Quae virtus et quanta, boni, sit vivere parvo
- nec meus hic sermo est, sed quae praecepit Ofellus
rusticus, abnormis sapiens crassaque Minerva -,
discite non inter lances mensasque nitentis,
cum stupet insanis acies fulgoribus et cum
adclinis falsis animus meliora recusat,
verum hic inpransi mecum disquirite. Cur hoc?
Dicam, si potero. Male verum exanimat omnis
corruptus iudex. Leporem sectatus equove
lassus ab indomito vel, si Romana fatigat
militia adsuetum graecari - seu pila velox
molliter austerum studio fallente laborem,
seu te discus agit, pete cedentem aëra disco:
cum labor extuderit fastidia, siccus, inanis
sperne cibum vilem; nisi Hymettia mella Falerno
ne biberis diluta. Foris est promus, et atrum
defendens piscis hiemat mare: cum sale panis
latrantem stomachum bene leniet. Unde putas aut
qui partum? Non in caro nidore voluptas
summa, sed in te ipso est. Tu pulmentaria quaere
sudando: pinguem vitiis albumque neque ostrea
nec scarus aut poterit peregrina iuvare lagois.
Vix tamen eripiam, posito pavone velis quin
hoc potius quam gallina tergere palatum,
corruptus vanis rerum, quia veneat auro
rara avis et picta pandat spectacula cauda:
tamquam ad rem attineat quidquam. Num vesceris ista,
quam laudas, pluma? Cocto num adest honor idem?
Carne tamen quamvis distat nil, hac magis illam
inparibus formis deceptum te petere esto:
unde datum sentis, lupus hic Tiberinus ab alto
captus hiet? Pontisne inter iactatus an amnis
ostia sub Tusci? Laudas, insane, trilibrem
mullum, in singula quem minuas pulmenta necesse est.
Ducit te species, video: quo pertinet ergo
proceros odisse lupos? Quia scilicet illis
maiorem natura modum dedit, his breve pondus:
ieiunus raro stomachus volgaria temnit.
"Porrectum magno magnum spectare catino
vellem" ait Harpyiis gula digna rapacibus. At vos
praesentes, Austri, coquite horum obsonia. Quamquam
putet aper rhombusque recens, mala copia quando
aegrum sollicitat stomachum, cum rapula plenus
atque acidas mavolt inulas. Necdum omnis abacta
pauperies epulis regum: nam vilibus ovis
nigrisque est oleis hodie locus. Haud ita pridem
Galloni praeconis erat acipensere mensa
infamis. Quid? Tunc rhombos minus aequor alebat?
Tutus erat rhombus tutoque ciconia nido,
donec vos auctor docuit praetorius. Ergo
siquis nunc mergos suavis edixerit assos,
parebit pravi docilis Romana iuventus.
Sordidus a tenui victu distabat Ofello
iudice: nam frustra vitium vitaveris illud,
si te alio pravum detorseris. Avidienus,
cui Canis ex vero ductum cognomen adhaeret,
quinquennis oleas est et silvestria corna
ac nisi mutatum parcit defundere vinum et
cuius odorem olei nequeas perferre, licebit
ille repotia, natalis aliosve dierum
festos albatus celebret, cornu ipse bilibri
caulibus instillat, veteris non parcus aceti.
Quali igitur victu sapiens utetur et horum
utrum imitabitur? Hac urget lupus, hac canis, aiunt.
Mundus erit, qua non offendat sordibus atque
in neutram partem cultus miser. Hic neque servis,
Albuci senis exemplo, dum munia didit,
saevus erit, nec sic ut simplex Naevius unctam
convivis praebebit aquam: vitium hoc quoque magnum.
Accipe nunc, victus tenuis quae quantaque secum
adferat. In primis valeas bene; nam variae res
ut noceant homini credas, memor illius escae,
quae simplex olim tibi sederis. At simul assis
miscueris elixa, simul conchylia turdis,
dulcia se in bilem vertent stomachoque tumultum
lenta feret pituita. Vides, ut pallidus omnis
cena desurgat dubia? Quin corpus onustum
hesternis vitiis animum quoque praegravat una
atque adfigit humo divinae particulam aurae.
Alter ubi, dicto citius, curata sopori
membra dedit, vegetus praescripta ad munia surgit.
