0

Paūlŭs, ŭt ādvērsām vĭdĕt īncrēbrēscĕrĕ pūgnām,

ceū fĕră, quaē tēlīs cīrcūmcīngēntĭbŭs ūltrō

āssĭlĭt īn fērrum ēt pēr vūlnĕră cōllĭgĭt hōstēm,

īn mĕdĭōs fērt ārmă glŏbōs sēsēquĕ pĕrīclīs

īngĕrĭt ātque ōmnī lētūm mōlītŭr ăb ēnsĕ.5

īncrĕpăt hōrrēndūm: "pērstāte ēt fōrtĭtĕr, ōrō,

pēctŏrĭbūs fērrum āccĭpĭte āc sĭnĕ vūlnĕrĕ tērgă

ād mānēs dēfērtĕ, vĭrī. nĭsĭ glōrĭă mōrtīs

nīl sŭpĕrēst. īdēm sēdēs ădĕūntĭbŭs īmās

hīc vōbīs dūx Paūlŭs ĕrīt." vēlōcĭŭs īndĕ10

Haēmŏnĭō Bŏrĕā pēnnātāque ōcĭŏr ībāt

quaē rĕdĭt īn pūgnās fŭgĭēntĭs hărūndĭnĕ Pārthī,

ātque ŭbĭ cērtāmēn prīmī cĭĕt īmmĕmŏr aēvī

plēnūs Grādīvō mēntēm Cătŏ, fērtŭr ĭn hōstēs

āc iŭvĕnēm, quēm Vāscŏ lĕvīs, quēm spīcŭlă dēnsūs15

Cāntăbĕr ūrgēbāt, lētālĭbŭs ērĭpĭt ārmīs.

ābscēssērĕ rĕtrō păvĭdīque īn tērgă rĕlātōs

ābdūxērĕ grădūs, ūt, laētūs vāllĕ rĕmōtā

cūm căprĕām vēnātŏr ăgīt fēssāmquĕ prŏpīnquō

īnsĕquĭtūr cūrsu ēt spērāt iām tāngĕrĕ dēxtrā,20

sī fĕrŭs ādvērsō sŭbĭtūm sē prōtŭlĭt āntrō

ēt stĕtĭt ānte ŏcŭlōs frēndēns lĕŏ, dēsĕrĭt ūnā

ēt cŏlŏr ēt sānguīs ēt tēlă mĭnōră pĕrīclō,

nēc iām spērātaē cūra ēst īn pēctŏrĕ praēdaē.

nūnc īn rēstāntēs mūcrōnēm cōmmĭnŭs ūrgēt,25

nūnc trĕpĭdōs āc tērgă mălā fōrmīdĭnĕ vērsōs

āssĕquĭtūr tēlīs. fŭrĕre āc dĕcŏrārĕ lăbōrēs

ēt saēvīrĕ iŭvāt. cădĭt īngēns nōmĭnĭs ēxpērs

ūnī tūrbă vĭro, ātque āltēr sī dētŭr ĭn ārmīs

Paūlūs Dārdānīĭs, ămīttānt nōmĭnă Cānnaē.30

Tāndem īnclīnātō cōrnū sĭnĕ mōrĕ rŭēbāt

prīma ăcĭēs nōn pārcă fŭgaē. Lăbĭēnŭs ĕt Ōcrēs

stērnūntūr lēto ātque Ŏpĭtēr, quōs Sētĭă cōllĕ

vītĭfĕrō, cēlsīs Lăbĭēnūm Cīngŭlă sāxă

mīsērūnt mūrīs. iūnxīt fĕră tēmpŏră lētī35

Sīdŏnĭūs nōn cōnsĭmĭlī dīscrīmĭnĕ mīlēs;

nām Lăbĭēnŭs ŏbīt pĕnĕtrāntĕ pĕr īlĭă cōrnō,

frātrēs hīc ŭmĕrō cĕcĭdēre, hīc pōplĭtĕ caēsīs.

ōppĕtĭs ēt Tўrĭō sŭpĕr īnguĭnă fīxĕ vĕrūtō

Maēcēnās, cuī Maēŏnĭā vĕnĕrābĭlĕ tērrā40

ēt scēptrīs ōlīm cĕlĕbrātūm nōmĕn Ĕtrūscīs.

pēr mĕdĭōs ăgĭtūr prōiēctō lūcĭs ămōrĕ

Hānnĭbălēm lūstrāns Paūlūs. sōrs ūnă vĭdētūr

āspĕră, si ōccūmbāt dūctōrĕ sŭpērstĭtĕ Poēnō.

Quām mĕtŭēns mōlēm (nĕque ĕnīm cērtāmĭnĕ sūmptō45

tēmpēstās tānta ēt răbĭēs īmpūnĕ fŭīssēt)

īn făcĭēm păvĭdī Iūnō cōnvērsă Mĕtēllī

"quīd vānōs," īnquīt "Lătĭō spēs ūnĭcă cōnsūl,

īncāssūmquĕ mŏvēs fātō rĕnŭēntĕ fŭrōrēs?

sī sŭpĕrēst Paūlūs, rēstānt Aēnēĭă rēgnă;50

sīn sĕcŭs, Aūsŏnĭām tēcūm trăhĭs. īrĕ tŭmēntēm

tū cōntrā iŭvĕnem ēt căpŭt hōc ābscīdĕrĕ rēbūs

tūrbātīs, ō Paūlĕ, părās? nūnc Hānnĭbăl īpsī

(tām laētūs bēllo ēst) aūsīt cērtārĕ Tŏnāntī.

ēt iām cōnvērsīs (vīdī nām flēctĕre) hăbēnīs55

ēvāsīt Vārro āc sēse ād mĕlĭōră rĕsērvāt.

sīt spătĭūm fātīs, ēt dūm dătŭr, ērĭpĕ lētō

hānc nōstrīs māiōrem ănĭmām; mōx bēllă căpēssēs."

Ād quaē sūspīrāns dūctōr: "mōrtēmnĕ sŭb ārmīs

cūr pōscām, caūsa īstă părum ēst, quōd tālĭă nōstraē60

pērtŭlĕrūnt aūrēs suādēntēm mōnstră Mĕtēllūm?

ī, dēmēns, ī, cārpĕ fŭgām. nōn hōstĭcă tēlă

ēxcĭpĭās tērgō, sŭpĕrōs prĕcŏr. īntĕgĕr, ōrō,

īntāctūsque ăbĕās ātque īntrēs moēnĭă Rōmaē

cūm Vārrōnĕ sĭmūl. tālīn", păvĭdīssĭmĕ, dīgnūm65

mē vītā pūlchrāque īndīgnūm mōrtĕ pŭtāstī?

quīppĕ sĭnīt Poēnūs, quī nūnc cōntrārĭă bēllă

īpsī fērrĕ Iŏvī vălĕāt. prō dēgĕnĕr āltaē

vīrtūtīs pātrūm! quāndō cērtāmĕn ĭnīrĕ

cuīvĕ vĭrō māllēm mēmēt cōmpōnĕrĕ, quām quī70

ēt vīctūs dăbĭt ēt vīctōr pēr saēcŭlă nōmēn?"

Tālĭbŭs īncrĕpĭtāt mĕdĭōsque aūfērtŭr ĭn hōstēs

āc rētrō cūrsūm tēndēntem ād crēbră sŭōrūm

āgmĭna ĕt īn dēnsīs fūrāntēm mēmbră mănīplīs

pēr cōnfērtă vĭrum ēt stīpāta ūmbōnĭbŭs ārmă75

cōnsĕquĭtūr mĕlĭōr plānta ātque ōbtrūncăt Ăchērrām,

ūt cănĭs ōccūltōs ăgĭtāt cūm Bēlgĭcŭs āprōs

ērrōrēsquĕ fĕraē sōllērs pēr dēvĭă mērsā

nārĕ lĕgīt tăcĭtōquĕ prĕmēns vēstīgĭă rōstrō

lūstrăt ĭnāccēssōs vēnāntum īndāgĭnĕ sāltūs80

nēc sīstīt, nĭsĭ cōncēptūm sēctātŭs ŏdōrēm

dēprēndīt spīssīs ārcānă cŭbīlĭă dūmīs.

Āt cōniūnx Iŏvĭs, ūt Paūlūm dēpēllĕrĕ dīctīs

nēquīquām fŭĭt ēt cōnsūl nōn dēsĭnĭt īraē,

īn făcĭēm Maūrī rūrsūs mūtātă Gĕlēstaē85

āvŏcăt īgnārūm saēvo ā cērtāmĭnĕ Poēnūm:

"hūc tēla, hūc" īnquīt "dēxtram īmplōrāntĭbŭs āffēr,

ō dĕcŭs aētērnūm Cārthāgĭnĭs. hōrrĭdă iūxtā

stāgnāntēs cōnsūl mōlītūr proēlĭă rīpās,

ēt laūs haūd ălĭō māiōr dătŭr hōstĕ pĕrēmptō."90

haēc ăĭt ēt iŭvĕnēm dīvērsa ād proēlĭă rāptāt.

Flūmĭnĕō Lĭbўcām tūrbābăt ĭn āggĕrĕ pūbēm -

Crīstaē nōmĕn ĕrāt. bīs tērnī iūnctă fĕrēbānt

ārmă sĕnēm cīrcā nātī; paūpērquĕ pĕnātūm

(sēd dŏmŭs haūd ōbscūră Tŭdēr, nōtūsquĕ pĕr Ūmbrōs95

bēllātōr pŏpŭlōs) fāctīs ēt caēdĕ dŏcēbāt

nātōrum ārmĭgĕrām pūgnās trāctārĕ cŏhōrtēm.

ūnănĭma īndĕ phălānx crūdō dūcēntĕ măgīstrō

pōstquam hŏmĭnūm sătĭātă nĕce ēst, prōstrāvĕrăt īctū

īnnŭmĕrō cūm tūrrĕ fĕrām făcĭbūsquĕ sĕcūtīs100

ārdēntēm mōnstrī spēctābāt laētă rŭīnām,

cūm sŭbĭtūs gălĕaē fūlgōr cōnōquĕ cŏrūscaē

māiōre īntrĕmŭērĕ iŭbaē. nēc tārdă sĕnēctūs;

āgnōvīt nām lūcĕ vĭrūm: răpĭt āgmĭnĕ nātōs

saēvă părēns ūltro īn cērtāmĭna ĕt āddĕrĕ pāssīm105

tēlă iŭbēt nēc mānāntēs ēx ōrĕ fĕrōcī

aūt quaē flāgrārēnt gălĕa ēxhōrrēscĕrĕ flāmmās.

ārmĭgĕr haūd ălĭtēr māgnī Iŏvĭs, ānxĭă nīdō

cūm dīgnōs nūtrīt gēstānda ād fūlmĭnă fētūs,

ōbvērsām spēctāns ōra ād Phăĕthōntĭă prōlēm110

ēxplōrāt dŭbĭōs Phoēbēā lāmpădĕ nātōs.

iāmquĕ sŭīs dărĕt ūt pūgnaē dŏcŭmēntă †Vŏcāntīst

ēt mĕdĭās hāstā vēlōx praētērvŏlăt aūrās.

haēsīt mūltĭplĭcī nōn āltē cūspĭs ĭn aūrō

āc sĕnĭum īnvălĭdō dēpēndēns prōdĭdĭt īctū.115

cuī Poēnūs: "quīnam ād cāssōs fŭrŏr īmpŭlĭt īctūs

ēxsānguēm sĕnĭō dēxtrām? vīx prīmă mŏmōrdīt

tēgmĭnă Cāllăĭcī cōrnūs trĕmĕbūndă mĕtāllī.

ēn, rēddō tŭă tēlă tĭbī. mĕmŏrābĭlĭs īstă

ā nōbīs mĕlĭūs dīscēt bēllārĕ iŭvēntūs."120

sīc prŏprĭā mĭsĕrī trānsfīgīt pēctŏră cōrnō.

