Q. HORATII FLACCI - SERMONES - LIBER II - SATURA VI

I II III IV V VI VII VIII

0

Hoc erat in votis: modus agri non ita magnus,

hortus ubi et tecto vicinus iugis aquae fons

et paullum silvae super his foret. Auctius atque

di melius fecere. Bene est. Nil amplius oro,

5Maia nate, nisi ut propria haec mihi munera faxis.

Si neque maiorem feci ratione mala rem

nec sum facturus vitio culpave minorem,

si veneror stultus nihil horum: "O si angulus ille

proximus accedat, qui nunc denormat agellum!

10O si urnam argenti fors quae mihi monstret, ut illi

thesauro invento qui mercennarius agrum

illum ipsum mercatus aravit, dives amico

Hercule!"; si, quod adest, gratum iuvat, hac prece te oro:

pingue pecus domino facias et cetera praeter

15ingenium, utque soles, custos mihi maximus adsis.

Ergo ubi me in montes et in arcem ex urbe removi,

quid prius illustrem satiris musaque pedestri?

Nec mala me ambitio perdit nec plumbeus Auster

autumnusque gravis, Libitinae quaestus acerbae.

20Matutine pater, seu Iane libentius audis,

unde homines operum primos vitaeque labores

instituunt (sic dis placitum), tu carminis esto

principium. Romae sponsorem me rapis: "Eia,

ne prior officio quisquam respondeat, urge."

25Sive Aquilo radit terras seu bruma nivalem

interiore diem gyro trahit, ire necesse est.

Postmodo, quid mi obsit clare certumque locuto,

luctandum in turba et facienda iniuria tardis.

"Quid vis, insane, et quas res agis?" improbus urget

30iratis precibus; "Tu pulses omne quod obstat,

ad Maecenatem memori si mente recurras."

Hoc iuvat et melli est, non mentiar. At simul atras

ventum est Esquilias, aliena negotia centum

per caput et circa saliunt latus: "Ante secundam

35Roscius orabat sibi adesses ad Puteal cras";

"De re communi scribae magna atque nova te

orabant hodie meminisses, Quinte, reverti".

"Imprimat his cura Maecenas signa tabellis":

dixeris: "Experiar", "Si vis potes", addit et instat.

40Septimus octavo propior iam fugerit annus,

ex quo Maecenas me coepit habere suorum

in numero, dumtaxat ad hoc, quem tollere raeda

vellet iter faciens et cui concredere nugas

hoc genus: "Hora quota est?", "Thraex est Gallina Syro par?"

45"Matutina parum cautos iam frigora mordent",

et quae rimosa bene deponuntur in aure.

Per totum hoc tempus subiectior in diem et horam

invidiae noster. Ludos spectaverat una,

luserat in campo: "Fortunae filius!" omnes.

50Frigidus a rostris manat per compita rumor:

quicumque obvius est, me consulit: "O bone (nam te

scire, deos quoniam propius contingis, oportet)

num quid de Dacis audisti? - Nil equidem. - Ut tu

semper eris derisor! - At omnes di exagitent me,

55si quicquam. - Quid? Militibus promissa Triquetra

praedia Caesar an est Itala tellure daturus?"

Iurantem me scire nihil mirantur, ut unum

scilicet egregii mortalem altique silenti.

Perditur haec inter misero lux non sine votis:

60o rus, quando ego te adspiciam? Quandoque licebit

nunc veterum libris, nunc somno et inertibus horis

ducere sollicitae iucunda oblivia vitae?

O quando faba Pythagorae cognata simulque

uncta satis pingui ponentur oluscula lardo?

65O noctes caeneque deum, quibus ipse meique

ante Larem proprium vescor vernasque procaces

pasco libatis dapibus! Prout cuique libido est,

siccat inaequales calices conviva solutus

legibus insanis, seu quis capit acria fortis

70pocula, seu modicis uvescit laetius. Ergo

sermo oritur, non de villis domibusve alienis,

nec male necne Lepos saltet: sed quod magis ad nos

pertinet et nescire malum est, agitamus utrumne

divitiis homines, an sint virtute beati

75quidve ad amicitias, usus rectumne, trahat nos,

et quae sit natura boni summumque quid eius.

Cervius haec inter vicinus garrit aniles

ex re fabellas. Si quis nam laudat Arelli

sollicitas ignarus opes, sic incipit: - Olim

80rusticus urbanum murem mus paupere fertur

accepisse cavo, veterem vetus hospes amicum;

asper et attentus quaesitis, ut tamen artum

solveret hospitiis animum. Quid multa? Neque ille

sepositi ciceris nec longae invidit avenae,

85aridum et ore ferens acinum semesaque lardi

frusta dedit, cupiens varia fastidia cena

vincere tangentis male singula dente superbo;

cum pater ipse domus palea porrectus in horna

esset ador loliumque, dapis meliora relinquens.

