Lītŏră Thēssălĭaē rĕdŭcī tĕtĭgīssĕ cărīnā
dīcĕrĭs aūrātaē ‖ vēllĕrĕ dīvĕs ŏvīs.
Grātŭlŏr īncŏlŭmī, quāntūm sĭnĭs; hōc tămĕn īpsă
dēbŭĕrām scrīptō ‖ cērtĭŏr ēssĕ tŭō.
Nām nē pāctă tĭbī praētēr mĕă rēgnă rĕdīrēs,5
cūm cŭpĕrēs, vēntōs ‖ nōn hăbŭīssĕ pŏtēs.
Quāmlĭbĕt ādvērsō sīgnētŭr ĕpīstŭlă vēntō;
Hŷpsĭpўlē mīssā ‖ dīgnă sălūtĕ fŭī.
Cūr mĭhĭ fāmă prĭōr dē tē quām līttĕră vēnīt
īssĕ săcrōs Mārtīs ‖ sūb iŭgă pāndă bŏvēs,10
sēmĭnĭbūs iāctīs sĕgĕtēs ădŏlēssĕ vĭrōrūm
īnquĕ nĕcēm dēxtrā ‖ nōn ĕgŭīssĕ tŭā,
pērvĭgĭlēm spŏlĭūm pĕcŭdīs sērvāssĕ drăcōnēm,
rāptă tămēn fōrtī ‖ vēllĕră fūlvă mănū?
Haēc ĕgŏ sī pōssēm tĭmĭdē crēdēntĭbŭs "īstă15
īpsĕ mĭhī scrīpsīt" ‖ dīcĕrĕ, quāntă fŏrēm!
Quīd quĕrŏr ōffĭcĭūm lēntī cēssāssĕ mărītī?
Ōbsĕquĭūm, mănĕō ‖ sī tŭă, grāndĕ tŭlī.
Bārbără nārrātūr vēnīssĕ vĕnēfĭcă tēcūm,
īn mĭhĭ prōmīssī ‖ pārtĕ rĕcēptă tŏrī.20
Crēdŭlă rēs ămŏr ēst. ŭtĭnām tĕmĕrārĭă dīcār
crīmĭnĭbūs fālsīs ‖ īnsĭmŭlāssĕ vĭrūm!
Nūpĕr ăb Haēmŏnĭīs hōspēs mĭhĭ Thēssălŭs ōrīs
vēnĕrăt ēt tāctūm ‖ vīx bĕnĕ līmĕn ĕrāt:
"Aēsŏnĭdēs" dīxī "quĭd ăgīt mĕŭs?" Īllĕ pŭdōrĕ25
haēsĭt ĭn ōppŏsĭtā ‖ lūmĭnă fīxŭs hŭmō.
Prōtĭnŭs ēxīlvī tŭnĭcīsque ā pēctŏrĕ rūptīs:
"vīvĭt? ăn, ēxclāmō, ‖ mē quŏquĕ fātă vŏcānt?
"Vīvĭt" ăīt tĭmĭdūs; tĭmĭdūm iūrārĕ cŏēgī;
vīx mĭhĭ tēstĕ dĕō ‖ crēdĭtă vītă tŭāst.30
Ūtque ănĭmūs rĕdĭīt, tŭă fāctă rĕquīrĕrĕ coēpī:
nārrāt aērĭpĕdēs ‖ Mārtĭs ărāssĕ bŏvēs,
vīpĕrĕōs dēntēs ĭn hŭmūm prō sēmĭnĕ iāctōs
ēt sŭbĭtō nātōs ‖ ārmă tŭlīssĕ vĭrōs,
tērrĭgĕnās pŏpŭlōs cīvīlī Mārtĕ pĕrēmptōs35
īnplēsse aētātīs ‖ fātă dĭūrnă sŭaē.
dēvīctūs sērpēns. ĭtĕrūm, sī vīvăt Ĭāsōn,
quaērĭmŭs; āltērnānt ‖ spēsquĕ tĭmōrquĕ fĭdēm.
Sīngŭlă dūm nārrāt, stŭdĭō cūrsūquĕ lŏquēndī
dētĕgĭt īngĕnĭō ‖ vūlnĕră fāctă tŭō.40
Heū! | ŭbĭ pāctă fĭdēs? ŭbĭ cōnūbiālĭă iūră
fāxquĕ sŭb ārsūrōs ‖ dīgnĭŏr īrĕ rŏgōs?