Hic tamen ad melius poterit transcurrere quondam,
sive diem festum rediens advexerit annus,
seu recreare volet tenuatum corpus, ubique
accedent anni, tractari mollius aetas
imbecilla volet: tibi quidnam accedet ad istam
quam puer et validus praesumis mollitiem, seu
dura valetudo inciderit seu tarda senectus?
Rancidum aprum antiqui laudabant, non quia nasus
illis nullus erat, sed, credo, hac mente, quod hospes
tardius adveniens vitiatum commodius quam
integrum edax dominus consumeret. Hos utinam inter
heroas natum tellus me prima tulisset.
Das aliquid famae, quae carmine gratior aurem
occupet humanam? Grandes rhombi patinaeque
grande ferunt una cum damno dedecus. Adde
iratum patruum, vicinos, te tibi iniquum
et frustra mortis cupidum, cum deerit egenti
as, laquei pretium. "Iure" inquit "Trausius istis
iurgatur verbis: ego vectigalia magna
divitiasque habeo tribus amplas regibus." Ergo,
quod superat non est melius quo insumere possis?
Cur eget indignus quisquam te divite? Quare
templa ruunt antiqua deum? Cur, inprobe, carae
non aliquid patriae tanto emetiris acervo?
Uni nimirum recte tibi semper erunt res,
o magnus posthac inimicis risus. Uterne
ad casus dubios fidet sibi certius? Hic qui
pluribus adsuerit mentem corpusque superbum,
an qui contentus parvo metuensque futuri
in pace, ut sapiens, aptarit idonea bello?
Quo magis his credas, puer hunc ego parvus Ofellum
integris opibus novi non latius usum
quam nunc accisis, videas metato in agello
cum pecore et gnatis fortem mercede colonum
"non ego" narrantem "temere edi luce profesta
quicquam praeter holus fumosae cum pede pernae.
Ac mihi seu longum post tempus venerat hospes
sive operum vacuo gratus conviva per imbrem
vicinus, bene erat non piscibus urbe petitis,
sed pullo atque haedo; tum pensilis uva secundas
et nux ornabat mensas cum duplice ficu.
Post hoc ludus erat culpa potare magistra
ac venerata Ceres, ita culmo surgeret alto,
explicuit vino contractae seria frontis.
Saeviat atque novos moveat Fortuna tumultus:
quantum hic inminuet? Quanto aut ego parcius aut vos,
o pueri, nituistis, ut huc novus incola venit?
Nam propriae telluris erum natura nec illum
nec me nec quemquam statuit: nos expulit ille,
illum aut nequities aut vafri inscitia iuris,
postremum expellet certe vivacior heres.
Nunc ager Umbreni sub nomine, nuper Ofelli
dictus, erat nulli proprius, sed cedet in usum
nunc mihi, nunc alii. Quocirca vivite fortes
fortiaque adversis opponite pectora rebus."
Quaē vīrtūs ēt quāntă, bŏnī, sīt vīvĕrĕ pārvō
- nēc mĕŭs hīc sērmo ēst, sēd quaē praēcēpĭt Ŏfēllūs
rūstĭcŭs, ābnōrmīs săpĭēns crāssāquĕ Mĭnērvā -,
dīscĭtĕ nōn īntēr lāncēs mēnsāsquĕ nĭtēntīs,
cūm stŭpĕt īnsānīs ăcĭēs fūlgōrĭbŭs ēt cūm
ādclīnīs fālsīs ănĭmūs mĕlĭōră rĕcūsāt,
vērum hīc īnprānsī mēcūm dīsquīrĭtĕ. Cūr hōc?