Āt cōntra, hōrrēndūm, bīs tērnā spīcŭlă dēxtrā

tōrtă vŏlānt, părĭbūsquĕ rŭūnt cōnātĭbŭs hāstaē,

haūd sĕcŭs āc Lĭbўcā fētām tēllūrĕ lĕaēnām

vēnātōr prĕmĭt ōbsēssō cūm Maūrŭs ĭn āntrō,125

īnvādūnt răbĭdī iām dūdum ĕt ĭnānĭă tēmptānt

nōndūm sāt fīrmō cătŭlī cērtāmĭnă dēntĕ.

cōnsūmīt clĭpĕō tēla ēt, cōllēctŭs ĭn ārmă

sūstĭnĕt ūrgēntēs crĕpĭtāntĭbŭs īctĭbŭs hāstās

Sīdŏnĭūs dūctōr, nēc iām pēr vūlnĕră crēdīt130

aūt pēr tōt caēdēs āctūm sătĭs, īrăque ănhēlāt,

nī lētō dēt cūnctă vĭrūm iūngātquĕ părēntī

cōrpŏra ĕt ēxcīdāt mĭsĕrōs cūm stīrpĕ pĕnātēs.

Tūnc Ăbărim āffātūr (nāmque ūna hīc ārmĭgĕr īrā

flāmmābāt Mārtem ātque ōmnēs cŏmĕs ībăt ĭn āctūs)135

"sūppĕdĭtā mĭhĭ tēlă. vădīs līvēntĭs Ăvērnī

dēmīttī glŏbŭs īllĕ cŭpīt, quī nōstră lăcēssāt

tēgmĭnă. iām stūltaē frūctūs pĭĕtātĭs hăbēbīt."

haēc fātūs iăcŭlō Lūcām, quī māxĭmŭs aēvī,

trānsădĭgīt. prēssā iŭvĕnīs cūm cūspĭdĕ lābēns140

ārmă sŭpēr frātrūm rĕsŭpīnō cōncĭdĭt ōrĕ.

mōrtĭfĕrum īndĕ mănū prŏpĕrāntēm vēllĕrĕ fērrūm

pīlō Vōlsōnēm (nāmque hōc dē strāgĕ iăcēntūm

fōrs dăbăt) āffīxā stērnīt pēr tēgmĭnă nārĕ.

tūm Vĕsŭlūm călĭdō lāpsāntem īn sānguĭnĕ frātrūm145

ēnsĕ mĕtīt răpĭdō plēnāmque (heū bārbără vīrtūs!)

ābscīsī gălĕām căpĭtīs ceū mīssĭlĕ tēlūm

cōnvērsīs īn tērgă iăcīt. Tĕlĕsīnŭs ăd ōssă

īllīsō sāxō, quā spīna īntērstrŭĭt ārtūs,

ōccūmbīt, frātrīsquĕ vĭdēt lābēntĭă mēmbră150

Quērcēntīs, quēm fūndă prŏcūl pĕr ĭnānĕ vŏlūtă

sōpĭĕrāt, dūm sūprēmām Tĕlĕsīnŭs ĭn aūrās

ēxhālāt lūcem ēt dŭbĭtāntĭă lūmĭnă cōndīt.

āt fēssūs maērōrĕ sĭmūl cūrsūquĕ mĕtūquĕ

ēt tămĕn haūd īraē văcŭūs nōn cērtă pĕr aēquōr155

īntērdum īnsīstēns Pĕrŭsīnūs mēmbră fĕrēbāt.

hūnc sŭdĕ, quām rāptām Lĭbўcī pēr tērgă iăcēntīs

ārmĭgĕr ōbtŭlĕrāt mōnstrī, sŭpĕr īnguĭnă fīxūm

ōbtrūncāt quērcūquĕ prĕmīt vĭŏlēntŭs ŏbūstā.

tēmptārāt prĕcĭbūs saēvūm lēnīrĕ fŭrōrēm,160

sēd Stўgĭūs prīmōs īmplēvīt fērvŏr hĭātūs,

ēt pūlmōnĕ tĕnūs dēmīsĭt ănhēlĭtŭs īgnēm.

tāndēm cūm tōtō cĕcĭdīt grĕgĕ, nōmĕn ĭn Ūmbrō

clārūm Crīstă dĭū pŏpŭlō, ceū fūlmĭnĕ cēlsă

aēscŭlŭs aūt prŏăvīs ăb ŏrīgĭnĕ cōgnĭtă quērcūs165

cūm fūmāt pērcūssă Iŏvī sācrōsquĕ pĕr aēvūm

aēthĕrĭō rāmōs pŏpŭlāntūr sūlphŭrĕ flāmmaē,

dōnēc vīctă dĕō lātē prōcūmbĭt ĕt ōmnēm

cōllābēns ŏpĕrīt spătĭōsō stīpĭtĕ prōlēm.

Ātque ĕă dūm iūxtā Tўrĭūs stāgna Aūfĭdă dūctōr170

mōlītūr, Paūlūs nŭmĕrōsā caēdĕ fŭtūrām

ūltūs iām mōrtēm ceū vīctōr bēllă gĕrēbāt

īntēr mīllĕ vĭrōs. iăcĕt īngēns Phōrcўs ăb āntrīs

Hērcŭlĕaē Cālpēs, caēlātūs Gōrgŏnĕ pārmām

ūndĕ gĕnūs †trīstīsquĕ dĕaē† mānābăt ŏrīgŏ.175

hūnc ōbiēctāntēm sēse ātque āntīquă tŭmēntēm

nōmĭnă sāxĭfĭcaē mōnstrōsa ē stīrpĕ Mĕdūsaē,

dūm laēvūm pĕtĭt īncūmbēns vĭŏlēntĭŭs īnguēn,

dētrăhĭt ēxcēlsī cōrrēptūm vērtĭcĕ cōnī

āfflīctūmquĕ prĕmēns, tērgō quā bāltĕŭs īmō180

sīnuātūr cōxāquĕ sĕdēt mūnīmĕn ŭtrāquĕ,

cōniēctō fŏdĭt ēnsĕ sŭpēr. vŏmĭt īllĕ călēntēm

sānguĭnĭs ēffūndēns pĕr hĭāntĭă vīscĕră rīvūm

ēt sŭbĭt Aētōlōs Ātlāntĭcŭs āccŏlă cāmpōs.

Hās īntēr strāgēs răpĭdō tērrōrĕ cŏōrtī185

īnvādūnt tērga ātque āvērsō tūrbĭnĕ mīscēnt

bēlla ĭnŏpīnă vĭrī, Tўrĭūs quōs fāllĕrĕ dōctōs

hānc īpsām pūgnaē rēctōr fōrmārăt ăd ārtēm,

sūccīnctīquĕ dŏlīs, fŭgĕrēnt ceū Pūnĭcă cāstră,

dēdĭdĕrānt dēxtrās. tūm tōtīs mēntĭbŭs āctām190

īn caēdēs ăcĭēm pōne ātque īn tērgă rŭēntēs

praēcĭpĭtānt. nōn hāstă vĭrō, nōn dēfĭcĭt ēnsīs:

ē strāge ēst fērrum ātque ēvūlsă cădāvĕrĕ tēlă.

Rāptūm Gālbă prŏcūl (nĕque ĕnīm vīrtūtĭs ămōrēm

ādvērsa ēxēmīssĕ vălēnt) ūt vīdĭt ăb hōstĕ195

aūfērrī sīgnūm, cōnīxūs cōrpŏrĕ tōtō

vīctōrem āssĕquĭtūr lētālīque ōccŭpăt īctū.

āc dūm cōmprēnsām caēsō dē cōrpŏrĕ praēdām

āvēllīt, tārdēquĕ mănūs mŏrĭbūndă rĕmīttīt,

trānsfīxūs glădĭō prŏpĕre āccūrrēntĭs Ămōrgī200

ōccĭdĭt, īmmŏrĭēns māgnīs nōn prōspĕrŭs aūsīs.

Haēc īntēr, vĕlŭtī nōndūm sătĭāssĕt Ĕnŷō

īrās saēvă trŭcēs, sūblātūm pūlvĕrĕ cāmpūm

Vūltūrnūs rŏtăt ēt cāndēntēs tōrquĕt hărēnās.

iāmquĕ rĕlūctāntēs strīdēns īmmānĕ prŏcēllă205

pēr lōngūm tŭlĭt ād cāmpī sūprēmă căvīsquĕ

āfflīctōs rīpīs tŭmĭdūm dēmērsĭt ĭn āmnēm.

hīc tĭbĭ fīnĭs ĕrāt, mētās hīc Aūfĭdŭs aēvī

sērvābāt tăcĭtō, nōn fēlīx Cūrĭŏ, lētō.

nāmquĕ fŭrēns ănĭmī dūm cōnstērnātă mŏrātūr210

āgmĭna ĕt ōppŏsĭtū mēmbrōrūm sīstĕrĕ cērtāt,

īn praēcēps māgnā prōpūlsūs mōlĕ rŭēntūm

tūrbātīs haūrītŭr ăquīs fūndōquĕ vŏlūtūs

Hādrĭăcā iăcŭīt sĭnĕ nōmĭnĕ mōrtĭs hărēnā.

Īngēns fērrĕ măla ēt Fōrtūnaē sūbdĕrĕ cōllūm215

nēscĭŭs ādvērsā frōnte īncūrrēbăt ĭn ārmă

vīncēntūm cōnsūl. pĕrĕūndī Mārtĭŭs ārdōr

ātque ănĭmōs iām sōlă dăbāt fīdūcĭă mōrtīs

cūm Vĭrĭātŭs ăgēns tēlīs, rēgnātŏr Hĭbēraē

māgnănĭmūs tērraē, iūxta ātque ānte ōră fŭrēntīs220

ōbtrūncāt Paūlī fēssūm cērtāmĭnĭs hōstēm.

heū dŏlŏr, heū lăcrĭmaē! Sērvīlĭŭs, ōptĭmă bēllī,

pōst Paūlūm bēllī pārs ōptĭmă, cōrrŭĭt īctū

bārbărĭcō māgnāmquĕ cădēns lēto āddĭdĭt ūnō

īnvĭdĭām Cānnīs. trīstēm nōn pērtŭlĭt īrām225

cōnsŭl ĕt, īnsānī quāmquām cōntrārĭă vēntī

ēxārmāt vīs ātque ōbtēndīt pūlvĕrĕ lūcēm,

squālēntēm rūmpēns īngēstaē tōrvŭs hărēnaē

īngrĕdĭtūr nīmbum āc rītū iām mōrĭs Hĭbērī

cārmĭnă pūlsātā fūndēntēm bārbără caētrā230

īnvādīt laēvaēquĕ fŏdīt vītālĭă māmmaē.

hīc fŭĭt ēxtrēmūs caēdūm lăbŏr. āddĕrĕ bēllō

haūd ūltrā lĭcŭīt dēxtrām; nēc tāntă rĕlīctūmst

ūtī, Rōmă, tĭbī pōsthāc ād proēlĭă Paūlō.

sāxum īngēns vāstō lībrātūm pōndĕrĕ caēcā235

vēnĭt ĭn ōră mănu ēt pērfrāctaē cāssĭdĭs aēră

ōssĭbŭs īnfŏdĭēns cōmplēvīt sānguĭnĕ vūltūs.

īndĕ pĕdēm rĕfĕrēns lābēntĭă mēmbră prŏpīnquō

īmpŏsŭīt scŏpŭlo ātque ūndāntī vūlnĕre ănhēlāns

sēdīt tērrĭbĭlīs clĭpĕūm sŭpĕr ōrĕ crŭēntō,240

īmmānīs ceū, dēpūlsīs lĕvĭōrĭbŭs hāstīs

āccēpīt lĕŏ cūm tāndēm pēr pēctŏră fērrūm,

stāt tēlī pătĭēns mĕdĭā trĕmĕbūndŭs hărēnā

āc mānāntĕ iŭbīs rīctūque ēt nārĭbŭs ūndā

sānguĭnĭs, īntērdūm lānguēntĭă mūrmŭră tōrquēns,245

ēffūndīt pătŭlō spūmāntem ēx ōrĕ crŭōrēm.

tūm vēro īncūmbūnt Lĭbўēs. sŭbĭt īpsĕ cĭtātō

dūctŏr ĕquō, quā flātŭs ăgīt, quā pērfĭdŭs ēnsīs,

quā sŏnĭpēs, quā bēllĭgĕrō fĕră bēlŭă dēntĕ.