Nōn ĕgŏ sūm fūrtō tĭbĭ cōgnĭtă; prōnŭbă Iūnō
ādfŭĭt ēt sērtīs ‖ tēmpŏră vīnctŭs Hўmēn
āt mĭhĭ nēc Iūnō, nĕc Hўmēn, sēd trīstĭs Ĕrīnŷs45
praētŭlĭt īnfaūstās ‖ sānguĭnŏlēntă făcēs.
Quīd mĭhĭ cūm Mĭnўīs, quīd cūm Trītōnĭdĕ pīnū?
Quīd tĭbĭ cūm pătrĭā, ‖ nāvĭtă Tīphў, mĕā?
Non erat hic aries uillo spectabilis aureo,
nēc sĕnĭs Aēētaē ‖ rēgĭă Lēmnŏs ĕrāt.50
Cērtă fŭī prīmō (sēd mē mălă fātă trăhēbānt)
hōspĭtă fēmĭnĕā ‖ pēllĕrĕ cāstră mănū,
Lēmnĭădēsquĕ vĭrōs, nĭmĭūm quŏquĕ, vīncĕrĕ nōrūnt;
mīlĭtĕ tām fōrtī ‖ vīttă tŭēndă fŭīt.
Ūrbĕ vĭrum ūt vīdī, tēctōque ănĭmōquĕ rĕcēpī.55
Hīc tĭbĭ bīsque aēstās ‖ bīsquĕ cŭcūrrĭt hĭēmps.
Tērtĭă mēssĭs ĕrāt, cūm tū dărĕ vēlă cŏāctūs
īmplēstī lăcrĭmīs ‖ tālĭă vērbă tŭīs:
"ābstrăhŏr, Hŷpsĭpўlē, sēd (dēnt mŏdŏ fātă rĕcūrsūs!)
vīr tŭŭs hīnc ăbĕō, ‖ vīr tĭbĭ sēmpĕr ĕrō;60
quōd tămĕn ē nōbīs grăvĭdā cēlātŭr ĭn ālvō,
vīvăt, ĕt ēiūsdēm ‖ sīmŭs ŭtērquĕ părēns!"
Hāctĕnŭs ēt lăcrĭmīs īn fālsă cădēntĭbŭs ōră
cētĕră tē mĕmĭnī ‖ nōn pŏtŭīssĕ lŏquī.
Ūltĭmŭs ē sŏcĭīs sācrām cōnscēndĭs ĭn Ārgō.65
Īllă vŏlāt; vēntūs ‖ cōncăvă vēlă tĕnēt;
caērŭlă prōpūlsaē sūbdūcĭtŭr ūndă cărīnaē;
tērră tĭbī, nōbīs ‖ āspĭcĭūntŭr ăquaē.
Īn lătŭs ōmnĕ pătēns tūrrīs cīrcūmspĭcĭt ūndās;
hūc fĕrŏr ēt lăcrĭmīs ‖ ōsquĕ sĭnūsquĕ mădēnt.70
Pēr lăcrĭmās spēctō, cŭpĭdaēquĕ făvēntĭă mēntī
lōngĭŭs ādsuētō ‖ lūmĭnă nōstră vĭdēnt.
Āddĕ prĕcēs cāstās īmmīxtăquĕ vōtă tĭmōrī,
nūnc quŏquĕ tē sālvō ‖ pērsŏlŭēndă mĭhī.
Vōta ĕgŏ pērsōlvām? vōtīs Mēdēă frŭētūr!75
Cōr dŏlĕt ātque īrā ‖ mīxtŭs ăbūndăt ămōr.
Dōnă fĕrām tēmplīs, vīvūm quŏd Ĭāsŏnă pērdō?
Hōstĭă prō dāmnīs ‖ cōncĭdăt īctă mĕīs?
Nōn ĕquĭdēm sēcūră fŭī sēmpērquĕ vĕrēbār
nē pătĕr Ārgŏlĭcā ‖ sūmĕrĕt ūrbĕ nŭrūm.80
Ārgŏlĭdās tĭmŭī; nŏcŭīt mĭhĭ bārbără paēlēx.