Dīcām, sī pŏtĕrō. Mălĕ vērum ēxānĭmăt ōmnīs
cōrrūptūs iūdēx. Lĕpŏrēm sēctātŭs ĕquōvĕ
lāssŭs ăb īndŏmĭtō vēl, sī Rōmānă fătīgāt
mīlĭtĭa ādsuētūm graēcārī - seū pĭlă vēlōx
mōllĭtĕr aūstērūm stŭdĭō fāllēntĕ lăbōrēm,
seū tē dīscŭs ăgīt, pĕtĕ cēdēntem āĕră dīscō:
cūm lăbŏr ēxtŭdĕrīt fāstīdĭă, sīccŭs, ĭnānīs
spērnĕ cĭbūm vīlēm; nĭsi Hўmēttĭă mēllă Fălērnō
nē bĭbĕrīs dīlūtă. Fŏrīs ēst prōmŭs, ĕt ātrūm
dēfēndēns pīscīs hĭĕmāt mărĕ: cūm sălĕ pānīs
lātrāntēm stŏmăchūm bĕnĕ lēnĭĕt. Ūndĕ pŭtās aūt
quī pārtūm? Nōn īn cārō nīdōrĕ vŏlūptās
sūmmă, sĕd īn te īpso ēst. Tū pūlmēntārĭă quaērĕ
sūdāndō: pīnguēm vĭtĭīs ālbūmquĕ nĕque ōstreă
nēc scărŭs aūt pŏtĕrīt pĕrĕgrīnă iŭvārĕ lăgōīs.
Vīx tămĕn ērĭpĭām, pŏsĭtō pāvōnĕ vĕlīs quīn
hōc pŏtĭūs quām gāllīnā tērgērĕ pălātūm,
cōrrūptūs vānīs rērūm, quĭă vēnĕăt aūrō
rāra ăvĭs ēt pīctā pāndāt spēctācŭlă caūdā:
tāmquam ād rem āttĭnĕāt quīdquām. Nūm vēscĕrĭs īstā,
quām laūdās, plūmā? Cōctō num ādēst hŏnŏr īdēm?
Cārnĕ tămēn quāmvīs dīstāt nīl, hāc măgĭs īllām
īnpărĭbūs fōrmīs dēcēptūm tē pĕtĕre ēstō:
ūndĕ dătūm sēntīs, lŭpŭs hīc Tĭbĕrīnŭs ăb āltō
cāptŭs hĭēt? Pōntīsne īntēr iāctātŭs ăn āmnīs
ōstĭă sūb Tūscī? Laūdās, īnsānĕ, trĭlībrēm
mūllum, īn sīngŭlă quēm mīnvās pūlmēntă nĕcēsse ēst.
Dūcīt tē spĕcĭēs, vĭdĕō: quō pērtĭnĕt ērgō
prōcērōs ōdīssĕ lŭpōs? Quĭă scīlĭcĕt īllīs
māiōrēm nātūră mŏdūm dĕdĭt, hīs brĕvĕ pōndūs:
iēiūnūs rārō stŏmăchūs vōlgārĭă tēmnīt.
"Pōrrēctūm māgnō māgnūm spēctārĕ cătīnō
vēllem" ăĭt Hārpўĭīs gŭlă dīgnă răpācĭbŭs. Āt vōs
praēsēntēs, Aūstrī, cŏquĭte hōrum ōbsōnĭă. Quāmquām
pūtĕt ăpēr rhōmbūsquĕ rĕcēns, mălă cōpĭă quāndō
aēgrūm sōllĭcĭtāt stŏmăchūm, cūm rāpŭlă plēnūs
ātque ăcĭdās māvōlt ĭnŭlās. Nēcdum ōmnĭs ăbāctă
paūpĕrĭēs ĕpŭlīs rēgūm: nām vīlĭbŭs ōvīs
nīgrīsque ēst ŏlĕīs hŏdĭē lŏcŭs. Haūd ĭtă prīdēm
Gāllōnī praēcōnĭs ĕrāt ăcĭpēnsĕrĕ mēnsă
īnfāmīs. Quīd? Tūnc rhōmbōs mĭnŭs aēquŏr ălēbāt?
Tūtŭs ĕrāt rhōmbūs tūtōquĕ cĭcōnĭă nīdō,
dōnēc vōs aūctōr dŏcŭīt praētōrĭŭs. Ērgō
sīquīs nūnc mērgōs suāvīs ēdīxĕrĭt āssōs,
pārēbīt prāvī dŏcĭlīs Rōmānă iŭvēntūs.