ōbrŭtŭs hīc tēlīs fērrī pēr cōrpŏră Pīsŏ250

rēctōrem ūt vīdīt Lĭbўaē, cōnīxŭs ĭn hāstām

īlĭă cōrnĭpĕdīs sūbrēctā cūspĭdĕ trānsīt

cōllāpsōquĕ sŭpēr nēquīquam īncūmbĕrĕ coēptāt.

cuī Poēnūs, prŏpĕrē cōllēctō cōrpŏrĕ, quāmquām

cērnŭŭs īnflēxō sŏnĭpēs ēffūdĕrăt ārmō:255

"ūmbraēne Aūsŏnĭaē rĕdĭvīvā bēllă rĕtrāctānt

pōst ŏbĭtūm dēxtrā nĕc ĭn īpsā mōrtĕ quĭēscūnt?"

sīc ăĭt ātque aēgrūm coēptānti āttōllĕrĕ cōrpūs

ārdŭŭs īnsūrgēns tōtūm pērmīscŭĭt ēnsēm.

Ēccē Cŷdŏnĕā vĭŏlātŭs hărūndĭnĕ plāntām260

Lēntŭlŭs ēffūsīs cāmpūm līnquēbăt hăbēnīs,

cūm vĭdĕt īn scŏpŭlō rōrāntēm sāxă crŭōrĕ

tōrvōque ōbtūtū lābēntem īn Tārtără Paūlūm.

mēns ăbĭīt, pŭdŭītquĕ fŭgaē. tūm vīsă crĕmārī

Rōmă vĭrō, tūnc ād pōrtās iām stārĕ crŭēntūs265

Hānnĭbăl; Aētōlī tūm prīmum ānte ōră fŭērĕ

sōrbēntēs Lătĭūm cāmpī. "quīd deīndĕ rĕlīctūmst,

crāstĭnă cūr Tўrĭōs lūx nōn dēdūcăt ăd ūrbēm

dēsĕrĭs īn tāntīs pūppīm sī, Paūlĕ, prŏcēllīs?

tēstōr caēlĭcŏlās," īnquīt "nī dāmnă gŭbērnās270

crūdēlīs bēllī vīvīsque īn tūrbĭnĕ tāntō,

īnvītūs plūs, Paūlĕ, (dŏlōr vērba āspĕră dīctāt)

plūs Vārrōnĕ nŏcēs. căpĕ, quaēso, hūnc, ūnĭcă rērūm

fēssārūm spēs, cōrnĭpĕdēm. Lānguēntĭă mēmbră

īpsĕ lĕvābo ŭmĕrīs ēt dōrsō tūtă lŏcābō."275

Haēc īntēr lăcĕrō mānāntem ēx ōrĕ crŭōrēm

ēiēctāns cōnsūl: "mācte ō vīrtūtĕ pătērnā!

nēc vērō spēs āngūstaē, cūm tālĭă rēstēnt

pēctŏră Rōmŭlĕō rēgnō. cālcārĭbŭs aūfēr,

quā vūlnūs pērmīttĭt, ĕquum ātque hīnc ōcĭŭs; ūrbīs280

claūdāntūr pōrtaē (rŭĕt haēc ād moēnĭă pēstīs)

dīc, ōrō. rērūm Făbĭō trādāntŭr hăbēnaē.

nōstrīs pūgnāvīt mŏnĭtīs fŭrŏr. āmplĭŭs āctā

quīd sŭpĕrēst vītā, nĭsĭ caēcae ōstēndĕrĕ plēbī

Paūlūm scīrĕ mŏrī? fĕrŏr ān cōnsūmptŭs ĭn ūrbēm285

vūlnĕrĭbūs? quāntīne ēmptūm vĕlĭt Hānnĭbăl, ūt nōs

vērtēntēs tērga āspĭcĭāt? nēc tālĭă Paūlō

pēctŏră, nēc mānēs tām pārva īntrāmŭs ĭmāgŏ.

īlle ĕgŏ - sēd vānō quĭd ĕnīm tē dēmŏrŏr aēgēr,

Lēntŭlĕ, cōnquēstū? pērge ātque hīnc cūspĭdĕ fēssūm290

ērĭgĕ quādrŭpĕdēm prŏpĕrē." tūm Lēntŭlŭs ūrbēm

māgnă fĕrēns māndātă pĕtīt. nēc Paūlŭs ĭnūltūm

quōd sŭpĕrēst dē lūcĕ sĭnīt: ceū vūlnĕrĕ tīgrīs

lētĭfĕrō cēdēns tāndēm prōiēctăquĕ cōrpūs

lūctātūr mōrti ēt lānguēntēm pāndĭt hĭātūm295

īn vānōs mōrsūs nēc sūffĭcĭēntĭbŭs īraē

rīctĭbŭs ēxtrēmā lāmbīt vēnābŭlă līnguā.

iāmquĕ cŏrūscāntī tēlūm prŏpĭūsquĕ fĕrēntī

grēssum ēxsūltāntem ēt sēcūrō caēdĭs Ĭērtaē

nōn ēxspēctātūm sūrgēns dēfīxĕrăt ēnsēm300

Sīdŏnĭūmquĕ dŭcēm cīrcūmspēctābăt, ĭn īllā

ēxōptāns ănĭmām cērtāntēm pōnĕrĕ dēxtrā.

sēd vīcērĕ vĭrūm cŏĕūntĭbŭs ūndĭquĕ tēlīs

ēt Nŏmăs ēt Gărămās ēt Cēlta ēt Maūrŭs ĕt Āstūr.

hīc fīnīs Paūlō. iăcĕt āltūm pēctŭs ĕt īngēns305

dēxtĕră, quēm, sōlī sī bēlla ăgĭtāndă dărēntūr

aēquārēs fōrsān Făbĭō. mōrs āddĭdĭt ūrbī

pūlchră dĕcūs mīsītquĕ vĭri īntēr sīdĕră nōmēn.

Pōstquām spēs Ĭtălūm mēntēsque īn cōnsŭlĕ lāpsaē,

ceū trūncūs căpĭtīs saēvīs ēxērcĭtŭs ārmīs310

stērnĭtŭr, ēt vīctrīx tōtō fŭrĭt Āfrĭcă cāmpō.

hīc Pīcēntum ăcĭēs, hīc Ūmbēr Mārtĭŭs, īllīc

Sīcănă prōcūmbīt pūbēs, hīc Hērnĭcă tūrmă.

pāssīm sīgnă iăcēnt, quaē Sāmnīs bēllĭgĕr ēt quaē

Sārrāstēs pŏpŭlī Mārsaēquĕ tŭlērĕ cŏhōrtēs.315

trānsfīxī clĭpĕī gălĕaēque ĕt ĭnūtĭlĕ fērrūm

frāctăquĕ cōnflīctū pārmārūm tēgmĭna ĕt ōrĕ

cōrnĭpĕdūm dērēptă fĕrō spūmāntĭă frēnă.

sānguĭnĕūs tŭmĭdās īn cāmpōs Aūfĭdŭs ūndās

ēiēctāt rēddītquĕ fŭrēns sŭă cōrpŏră rīpīs.320

sīc Lāgēă rătīs, vāstō vĕlŭt īnsŭlă pōntō

cōnspēcta, īllīsīt scŏpŭlīs ŭbĭ nūbĭfĕr Eūrūs,

naūfrăgĭūm spārgēns ŏpĕrīt frĕtă, iāmquĕ pĕr ūndās

ēt trānstra ēt mālī lăcĕrōque āplūstrĭă vēlō

āc mĭsĕrī flŭĭtānt rĕvŏmēntēs aēquŏră naūtaē.325

Āt Poēnūs pēr lōngă dĭēm cērtāmĭnă saēvīs

caēdĭbŭs ēmēnsūs, pōstquam ērĭpŭērĕ fŭrōrī

īnsīgnēm tĕnĕbraē lūcēm, tūm dēnĭquĕ Mārtēm

dīmīsīt tāndēmquĕ sŭīs īn caēdĕ pĕpērcīt.

sēd mēns īnvĭgĭlāt cūrīs nōctīsquĕ quĭētēm330

fērrĕ nĕquīt. stĭmŭlāt dōna īntēr tāntă dĕōrūm

hōc tāntūm, nōndūm pōrtās īntrāssĕ Quĭrīnī.

prōxĭmă lūx plăcĕt. hīnc strīctōs fērre ōcĭŭs ēnsēs,

dūm fērvēt crŭŏr ēt pērfūsaē caēdĕ cŏhōrtēs,

dēstĭnăt āc iām claūstră mănū, iām moēnĭă flāmmā335

ōccŭpăt ēt iūngīt Tārpēia īncēndĭă Cānnīs.

Quō tūrbātă vĭrī cōniūnx Sātūrnĭă coēptō

īrārūmquĕ Iŏvīs Lătĭīque haūd īnscĭă fātī

īncaūtum ārdōrem ātque ăvĭdās ād fūtĭlĕ vōtūm

Spēs iŭvĕnīs frēnārĕ părāt. cĭĕt īndĕ quĭētīs340

rēgnāntēm tĕnĕbrīs Sōmnūm, quō saēpĕ mĭnīstrō

ēdŏmĭta īnvītī cōmpōnīt lūmĭnă frātrīs

ātque huīc ārrīdēns "nōn tē māiōrĭbŭs" īnquīt

"aūsīs, dīvĕ, vŏcō nēc pōsco, ūt mōllĭbŭs ālīs

dēs vīctūm mĭhĭ, Sōmnĕ, Iŏvēm. nōn mīllĕ prĕmēndī345

sūnt ŏcŭlī tĭbĭ nēc spērnēns tŭă nūmĭnă cūstōs

Īnăchĭaē mūltā sŭpĕrāndūs nōctĕ iŭvēncaē.

dūctōrī, prĕcŏr, īmmīttās nŏvă sōmnĭă Poēnō,

nē Rōmam ēt vĕtĭtōs cŭpĭāt nūnc vīsĕrĕ mūrōs,

quōs īntrārĕ dăbīt nūmquām rēgnātŏr Ŏlŷmpī."350

Īmpĕrĭūm cĕlĕr ēxsĕquĭtūr cūrvōquĕ vŏlūcrīs

pēr tĕnĕbrās pōrtāt mĕdĭcātă păpāvĕră cōrnū.

āst ŭbĭ pēr tăcĭtum āllāpsūs tēntōrĭă prīmă

Bārcaēī pĕtĭīt iŭvĕnīs, quătĭt īndĕ sŏpōrās

dēvēxō căpĭtī pēnnās ŏcŭlīsquĕ quĭētēm355

īrrōrāt tāngēns Lēthaēā tēmpŏră vīrgā.

ēxērcēnt răbĭdām trŭcŭlēnta īnsōmnĭă mēntēm,

iāmquĕ vĭdēbātūr mūltō sĭbĭ mīlĭtĕ Thŷbrīm

cīngĕre ĕt īnsūltāns āstāre ād moēnĭă Rōmaē.

īpsĕ rĕfūlgēbāt Tārpēiaē cūlmĭnĕ rūpīs360

ēlātā tōrquēns flāgrāntĭă fūlmĭnă dēxtrā

Iūppĭtĕr, ēt lātē fūmābānt sūlphŭrĕ cāmpī

āc gĕlĭdīs Ănĭēn trĕpĭdābāt caērŭlŭs ūndīs

ēt dēnsi ānte ŏcŭlōs ĭtĕrūmque ĭtĕrūmquĕ trĕmēndūm

vībrābānt īgnēs. tūnc vōx ēffūsă pĕr aūrās365

"sāt māgna, ō iŭvĕnīs, prēnsa ēst tĭbĭ glōrĭă Cānnīs.

sīstĕ grădūm. nĕc ĕnīm sācrīs īrrūmpĕrĕ mūrīs,

Poēnĕ, măgīs dăbĭtūr, nōstrūm quām scīndĕrĕ caēlūm."

āttŏnĭtūm vīsīs māiōrăquĕ bēllă păvēntēm

pōst cōnfēctă Sŏpōr Iūnōnĭă iūssă rĕlīnquīt,370

nēc lūx tērrĭbĭlī pūrgāvĭt ĭmāgĭnĕ mēntēm.