Nōn ēxspēctātā ‖ vūlnŭs ăb hōstĕ tŭlī.
Nēc făcĭē mĕrĭtīsquĕ plăcēt, sēd cārmĭnă nōvīt
dīrăquĕ cāntātā ‖ pābŭlă fālcĕ mĕtīt.
Īllă rĕlūctāntēm cūrsū dēdūcĕrĕ Lūnām85
nītĭtŭr ēt tĕnĕbrīs ‖ ābdĕrĕ Sōlĭs ĕquōs;
īllă rĕfrēnăt ăquās ōblīquăquĕ flūmĭnă sīstīt;
īllă lŏcō sīlvās ‖ vīvăquĕ sāxă mŏvēt;
pēr tŭmŭlōs ērrāt pāssīs dīscīnctă căpīllīs
cērtăquĕ dē tĕpĭdīs ‖ cōllĭgĭt ōssă rŏgīs.90
Dēvŏvĕt ābsēntīs sĭmŭlācrăquĕ cērĕă fīgīt,
ēt mĭsĕrūm tĕnŭīs ‖ īn iĕcŭr ūrgĕt ăcūs,
ēt quaē nēscĭĕrīm mĕlĭūs. Mălĕ quaērĭtŭr hērbīs
mōrĭbŭs ēt fōrmā ‖ cōncĭlĭāndŭs ămōr.
Hānc pŏtĕs āmplēctī thălămōquĕ rĕlīctŭs ĭn ūnō95
īmpăvĭdūs sōmnō ‖ nōctĕ sĭlēntĕ frŭī?
Scīlĭcĕt ūt taūrōs, ĭtă tē iŭgă fērrĕ cŏēgīt,
quāquĕ fĕrōs ānguīs, ‖ tē quŏquĕ mūlcĕt ŏpē.
Āddĕ, quŏd ādscrībī fāctīs prŏcĕrūmquĕ tŭīsquĕ
sē făcĭt ēt tĭtŭlō ‖ cōniŭgĭs ūxŏr ŏbēst.100
Ātque ălĭquīs Pĕlĭaē dē pārtĭbŭs āctă vĕnēnīs
īmpŭtăt ēt pŏpŭlūm, ‖ quī sĭbĭ crēdăt, hăbēt:
"nōn haēc Aēsŏnĭdēs, sēd Phāsĭăs Aēētīnē
aūrĕă Phrīxēaē ‖ tērgă rĕvēllĭt ŏvīs."
Nōn prŏbăt Ālcĭmĕdē mātēr tŭă (cōnsŭlĕ mātrēm).105
Nōn pătĕr, ā gĕlĭdō ‖ cuī vĕnĭt āxĕ nŭrūs;
īllă sĭbī Tănăī Scўthĭaēquĕ pălūdĭbŭs ūdaē
quaērăt ĕt ā pătrĭā ‖ Phāsĭdĭs ūsquĕ vĭrūm!
Mōbĭlĭs Aēsŏnĭdē vērnāque īncērtĭŏr aūrā,
cūr tŭă pōllĭcĭtī ‖ pōndĕrĕ vērbă cărēnt?110
Vīr mĕŭs hīnc ĭĕrās, vīr nōn mĕŭs īndĕ rĕdīstī;
sīm rĕdŭcīs cōniūnx, ‖ sīcŭt ĕūntĭs ĕrām!
Sī tē nōbĭlĭtās gĕnĕrōsăquĕ nōmĭnă tāngūnt,
ēn, ĕgŏ Mīnōō ‖ nātă Thŏāntĕ fĕrōr.
Bācchŭs ăvūs; Bācchī cōniūnx rĕdĭmītă cŏrōnā115
praērădĭāt stēllīs ‖ sīgnă mĭnōră sŭīs.
Dōs tĭbĭ Lēmnŏs ĕrīt, tērra īngĕnĭōsă cŏlēntī;
mē quŏquĕ dōtālēs ‖ īntĕr hăbērĕ pŏtēs.
Nūnc ĕtĭām pĕpĕrī; grātāre āmbōbŭs, Ĭāsōn.
Dūlcĕ mĭhī grăvĭdaē ‖ fēcĕrăt aūctŏr ŏnūs.120
Fēlīx īn nŭmĕrō quŏquĕ sūm prōlēmquĕ gĕmēllām,
pīgnŏră Lūcīnā ‖ bīnă făvēntĕ dĕdī.