Sōrdĭdŭs ā tĕnŭī vīctū dīstābăt Ŏfēllō
iūdĭcĕ: nām frūstrā vĭtĭūm vītāvĕrĭs īllūd,
sī te ălĭō prāvūm dētōrsĕrĭs. Āvĭdĭēnūs,
cuī Cănĭs ēx vērō dūctūm cōgnōmĕn ădhaērēt,
quīnquēnnīs ŏlĕās ēst ēt sīlvēstrĭă cōrnă
āc nĭsĭ mūtātūm pārcīt dēfūndĕrĕ vīnum ēt
cuīŭs ŏdōrem ŏlĕī nĕquĕās pērfērrĕ, lĭcēbīt
īllĕ rĕpōtĭă, nātālīs ălĭōsvĕ dĭērūm
fēstōs ālbātūs cĕlĕbrēt, cōrnu īpsĕ bĭlībrī
caūlĭbŭs īnstīllāt, vĕtĕrīs nōn pārcŭs ăcētī.
Quāli ĭgĭtūr vīctū săpĭēns ūtētŭr ĕt hōrūm
ūtrum ĭmĭtābĭtŭr? Hāc ūrgēt lŭpŭs, hāc cănĭs, āiūnt.
Mūndŭs ĕrīt, quā nōn ōffēndāt sōrdĭbŭs ātquĕ
īn neūtrām pārtēm cūltūs mĭsĕr. Hīc nĕquĕ sērvīs,
Ālbūcī sĕnĭs ēxēmplō, dūm mūnĭă dīdīt,
saēvŭs ĕrīt, nēc sīc ūt sīmplēx Naēvĭŭs ūnctām
cōnvīvīs praēbēbĭt ăquām: vĭtĭum hōc quŏquĕ māgnūm.
Āccĭpĕ nūnc, vīctūs tĕnŭīs quaē quāntăquĕ sēcūm
ādfĕrăt. Īn prīmīs vălĕās bĕnĕ; nām vărĭaē rēs
ūt nŏcĕānt hŏmĭnī crēdās, mĕmŏr īllĭŭs ēscaē,
quaē sīmplēx ōlīm tĭbĭ sēdĕrĭs. Āt sĭmŭl āssīs
mīscŭĕrīs ēlīxă, sĭmūl cōnchŷlĭă tūrdīs,
dūlcĭă se īn bīlēm vērtēnt stŏmăchōquĕ tŭmūltūm
lēntă fĕrēt pĭtŭītă. Vĭdēs, ūt pāllĭdŭs ōmnīs
cēnā dēsūrgāt dŭbĭā? Quīn cōrpŭs ŏnūstūm
hēstērnīs vĭtĭīs ănĭmūm quŏquĕ praēgrăvăt ūnā
ātque ādfīgĭt hŭmō dīvīnaē pārtĭcŭlam aūraē.
Āltĕr ŭbī, dīctō cĭtĭūs, cūrātă sŏpōrī
mēmbră dĕdīt, vĕgĕtūs praēscrīpta ād mūnĭă sūrgīt.
Hīc tămĕn ād mĕlĭūs pŏtĕrīt trānscūrrĕrĕ quōndām,
sīvĕ dĭēm fēstūm rĕdĭēns ādvēxĕrĭt ānnūs,
seū rĕcrĕārĕ vŏlēt tĕnŭātūm cōrpŭs, ŭbīquĕ
āccēdēnt ānnī, trāctārī mōllĭŭs aētās
īmbēcīllă vŏlēt: tĭbĭ quīdnam āccēdĕt ăd īstām
quām pŭĕr ēt vălĭdūs praēsūmīs mōllĭtĭēm, seū
dūră vălētūdo īncĭdĕrīt seū tārdă sĕnēctūs?
Rāncĭdum ăprum āntīquī laūdābānt, nōn quĭă nāsūs
īllīs nūllŭs ĕrāt, sēd, crēdo, hāc mēntĕ, quŏd hōspēs
tārdĭŭs ādvĕnĭēns vĭtĭātūm cōmmŏdĭūs quām
īntĕgrum ĕdāx dŏmĭnūs cōnsūmĕrĕt. Hōs ŭtĭnam īntēr
hērōās nātūm tēllūs mē prīmă tŭlīssēt.