90Tandem urbanus ad hunc: "Quid te iuvat, inquit, amice,

praerupti nemoris patientem vivere dorso?

Vis tu homines urbemque feris praeponere silvis?

Carpe viam, mihi crede, comes, terrestria quando

mortales animas vivunt sortita, neque ulla est

95aut magno aut parvo leti fuga: quo, bone, circa,

dum licet, in rebus iucundis vive beatus:

vive memor quam sis aevi brevis." Haec ubi dicta

agrestem pepulere, domo levis exsilit; inde

ambo propositum peragunt iter, urbis aventes

100moenia nocturni subrepere. Iamque tenebat

nox medium caeli spatium, cum ponit uterque

in locuplete domo vestigia, rubro ubi cocco

tincta super lectos canderet vestis eburnos,

multaque de magna superessent fercula caena,

105quae procul exstructis inerant hesterna canistris.

Ergo ubi purpurea porrectum in veste locavit

agrestem, veluti succinctus cursitat hospes

continuatque dapes, nec non verniliter ipsis

fungitur officiis, praelambens omne quod adfert.

110Ille cubans gaudet mutata sorte bonisque

rebus agit laetum convivam, cum subito ingens

valvarum strepitus lectis excussit utrumque.

Currere per totum pavidi conclave, magisque

exanimes trepidare, simul domus alta Molossis

115personuit canibus. Tum rusticus: "Haud mihi vita

est opus hac", ait, et "Valeas! Me silva cavusque

tutus ab insidiis tenui solabitur ervo".

Hōc ĕrăt īn vōtīs: mŏdŭs āgrī nōn ĭtă māgnūs,

hōrtŭs ŭbi ēt tēctō vīcīnūs iūgĭs ăquaē fōns

ēt paūllūm sīlvaē sŭpĕr hīs fŏrĕt. Aūctĭŭs ātquĕ

dī mĕlĭūs fēcērĕ. Bĕne ēst. Nīl āmplĭŭs ōrō,

Māĭă nātĕ, nĭsi ūt prŏprĭa haēc mĭhĭ mūnĕră fāxīs.5

Sī nĕquĕ māiōrēm fēcī rătĭōnĕ mălā rēm

nēc sūm fāctūrūs vĭtĭō cūlpāvĕ mĭnōrēm,

sī vĕnĕrōr stūltūs nĭhĭl hōrum: "Ō si āngŭlŭs īllĕ

prōxĭmŭs āccēdāt, quī nūnc dēnōrmăt ăgēllūm!

Ō si ūrnam ārgēntī fōrs quaē mĭhĭ mōnstrĕt, ŭt īllī10

thēsaūro īnvēntō quī mērcēnnārĭŭs āgrūm

īllum īpsūm mērcātŭs ărāvīt, dīvĕs ămīcō

Hērcŭlĕ!"; sī, quŏd ădēst, grātūm iŭvăt, hāc prĕcĕ te ōrō:

pīnguĕ pĕcūs dŏmĭnō făcĭās ēt cētĕră praētēr

īngĕnĭum, ūtquĕ sŏlēs, cūstōs mĭhĭ māxĭmŭs ādsīs.15

Ērgo ŭbĭ me īn mōntēs ĕt ĭn ārcem ēx ūrbĕ rĕmōvī,

quīd prĭŭs īllūstrēm sătĭrīs mūsāquĕ pĕdēstrī?

Nēc mălă me āmbĭtĭō pērdīt nēc plūmbĕŭs Aūstēr

aūtūmnūsquĕ grăvīs, Lĭbĭtīnaē quaēstŭs ăcērbaē.

Mātūtīnĕ pătēr, seū Iānĕ lĭbēntĭŭs aūdīs,20

ūnde hŏmĭnēs ŏpĕrūm prīmōs vītaēquĕ lăbōrēs

īnstĭtŭūnt (sīc dīs plăcĭtūm), tū cārmĭnĭs ēstō

prīncĭpĭūm. Rōmaē spōnsōrēm mē răpĭs: "Ēiā,

nē prĭŏr ōffĭcĭō quīsquām rēspōndĕăt, ūrgē."

Sīve Ăquĭlō rādīt tērrās seū brūmă nĭvālēm25

īntĕrĭōrĕ dĭēm gŷrō trăhĭt, īrĕ nĕcēsse ēst.

Pōstmŏdŏ, quīd mi ōbsīt clārē cērtūmquĕ lŏcūtō,

lūctāndum īn tūrba ēt făcĭēnda īniūrĭă tārdīs.

