Sānctă sălūtĭfĕrī rĕdĕūnt sōllēmnĭă Chrīstī
ēt dēvōtă pĭī cĕlĕbrānt iēiūnĭă mŷstaē.
Āt nōs aētērnūm cŏhĭbēntēs pēctŏrĕ cūltūm
īntĕmĕrātōrūm vīm cōntĭnŭāmŭs hŏnōrūm.
Ānnŭă cūră săcrīs, iūgīs rĕvĕrēntĭă nōbīs.
Māgnĕ pătēr rērūm, cuī tērra ēt pōntŭs ĕt āēr
tārtărăque ēt pīctī sērvīt plăgă lāctĕă caēlī,
nōxĭă quēm scĕlĕrūm plēbēs trĕmĭt ālmăquĕ rūrsūm
cōncĕlĕbrāt vōtīs ănĭmārūm tūrbă pĭārūm:
tū brĕvĭs hūnc aēvī cūrsūm cĕlĕrēmquĕ cădūcaē
fīnem ănĭmaē dōnās aētērnaē mūnĕrĕ vītaē.
Tū mītēs lēgūm mŏnĭtūs sācrōsquĕ prŏphētās
hūmāno īmpērtīs gĕnĕrī sērvāsquĕ nĕpōtēs,
dēcēptūm mĭsĕrātŭs Ădām, quēm cāptă vĕnēnīs
īmplĭcŭīt sŏcĭūm blāndīs ērrōrĭbŭs Aēvă.
Tū vērbūm, pătĕr ālmĕ, tŭūm, nātūmquĕ dĕūmquĕ,
cōncēdīs tērrīs tōtūm sĭmĭlēmquĕ părēmquĕ,
ēx vērō vērūm vīvāque ăb ŏrīgĭnĕ vīvūm.
Īllĕ tŭīs dōctūs mŏnĭtīs hōc āddĭdĭt ūnūm,
ūt, sŭpĕr aēquŏrĕās nābāt quī spīrĭtŭs ūndās,
pīgra īnmōrtālī vĕgĕtārēt mēmbră lăvācrō,
trīnă fĭdēs aūctōre ūnō, spēs cērtă sălūtīs
hūnc nŭmĕrūm iūnctīs vīrtūtĭbŭs āmplēctēntī.
Tāle ēt tērrēnīs spĕcĭmēn spēctātŭr ĭn ōrīs
Aūgūstūs gĕnĭtōr, gĕmĭnūm sătŏr Aūgūstōrūm,
quī frātrēm nātūmquĕ pĭō cōnplēxŭs ŭtrūmquĕ
nūmĭnĕ, pārtītūr rēgnūm nĕquĕ dīvĭdĭt ūnūm,
ōmnĭă sōlŭs hăbēns ātque ōmnĭă dīlārgītūs.
Hōs ĭgĭtūr nōbīs trīnā pĭĕtātĕ vĭgēntēs
rēctōrēs tērraē plăcĭdōs caēlīquĕ mĭnīstrōs,
Chrīste, ăpŭt aētērnūm plācābĭlĭs ādsĕrĕ pātrēm.
Sancta salutiferi redeunt sollemnia Christi
et devota pii celebrant ieiunia mystae.
At nos aeternum cohibentes pectore cultum
intemeratorum vim continuamus honorum.
Annua cura sacris, iugis reverentia nobis.
Magne pater rerum, cui terra et pontus et aër
tartaraque et picti servit plaga lactea caeli,
noxia quem scelerum plebes tremit almaque rursum
concelebrat votis animarum turba piarum:
tu brevis hunc aevi cursum celeremque caducae
finem animae donas aeternae munere vitae.
Tu mites legum monitus sacrosque prophetas
humano impertis generi servasque nepotes,
deceptum miseratus Adam, quem capta venenis
implicuit socium blandis erroribus Aeva.
Tu verbum, pater alme, tuum, natumque deumque,
concedis terris totum similemque paremque,
ex vero verum vivaque ab origine vivum.
Ille tuis doctus monitis hoc addidit unum,
ut, super aequoreas nabat qui spiritus undas,
pigra inmortali vegetaret membra lavacro,
trina fides auctore uno, spes certa salutis
hunc numerum iunctis virtutibus amplectenti.
Tale et terrenis specimen spectatur in oris
Augustus genitor, geminum sator Augustorum,
qui fratrem natumque pio conplexus utrumque
numine, partitur regnum neque dividit unum,
omnia solus habens atque omnia dilargitus.
Hos igitur nobis trina pietate vigentes
rectores terrae placidos caelique ministros,
Christe, aput aeternum placabilis adsere patrem.