Dās ălĭquīd fāmaē, quaē cārmĭnĕ grātĭŏr aūrēm
ōccŭpĕt hūmānām? Grāndēs rhōmbī pătĭnaēquĕ
grāndĕ fĕrūnt ūnā cūm dāmnō dēdĕcŭs. Āddĕ
īrātūm pătrŭūm, vīcīnōs, tē tĭbi ĭnīquūm
ēt frūstrā mōrtīs cŭpĭdūm, cūm deērĭt ĕgēntī
ās, lăquĕī prĕtĭūm. "Iūre" īnquīt "Traūsĭŭs īstīs
iūrgātūr vērbīs: ĕgŏ vēctīgālĭă māgnă
dīvĭtĭāsque hăbĕō trĭbŭs āmplās rēgĭbŭs." Ērgō,
quōd sŭpĕrāt nōn ēst mĕlĭūs quo īnsūmĕrĕ pōssīs?
Cūr ĕgĕt īndīgnūs quīsquām tē dīvĭtĕ? Quārē
tēmplă rŭūnt āntīquă dĕūm? Cūr, īnprŏbĕ, cāraē
nōn ălĭquīd pătrĭaē tānto ēmētīrĭs ăcērvō?
Ūnī nīmīrūm rēctē tĭbĭ sēmpĕr ĕrūnt rēs,
ō māgnūs pōsthāc ĭnĭmīcīs rīsŭs. Ŭtērnĕ
ād cāsūs dŭbĭōs fīdēt sĭbĭ cērtĭŭs? Hīc quī
plūrĭbŭs ādsŭĕrīt mēntēm cōrpūsquĕ sŭpērbūm,
ān quī cōntēntūs pārvō mĕtŭēnsquĕ fŭtūrī
īn pāce, ūt săpĭēns, āptārĭt ĭdōnĕă bēllō?
Quō măgĭs hīs crēdās, pŭĕr hūnc ĕgŏ pārvŭs Ŏfēllūm
īntēgrīs ŏpĭbūs nōvī nōn lātĭŭs ūsūm
quām nūnc āccīsīs, vĭdĕās mētāto ĭn ăgēllō
cūm pĕcŏre ēt gnātīs fōrtēm mērcēdĕ cŏlōnūm
"nōn ĕgŏ" nārrāntēm "tĕmĕre ēdī lūcĕ prŏfēstā
quīcquām praētĕr hŏlūs fūmōsaē cūm pĕdĕ pērnaē.
Āc mĭhĭ seū lōngūm pōst tēmpūs vēnĕrăt hōspēs
sīve ŏpĕrūm văcŭō grātūs cōnvīvă pĕr īmbrēm
vīcīnūs, bĕne ĕrāt nōn pīscĭbŭs ūrbĕ pĕtītīs,
sēd pūllo ātque haēdō; tūm pēnsĭlĭs ūvă sĕcūndās
ēt nūx ōrnābāt mēnsās cūm dūplĭcĕ fīcū.
Pōst hōc lūdŭs ĕrāt cūlpā pōtārĕ măgīstrā
āc vĕnĕrātă Cĕrēs, ĭtă cūlmō sūrgĕrĕt āltō,
ēxplĭcŭīt vīnō cōntrāctaē sērĭă frōntīs.
Saēvĭăt ātquĕ nŏvōs mŏvĕāt Fōrtūnă tŭmūltūs:
quāntum hīc īnmīnvēt? Quānto aūt ĕgŏ pārcĭŭs aūt vōs,
ō pŭĕrī, nĭtŭīstĭs, ŭt hūc nŏvŭs īncŏlă vēnīt?
Nām prŏprĭaē tēllūrĭs ĕrūm nātūră nĕc īllūm
nēc mē nēc quēmquām stătŭīt: nōs ēxpŭlĭt īllĕ,
īllum aūt nēquĭtĭēs aūt vāfri īnscītĭă iūrīs,
pōstrēmum ēxpēllēt cērtē vīvācĭŏr hērēs.
Nūnc ăgĕr Ūmbrēnī sūb nōmĭnĕ, nūpĕr Ŏfēllī
dīctŭs, ĕrāt nūllī prŏprĭūs, sēd cēdĕt ĭn ūsūm
nūnc mĭhĭ, nūnc ălĭī. Quōcīrcā vīvĭtĕ fōrtēs
fōrtĭăque ādvērsīs ōppōnĭtĕ pēctŏră rēbūs."