"Quīd vīs, īnsāne, ēt quās rēs ăgĭs?" īmprŏbŭs ūrgēt

īrātīs prĕcĭbūs; "Tū pūlsēs ōmnĕ quŏd ōbstāt,30

ād Maēcēnātēm mĕmŏrī sī mēntĕ rĕcūrrās."

Hōc iŭvăt ēt mēlli ēst, nōn mēntĭăr. Āt sĭmŭl ātrās

vēntum ēst Ēsquĭlĭās, ălĭēnă nĕgōtĭă cēntūm

pēr căpŭt ēt cīrcā sălĭūnt lătŭs: "Āntĕ sĕcūndām

Rōscĭŭs ōrābāt sĭbi ădēssēs ād Pŭtĕāl crās";35

"Dē rē cōmmūnī scrībaē māgna ātquĕ nŏvā tē

ōrābānt hŏdĭē mĕmĭnīssēs, Quīntĕ, rĕvērtī".

"Īmprĭmăt hīs cūrā Maēcēnās sīgnă tăbēllīs":

dīxĕrĭs: "Ēxpĕrĭār", "Sī vīs pŏtĕs", āddĭt ĕt īnstāt.

Sēptĭmŭs ōctāvō prŏpĭōr iām fūgĕrĭt ānnūs,40

ēx quō Maēcēnās mē coēpĭt hăbērĕ sŭōrūm

īn nŭmĕrō, dūmtāxăt ăd hōc, quēm tōllĕrĕ raēdā

vēllĕt ĭtēr făcĭēns ēt cuī cōncrēdĕrĕ nūgās

hōc gĕnŭs: "Hōră quŏta ēst?", "Thraēx ēst Gāllīnă Sўrō pār?"

"Mātūtīnă părūm caūtōs iām frīgŏră mōrdēnt",45

ēt quaē rīmōsā bĕnĕ dēpōnūntŭr ĭn aūrĕ.

Pēr tōtum hōc tēmpūs sūbiēctĭŏr īn dĭem ĕt hōrām

īnvĭdĭaē nōstēr. Lūdōs spēctāvĕrăt ūnā,

lūsĕrăt īn cāmpō: "Fōrtūnaē fīlĭŭs!" ōmnēs.

Frīgĭdŭs ā rōstrīs mānāt pēr cōmpĭtă rūmōr:50

quīcūmque ōbvĭŭs ēst, mē cōnsŭlĭt: "Ō bŏnĕ (nām tē

scīrĕ, dĕōs quŏnĭām prŏpĭūs cōntīngĭs, ŏpōrtēt)

nūm quīd dē Dācīs aūdīstī? - Nīl ĕquĭdem. - Ūt tū

sēmpĕr ĕrīs dērīsŏr! - Ăt ōmnēs di ēxăgĭtēnt mē,

sī quīcquām. - Quīd? Mīlĭtĭbūs prōmīssă Trĭquētră55

praēdĭă Caēsăr ăn ēst Ĭtălā tēllūrĕ dătūrūs?"

Iūrāntēm mē scīrĕ nĭhīl mīrāntŭr, ŭt ūnūm

scīlĭcĕt ēgrĕgĭī mōrtālem āltīquĕ sĭlēntī.

Pērdĭtŭr haēc īntēr mĭsĕrō lūx nōn sĭnĕ vōtīs:

ō rūs, quāndo ĕgŏ te ādspĭcĭām? Quāndōquĕ lĭcēbīt60

nūnc vĕtĕrūm lībrīs, nūnc sōmno ĕt ĭnērtĭbŭs hōrīs

dūcĕrĕ sōllĭcĭtaē iūcūnda ōblīvĭă vītaē?

Ō quāndō făbă Pŷthăgŏraē cōgnātă sĭmūlquĕ

ūnctă sătīs pīnguī pōnēntŭr ŏlūscŭlă lārdō?

Ō nōctēs caēnēquĕ dĕūm, quĭbŭs īpsĕ mĕīquĕ65

āntĕ Lărēm prŏprĭūm vēscōr vērnāsquĕ prŏcācēs

pāscō lībātīs dăpĭbūs! Proūt cuīquĕ lĭbīdo ēst,

sīccăt ĭnaēquālēs călĭcēs cōnvīvă sŏlūtūs

lēgĭbŭs īnsānīs, seū quīs căpĭt ācrĭă fōrtīs

pōcŭlă, seū mŏdĭcīs ūvēscīt laētĭŭs. Ērgō70

sērmo ŏrĭtūr, nōn dē vīllīs dŏmĭbūsve ălĭēnīs,

nēc mălĕ nēcnĕ Lĕpōs sāltēt: sēd quōd măgĭs ād nōs

pērtĭnĕt ēt nēscīrĕ mălum ēst, ăgĭtāmŭs ŭtrūmnĕ

dīvĭtĭīs hŏmĭnēs, ān sīnt vīrtūtĕ bĕātī

quīdve ăd ămīcĭtĭās, ūsūs rēctūmnĕ, trăhāt nōs,75

ēt quaē sīt nātūră bŏnī sūmmūmquĕ quĭd ēiūs.