Sī quaērīs cuī sīnt sĭmĭlēs, cōgnōscĕrĭs īllīs;
fāllĕrĕ nōn nōrūnt; ‖ cētĕră pātrĭs hăbēnt,
lēgātōs quōs paēnĕ dĕdī prō mātrĕ fĕrēndōs;125
sēd tĕnŭīt coēptās ‖ saēvă nŏvērcă vĭās.
Mēdēām tĭmŭī; plūs ēst Mēdēă nŏvērcā;
Mēdēaē făcĭūnt ‖ ād scĕlŭs ōmnĕ mănūs.
Spārgĕrĕ quaē frātrīs pŏtŭīt lăcĕrātă pĕr āgrōs
cōrpŏră, pīgnŏrĭbūs ‖ pārcĕrĕt īllă mĕīs?130
Hānc, hānc, ō dēmēns Cōlchīsque āblātĕ vĕnēnīs,
dīcĕrĭs Hŷpsĭpўlēs ‖ praēpŏsŭīssĕ tŏrō!
Tūrpĭtĕr īllă vĭrūm cōgnōvĭt ădūltĕră vīrgŏ;
mē tĭbĭ tēquĕ mĭhī ‖ taēdă pŭdīcă dĕdīt.
Prōdĭdĭt īllă pătrēm; răpŭī dē caēdĕ Thŏāntă.135
Dēsĕrŭīt Cōlchōs; ‖ mē mĕă Lēmnŏs hăbēt.
Quīd rēfērt, scĕlĕrātă pĭām sī vīncĕt ĕt īpsō
crīmĭnĕ dōtāta ēst ‖ ēmĕrŭītquĕ vĭrūm?
Lēmnĭădūm făcĭnūs cūlpō, nōn mīrŏr, Ĭāsōn;
quāmlĭbĕt īnfīrmīs ‖ īpsĕ dăt ārmă dŏlōr.140
Dīc ăgĕ, sī vēntīs, ŭt ŏpōrtŭĭt, āctŭs ĭnīquīs
īntrāssēs pōrtūs ‖ tūquĕ cŏmēsquĕ mĕōs
ōbvĭăque ēxīssēm fētū cŏmĭtāntĕ gĕmēllō,
hīscĕrĕ nōnnĕ tĭbī ‖ tērră rŏgāndă fŭīt?
Quō vūltū nātōs, quō mē, scĕlĕrātĕ, vĭdērēs?145
Pērfĭdĭaē prĕtĭō ‖ quā nĕcĕ dīgnŭs ĕrās?
Īpsĕ quĭdēm pēr mē tūtūs sōspēsquĕ fŭīssēs,
nōn quĭă tū dīgnūs, ‖ sēd quĭă mītĭs ĕgō;
paēlĭcĭs īpsă mĕōs īmplēssēm sānguĭnĕ vūltūs,
quōsquĕ vĕnēfĭcĭīs ‖ ābstŭlĭt īllă sŭīs.150
Mēdēaē Mēdēă fŏrēm. quōdsī quĭd ăb āltō
iūstŭs ădēst vōtīs ‖ Iūppĭtĕr īllĕ mĕīs,
quōd gĕmĭt Hŷpsĭpўlē, lēctī quŏquĕ sūbnŭbă nōstrī
maērĕăt ēt lēgēs ‖ sēntĭăt īpsă sŭās,
ūtque ĕgŏ dēstĭtŭōr cōniūnx mātērquĕ dŭōrūm,155
ā tŏtĭdēm nātīs ‖ ōrbă sĭt āquĕ vĭrō;
nēc mălĕ pārtă dĭū tĕnĕāt pēiūsquĕ rĕlīnquāt;
ēxŭlĕt ēt tōtō ‖ quaērăt ĭn ōrbĕ fŭgām.
Quām frātrī gērmānă fŭīt mĭsĕrōquĕ părēntī
fīlĭă, tām nātīs, ‖ tām sĭt ăcērbă vĭrō;160
cūm mărĕ, cūm tērrās cōnsūmpsĕrĭt, āĕră tēmptēt:
ērrĕt ĭnōps, ēxspēs, ‖ caēdĕ crŭēntă sŭā.