Quōs īntēr mōtūs sōmnī vānōsquĕ tŭmūltūs

dēdĭtă pēr nōctēm rĕlĭquō cūm mīlĭtĕ cāstră

nūntĭăt ēt praēdām plēnō trăhĭt āgmĭnĕ Māgŏ.

huīc dūctōr laētās Tārpēiō vērtĭcĕ mēnsās375

spōndēntī, cūm quīntă dĭēm nōx ōrbĕ tŭlīssēt,

cēlātīs sŭpĕrūm mŏnĭtīs claūsōquĕ păvōrĕ

vūlnĕra ĕt ēxhaūstās saēvō cērtāmĭnĕ vīrēs

āc nĭmĭūm laētīs ēxcūsāt fīdĕrĕ rēbūs.

tūm spē dēiēctūs iŭvĕnīs, ceū vērtĕre ăb īpsīs380

tērgă iŭbērētūr mūrīs āc sīgnă rĕfērrĕ,

"tāntā mōle" īnquīt "nōn Rōma, ūt crēdĭtŭr, īpsă,

sēd Vārro ēst vīctūs. quōnām tām prōspĕră Mārtīs

mūnĕră dēstĭtŭīs fātō pătrĭāmquĕ mŏrārīs?

mēcum ēxsūltĕt ĕquēs; iūro hōc căpŭt, āccĭpĕ mūrōs385

Īlĭăcōs pōrtāsquĕ tĭbī sĭnĕ Mārtĕ pătēntēs."

Dūmque ĕă Māgŏ frĕmīt caūtō nōn crēdĭtă frātrī,

iām Lătĭūs sēsē Cănŭsīna īn moēnĭă mīlēs

cōllĭgĕre ēt prŏfŭgōs vīcīnō cīngĕrĕ vāllō

coēpĕrăt. heū rēbūs făcĭēs ĭnhŏnōră sĭnīstrīs!390

nōn ăquĭlaē, nōn sīgnă vĭrīs, nōn cōnsŭlĭs āltūm

īmpĕrĭūm, nōn sūbnīxaē līctōrĕ sĕcūrēs.

trūnca ātque aēgră mĕtū, ceū māgna ēlīsă rŭīnā,

cōrpŏră dēbĭlĭbūs nītūntūr sīstĕrĕ mēmbrīs.

clāmōr saēpĕ rĕpēns ēt saēpĕ sĭlēntĭă fīxīs395

īn tēllūrem ŏcŭlīs. nūdaē plērīsquĕ sĭnīstraē

dētrītō clĭpĕō. dēsūnt pūgnācĭbŭs ēnsēs.

saūcĭŭs ōmnĭs ĕquēs. gălĕīs cārpsērĕ sŭpērbūm

crīstārūm dĕcŭs ēt dāmnārūnt Mārtĭs hŏnōrēs.

āt mūltā thōrāx pērfōssūs cūspĭde, ĕt haērēns400

lōrīcae īntērdūm Maūrūsĭă pēndĕt hărūndŏ.

Īntērdūm maēstō sŏcĭōs clāmōrĕ rĕquīrūnt.

hīc Gālba, hīc Pīso ēt lētō nōn dīgnŭs ĭnērtī

Cūrĭŏ dēflēntūr, grăvĭs īllīc Scaēvŏlă bēllō.

hōs pāssim, āt Paūlī părĭtēr ceū dīră părēntīs405

fātă gĕmūnt: ūt vēră mălī praēsāgĭă nūmquām

cēssārīt cănĕre ēt Vārrōnīs sīstĕrĕ mēntēm

ūtquĕ dĭem hūnc tŏtĭēns nēquīquam āvērtĕrĭt ūrbī,

ātque īdēm quāntūs dēxtrā. sēd cūră fŭtūrī

quōs prĕmĭt, aūt fōssās īnstānt praēdūcĕrĕ mūrīs410

aūt pōrtārum ădĭtūs, ūt rērum ēst cōpĭă, fīrmānt

quāquĕ pătēt cāmpūs plānīs īngrēssĭbŭs hōstīs,

cērvōrum āmbūstīs ĭmĭtāntūr cōrnŭă rāmīs

ēt stĭlŭs ōccŭlĭtūr, caēcum īn vēstīgĭă tēlūm.

Ēccĕ sŭpēr clādēs ēt nōn mĕdĭcābĭlĕ vūlnūs415

rēlĭquĭās bēlli ātque īmpērdĭtă cōrpŏră Poēnīs

īmpĭă fōrmīdo āc māiōr iāctābăt Ĕrīnŷs.

trāns aēquōr Tўrĭōs ēnsēs ātque ārmă părābānt

Pūnĭca ĕt Hānnĭbălēm mūtāto ēvādĕrĕ caēlō.

dūx ĕrăt ēxĭlĭō cōllēctīs Mārtĕ Mĕtēllūs,420

sēd stīrpe haūd pārvī cōgnōmĭnĭs. īs mălă bēllō

pēctŏră dēgĕnĕrēmquĕ mănum ād dēfōrmĭa ăgēbāt

cōnsūlta ātque ălĭō pŏsĭtās spēctābăt ĭn ōrbĕ,

quīs sēse ōccŭlĕrēnt, tērrās, quō nōmĭnă nūllă

Poēnōrum aūt pătrĭaē pĕnĕtrārēt fāmă rĕlīctaē.425

Quaē pōstquam āccēpīt flāmmātā Scīpĭŏ mēntĕ,

quāntūs Sīdŏnĭūm cōntrā fĕră proēlĭă mīscēns

dūctōrēm stĕtĭt īn cāmpīs, răpĭt ōcĭŭs ēnsēm

ātque, ŭbĭ tūrpĕ mălūm Lătĭōque ēxtrēmă cŏquēbānt

coēptă vĭrī, rūptīs fŏrĭbūs sēse ārdŭŭs īnfērt.430

tūm quătĭēns strīctūm cūm vōce ānte ōră păvēntūm

mūcrōnēm: Tārpēiă, pătēr, quī tēmplă sĕcūndām

īncŏlĭs ā caēlō sēdem, ēt Sātūrnĭă, nōndūm

Īlĭăcīs mūtātă mălīs, tūque āspĕră pēctūs

aēgĭdĕ Gōrgŏnĕōs vīrgō sūccīnctă fŭrōrēs,435

Īndĭgĕtēsquĕ dĕī, spōnte ēn pēr nūmĭnă vēstră

pērquĕ căpūt nūllō lĕvĭūs mĭhĭ nūmĭnĕ pātrīs

māgnănĭmī iūrō: nūmquām Lāvīnĭă rēgnă

līnquām nēc līnquī pătĭār, dūm vītă mănēbīt.

ōcĭŭs ēn tēstārĕ dĕōs, sī moēnĭă taēdīs440

flāgrābūnt Lĭbўcīs, nūllās tē fērrĕ, Mĕtēllĕ,

aūsūrum īn tērrās grēssūs. nī tālĭă sāncīs,

quēm trĕmĭs ēt cūiūs sōmnōs fōrmīdĭnĕ rūmpīs,

Hānnĭbăl hīc ārmātŭs ădēst. mŏrĭērĕ, nĕc ūllō

Poēnōrūm mĕlĭōr părĭētūr glōrĭă caēsō."445

hīs ēxcūssa īncēptă mĭnīs iāmque ōrdĭnĕ iūssō

ōbstrīngūnt ănĭmās pătrĭaē dīctātăquĕ iūrānt

sācrāmēntă dĕīs ēt pūrgānt pēctŏră cūlpā.

Ātque ĕă dūm Rŭtŭlīs tūrbātā mēntĕ gĕrūntūr,

lūstrābāt cāmpōs ēt saēvaē trīstĭă dēxtraē450

fāctă rĕcēnsēbāt pērtrāctāns vūlnĕră vīsū

Hānnībāl ēt māgnā cīrcūmstīpāntĕ cătērvā

dūlcĭă praēbēbāt trŭcĭbūs spēctācŭlă Poēnīs.

quās īntēr strāgēs cōnfōssūs pēctŏră tēlīs

sēmĭnĕcem ēxtrēmō vītam ēxhālābăt ĭn aūrās455

mūrmŭrĕ dēfĭcĭēns iām Cloēlĭŭs ōrăquĕ nīsū

lānguĭdă vīx aēgro ēt dŭbĭā cērvīcĕ lĕvābāt.

āgnōvīt sŏnĭpēs ārrēctīsque aūrĭbŭs ācrēm

hīnnītum ēffūndēns stērnīt tēllūrĕ Băgēsūm,

quēm tūm cāptīvō pōrtābăt ĭn āgmĭnĕ dōrsō.460

hīnc răpĭdūm glŏmĕrāns cūrsūm pēr lūbrĭcă pīnguīs

stāntĕ crŭōrĕ sŏli ēt mūlcātă cădāvĕră caēdĕ

ēvŏlăt āc dŏmĭnī cōnsīstĭt ĭn ōrĕ iăcēntīs.

īnde īnclīnātūs cōlla ēt sūmmīssŭs ĭn ārmōs

dē mōre īnflēxīs praēbēbāt scāndĕrĕ tērgă465

crūrĭbŭs āc prŏprĭō quōdām trĕpĭdābăt ămōrĕ.

mīlĭtĕ nōn īllō quīsquām fēlīcĭŭs ācrī

īnsūltārăt ĕquō, vēl sī rĕsŭpīnă cĭtātō

prōiēctūs dōrsō fērrētūr mēmbră, vĕl īdēm

sī nūdō stārēt tērgō, dūm rāptă vŏlūcrīs470

trānsĭgĕrēt cūrsū sŏnĭpēs cērtāmĭnă cāmpī.

Āt Lĭbўs hūmānōs aēquāntēm pēctŏrĕ sēnsūs

haūd pārcē mīrātŭs ĕquūm, quīnam īllĕ sĭnīstraē

dēpūgnēt mōrtī iŭvĕnīs, nōmēnquĕ gĕnūsquĕ

ērŏgĭtāt lētīquĕ sĭmūl cōmpēndĭă dōnāt.475

hīc Cīnna (ād Tўrĭōs nāmque īs sŭă vērtĕrăt ārmă

crēdŭlŭs ādvērsīs ēt tūm cŏmĕs ībăt ŏvāntī)

"aūrĭbŭs huīc," īnquīt "dūctōr fōrtīssĭme, ŏrīgōst

nōn īndīgnă tŭīs. quōndām sūb rēgĭbŭs īllă,

quaē Lĭbўcōs rēnvīt frēnōs, sūb rēgĭbŭs ōlīm480

Rōmă fŭīt. sĕd ĕnīm sŏlĭum īndīgnātă Sŭpērbī

ūt scēptra ēxēgīt, cōnfēstim īngēntĭă bēllă

Clūsīnā vēnērĕ dŏmō, sī Pōrsĕnă fāndō

aūdītūs tĭbĭ, sī Cōclēs, sī Lŷdĭă cāstră.

īlle ŏpĕ Maēŏnĭa ēt pŏpŭlō sūccīnctŭs Ĕtrūscō485

cērtābāt pūlsōs pēr bēllă rĕpōnĕrĕ rēgēs.

mūlta ădĕō nēquīquam aūsī, prēssītquĕ tўrānnūs

Iānĭcŭlum īncūmbēns ūrbī. mōx pācĕ prŏbātā

cōmprēssēre ŏdĭa, ēt pŏsĭtūm cūm foēdĕrĕ bēllūm

ōbsĭdĭbūsque ōbstrīctă fĭdēs. mānsuēscĕrĕ cōrdă490

nēscĭă, prō sŭpĕri! ēt nīl nōn īmmītĕ părātă

gēns Ĭtălūm prō laūdĕ pătī: bīs Cloēlĭă sēnōs

nōndūm cōmplērāt prīmaēvī cōrpŏrĭs ānnōs,

ūnă pŭēllārūm Laūrēntum ēt, pīgnŏră pācīs,

mātēr vīrgĭnĕās rēgī trāmīssă cătērvās.495

fāctă vĭrūm sĭlĕō. rēge haēc ēt foēdĕre ĕt ānnīs

ēt flŭvĭō sprētīs mīrāntem īntērrĭtă Thŷbrīm

trānāvīt frāngēns ūndām pŭĕrīlĭbŭs ūlnīs.

cuī sī mūtāssēt sēxūm nātūră, rĕvērtī

fōrsān Tŷrrhēnās tĭbĭ nōn lĭcŭīssĕt ĭn ōrās,500

Pōrsĕnă. sēd iŭvĕnī, nē sīm tĭbĭ lōngĭŏr, hīnc ēst

ēt gĕnŭs ēt clārā mĕmŏrāndūm vīrgĭnĕ nōmēn."