Cērvĭŭs haēc īntēr vīcīnūs gārrĭt ănīlēs

ēx rē fābēllās. Sī quīs nām laūdăt Ărēllī

sōllĭcĭtās īgnārŭs ŏpēs, sīc īncĭpĭt: - Ōlīm

rūstĭcŭs ūrbānūm mūrēm mūs paūpĕrĕ fērtūr80

āccēpīssĕ căvō, vĕtĕrēm vĕtŭs hōspĕs ămīcūm;

āspĕr ĕt āttēntūs quaēsītīs, ūt tămĕn ārtūm

sōlvĕrĕt hōspĭtĭīs ănĭmūm. Quīd mūltă? Nĕque īllĕ

sēpŏsĭtī cĭcĕrīs nēc lōngae īnvīdĭt ăvēnaē,

ārĭdum ĕt ōrĕ fĕrēns ăcĭnūm sēmēsăquĕ lārdī85

frūstă dĕdīt, cŭpĭēns vărĭā fāstīdĭă cēnā

vīncĕrĕ tāngēntīs mălĕ sīngŭlă dēntĕ sŭpērbō;

cūm pătĕr īpsĕ dŏmūs pălĕā pōrrēctŭs ĭn hōrnā

ēssĕt ădōr lŏlĭūmquĕ, dăpīs mĕlĭōră rĕlīnquēns.

Tāndem ūrbānŭs ăd hūnc: "Quīd tē iŭvăt, īnquĭt, ămīcĕ,90

praērūptī nĕmŏrīs pătĭēntēm vīvĕrĕ dōrsō?

Vīs tu hŏmĭnēs ūrbēmquĕ fĕrīs praēpōnĕrĕ sīlvīs?

Cārpĕ vĭām, mĭhĭ crēdĕ, cŏmēs, tērrēstrĭă quāndō

mōrtālēs ănĭmās vīvūnt sōrtītă, nĕque ūlla ēst

aūt māgno aūt pārvō lētī fŭgă: quō, bŏnĕ, cīrcā,95

dūm lĭcĕt, īn rēbūs iūcūndīs vīvĕ bĕātūs:

vīvĕ mĕmōr quām sīs aēvī brĕvĭs." Haēc ŭbĭ dīctă

āgrēstēm pĕpŭlērĕ, dŏmō lĕvĭs ēxsĭlĭt; īndĕ

āmbō prōpŏsĭtūm pĕrăgūnt ĭtĕr, ūrbĭs ăvēntēs

moēnĭă nōctūrnī sūbrēpĕrĕ. Iāmquĕ tĕnēbāt100

nōx mĕdĭūm caēlī spătĭūm, cūm pōnĭt ŭtērquĕ

īn lŏcŭplētĕ dŏmō vēstīgĭă, rūbro ŭbĭ cōccō

tīnctă sŭpēr lēctōs cāndērēt vēstĭs ĕbūrnōs,

mūltăquĕ dē māgnā sŭpĕrēssēnt fērcŭlă caēnā,

quaē prŏcŭl ēxstrūctīs ĭnĕrānt hēstērnă cănīstrīs.105

Ērgo ŭbĭ pūrpŭrĕā pōrrēctum īn vēstĕ lŏcāvīt

āgrēstēm, vĕlŭtī sūccīnctūs cūrsĭtăt hōspēs

cōntĭnŭātquĕ dăpēs, nēc nōn vērnīlĭtĕr īpsīs

fūngĭtŭr ōffĭcĭīs, praēlāmbēns ōmnĕ quŏd ādfērt.

Īllĕ cŭbāns gaūdēt mūtātā sōrtĕ bŏnīsquĕ110

rēbŭs ăgīt laētūm cōnvīvām, cūm sŭbĭto īngēns

vālvārūm strĕpĭtūs lēctīs ēxcūssĭt ŭtrūmquĕ.

Cūrrĕrĕ pēr tōtūm păvĭdī cōnclāvĕ, măgīsquĕ

ēxănĭmēs trĕpĭdārĕ, sĭmūl dŏmŭs āltă Mŏlōssīs

pērsōnvīt cănĭbūs. Tūm rūstĭcŭs: "Haūd mĭhĭ vītā115

ēst ŏpŭs hāc", ăĭt, ēt "Vălĕās! Mē sīlvă căvūsquĕ

tūtŭs ăb īnsĭdĭīs tĕnŭī sōlābĭtŭr ērvō".