Haēc ĕgŏ, cōniŭgĭō fraūdātă Thŏāntĭăs ōrō.
Vīvĭtĕ dēvōtō ‖ nūptăquĕ vīrquĕ tŏrō!
Litora Thessaliae reduci tetigisse carina
diceris auratae vellere dives ovis.
Gratulor incolumi, quantum sinis; hoc tamen ipsa
debueram scripto certior esse tuo.
5Nam ne pacta tibi praeter mea regna redires,
cum cuperes, ventos non habuisse potes.
Quamlibet adverso signetur epistula vento;
Hypsipyle missa digna salute fui.
Cur mihi fama prior de te quam littera venit
10isse sacros Martis sub iuga panda boves,
seminibus iactis segetes adolesse virorum
inque necem dextra non eguisse tua,
pervigilem spolium pecudis servasse draconem,
rapta tamen forti vellera fulva manu?
15Haec ego si possem timide credentibus "ista
ipse mihi scripsit" dicere, quanta forem!
Quid queror officium lenti cessasse mariti?
Obsequium, maneo si tua, grande tuli.
Barbara narratur venisse venefica tecum,
20in mihi promissi parte recepta tori.
Credula res amor est. utinam temeraria dicar
criminibus falsis insimulasse virum!
Nuper ab Haemoniis hospes mihi Thessalus oris
venerat et tactum vix bene limen erat:
25"Aesonides" dixi "quid agit meus?" Ille pudore
haesit in opposita lumina fixus humo.
Protinus exilvi tunicisque a pectore ruptis:
"vivit? an, exclamo, me quoque fata vocant?
"Vivit" ait timidus; timidum iurare coëgi;
30vix mihi teste deo credita vita tuast.
Utque animus rediit, tua facta requirere coepi:
narrat aeripedes Martis arasse boves,
vipereos dentes in humum pro semine iactos
et subito natos arma tulisse viros,
35terrigenas populos civili Marte peremptos
inplesse aetatis fata diurna suae.
devictus serpens. iterum, si vivat Iason,
quaerimus; alternant spesque timorque fidem.
Singula dum narrat, studio cursuque loquendi
40detegit ingenio vulnera facta tuo.
Heu! | ubi pacta fides? ubi conubialia iura
faxque sub arsuros dignior ire rogos?
Non ego sum furto tibi cognita; pronuba Iuno
adfuit et sertis tempora vinctus Hymen
45at mihi nec Iuno, nec Hymen, sed tristis Erinys
praetulit infaustas sanguinolenta faces.
Quid mihi cum Minyis, quid cum Tritonide pinu?
Quid tibi cum patria, navita Tiphy, mea?
Non erat hic aries villo spectabilis aureo,
50nec senis Aeetae regia Lemnos erat.
Certa fui primo (sed me mala fata trahebant)
hospita feminea pellere castra manu,
Lemniadesque viros, nimium quoque, vincere norunt;
milite tam forti vitta tuenda fuit.
55Urbe virum ut vidi, tectoque animoque recepi.
Hic tibi bisque aestas bisque cucurrit hiemps.
Tertia messis erat, cum tu dare vela coactus
implesti lacrimis talia verba tuis:
"abstrahor, Hypsipyle, sed (dent modo fata recursus!)
60vir tuus hinc abeo, vir tibi semper ero;
quod tamen e nobis gravida celatur in alvo,
vivat, et eiusdem simus uterque parens!"
Hactenus et lacrimis in falsa cadentibus ora
cetera te memini non potuisse loqui.
65Ultimus e sociis sacram conscendis in Argo.
Illa volat; ventus concava vela tenet;
caerula propulsae subducitur unda carinae;
terra tibi, nobis aspiciuntur aquae.
In latus omne patens turris circumspicit undas;
70huc feror et lacrimis osque sinusque madent.
Per lacrimas specto, cupidaeque faventia menti
longius adsueto lumina nostra vident.
Adde preces castas immixtaque vota timori,
nunc quoque te salvo persolvenda mihi.
75Vota ego persolvam? votis Medea fruetur!
Cor dolet atque ira mixtus abundat amor.
Dona feram templis, vivum quod Iasona perdo?
Hostia pro damnis concidat icta meis?
Non equidem secura fui semperque verebar
80ne pater Argolica sumeret urbe nurum.