Tālĭă dūm pāndīt, vīcīnūs pārtĕ sĭnīstrā

pēr sŭbĭtum ērūmpīt clāmōr. pērmīxtă rŭīnā

īntĕr ĕt ārmă vĭrum ēt lăcĕrātă cădāvĕră Paūlī505

ērŭĕrānt cōrpūs mĕdĭā dē strāgĕ iăcēntūm.

heū quĭs ĕrāt! quām nōn sĭmĭlīs mŏdŏ Pūnĭcă tēlīs

āgmĭnă tūrbāntī, vēl cūm Taūlāntĭă rēgnă

vērtĭt ĕt Īllўrĭcō sūnt āddĭtă vīnclă tўrānnō!

pūlvĕrĕ cānĭtĭēs ātro ārēntīquĕ crŭōrĕ510

squālēbāt bārba, ēt pērfrāctī tūrbĭnĕ dēntēs

mūrālīs sāxī, tūm tōtō cōrpŏrĕ vūlnūs.

Quaē pōstquam āspēxīt, gĕmĭnātūs gaūdĭă dūctōr

Sīdŏnĭūs "fŭgĕ, Vārro," īnquīt "fŭgĕ, Vārrŏ, sŭpērstēs

dūm iăcĕāt Paūlūs. pătrĭbūs Făbĭōquĕ sĕdēntī515

ēt pŏpŭlō cōnsūl tōtās ēdīssĕrĕ Cānnās.

cōncēdam hānc ĭtĕrūm, sī lūcīs tāntă cŭpīdōst,

cōncēdām tĭbĭ, Vārrŏ, fŭgam. āt, cuī fōrtĭa ĕt hōstĕ

mē dīgna haūd pārvō călŭērūnt cōrdă vĭgōrĕ,

fūnĕrĕ sūprēmo ēt tŭmŭlī dĕcŏrētŭr hŏnōrĕ.520

quāntūs, Paūlĕ, iăcēs! quī tōt mĭhĭ mīlĭbŭs ūnūs

māiōr laētĭtĭaē caūsa ēs. cūm fātă vŏcābūnt,

tālĕ prĕcōr nōbīs sālvā Cārthāgĭnĕ lētūm."

haēc ăĭt ēt sŏcĭūm māndārī cōrpŏră tērraē,

pōstĕră cūm thălămīs Aūrōră rŭbēbĭt ăpērtīs,525

īmpĕrăt ārmōrūmquĕ iŭbēt cōnsūrgĕre ăcērvōs,

ārsūrōs, Grādīvĕ, tĭbī. tūm mūnĕră iūssă,

dēfēssī quāmquam, āccĕlĕrānt spārsōquĕ prŏpīnquōs

āgmĭnĕ prōstērnūnt lūcōs. sŏnăt īctă bĭpēnnī

frōndōsīs sīlva āltă iŭgīs. hīnc ōrnŭs ĕt āltaē530

pōpŭlŭs ālbă cŏmaē vălĭdīs āccīsă lăcērtīs

scīndĭtŭr, hīnc īlēx prŏăvōrūm cōnsĭtă saēclō.

dēvōlvūnt quērcūs ĕt ămāntēm lītŏră pīnūm

āc, fērālĕ dĕcūs, maēstās ād būstă cŭprēssōs.

fūnĕrĕās tūm deīndĕ pўrās cērtāmĭnĕ tēxūnt,535

ōffĭcĭum īnfēlīx ēt mūnŭs ĭnānĕ pĕrēmptīs,

dōnĕc ănhēlāntēs stāgna īn Tārtēssĭă Phoēbūs

mērsĭt ĕquōs fŭgĭēnsquĕ pŏlō Tītānĭă caēcām

ōrbĭtă nīgrāntī trāxīt cālīgĭnĕ nōctēm.

pōst, ŭbĭ fūlsērūnt prīmīs Phăĕthōntĭă frēnă540

īgnĭbŭs ātquĕ sŭī tērrīs rĕdĭērĕ cŏlōrēs,

sūppōnūnt flāmmam ēt mānāntĭă cōrpŏră tābō

hōstīlī tēllūrĕ crĕmānt. sŭbĭt hōrrĭdă mēntēm

fōrmīdo īncērtī cāsūs, tăcĭtūsquĕ pĕrērrāt

īntĭmă cōrdă păvōr, sī fōrs ĭtă Mārtĭs ĭnīquī545

mōx fĕrăt, hāc īpsīs ĭnĭmīcā sēdĕ iăcēndūm.

āt tĭbĭ, bēllĭpŏtēns, sācrūm cōnstrūctŭs ăcērvō

īngēntī mōns ārmōrūm sūrgēbăt ăd āstră.

īpsĕ mănū cēlsām pīnūm flāmmāquĕ cŏmāntēm

āttōllēns dūctōr Grādīvum īn vōtă cĭēbāt:550

"prīmĭtĭās pūgnae ēt laētī lībāmĭnă bēllī

Hānnĭbăl Aūsŏnĭō crĕmăt haēc dē nōmĭnĕ vīctōr,

ēt tĭbĭ, Mārs gĕnĭtōr, vōtōrum haūd sūrdĕ mĕōrūm,

ārma ēlēctă dĭcāt stīpāntūm tūrbă vĭrōrūm."

tūm făcĕ cōniēctā pŏpŭlātūr fērvĭdŭs īgnīs555

flāgrāntēm mōlem, ēt rūptā cālīgĭne ĭn aūrās

āctŭs ăpēx clārō pērfūndīt lūmĭnĕ cāmpōs.

hīnc cĭtŭs ād tŭmŭlūm dōnātăquĕ fūnĕră Paūlō

ībăt ĕt hōstīlīs lētī iāctābăt hŏnōrēm.

sūblīmem ēdūxērĕ pўrām mōllēsquĕ vĭrēntī560

strāmĭnĕ cōmpŏsŭērĕ tŏrōs. sŭpĕrāddĭtă dōnă,

fūnĕrĕūm dĕcŭs: ēxpērtīs īnvīsŭs ĕt ēnsīs

ēt clīpeūs, tērrōrquĕ mŏdo ātque īnsīgnĕ sŭpērbūm,

tūm lăcĕrī, fāscēs cāptaēque īn Mārtĕ sĕcūrēs.

nōn cōniūnx nātīve ădĕrānt, nōn iūnctă prŏpīnquō565

sānguĭnĕ tūrbă vĭrum, aūt cēlsīs dē mōrĕ fĕrētrīs

praēcēdēns prīsca ēxsĕquĭās dĕcŏrābăt ĭmāgŏ,

ōmnĭbŭs ēxŭvĭīs nūdō iāmque Hānnĭbăl ūnūs

sāt dĕcŏrīs laūdātŏr ĕrāt. fūlgēntĭă pīnguī

mūrĭcĕ sūspīrāns ĭnĭcīt vēlāmĭna ĕt aūrō570

īntēxtām chlămўdem āc sūprēmo āffātŭr hŏnōrĕ:

"ī, dĕcŭs Aūsŏnĭaē, quō fās ēst īrĕ sŭpērbās

vīrtūte ēt fāctīs ănĭmās. tĭbĭ glōrĭă lētō

iām pārta īnsīgnī. nōstrōs Fōrtūnă lăbōrēs

vērsăt ădhūc cāsūsquĕ iŭbēt nēscīrĕ fŭtūrōs."575

haēc Lĭbўs, ātquĕ rĕpēns crĕpĭtāntĭbŭs ūndĭquĕ flāmmīs

aēthĕrĭās ănĭma ēxsūltāns ēvāsĭt ĭn aūrās.

Fāmă dĕhīnc glīscēntĕ sŏnō iām sīdĕra ădībāt,

iām mărĭa āc tērrās prīmāmque īntrāvĕrăt ūrbēm.

dīffīdūnt mūrīs. sōlām păvĭtāntĭbŭs ārcēm580

spērāvīssĕ săt ēst. nĕc ĕnīm sŭpĕrēssĕ iŭvēntām,

āc stāre Aūsŏnĭaē văcŭūm sĭnĕ cōrpŏrĕ nōmēn,

quōdque ădĕō nōndūm pōrtīs īrrūpĕrĭt hōstīs,

cōntēmptū cēssārĕ pŭtānt. iām tēctă crĕmārī

āc dēlūbră răpī caēdēsque ānte ōră nĕfāndaē585

nātōrūm sēptēmque ārcēs fūmārĕ vĭdēntūr.

lūx ūna ēvērsās bīs cēntum īn strāgĕ cŭrūlēs

āc iŭvĕnūm bīs trīcēnīs ōrbātă gĕmēbāt

mīlĭbŭs ēxhaūstaē nūtāntĭă moēnĭă Rōmaē,

ātque ĕă pōst Trĕbĭām, pōst Tūscī stāgnă prŏfūndī,590

nēc sŏcĭūm nŭmĕrō părĭtēr lĕvĭōrĕ pĕrēmptō.

sēd vērō sĕd ĕnīm rĕlĭquī pĭă tūrbă sĕnātūs

mūnĕră sōrtīto īnvādūnt. cĕlĕr ōmnĭă lūstrāns

clāmĭtăt āttŏnĭtīs Făbĭūs: "nōn ūllă rĕlīctāst,

crēdĭtĕ, cūnctāndī rătĭo. āpprŏpĕrēmŭs, ŭt hōstīs595

nēquīquam ārmātōs aūsīt sūccēdĕrĕ mūrōs.

dūra īntēr păvĭdōs ălĭtūr fōrtūnă sĕdēndō,

ēt glīscūnt ādvērsă mĕtū. | īte ōcĭŭs, ārmă

dērĭpĭte, ō pūbēs, tēmplīs. vōs ātrĭă rāptīm

nūdāte ēt clĭpĕōs īn bēllă rĕfīgĭtĕ cāptōs.600

sāt pătrĭaē sŭmŭs, ē nŭmĕrō si ād proēlĭă nōstrō

nīl mĭnŭīt păvŏr. īn pătŭlīs īlla hōrrĭdă cāmpīs

sīt mĕtŭēndă lŭēs; mūrōs haūd frēgĕrĭt ūmquām

ēxsūltārĕ lĕvīs nūdātō cōrpŏrĕ Maūrūs."

Dūm Făbĭūs lāpsās ăcŭīt fōrmīdĭnĕ mēntēs,605

Vārrōnem ādvēntārĕ văgūs pēr moēnĭă rūmōr

spārgĭt ĕt ōccūltō pērfūndīt pēctŏră mōtū.

haūd sĕcŭs āc, frāctaē rēctōr sī fōrtĕ cărīnaē

lītŏrĭbūs sōlūs văcŭīs ēx aēquŏrĕ sōspēs

ādnătĕt, īncērtī trĕpĭdānt, tēndāntnĕ nĕgēntnĕ610

iāctātō dēxtrās, īpsāmque ōdērĕ sălūtēm

ūnĭŭs āmīssā sŭpĕrāntīs pūppĕ măgīstrī.

quām rēstārĕ vĭrō lābēm, qui āccēdĕrĕ pōrtīs

aūdĕăt āc dīrūm vĕnĭāt păvĭtāntĭbŭs ōmēn!

Hōs mūlcēns quēstūs Făbĭūs dēfōrmĕ dŏcēbāt615

clādĭbŭs īrāscī vūlgūmque ārcēbăt ăb īrā.

