ās, lăquĕī prĕtĭūm. "Iūre" īnquīt "Traūsĭŭs īstīs

iūrgātūr vērbīs: ĕgŏ vēctīgālĭă māgnă

dīvĭtĭāsque hăbĕō trĭbŭs āmplās rēgĭbŭs." Ērgō,

quōd sŭpĕrāt nōn ēst mĕlĭūs quo īnsūmĕrĕ pōssīs?

Cūr ĕgĕt īndīgnūs quīsquām tē dīvĭtĕ? Quārē

tēmplă rŭūnt āntīquă dĕūm? Cūr, īnprŏbĕ, cāraē

nōn ălĭquīd pătrĭaē tānto ēmētīrĭs ăcērvō?

Ūnī nīmīrūm rēctē tĭbĭ sēmpĕr ĕrūnt rēs,

ō māgnūs pōsthāc ĭnĭmīcīs rīsŭs. Ŭtērnĕ

ād cāsūs dŭbĭōs fīdēt sĭbĭ cērtĭŭs? Hīc quī

plūrĭbŭs ādsŭĕrīt mēntēm cōrpūsquĕ sŭpērbūm,

ān quī cōntēntūs pārvō mĕtŭēnsquĕ fŭtūrī

īn pāce, ūt săpĭēns, āptārĭt ĭdōnĕă bēllō?

Quō măgĭs hīs crēdās, pŭĕr hūnc ĕgŏ pārvŭs Ŏfēllūm

īntēgrīs ŏpĭbūs nōvī nōn lātĭŭs ūsūm

quām nūnc āccīsīs, vĭdĕās mētāto ĭn ăgēllō

cūm pĕcŏre ēt gnātīs fōrtēm mērcēdĕ cŏlōnūm

"nōn ĕgŏ" nārrāntēm "tĕmĕre ēdī lūcĕ prŏfēstā

quīcquām praētĕr hŏlūs fūmōsaē cūm pĕdĕ pērnaē.

Āc mĭhĭ seū lōngūm pōst tēmpūs vēnĕrăt hōspēs

sīve ŏpĕrūm văcŭō grātūs cōnvīvă pĕr īmbrēm

vīcīnūs, bĕne ĕrāt nōn pīscĭbŭs ūrbĕ pĕtītīs,

sēd pūllo ātque haēdō; tūm pēnsĭlĭs ūvă sĕcūndās

ēt nūx ōrnābāt mēnsās cūm dūplĭcĕ fīcū.

Pōst hōc lūdŭs ĕrāt cūlpā pōtārĕ măgīstrā

āc vĕnĕrātă Cĕrēs, ĭtă cūlmō sūrgĕrĕt āltō,

ēxplĭcŭīt vīnō cōntrāctaē sērĭă frōntīs.

Saēvĭăt ātquĕ nŏvōs mŏvĕāt Fōrtūnă tŭmūltūs:

quāntum hīc īnmīnvēt? Quānto aūt ĕgŏ pārcĭŭs aūt vōs,

ō pŭĕrī, nĭtŭīstĭs, ŭt hūc nŏvŭs īncŏlă vēnīt?

Nām prŏprĭaē tēllūrĭs ĕrūm nātūră nĕc īllūm

nēc mē nēc quēmquām stătŭīt: nōs ēxpŭlĭt īllĕ,

īllum aūt nēquĭtĭēs aūt vāfri īnscītĭă iūrīs,

pōstrēmum ēxpēllēt cērtē vīvācĭŏr hērēs.

Nūnc ăgĕr Ūmbrēnī sūb nōmĭnĕ, nūpĕr Ŏfēllī

dīctŭs, ĕrāt nūllī prŏprĭūs, sēd cēdĕt ĭn ūsūm

nūnc mĭhĭ, nūnc ălĭī. Quōcīrcā vīvĭtĕ fōrtēs

fōrtĭăque ādvērsīs ōppōnĭtĕ pēctŏră rēbūs."