Argolidas timui; nocuit mihi barbara paelex.
Non exspectata vulnus ab hoste tuli.
Nec facie meritisque placet, sed carmina novit
diraque cantata pabula falce metit.
85Illa reluctantem cursu deducere Lunam
nititur et tenebris abdere Solis equos;
illa refrenat aquas obliquaque flumina sistit;
illa loco silvas vivaque saxa movet;
per tumulos errat passis discincta capillis
90certaque de tepidis colligit ossa rogis.
Devovet absentis simulacraque cerea figit,
et miserum tenuis in iecur urget acus,
et quae nescierim melius. Male quaeritur herbis
moribus et forma conciliandus amor.
95Hanc potes amplecti thalamoque relictus in uno
impavidus somno nocte silente frui?
Scilicet ut tauros, ita te iuga ferre coëgit,
quaque feros anguis, te quoque mulcet ope.
Adde, quod adscribi factis procerumque tuisque
100se facit et titulo coniugis uxor obest.
Atque aliquis Peliae de partibus acta venenis
imputat et populum, qui sibi credat, habet:
"non haec Aesonides, sed Phasias Aeetine
aurea Phrixeae terga revellit ovis."
105Non probat Alcimede mater tua (consule matrem).
Non pater, a gelido cui venit axe nurus;
illa sibi Tanai Scythiaeque paludibus udae
quaerat et a patria Phasidis usque virum!
Mobilis Aesonide vernaque incertior aura,
110cur tua polliciti pondere verba carent?
Vir meus hinc ieras, vir non meus inde redisti;
sim reducis coniunx, sicut euntis eram!
Si te nobilitas generosaque nomina tangunt,
en, ego Minoo nata Thoante feror.
115Bacchus avus; Bacchi coniunx redimita corona
praeradiat stellis signa minora suis.
Dos tibi Lemnos erit, terra ingeniosa colenti;
me quoque dotales inter habere potes.
Nunc etiam peperi; gratare ambobus, Iason.
120Dulce mihi gravidae fecerat auctor onus.
Felix in numero quoque sum prolemque gemellam,
pignora Lucina bina favente dedi.
Si quaeris cui sint similes, cognosceris illis;
fallere non norunt; cetera patris habent,
125legatos quos paene dedi pro matre ferendos;
sed tenuit coeptas saeva noverca vias.
Medeam timui; plus est Medea noverca;
Medeae faciunt ad scelus omne manus.
Spargere quae fratris potuit lacerata per agros
130corpora, pignoribus parceret illa meis?
Hanc, hanc, o demens Colchisque ablate venenis,
diceris Hypsipyles praeposuisse toro!
Turpiter illa virum cognovit adultera virgo;
me tibi teque mihi taeda pudica dedit.
135Prodidit illa patrem; rapui de caede Thoanta.
Deservit Colchos; me mea Lemnos habet.
Quid refert, scelerata piam si vincet et ipso
crimine dotata est emeruitque virum?
Lemniadum facinus culpo, non miror, Iason;
140quamlibet infirmis ipse dat arma dolor.
Dic age, si ventis, ut oportuit, actus iniquis
intrasses portus tuque comesque meos
obviaque exissem fetu comitante gemello,
hiscere nonne tibi terra roganda fuit?
145Quo vultu natos, quo me, scelerate, videres?
Perfidiae pretio qua nece dignus eras?
Ipse quidem per me tutus sospesque fuisses,
non quia tu dignus, sed quia mitis ego;
paelicis ipsa meos implessem sanguine vultus,
150quosque veneficiis abstulit illa suis.
Medeae Medea forem. quodsi quid ab alto
iustus adest votis Iuppiter ille meis,
quod gemit Hypsipyle, lecti quoque subnuba nostri
maereat et leges sentiat ipsa suas,
155utque ego destituor coniunx materque duorum,
a totidem natis orba sit aque viro;
nec male parta diu teneat peiusque relinquat;
exulet et toto quaerat in orbe fugam.
Quam fratri germana fuit miseroque parenti
160filia, tam natis, tam sit acerba viro;
cum mare, cum terras consumpserit, aëra temptet:
erret inops, exspes, caede cruenta sua.
Haec ego, coniugio fraudata Thoantias oro.
Vivite devoto nuptaque virque toro!