ādvērsīs ĕtĕnīm frāngī nōn ēssĕ vĭrōrūm,

quī Mārtem īnscrībānt gēntī, nōn pōssĕ dŏlōrēs

cōndĕre ĕt ēx poēnā sōlācĭă pōscĕrĕ lūctūs.

sī vēro ēxprōbrārĕ sĭnānt, sĭbĭ trīstĭŭs īllūm620

īllūxīssĕ dĭēm, quō cāstrīs vīdĕrĭt īrĕ

Vārrōnēm, quām quō vĭdĕāt rĕmĕārĕ sĭne ārmīs.

hīs dīctīs sēdērĕ mĭnae ēt cōnvērsă rĕpēntĕ

pēctŏră. nūnc fātī mĭsĕrēt, nūnc gaūdĭă Poēnō

cōnsŭlĭbūs rĕpŭtānt caēsīs ērēptă dŭōbūs.625

ērgo ōmne ēffūndīt lōngō iām se āgmĭnĕ vūlgūs

grātāntūm, māgnāque āctūm sē crēdĕrĕ mēntĕ

tēstāntūr, quōd fīsŭs ăvīs scēptrīsquĕ sŭpērbīs

Lāŏmĕdōntĭădūm nōn dēspērāvĕrĭt ūrbī.

Nēc mĭnŭs īnfēlīx cūlpaē grāndīquĕ pŭdōrĕ630

tūrbātūs cōnsūl tĭtŭbāntem ād moēnĭă grēssūm

pōrtābāt lăcrĭmāns. dēiēctum āttōllĕrĕ vūltūm

āc pătrĭam āspĭcĕre ēt lūctūs rĕvŏcārĕ pĭgēbāt.

quōd vērō rĕdŭcī tūm sē pŏpŭlūsquĕ pătrēsquĕ

ōffērrēnt, nōn grātārī, sēd pōscĕrĕ nātōs635

quīsquĕ sŭōs frātrēsquĕ sĭmūl mĭsĕraēquĕ părēntēs

īrĕ vĭdēbāntūr lăcĕrānda ād cōnsŭlĭs ōră.

sīc ĭgĭtūr mūtō līctōre īnvēctŭs ĭn ūrbēm

dāmnātūm sŭpĕrīs āspērnābātŭr hŏnōrēm.

Āt pātrēs Făbĭūsquĕ prŏcūl maērōrĕ rĕmōtō640

praēcĭpĭtānt cūrās. rāptīm dēlēctă iŭvēntā

sērvĭtĭa ārmāntūr, nēc claūdīt cāstră sălūtī

pōstpŏsĭtūs pŭdŏr. īnfīxum ēst Aēnēĭă rēgnă

Pārcārum īn lēgēs quācūmquĕ rĕdūcĕrĕ dēxtrā

prōque ārce ēt scēptrīs ēt lībērtātĭs hŏnōrĕ645

vēl fămŭlās ārmārĕ mănūs. prīmaēvă sŭōrūm

cōrpŏră praētēxtō spŏlĭānt vēlāmĭne ĕt ārmīs

īnsŏlĭtīs cīngūnt. pŭĕrīlīs cāssĭdĕ vūltūs

claūdĭtŭr ātque hōstīs pūbēscĕrĕ caēdĕ iŭbētūr.

īdem ōbsēcrāntēs, cāptīvūm vūlgŭs ŭt aūrō650

pēnsārēnt pārvō (nēc paūcă fŭērĕ prĕcāntūm

mīlĭă) mīrāntī dūrārūnt prōdĕrĕ Poēnō.

cūncta ădĕō scĕlĕra ēt nōxām sŭpĕrāvĕrăt ōmnēm

ārmātūm pŏtŭīssĕ căpī. tūnc tērgă dĕdīssĕ

dāmnātīs Sĭcŭlās lōngē mĕrĭtārĕ pĕr ōrās655

īmpŏsĭtūm, dōnēc Lătĭō dēcēdĕrĕt hōstīs.

haēc tūm Rōmă fŭīt. pōst tē cuī vērtĕrĕ mōrēs

sī stābāt fātīs, pŏtĭūs, Cārthāgŏ, mănērēs.

Paulus, ut adversam videt increbrescere pugnam,

ceu fera, quae telis circumcingentibus ultro

assilit in ferrum et per vulnera colligit hostem,

in medios fert arma globos seseque periclis

5ingerit atque omni letum molitur ab ense.

increpat horrendum: "perstate et fortiter, oro,

pectoribus ferrum accipite ac sine vulnere terga

ad manes deferte, viri. nisi gloria mortis

nil superest. idem sedes adeuntibus imas

10hic vobis dux Paulus erit." velocius inde

Haemonio Borea pennataque ocior ibat

quae redit in pugnas fugientis harundine Parthi,

atque ubi certamen primi ciet immemor aevi

plenus Gradivo mentem Cato, fertur in hostes

15ac iuvenem, quem Vasco levis, quem spicula densus

Cantaber urgebat, letalibus eripit armis.

abscessere retro pavidique in terga relatos

abduxere gradus, ut, laetus valle remota

cum capream venator agit fessamque propinquo

20insequitur cursu et sperat iam tangere dextra,

si ferus adverso subitum se protulit antro

et stetit ante oculos frendens leo, deserit una

et color et sanguis et tela minora periclo,

nec iam speratae cura est in pectore praedae.

25nunc in restantes mucronem comminus urget,

nunc trepidos ac terga mala formidine versos

assequitur telis. furere ac decorare labores

et saevire iuvat. cadit ingens nominis expers

uni turba viro, atque alter si detur in armis

30Paulus Dardaniis, amittant nomina Cannae.

Tandem inclinato cornu sine more ruebat

prima acies non parca fugae. Labienus et Ocres

sternuntur leto atque Opiter, quos Setia colle

vitifero, celsis Labienum Cingula saxa

35miserunt muris. iunxit fera tempora leti

Sidonius non consimili discrimine miles;

nam Labienus obit penetrante per ilia corno,

fratres hic umero cecidere, hic poplite caesis.

oppetis et Tyrio super inguina fixe veruto

40Maecenas, cui Maeonia venerabile terra

et sceptris olim celebratum nomen Etruscis.

per medios agitur proiecto lucis amore

Hannibalem lustrans Paulus. sors una videtur

aspera, si occumbat ductore superstite Poeno.

45Quam metuens molem (neque enim certamine sumpto

tempestas tanta et rabies impune fuisset)

in faciem pavidi Iuno conversa Metelli

"quid vanos," inquit "Latio spes unica consul,

incassumque moves fato renvente furores?

50si superest Paulus, restant Aeneia regna;

sin secus, Ausoniam tecum trahis. ire tumentem

tu contra iuvenem et caput hoc abscidere rebus

turbatis, o Paule, paras? nunc Hannibal ipsi

(tam laetus bello est) ausit certare Tonanti.

55et iam conversis (vidi nam flectere) habenis

evasit Varro ac sese ad meliora reservat.

sit spatium fatis, et dum datur, eripe leto

hanc nostris maiorem animam; mox bella capesses."

Ad quae suspirans ductor: "mortemne sub armis

60cur poscam, causa ista parum est, quod talia nostrae

pertulerunt aures suadentem monstra Metellum?

i, demens, i, carpe fugam. non hostica tela

excipias tergo, superos precor. integer, oro,

intactusque abeas atque intres moenia Romae

65cum Varrone simul. talin", pavidissime, dignum

me vita pulchraque indignum morte putasti?

quippe sinit Poenus, qui nunc contraria bella

ipsi ferre Iovi valeat. pro degener altae

virtutis patrum! quando certamen inire

70cuive viro mallem memet componere, quam qui

et victus dabit et victor per saecula nomen?"

Talibus increpitat mediosque aufertur in hostes

ac retro cursum tendentem ad crebra suorum

agmina et in densis furantem membra maniplis

75per conferta virum et stipata umbonibus arma

consequitur melior planta atque obtruncat Acherram,

ut canis occultos agitat cum Belgicus apros

erroresque ferae sollers per devia mersa

nare legit tacitoque premens vestigia rostro

80lustrat inaccessos venantum indagine saltus

nec sistit, nisi conceptum sectatus odorem

deprendit spissis arcana cubilia dumis.

At coniunx Iovis, ut Paulum depellere dictis

nequiquam fuit et consul non desinit irae,

85in faciem Mauri rursus mutata Gelestae

avocat ignarum saevo a certamine Poenum:

"huc tela, huc" inquit "dextram implorantibus affer,

o decus aeternum Carthaginis. horrida iuxta

stagnantes consul molitur proelia ripas,

90et laus haud alio maior datur hoste perempto."

haec ait et iuvenem diversa ad proelia raptat.

Flumineo Libycam turbabat in aggere pubem -

Cristae nomen erat. bis terni iuncta ferebant

arma senem circa nati; pauperque penatum

95(sed domus haud obscura Tuder, notusque per Umbros

bellator populos) factis et caede docebat

natorum armigeram pugnas tractare cohortem.

unanima inde phalanx crudo ducente magistro

postquam hominum satiata nece est, prostraverat ictu

100innumero cum turre feram facibusque secutis

ardentem monstri spectabat laeta ruinam,

cum subitus galeae fulgor conoque coruscae

maiore intremuere iubae. nec tarda senectus;

agnovit nam luce virum: rapit agmine natos

105saeva parens ultro in certamina et addere passim

tela iubet nec manantes ex ore feroci

aut quae flagrarent galea exhorrescere flammas.

armiger haud aliter magni Iovis, anxia nido

cum dignos nutrit gestanda ad fulmina fetus,

110obuersam spectans ora ad Phaëthontia prolem

explorat dubios Phoebea lampade natos.

iamque suis daret ut pugnae documenta †Uocantist

et medias hasta velox praetervolat auras.

haesit multiplici non alte cuspis in auro

115ac senium invalido dependens prodidit ictu.

cui Poenus: "quinam ad cassos furor impulit ictus

exsanguem senio dextram? vix prima momordit

tegmina Callaici cornus tremebunda metalli.

en, reddo tua tela tibi. memorabilis ista

120a nobis melius discet bellare iuventus."

sic propria miseri transfigit pectora corno.

At contra, horrendum, bis terna spicula dextra

torta volant, paribusque ruunt conatibus hastae,

haud secus ac Libyca fetam tellure leaenam

125venator premit obsesso cum Maurus in antro,

invadunt rabidi iam dudum et inania temptant

nondum sat firmo catuli certamina dente.

consumit clipeo tela et, collectus in arma

sustinet urgentes crepitantibus ictibus hastas

130Sidonius ductor, nec iam per vulnera credit

aut per tot caedes actum satis, iraque anhelat,

ni leto det cuncta virum iungatque parenti

corpora et excidat miseros cum stirpe penates.

Tunc Abarim affatur (namque una hic armiger ira

135flammabat Martem atque omnes comes ibat in actus)

"suppedita mihi tela. vadis liventis Averni

demitti globus ille cupit, qui nostra lacessat

tegmina. iam stultae fructus pietatis habebit."

haec fatus iaculo Lucam, qui maximus aevi,

140transadigit. pressa iuvenis cum cuspide labens

arma super fratrum resupino concidit ore.

mortiferum inde manu properantem vellere ferrum

pilo Volsonem (namque hoc de strage iacentum

fors dabat) affixa sternit per tegmina nare.

145tum Vesulum calido lapsantem in sanguine fratrum

ense metit rapido plenamque (heu barbara virtus!)

abscisi galeam capitis ceu missile telum

conversis in terga iacit. Telesinus ad ossa

illiso saxo, qua spina interstruit artus,

150occumbit, fratrisque videt labentia membra

Quercentis, quem funda procul per inane voluta

sopierat, dum supremam Telesinus in auras

exhalat lucem et dubitantia lumina condit.

at fessus maerore simul cursuque metuque

155et tamen haud irae vacuus non certa per aequor

interdum insistens Perusinus membra ferebat.

hunc sude, quam raptam Libyci per terga iacentis

armiger obtulerat monstri, super inguina fixum

obtruncat quercuque premit violentus obusta.

160temptarat precibus saevum lenire furorem,

sed Stygius primos implevit fervor hiatus,

et pulmone tenus demisit anhelitus ignem.

tandem cum toto cecidit grege, nomen in Umbro

clarum Crista diu populo, ceu fulmine celsa

165aesculus aut proavis ab origine cognita quercus

cum fumat percussa Iovi sacrosque per aevum

aetherio ramos populantur sulphure flammae,

donec victa deo late procumbit et omnem

collabens operit spatioso stipite prolem.

170Atque ea dum iuxta Tyrius stagna Aufida ductor

molitur, Paulus numerosa caede futuram

ultus iam mortem ceu victor bella gerebat

inter mille viros. iacet ingens Phorcys ab antris

Herculeae Calpes, caelatus Gorgone parmam

175unde genus †tristisque deae† manabat origo.

hunc obiectantem sese atque antiqua tumentem

nomina saxificae monstrosa e stirpe Medusae,

dum laevum petit incumbens violentius inguen,

detrahit excelsi correptum vertice coni

180afflictumque premens, tergo qua balteus imo

sinvatur coxaque sedet munimen utraque,

coniecto fodit ense super. vomit ille calentem

sanguinis effundens per hiantia viscera rivum

et subit Aetolos Atlanticus accola campos.

185Has inter strages rapido terrore coorti

invadunt terga atque averso turbine miscent

bella inopina viri, Tyrius quos fallere doctos

hanc ipsam pugnae rector formarat ad artem,

succinctique dolis, fugerent ceu Punica castra,

190dediderant dextras. tum totis mentibus actam

in caedes aciem pone atque in terga ruentes

praecipitant. non hasta viro, non deficit ensis:

e strage est ferrum atque evulsa cadavere tela.

Raptum Galba procul (neque enim virtutis amorem

195adversa exemisse valent) ut vidit ab hoste

auferri signum, conixus corpore toto

victorem assequitur letalique occupat ictu.

ac dum comprensam caeso de corpore praedam

avellit, tardeque manus moribunda remittit,

200transfixus gladio propere accurrentis Amorgi

occidit, immoriens magnis non prosperus ausis.

Haec inter, veluti nondum satiasset Enyo

iras saeva truces, sublatum pulvere campum

Vulturnus rotat et candentes torquet harenas.

205iamque reluctantes stridens immane procella

per longum tulit ad campi suprema cavisque

afflictos ripis tumidum demersit in amnem.

hic tibi finis erat, metas hic Aufidus aevi

servabat tacito, non felix Curio, leto.

210namque furens animi dum consternata moratur

agmina et oppositu membrorum sistere certat,

in praeceps magna propulsus mole ruentum

turbatis hauritur aquis fundoque volutus

Hadriaca iacuit sine nomine mortis harena.

215Ingens ferre mala et Fortunae subdere collum

nescius adversa fronte incurrebat in arma

vincentum consul. pereundi Martius ardor

atque animos iam sola dabat fiducia mortis

cum Viriatus agens telis, regnator Hiberae

220magnanimus terrae, iuxta atque ante ora furentis

obtruncat Pauli fessum certaminis hostem.

heu dolor, heu lacrimae! Servilius, optima belli,

post Paulum belli pars optima, corruit ictu

barbarico magnamque cadens leto addidit uno

225invidiam Cannis. tristem non pertulit iram

consul et, insani quamquam contraria venti

exarmat vis atque obtendit pulvere lucem,

squalentem rumpens ingestae torvus harenae

ingreditur nimbum ac ritu iam moris Hiberi

230carmina pulsata fundentem barbara caetra

invadit laevaeque fodit vitalia mammae.

hic fuit extremus caedum labor. addere bello

haud ultra licuit dextram; nec tanta relictumst

uti, Roma, tibi posthac ad proelia Paulo.

235saxum ingens vasto libratum pondere caeca

venit in ora manu et perfractae cassidis aera

ossibus infodiens complevit sanguine vultus.

inde pedem referens labentia membra propinquo

imposuit scopulo atque undanti vulnere anhelans

240sedit terribilis clipeum super ore cruento,

immanis ceu, depulsis levioribus hastis

accepit leo cum tandem per pectora ferrum,

stat teli patiens media tremebundus harena

ac manante iubis rictuque et naribus unda

245sanguinis, interdum languentia murmura torquens,

effundit patulo spumantem ex ore cruorem.

tum vero incumbunt Libyes. subit ipse citato

ductor equo, qua flatus agit, qua perfidus ensis,

qua sonipes, qua belligero fera belua dente.

250obrutus hic telis ferri per corpora Piso

rectorem ut vidit Libyae, conixus in hastam

ilia cornipedis subrecta cuspide transit

collapsoque super nequiquam incumbere coeptat.

cui Poenus, propere collecto corpore, quamquam

255cernuus inflexo sonipes effuderat armo:

"umbraene Ausoniae rediviva bella retractant

post obitum dextra nec in ipsa morte quiescunt?"

sic ait atque aegrum coeptanti attollere corpus

arduus insurgens totum permiscuit ensem.

260Ecce Cydonea violatus harundine plantam

Lentulus effusis campum linquebat habenis,

cum videt in scopulo rorantem saxa cruore

torvoque obtutu labentem in Tartara Paulum.

mens abiit, puduitque fugae. tum visa cremari

265Roma viro, tunc ad portas iam stare cruentus

Hannibal; Aetoli tum primum ante ora fuere

sorbentes Latium campi. "quid deinde relictumst,

crastina cur Tyrios lux non deducat ad urbem

deseris in tantis puppim si, Paule, procellis?

270testor caelicolas," inquit "ni damna gubernas

crudelis belli vivisque in turbine tanto,

invitus plus, Paule, (dolor verba aspera dictat)

plus Varrone noces. cape, quaeso, hunc, unica rerum

fessarum spes, cornipedem. Languentia membra

275ipse levabo umeris et dorso tuta locabo."

Haec inter lacero manantem ex ore cruorem

eiectans consul: "macte o virtute paterna!

nec vero spes angustae, cum talia restent

pectora Romuleo regno. calcaribus aufer,

280qua vulnus permittit, equum atque hinc ocius; urbis

claudantur portae (ruet haec ad moenia pestis)

dic, oro. rerum Fabio tradantur habenae.

nostris pugnavit monitis furor. amplius acta

quid superest vita, nisi caecae ostendere plebi

285Paulum scire mori? feror an consumptus in urbem

vulneribus? quantine emptum velit Hannibal, ut nos

vertentes terga aspiciat? nec talia Paulo

pectora, nec manes tam parva intramus imago.

ille ego - sed vano quid enim te demoror aeger,

290Lentule, conquestu? perge atque hinc cuspide fessum

erige quadrupedem propere." tum Lentulus urbem

magna ferens mandata petit. nec Paulus inultum

quod superest de luce sinit: ceu vulnere tigris

letifero cedens tandem proiectaque corpus

295luctatur morti et languentem pandit hiatum

in vanos morsus nec sufficientibus irae

rictibus extrema lambit venabula lingua.

iamque coruscanti telum propiusque ferenti

gressum exsultantem et securo caedis Iertae

300non exspectatum surgens defixerat ensem

Sidoniumque ducem circumspectabat, in illa

exoptans animam certantem ponere dextra.

sed vicere virum coëuntibus undique telis

et Nomas et Garamas et Celta et Maurus et Astur.

305hic finis Paulo. iacet altum pectus et ingens

dextera, quem, soli si bella agitanda darentur

aequares forsan Fabio. mors addidit urbi

pulchra decus misitque viri inter sidera nomen.

Postquam spes Italum mentesque in consule lapsae,

310ceu truncus capitis saevis exercitus armis

sternitur, et victrix toto furit Africa campo.

hic Picentum acies, hic Umber Martius, illic

Sicana procumbit pubes, hic Hernica turma.

passim signa iacent, quae Samnis belliger et quae

315Sarrastes populi Marsaeque tulere cohortes.

transfixi clipei galeaeque et inutile ferrum

fractaque conflictu parmarum tegmina et ore

cornipedum derepta fero spumantia frena.

sanguineus tumidas in campos Aufidus undas

320eiectat redditque furens sua corpora ripis.

sic Lagea ratis, vasto velut insula ponto

conspecta, illisit scopulis ubi nubifer Eurus,

naufragium spargens operit freta, iamque per undas

et transtra et mali laceroque aplustria velo

325ac miseri fluitant revomentes aequora nautae.

At Poenus per longa diem certamina saevis

caedibus emensus, postquam eripuere furori

insignem tenebrae lucem, tum denique Martem

dimisit tandemque suis in caede pepercit.

330sed mens invigilat curis noctisque quietem

ferre nequit. stimulat dona inter tanta deorum

hoc tantum, nondum portas intrasse Quirini.

proxima lux placet. hinc strictos ferre ocius enses,

dum fervet cruor et perfusae caede cohortes,

335destinat ac iam claustra manu, iam moenia flamma

occupat et iungit Tarpeia incendia Cannis.

Quo turbata viri coniunx Saturnia coepto

irarumque Iovis Latiique haud inscia fati

incautum ardorem atque avidas ad futile votum

340Spes iuvenis frenare parat. ciet inde quietis

regnantem tenebris Somnum, quo saepe ministro

edomita inviti componit lumina fratris

atque huic arridens "non te maioribus" inquit

"ausis, dive, voco nec posco, ut mollibus alis

345des victum mihi, Somne, Iovem. non mille premendi

sunt oculi tibi nec spernens tua numina custos

Inachiae multa superandus nocte iuvencae.

ductori, precor, immittas nova somnia Poeno,

ne Romam et vetitos cupiat nunc visere muros,

350quos intrare dabit numquam regnator Olympi."

Imperium celer exsequitur curvoque volucris

per tenebras portat medicata papavera cornu.

ast ubi per tacitum allapsus tentoria prima

Barcaei petiit iuvenis, quatit inde soporas

355devexo capiti pennas oculisque quietem

irrorat tangens Lethaea tempora virga.

exercent rabidam truculenta insomnia mentem,

iamque videbatur multo sibi milite Thybrim

cingere et insultans astare ad moenia Romae.

360ipse refulgebat Tarpeiae culmine rupis

elata torquens flagrantia fulmina dextra

Iuppiter, et late fumabant sulphure campi

ac gelidis Anien trepidabat caerulus undis

et densi ante oculos iterumque iterumque tremendum

365vibrabant ignes. tunc vox effusa per auras

"sat magna, o iuvenis, prensa est tibi gloria Cannis.

siste gradum. nec enim sacris irrumpere muris,

Poene, magis dabitur, nostrum quam scindere caelum."

attonitum visis maioraque bella paventem

370post confecta Sopor Iunonia iussa relinquit,

nec lux terribili purgavit imagine mentem.

Quos inter motus somni vanosque tumultus

dedita per noctem reliquo cum milite castra

nuntiat et praedam pleno trahit agmine Mago.

375huic ductor laetas Tarpeio vertice mensas

spondenti, cum quinta diem nox orbe tulisset,

celatis superum monitis clausoque pavore

vulnera et exhaustas saevo certamine vires

ac nimium laetis excusat fidere rebus.

380tum spe deiectus iuvenis, ceu vertere ab ipsis

terga iuberetur muris ac signa referre,

"tanta mole" inquit "non Roma, ut creditur, ipsa,

sed Varro est victus. quonam tam prospera Martis

munera destituis fato patriamque moraris?

385mecum exsultet eques; iuro hoc caput, accipe muros

Iliacos portasque tibi sine Marte patentes."

Dumque ea Mago fremit cauto non credita fratri,

iam Latius sese Canusina in moenia miles

colligere et profugos vicino cingere vallo

390coeperat. heu rebus facies inhonora sinistris!

non aquilae, non signa viris, non consulis altum

imperium, non subnixae lictore secures.

trunca atque aegra metu, ceu magna elisa ruina,

corpora debilibus nituntur sistere membris.

395clamor saepe repens et saepe silentia fixis

in tellurem oculis. nudae plerisque sinistrae

detrito clipeo. desunt pugnacibus enses.

saucius omnis eques. galeis carpsere superbum

cristarum decus et damnarunt Martis honores.

400at multa thorax perfossus cuspide, et haerens

loricae interdum Maurusia pendet harundo.

Interdum maesto socios clamore requirunt.

hic Galba, hic Piso et leto non dignus inerti

Curio deflentur, gravis illic Scaevola bello.

405hos passim, at Pauli pariter ceu dira parentis

fata gemunt: ut vera mali praesagia numquam

cessarit canere et Varronis sistere mentem

utque diem hunc totiens nequiquam averterit urbi,

atque idem quantus dextra. sed cura futuri

410quos premit, aut fossas instant praeducere muris

aut portarum aditus, ut rerum est copia, firmant

quaque patet campus planis ingressibus hostis,

cervorum ambustis imitantur cornua ramis

et stilus occulitur, caecum in vestigia telum.

415Ecce super clades et non medicabile vulnus

reliquias belli atque imperdita corpora Poenis

impia formido ac maior iactabat Erinys.

trans aequor Tyrios enses atque arma parabant

Punica et Hannibalem mutato evadere caelo.

420dux erat exilio collectis Marte Metellus,

sed stirpe haud parvi cognominis. is mala bello

pectora degeneremque manum ad deformia agebat

consulta atque alio positas spectabat in orbe,

quis sese occulerent, terras, quo nomina nulla

425Poenorum aut patriae penetraret fama relictae.

Quae postquam accepit flammata Scipio mente,

quantus Sidonium contra fera proelia miscens

ductorem stetit in campis, rapit ocius ensem

atque, ubi turpe malum Latioque extrema coquebant

430coepta viri, ruptis foribus sese arduus infert.

tum quatiens strictum cum voce ante ora paventum

mucronem: "Tarpeia, pater, qui templa secundam

incolis a caelo sedem, et Saturnia, nondum

Iliacis mutata malis, tuque aspera pectus

435aegide Gorgoneos virgo succincta furores,

Indigetesque dei, sponte en per numina vestra

perque caput nullo levius mihi numine patris

magnanimi iuro: numquam Lavinia regna

linquam nec linqui patiar, dum vita manebit.

440ocius en testare deos, si moenia taedis

flagrabunt Libycis, nullas te ferre, Metelle,

ausurum in terras gressus. ni talia sancis,

quem tremis et cuius somnos formidine rumpis,

Hannibal hic armatus adest. moriere, nec ullo

445Poenorum melior parietur gloria caeso."

his excussa incepta minis iamque ordine iusso

obstringunt animas patriae dictataque iurant

sacramenta deis et purgant pectora culpa.

Atque ea dum Rutulis turbata mente geruntur,

450lustrabat campos et saevae tristia dextrae

facta recensebat pertractans vulnera visu

Hannibal et magna circumstipante caterva

dulcia praebebat trucibus spectacula Poenis.

quas inter strages confossus pectora telis

455seminecem extremo vitam exhalabat in auras

murmure deficiens iam Cloelius oraque nisu

languida vix aegro et dubia cervice levabat.

agnovit sonipes arrectisque auribus acrem

hinnitum effundens sternit tellure Bagesum,

460quem tum captivo portabat in agmine dorso.

hinc rapidum glomerans cursum per lubrica pinguis

stante cruore soli et mulcata cadavera caede

evolat ac domini consistit in ore iacentis.

inde inclinatus colla et summissus in armos

465de more inflexis praebebat scandere terga

cruribus ac proprio quodam trepidabat amore.

milite non illo quisquam felicius acri

insultarat equo, vel si resupina citato

proiectus dorso ferretur membra, vel idem

470si nudo staret tergo, dum rapta volucris

transigeret cursu sonipes certamina campi.

At Libys humanos aequantem pectore sensus

haud parce miratus equum, quinam ille sinistrae

depugnet morti iuvenis, nomenque genusque

475erogitat letique simul compendia donat.

hic Cinna (ad Tyrios namque is sua verterat arma

credulus adversis et tum comes ibat ovanti)

"auribus huic," inquit "ductor fortissime, origost

non indigna tuis. quondam sub regibus illa,

480quae Libycos renvit frenos, sub regibus olim

Roma fuit. sed enim solium indignata Superbi

ut sceptra exegit, confestim ingentia bella

Clusina venere domo, si Porsena fando

auditus tibi, si Cocles, si Lydia castra.

485ille ope Maeonia et populo succinctus Etrusco

certabat pulsos per bella reponere reges.

multa adeo nequiquam ausi, pressitque tyrannus

Ianiculum incumbens urbi. mox pace probata

compressere odia, et positum cum foedere bellum

490obsidibusque obstricta fides. mansuescere corda

nescia, pro superi! et nil non immite parata

gens Italum pro laude pati: bis Cloelia senos

nondum complerat primaevi corporis annos,

una puellarum Laurentum et, pignora pacis,

495mater virgineas regi tramissa catervas.

facta virum sileo. rege haec et foedere et annis

et fluvio spretis mirantem interrita Thybrim

tranavit frangens undam puerilibus ulnis.

cui si mutasset sexum natura, reverti

500forsan Tyrrhenas tibi non licuisset in oras,

Porsena. sed iuveni, ne sim tibi longior, hinc est

et genus et clara memorandum virgine nomen."

Talia dum pandit, vicinus parte sinistra

per subitum erumpit clamor. permixta ruina

505inter et arma virum et lacerata cadavera Pauli

erverant corpus media de strage iacentum.

heu quis erat! quam non similis modo Punica telis

agmina turbanti, vel cum Taulantia regna

vertit et Illyrico sunt addita vincla tyranno!

510pulvere canities atro arentique cruore

squalebat barba, et perfracti turbine dentes

muralis saxi, tum toto corpore vulnus.

Quae postquam aspexit, geminatus gaudia ductor

Sidonius "fuge, Varro," inquit "fuge, Varro, superstes

515dum iaceat Paulus. patribus Fabioque sedenti

et populo consul totas edissere Cannas.

concedam hanc iterum, si lucis tanta cupidost,

concedam tibi, Varro, fugam. at, cui fortia et hoste

me digna haud parvo calverunt corda vigore,

520funere supremo et tumuli decoretur honore.

quantus, Paule, iaces! qui tot mihi milibus unus

maior laetitiae causa es. cum fata vocabunt,

tale precor nobis salva Carthagine letum."

haec ait et socium mandari corpora terrae,

525postera cum thalamis Aurora rubebit apertis,

imperat armorumque iubet consurgere acervos,

arsuros, Gradive, tibi. tum munera iussa,

defessi quamquam, accelerant sparsoque propinquos

agmine prosternunt lucos. sonat icta bipenni

530frondosis silva alta iugis. hinc ornus et altae

populus alba comae validis accisa lacertis

scinditur, hinc ilex proavorum consita saeclo.

devolvunt quercus et amantem litora pinum

ac, ferale decus, maestas ad busta cupressos.

535funereas tum deinde pyras certamine texunt,

officium infelix et munus inane peremptis,

donec anhelantes stagna in Tartessia Phoebus

mersit equos fugiensque polo Titania caecam

orbita nigranti traxit caligine noctem.

540post, ubi fulserunt primis Phaëthontia frena

ignibus atque sui terris rediere colores,

supponunt flammam et manantia corpora tabo

hostili tellure cremant. subit horrida mentem

formido incerti casus, tacitusque pererrat

545intima corda pavor, si fors ita Martis iniqui

mox ferat, hac ipsis inimica sede iacendum.

at tibi, bellipotens, sacrum constructus acervo

ingenti mons armorum surgebat ad astra.

ipse manu celsam pinum flammaque comantem

550attollens ductor Gradivum in vota ciebat:

"primitias pugnae et laeti libamina belli

Hannibal Ausonio cremat haec de nomine victor,

et tibi, Mars genitor, votorum haud surde meorum,

arma electa dicat stipantum turba virorum."

555tum face coniecta populatur fervidus ignis

flagrantem molem, et rupta caligine in auras

actus apex claro perfundit lumine campos.

hinc citus ad tumulum donataque funera Paulo

ibat et hostilis leti iactabat honorem.

560sublimem eduxere pyram mollesque virenti

stramine composuere toros. superaddita dona,

funereum decus: expertis invisus et ensis

et clipeus, terrorque modo atque insigne superbum,

tum laceri, fasces captaeque in Marte secures.

565non coniunx native aderant, non iuncta propinquo

sanguine turba virum, aut celsis de more feretris

praecedens prisca exsequias decorabat imago,

omnibus exuviis nudo iamque Hannibal unus

sat decoris laudator erat. fulgentia pingui

570murice suspirans inicit velamina et auro

intextam chlamydem ac supremo affatur honore:

"i, decus Ausoniae, quo fas est ire superbas

virtute et factis animas. tibi gloria leto

iam parta insigni. nostros Fortuna labores

575versat adhuc casusque iubet nescire futuros."

haec Libys, atque repens crepitantibus undique flammis

aetherias anima exsultans evasit in auras.

Fama dehinc gliscente sono iam sidera adibat,

iam maria ac terras primamque intraverat urbem.

580diffidunt muris. solam pavitantibus arcem

speravisse sat est. nec enim superesse iuventam,

ac stare Ausoniae vacuum sine corpore nomen,

quodque adeo nondum portis irruperit hostis,

contemptu cessare putant. iam tecta cremari

585ac delubra rapi caedesque ante ora nefandae

natorum septemque arces fumare videntur.

lux una eversas bis centum in strage curules

ac iuvenum bis tricenis orbata gemebat

milibus exhaustae nutantia moenia Romae,

590atque ea post Trebiam, post Tusci stagna profundi,

nec socium numero pariter leviore perempto.

sed vero sed enim reliqui pia turba senatus

munera sortito invadunt. celer omnia lustrans

clamitat attonitis Fabius: "non ulla relictast,

595credite, cunctandi ratio. approperemus, ut hostis

nequiquam armatos ausit succedere muros.

dura inter pavidos alitur fortuna sedendo,

et gliscunt adversa metu. | ite ocius, arma

deripite, o pubes, templis. vos atria raptim

600nudate et clipeos in bella refigite captos.

sat patriae sumus, e numero si ad proelia nostro

nil minuit pavor. in patulis illa horrida campis

sit metuenda lues; muros haud fregerit umquam

exsultare levis nudato corpore Maurus."

605Dum Fabius lapsas acuit formidine mentes,

Varronem adventare vagus per moenia rumor

spargit et occulto perfundit pectora motu.

haud secus ac, fractae rector si forte carinae

litoribus solus vacuis ex aequore sospes

610adnatet, incerti trepidant, tendantne negentne

iactato dextras, ipsamque odere salutem

unius amissa superantis puppe magistri.

quam restare viro labem, qui accedere portis

audeat ac dirum veniat pavitantibus omen!

615Hos mulcens questus Fabius deforme docebat

cladibus irasci vulgumque arcebat ab ira.

adversis etenim frangi non esse virorum,

qui Martem inscribant genti, non posse dolores

condere et ex poena solacia poscere luctus.

620si vero exprobrare sinant, sibi tristius illum

illuxisse diem, quo castris viderit ire

Varronem, quam quo videat remeare sine armis.

his dictis sedere minae et conversa repente

pectora. nunc fati miseret, nunc gaudia Poeno

625consulibus reputant caesis erepta duobus.

ergo omne effundit longo iam se agmine vulgus

gratantum, magnaque actum se credere mente

testantur, quod fisus avis sceptrisque superbis

Laomedontiadum non desperaverit urbi.

630Nec minus infelix culpae grandique pudore

turbatus consul titubantem ad moenia gressum

portabat lacrimans. deiectum attollere vultum

ac patriam aspicere et luctus revocare pigebat.

quod vero reduci tum se populusque patresque

635offerrent, non gratari, sed poscere natos

quisque suos fratresque simul miseraeque parentes

ire videbantur laceranda ad consulis ora.

sic igitur muto lictore invectus in urbem

damnatum superis aspernabatur honorem.

640At patres Fabiusque procul maerore remoto

praecipitant curas. raptim delecta iuventa

servitia armantur, nec claudit castra saluti

postpositus pudor. infixum est Aeneia regna

Parcarum in leges quacumque reducere dextra

645proque arce et sceptris et libertatis honore

vel famulas armare manus. primaeva suorum

corpora praetexto spoliant velamine et armis

insolitis cingunt. puerilis casside vultus

clauditur atque hostis pubescere caede iubetur.

650idem obsecrantes, captivum vulgus ut auro

pensarent parvo (nec pauca fuere precantum

milia) miranti durarunt prodere Poeno.

cuncta adeo scelera et noxam superaverat omnem

armatum potuisse capi. tunc terga dedisse

655damnatis Siculas longe meritare per oras

impositum, donec Latio decederet hostis.

haec tum Roma fuit. post te cui vertere mores

si stabat fatis, potius, Carthago, maneres.